Šajā piektdienā par godu Latvijas svētkiem portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavotas Lielvārdes jostas.

«Par aušanu sāku interesēties jau 10 gadu vecumā, kad sāku iet aušanas pulciņā,» stāsta Lielvārdes jostu izgatavotāja Dace Grīnberga.

«Mana mamma tajā laikā gāja uz aušanas studiju. Tad likām kopā savas zināšanas un par savām izvēlējāmies jostu stelles. Arī mana mamma auž Lielvārdes jostas, bet vīrs ir apmācīts aust ziedainās jostas. Jostas aust iemācījām arī mūsu vecmāmiņai. Parasti šķiet, ka aušanas māka ir pārmantota no vecmāmiņas, bet mums bija otrādi, sākumā iemācījāmies mēs ar mammu un tad iemācījām omītei,» stāsta D. Grīnberga.

«Tas ir absolūts sirds darbs un katru dienu to daru ar prieku, viņa uzsver. Ar katru dienu šis darbs arvien vairāk iepatīkas, un jo sarežģītāks aužamais un ilgāk sanāk aust, jo interesantāk,» viņa piebilst.

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

«Šonakt to nopirka. Amerikā,» melnu mākslinieku skiču mapi garā siksnā rāda mazā Āgenskalna ādas apstrādes saloniņa Ērikas jostas saimniece Ērika Kalniņa

Viņa kopā ar meitu šuj jostas, somas un citus ādas aksesuārus un katru dienu ar prieku iet uz pašas radīto darba vietu.

Ērika pēc izglītības ir arhitekte, taču viņas lielākais projekts – ģimene un četri bērni – licis pievērsties mājas dzīvei. Lai apvienotu naudas pelnīšanu un bērnu audzināšanu, pirms gadiem divdesmit Ērika sākusi apstrādāt ādu. Vispirms intereses pēc iemaņas apguvusi kursos. Tad sākusi gatavot jostas arī pārdošanai. Mājinieki bijuši skeptiski noskaņoti līdz brīdim, kad no pirmā gadatirgus Ērika atgriezusies ar prāvu rubļu žūksnīti.

Ērikas meita Madara vispirms sākusi strādāt sev tīkamajā ainavu arhitektu profesijā, taču krīze likusi meklēt alternatīvu nodarbošanos. Šis laiks sakritis ar brīdi, kad Ērika meklējusi kompanjonu, jo bērni jau pieauguši, gribējies sākt kaut ko nopietnāku, bet vienai tas nešķita pa spēkam. Madarai savukārt ādas apstrāde jau kopš bērnības likusies pašsaprotama lieta, un visi darbi no mammas noskatīti. Dēls pieteicies palīdzēt mājaslapas izveidē.

Helēnas Šakinas darbi aizceļojuši uz Spāniju, Zviedriju, Ameriku un Ukrainu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stradu pagasta Zeltalejā kopā ar meitu Ingrīdu dzīvo astoņdesmit divus gadus vecā Helēna Šakina, kura, neraugoties uz savu vecumu, ir apbrīnojama rokdarbniece, viņa izšuj, ada, tamborē, mezglo, kā arī auž skaistas jostas celaiņu tehnikā. Jostu darināšanai šajā tehnikā Helēna izmanto nelielas kvadrātveida plāksnītes. Agrākās, no koka darinātās, tagad aizstājusi ar plastmasas. Bieži vien josta sniedzas pāri visai telpai, jo tautiskajai jostai noteikti jābūt trīs metrus garai.

Kā apaļas saritinājušās saules skapja plauktā rindojas viņas darinātās jostas, turpat arī adītie cimdi, mazmeitai savulaik darinātais tautas tērps, kā arī no smalkiem zīda diegiem tamborētās mandalas. «Citi tās veido no krāsainām smiltīm, es – no diegiem, jo neesmu zīmētāja. Galvenais jau nav materiāls, bet tajā ieliktā doma,» saka rokdarbniece, kura vairāk nekā trīsdesmit mūža gadus atdevusi Upītes astoņgadīgajai skolai, mācot bērniem matemātiku, periodiski arī ķīmiju un darbmācību. Viņa bijusi klases audzinātāja piecām klasēm, kuru audzēkņus ievadījusi dzīvē. «Skolā biju stingra skolotāja, jo bez matemātikas pamatzināšanām tālāk nevar mācīties. Īpaši jauki tagad ir satikties skolas salidojumos ar bijušajiem audzēkņiem,» saka Helēna.

Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomisko vidi ir sašūpojuši vairāki nepatīkami notikumi, kas var būt ar visai nopietnām sekām visai tautsaimniecībai, neskatoties uz to, ka vadošie politiķi mums turpina stāstīt, ka ekonomikā viss aug griezdamies un turpmāk būs tikai labāk.

DB esam publicējuši un turpināsim publicēt reālu uzņēmēju sacīto par to, ar kādām problēmām bizness saskaras. Viena no šā brīža uzņēmēju asākajām sāpēm ir saistīta ar Latvijā esošo, īpaši skandināvu, banku attieksmi, kas piepeši pieprasa vairākiem uzņēmumiem slēgt kontus, pārcelt tos citur, atmaksāt kredītsaistības utt. Pirmā par šo graujošo situāciju sāka runāt Latvijas tautsaimniecībai ievērojamu pievienoto vērtību nesošā tranzīta nozare. Taču tiem, kas cenšas šo problēmu minimizēt, atvēcinoties, ka tas jau skar tikai dažus specifiskas nozares uzņēmumus, sankciju pārkāpējus, Krievijas oligarhu firmas, kas atmazgā naudu un vēl ir turklāt arī čaulas kompānijas, varu teikt, ka pie DB ir vērsušies arī Latvijā strādājoši rietumvalstu uzņēmumi, kuriem Latvijā esošās bankas liek šķēršļus pavisam normālam un legālam biznesam (sīkāk par to šodienas laikraksta Dienas Bizness 4.lpp.).

Pasažieru drošības jostas lidmašīnās ir bezjēdzīgas un avārijas gadījumā nevienu neglābs, uzskata Īrijas zemo cenu lidsabiedrības Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs.

Sarunā ar Lielbritānijas laikrakstu Daily Telegraf viņš norādīja, ka tā vietā pasažieriem vajadzētu atļaut lidojuma laikā stāvēt kājās, jo lidmašīna ir nekas vairāk kā «autobuss ar spārniem».

«Pasarg Dievs, bet, ja lidmašīna kādreiz piedzīvos avāriju, nekādas drošības jostas jūs nepasargās,» sacīja M. O’ Līrijs norādot, ka drošības jostas nav būtisks lidojuma drošības priekšnoteikumus.

«Jums nevajag izmantot drošības jostas Londonas metro. Jūs neizmantojat drošības jostas vilcienos, kas pārvietojas ar 120 jūdzes stundā (aptuveni 190 kilometri stundā) lielu ātrumu un avārijas gadījumā jūs visi būtu beigti,» klāstīja Ryanair vadītājs.

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Tuvojoties svētkiem, sarosās gan lielie, gan mazie ražotāji un tirgotāji, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvojoties svētkiem, veikala Riija apgrozījums parasti palielinās par 35%, cilvēki vairāk pērk linu izstrādājumus – galdautus, brunčus, stāsta veikala vadītāja Evija Jonuša. «Ap šo laiku paši sevi dēvējam par saimniecības preču veikalu – jebkura lieta ir noderīga svinēšanai. Piedāvājam arī stīvinātus lina galdautus – tiem, kuri gatavi dažādiem laikapstākļiem. Tas ir šī gada jaunums – tie aizstās vaskadrānas, jo atgrūž gan mitrumu, gan netīrumus un kalpo ilgi. Neiztikt arī bez Latvijas keramiķu traukiem mielastam un lina apģērba ērtai svinēšanai, kā arī vilnas plediem, » viņa stāsta. Šogad līgotājiem būs iespēja iegādāties pledu ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jaunums ir tautas tērps T-krekla formā un Natālijas Jansones radīti linu brunči. «Alternatīva tiem, kuri nevēlas vilkt smagos, austos tautiskos brunčus, » vērtē E. Jonuša.

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 29.decembrī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena ir 262 300 eiro. Kustamās mantas izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 7000 eiro.

Piedzinēji ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat pirmajā izsolē, kas sāksies 29.decembrī plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, kā lietu kopību piedāvās iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus.

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Pārtraukta piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtu un nekustamo īpašumu izsole, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Līdz izsoles pārtraukšanai netika veikti solījumi.

"Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvāja iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tika piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena bija 262 300 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Piedzinēji bija "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat izsolē tika piedāvāts iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus. Tostarp piedāvāja iegādāties zemes vienību 1900 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi, zemes vienību 315 kvadrātmetru platībā, zemes vienību 1080 kvadrātmetru platībā, 806/8313 domājamās daļas no būves, zemes vienību 1980 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi un zemes vienību 3050 kvadrātmetru platībā, kā arī zemes vienību 7700 kvadrātmetru platībā. Īpašumi atrodas Kazdangas pagastā.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» turpina sniegt atbalstu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, savā jubilejas gadā peļņu novirzot Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai «Dāvā otru dzīvību».

Šajā rudenī «Otrā elpa» ziedojusi programmai papildu 5000 eiro, lai palīdzētu segt ārstēšanās izmaksas bērniem ārpus Latvijas. Kopumā «Otrās elpas» atbalsts programmai «Dāvā otru dzīvību» sasniedzis 10 500 eiro.

«Otrās elpas», Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda Orgānu donoru programma «Dāvā otru dzīvību» izveidota ar mērķi veidot ārkārtas uzkrājumus, ko izmantot, lai segtu izdevumus, kas ģimenei rodas, ja mazajam pacientam nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas robežām.

Šādos gadījumos ārstniecības izmaksas sedz valsts, taču ceļa un uzturēšanās maksa, kā arī specifisku izmeklējumu izmaksas paliek vecāku ziņā. Lai sniegtu palīdzību šādos gadījumos, programma «Dāvā otru dzīvību» nodrošina to izdevumu segšanu, kas nav saistīti ar bērnu tiešajiem ārstēšanās izdevumiem, piemēram, vecāku došanos līdzi bērnam un uzturēšanos ārzemēs visu ārstēšanas laiku.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Stīvs Džobss rakstniekam, kas sagatavoja viņa biogrāfiju, pavēstījis, ka vēlas iznīcināt Google radīto operētājsistēmu Android un, lai to panāktu, viņš ziedos visu kompānijas Apple naudu un, ja tas būs nepieciešams, arī savu pēdējo elpas vilcienu, raksta BBC.

Pilns saturs, kurā Apple nu jau mūžībā aizgājušais līdzdibinātājs pauž savu niknumu pret Google izstrādāto operētājsistēmu, tiks atklāts gaidāmajā S. Džobsa biogrāfijā. Tās autoram Valteram Īzaksonam (Water Isaacson) Apple līdzdibinātājs atklāj, ka viņš uzskata Android līdzību Apple izstrādātajai iOS operētājsistēmai par «grandiozu zādzību».

Patlaban Apple tiesājas ar vairākiem viedtālruņu ražotājiem, kas darbojas ar Android operētājsistēmu.

Saskaņā ar V. Īzaksona grāmatu, kuras izdevējs būs Asociated Press, S. Džobss ir teicis: «Es iznīcināšu Android, jo tas ir zagts produkts. Par to esmu gatavs uzsākt kodoltermālo karu.» Grāmatā Apple līdzdibinātājs citēts, sakot: «Es cīnīšos līdz pēdējam elpas vilcienam un iztērēšu katru Apple peniju no tā 40 miljardu bagātībām, lai cīnītos par savu taisnību.»

Saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Kurzemi un Vidzemi, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) publicētā informācija.

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Rīgā un galvaspilsētas reģionā, bet vismazāk Zemgales un Latgales reģionos.

SPKC norāda, ka sīkākus datus patlaban centrs nevarot atspoguļot, lai pasargātu konkrētos pacientus no sensitīvo datu izpaušanas.

Pieaugot gadījumu skaitam, dati tiks publicēti Latvijas novadu sadalījumā, sola SPKC.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji. Pēdējā diennaktī veikti 258 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši deviņi. Kopā izmeklētas 666 personas.

Piektdien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Paredzēts, ka šodien valdība nolems par vēl stingrākiem ierobežojumiem.

Medicīnisko elastīgo izstrādājumu ražotājs, AS “Olainfarm” grupas uzņēmums Tonus Elast pēc rekonstrukcijas atvēris atjaunoto koncepta veikalu Rīgā, Miera ielā.

Turpmāk šajā veikalā varēs iegādāties uzņēmuma ražotos izstrādājumus un iepazīties ar inovācijām, kas masveida ražošanā tiks laistas nākotnē.

Kaut arī 72% “Tonus Elast” klientu ir sievietes, daudzas no viņām – grūtnieces, uzņēmums piedāvā medicīniskos izstrādājumus dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem. Veikalā varēs iegādāties gan “Tonus Elast” populārāko produkciju – kompresijas zeķes, t. sk. dizaina kompresijas zeķes, zeķubikses un piedurknes, grūtnieču jostas un veļu, gan muguras balsta jostas, stājas korektorus, pēcoperācijas jostas, kā arī dažāda veida saites un ortozes locītavu veselībai. Veikala sortimentā būs AS “Olainfarm” grupas uzņēmuma “Silvanols” produkcija, nostiprinot sinerģiju starp grupas uzņēmumiem. Iecerēts, ka koncepta veikala telpās ar laiku varēs saņemt arī ārsta flebologa konsultācijas.

Īpaša sajūta pārņem, Latvijas dzimšanas dienā ap kaklu liekot latvisku šalli ar Lielvārdes jostas rakstiem. Tādas, diplomētas adītājas Ineses Škutānes darinātas, top Daudzevā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Inese Škutāne uz tikšanos atnāk ar tieši šādu šalli ap kaklu. To rādot, jaunā sieviete atklāj: šādas šallītes sākusi adīt tikai pirms pāris mēnešiem pēc kādas paziņas ieteikuma — viņa tādu šalli ieraudzījusi un, zinādama Ineses aizraušanos ar rokdarbiem, ierosinājusi: vari man tādu noadīt? Arī draudzene jau sen sev tādu gribējusi, bet Inese atteikusi, ka adāmmašīnas perfokarte ar šādu rakstu ir dārga, bet tad apdomājusi: ja ir pieprasījums, tātad vajag arī piedāvājumu!

«Šo Lielvārdes jostas rakstu man izkniedēja kāda sieviete, no kuras to pirku. Tulkojumu rakstam gan nemeklēju,» stāsta Inese. «Šis raksts ir 240 rindas garš. Tā ir apmēram pusotru metru gara perfokarte, savēr­pju riņķī, un tā arī adu. Var teikt — divi pilni apļi, un šalle gatava. Pēc tam to sašuju, mazgāju un žāvēju, arī tam vajag laiku.» Adītāja atklāj, ka pirmo šalli adījusi kādas trīs dienas, tagad vienu jau varot noadīt dienas laikā.

Jau otro nedēļu turpinās ar parādiem par elektrības patēriņu saistītā kārtējā dīkstāve ceļazīmju ražošanas uzņēmumā Nordic Metal Plast, kas mājo RAF industriālajā parkā un kura darbinieki, pērn protestējot pret algu kavējumiem, streikoja, šodien vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

Pirms nedēļas uzņēmuma vadītājs Eskulio Martinangeli kārtējo reizi solījis izmaksāt iekavētās algas, kas pēdējo reizi pārskaitītas maijā par janvāra darbu, un ražošanas procesu normalizēt. Strādnieki un Valsts darba inspekcijas pārstāvji Nordic Metal Plast izredzes vērtējot visai skeptiski.

«Kopā ar ģimeni esam pie jūras, bet atpūtai arī būtu vajadzīga nauda, kuras trūkst. Vasarā, kad nav jāmaksā par apkuri, galus savelkam, bet ziemā tā turpināt nevarēs. Meklēju jaunu darbu, ko atrast nav viegli,» Zemgales Ziņām stāstījis viens no uzņēmuma darbiniekiem, kurš atslēgtās elektrības dēļ atrodas piespiedu atvaļinājumā.

Ziemas prieki bija īsi. Tikai vienu dienu - 24. decembrī - izdevās darboties Žagarkalna slēpošanas trasei. Mājaslapā esošā informācija liecina - tā atkal slēgta. Slēgta ir Reiņa trase, un arī Rāmkalnu trases mājaslapas termometrā redzamais skaitlis ar pluszīmi neko labu slēpot gribētājiem neliecina, vēsta laikraksts Diena.

Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars stāstījis, ka neko tādu pēdējo 11 gadu laikā nav piedzīvojis: «Šoziem esam bijuši vaļā vienu dienu - kad pirms Ziemassvētkiem vienu nakti bija neliels mīnusiņš. Mums jau dabiskā sniega kupenas nevajag, galvenais, lai ir vismaz trīs grādi zem nulles, jo tad var sākt strādāt sniega pūtējs. Tomēr tā kā šoziem nekad nav gājis.»

J. Žagars prognozē, ka siltās ziemas dēļ ieņēmumi no slēpošanas būs par 30% mazāki nekā ierasts. Viņš cer, ka biznesu siltā ziema nopietni neiedragās: «Jostu esam savilkuši jau krīzes gados un neko jaunu pirkuši neesam. Turklāt šis ir tāds bizness, ka bankai ienākumu kritumu var paskaidrot, vienkārši palūdzot paskatīties pa logu.»

Tā kā šajā ziemas sezonā līdz šim sniegs Latvijas galvaspilsētā ir bijusi reta parādība, Rīgas dome 2011. gada decembrī, salīdzinot ar 2010. gada attiecīgo mēnesi, spējusi ietaupīt aptuveni miljons latu, tādējādi izvairoties no budžeta deficīta.

«Ja mēs salīdzinām pagājušā gada decembri, kad bija ārkārtīgi slikta ziema, tajā ziņā, ka bija nenormāli liels sniega daudzums, un paņemsim šo ziemu, kas pēc būtības ir rudens, tad ir viens miljons (latu) atšķirība,» LNT raidījumā 900 sekundes skaidro Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Atbildot uz jautājumu par to, kur šī iekrātā nauda varētu tikt izlietota, Ušakovs norāda, ka nauda varētu tikt lietota Rīgas domes izvirzītajām prioritārajām jomām, kas ir «mājokļi, bērnudārzi, skolas, pašvaldības policija, tūrisms, kā arī namu pārvaldes sakārtošama».

«Ja mēs runājam par naudu, tad mums ir nedaudz cits stāsts. Ja mēs savelkam galus kopā par vienpadsmito gadu, ir skaidrs, ka mēs esam beiguši gadu bez deficīta. Mums ieņēmumi kopā pa gadu ir par 30 miljoniem [latu] vairāk nekā plānots,» skaidro Rīgas mērs, piebilstot, ka pilsēta, veidojot budžetu, ņem oficiālās prognozes, taču pašā budžetā ieliek tikai 92 līdz 95 % no šīm prognozēm. Ušakovs arī norāda, ka 2011. gadā domei bijuši par 26 miljoniem latu mazāki izdevumi.