Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu, liecina publiskotā informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kompānija par maksātnespējīgu pasludināta pirmdien, 29.augustā.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Daina Zaķe.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2022.gada 30.septembrim.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 19.maijā Kurzemes rajona tiesa ierosināja kompānijai "Elpa" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču šis process 24.augustā tika izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Maija vidū tika ziņots, ka "Elpa" pārtraukusi ražošanu uz nenoteiktu laiku.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Gundars Sisenis iepriekš skaidroja, ka darbību kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām, kā arī palīgmateriāliem, piemēram, ražošanas līdzekļiem, kuru cena būtiski pieaugusi, kopš tos vairs nevar iegādāties no Baltkrievijas.

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Pārtraukta piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtu un nekustamo īpašumu izsole, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Līdz izsoles pārtraukšanai netika veikti solījumi.

"Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvāja iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tika piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena bija 262 300 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Piedzinēji bija "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat izsolē tika piedāvāts iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus. Tostarp piedāvāja iegādāties zemes vienību 1900 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi, zemes vienību 315 kvadrātmetru platībā, zemes vienību 1080 kvadrātmetru platībā, 806/8313 domājamās daļas no būves, zemes vienību 1980 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi un zemes vienību 3050 kvadrātmetru platībā, kā arī zemes vienību 7700 kvadrātmetru platībā. Īpašumi atrodas Kazdangas pagastā.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Noslēgušies atjaunošanas darbi jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas mājvietā – Vecrīgas namā Mārstaļu ielā 6, Rīgā.

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās objekta apsekošanas 26. jūlijā ēka pieņemta ekspluatācijā. Oficiālais ēkas nodošanas pasākums plānots augusta beigās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atjaunotais muzejs apmeklētājiem durvis vērs nākamgad, piedāvājot apmeklētājiem interaktīvu ekspozīciju “Prokastinācija un radīšana”. 2025. gads būs īpašs muzejam, jo tiks svinēta arī RMM simtgade.

“Ēkā viscaur jūtama vēstures elpa – sākot ar grezno rokoko stila ieeju un beidzot ar mansardu, kuru rotā milzīgas koka konstrukcijas, kuru izcelsme meklējama ap 16. gadsimtu. Iekštelpās rūpīgi piestrādāts pie vairāku atklāto sienu gleznojumu atjaunošanas, bet ēkas iekšpagalmā restaurēti kādreizējie Helēnas Heinrihsones gleznojumi,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Aizvien skaidrāk redzam, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz pilnībā ir pabeigti fasāžu darbi, notiek iekšdarbi un dažādas tehniskās pārbaudes, savukārt Valsts zemes dienests ir sācis kadastrālo uzmērīšanu inventarizācijas lietai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Kopumā darbi notiek atbilstoši tiem nosacījumiem, par kuriem VNĪ martā vienojās ar pilnsabiedrību “SBSC” (tās sastāvā ir SIA “Skonto būve” un SIA “Skonto Construction”). Atbilstoši esošajam darba grafikam plānojam, ka augustā vajadzētu būt pabeigtām abām “Black-box" zālēm. Savukārt jau salīdzinoši drīz varētu tikt noņemts būvžogs fasādes ēkai uz Lāčplēša ielas,” stāsta Griškevičs.

“Black-box” ir Latvijā līdz šim neizmantota koncepta zāles, kuru galēji vienkāršais dizains un iekārtojums neitrālos toņos ļauj brīvu vaļu režisora fantāzijai. Savukārt apmeklētājiem krāsu neesamība rada “nekurienes” sajūtu, tā radot neierastu mijiedarbību ar aktieriem. JRT pagaidām būs vienīgais teātris ar divām “Melnajām kastēm”. Tām plānotas neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas.

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunās mājvietas Mārstaļu ielā 6 pagrabā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, RMM, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), būvniecības uzņēmums AS “UPB” iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām, 100 epizodēs liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu un izgaismojot radošuma cilvēciskos aspektus. Radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā – par to klasiskos pētniecības avotos tiek runāts ļoti skopi.

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” muzeja apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī pašiem gūt iedvesmu radīšanai. Tā būs ļoti mūsdienīga un ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, kā arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Patlaban noslēgumam VNĪ izsludinātais iepirkums jaunās ekspozīcijas objektu radīšanai, pretendenti pieteikumus vēl var iesniegt līdz 12.oktobrim.