Aizsardzības ministrija (AM) sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību izsludinājusi pūtēju orķestra skaņdarbu konkursu.

Konkursa mērķis ir aktivizēt komponistu pievēršanos pūtēju orķestru oriģinālrepertuāra radīšanai, kas būtu izmantojams Nacionālo bruņoto spēku orķestru, valsts profesionālo un amatieru orķestru vajadzībām, Db.lv informē AM Sabiedrisko attiecību departamenta

preses nodaļas vecākā referente Vineta Kleine.

Lai veicinātu Latvijas komponistu iesaistīšanos putēju orķestru oriģinālrepertuāra radīšanā un pūtēju orķestru repertuāru papildinātu ar latviešu oriģinālmaršiem, konkursā tiek aicināti piedalīties Latvijā dzīvojoši komponisti, Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti un komponisti amatieri.

Šā gada oktobrī notiks konkursā godalgoto skaņdarbu koncerts. Plašāku informāciju par pūtēju orķestra skaņdarbu konkursu var iegūt Aizsardzības ministrijas mājas lapā - www.mod.gov.lv.

15.septembrī plkst. 18.00 Dzintaru koncertzālē sāksies Zemgales, Kurzemes un Rīgas novada pūtēju orķestru svētki, kurus rīko Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar valsts aģentūru "Tautas mākslas centrs".

Ar vērienīgu pūtēju orķestru koncertu Jūrmalā tiks aizvadīta daudzkrāsainā 2007.gada vasaras koncertsezona. Svētki ir ne tikai trīs novadu pūtēju orķestru kopā sanākšana un muzicēšana, tie ieskandinās XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkus, kuros ar Dziesmu svētku garāko programmu piedalīsies visi Latvijas pūtēju orķestri.

Muzikālā tikšanās Jūrmalā būs skanīga un krāšņa, jo kopā ar Zemgales novada pūtēju orķestriem (novada virsdiriģents Raitis Ašmanis), Kurzemes novada pūtēju orķestriem (novada virsdiriģents Artūrs Maculēvičs) un Rīgas novada pūtēju orķestriem (virsdiriģents Haralds Bārdziņš) piedalīsies arī novadu kori un solisti - Arvīds Klišāns un Inga Šļubovska.

Sestdien, 2007.gada 15.septembrī, Jūrmalā notiks Rīgas, Kurzemes un Zemgales novadu pūtēju orķestru svētki "Ielūdz Jūrmala", kurus rīko Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar valsts aģentūru "Tautas mākslas centrs".

Jau no plkst.11.00 pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pūtēju orķestri uzstāsies koncertu laukumos un skvēros, plkst.17.00 visi ir aicināti doties līdzi svētku gājienā pa Jomas ielu, bet plkst.18.00 uz noslēguma koncertu Dzintaru koncertzālē.

Svētkos piedalīsies Kurzemes novada pūtēju orķestri no Saldus, Talsiem, Ventspils, Tukuma, Kazdangas, Ugāles, Brocēniem; Zemgales novads ar pūtēju orķestriem no Jelgavas, Jūrmalas un Skaistkalnes; Rīgas novada pūtēju orķestri no Rīgas, Zvejniekciema, Inčukalna un Siguldas. Svētku virsdiriģenti būs Artūrs Maculēvičs, Raitis Ašmanis, Haralds Bērziņš. Svētkos uzstāsies arī Kauguru kultūras nama vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs "Vēlreiz", vadītāju Māra Subača un Vitas Poles vadībā.

Liepājas simfoniskā orķestra vadība bez paskaidrojumiem pāris dienu laikā nomainījusi administratīvos darbiniekus, tajā skaitā tikko atklātā Pianisma zvaigžņu festivāla producenti Ilonu Janukoviču.

Līdz ar festivāla producenti darbu zaudējis arī sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Venens. «Jā, tā ir taisnība.» uz Db jautājumu, vai tiešām darba attiecības pārtrauktas ar festivāla organizatoriem tieši pirms festivāla atklāšanas, atbildēja Valsts Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) pašreizējā sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Vecvagare. Sīkākus komentārus viņa nesniedza, vien norādīja, ka tas ir vadības lēmums. Par jaunu pretendentu izvēli tikšot izlemts tuvākajā laikā, bet «šobrīd bija vajadzīgas ātras izmaiņas, lai būtu labāks rezultāts». Kultūras ministrijā, kuras pakļautībā kopš šī gada sākuma ir LSO, norādīja, ka personāla politika ir orķestra direktora Ulda Lipska atbildība, diemžēl ar direktoru Db sazināties nav izdevies. Līdzšinējā LSO ārējo sakaru vadītāja, festivāla producente Ilona Janukoviča telefonsarunā ar Db pastāstīja, ka darba uzteikums bijis absolūti negaidīts, turklāt izteikts dienā, kad pabeigti visi festivāla organizēšanas darbi, ieskaitot pat noslēguma banketu. Pārejot orķestrim jaunā statusā, visiem darbiniekiem noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks, kas vēl nav beidzies. I. Janukoviča LSO strādāja kopš 2005.gada, brīvi runāja krievu, latviešu, angļu, franču un vācu valodā, uzturēja orķestra kontaktus ar ārvalstu sadarbības partneriem, vēstniecībām un viesmūziķiem, organizēja Pianisma zvaigžņu festivālu. Db jau rakstīja, ka LSO no pašvaldības kolektīva kļuva par valsts orķestri no 2010. gada 1. janvāra. Orķestra māksliniecisko vadītāju Imantu Resni pēc orķestra balsojuma nomainīja jauns diriģents Atvars Lakstīgala, savukārt par orķestra direktoru kļuva mūziķis Uldis Lipskis.

Pēc muzikāli interesantā un šogad arī atraktīvi pieteiktā Fontaine Festival neveik­smes (tikai 1 000 apmeklētāju) otrs Liepājā notiekošais festivāls Baltic Beach Party (BBP) šogad sagaidīja vairāk apmeklētāju nekā cerēts.

Plānoto 40 000 - 50 000 vietā uz BBP bija atbraukuši 55 000, kas nozīmē, ka pasākums noticis ar plusiem. Lai arī tas ir mazāk nekā pērn (62 000), organizētāji par rezultātu ir gandarīti, Db festivāla laikā apstiprināja festivāla organizētāji Raivo un Mareks Mediņi. Pēc Db aplēsēm, vidējā festivāla biļešu cena bija aptuveni 17 Ls. Tas nozīmē, ka rīkotāju ienākumi bijuši pērnā gada līmenī - tuvu miljons latiem. Dārgākā budžeta pozīcija festivālā ir un paliek mūzika - Db atzina festivāla organizatori. Šogad festivāls bijis divas reizes dārgāks izmaksu ziņā nekā pērn. "Viss ir O.K.," jautāts par festivāla finansiālo veiksmi, sīkumos neielaižas viens no BBP organizatoriem Mareks Mediņš.

Tuvojas festivālu laiks, tāpēc biznesa portāls db.lv vēlējas noskaidrot, cik tirgotājiem un ēdinātājiem var izmaksāt piedalīšanās divu lielāko Latvijas mūzikas festivālu «Summer Sound» un «Positivus» tirdziņos.

Vasaras mūzikas un kultūras festivāla «Positivus» pārstāve portālu db.lv informēja, ka pasākuma organizatori katru gadu saņem daudz pieteikumu ar interesi tirgoties festivāla teritorijā, tomēr organizatori rūpīgi atlasot izvērtē katru pieteikumu un izvēlas tos, kas piestāv festivālam.

Vēl viens no kritērijiem ir tas, lai festivālā būtu pieejams iespējami plašs sortiments. Būtiska ir arī uzņēmēju reputācija, jo, kā paskaidro festivāla pārstāve, organizatoriem ir svarīgi, lai festivāla viesi saņemtu kvalitatīvu servisu.

«Positivus» festivālā uzņēmēji var pieteikties divās kategorijās - ēdināšanai un smukumlietu tirdziņā. Ēdināšanas zonas ir dažādas, kas nodrošina iespēju piedalīties kā lielam ēdinātājam, tā arī mājražotājam.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

No pirmdienas, 9.novembra mājas lapā www.staroriga.lv pieejama informācija par visiem piecdesmit sešiem gaismas festivāla Staro Rīga objektiem. Lielākā daļa festivāla objektu izvietota pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielāki objekti izvietosies Skanstes ielas rajonā un Brīvdabas muzejā.

Visi objekti sadalāmi piecās grupās - festivāla laikā būs apskatāmi 18 jauni festivāla programmas gaismu objekti, 3 festivāla programmas gaismu objekti no 2008. gada programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu programmas gaismu objekti, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti.

Pils laukumā, Torņa ielā un Aldaru ielā būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi, kas iekļausies trīs idejiskās koncepcijās - Esi starā - ej ar tumsu karā!, Parazīti un Gaismoņi.

Jaunizveidotajos 18 gaismas festivāla objektos izmantots gan spuldžu, gan LED spuldžu spīdējums, gan video projekcijas, gan īpaši gaismas efekti. Jauno objektu vidū atrodami gan interaktīvi gaismas objekti, gan lielformāta pilsētvides objekti.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Nākamo otrdien, 10. jūnijā, Rīgas iedzīvotājus un viesus atkal priecēs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra parādes maršs Vecrīgas ielās, defilē un koncerts Brīvības pieminekļa laukumā.

NBS Štāba orķestra parādes maršs sāksies plkst.12 Pils laukumā. Lai sasniegtu Brīvības pieminekļa laukumu, kur līdz plkst.13 notiks defilē programma un koncerts, orķestris maršēs pa Pils ielu, Doma laukumu, kā arī Šķūņu un Kaļķu ielu, Db.lv informē NBS preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis.

Šis jau būs otrais NBS orķestru koncerts Rīgas ielās. Pirmo koncertu rīdziniekiem sniedza Sauszemes spēku orķestris 27.maijā.

NBS orķestru koncerts pilsētas ielās notiek pēc aizsardzības ministra Vineta Veldres iniciatīvas. Ar šādas jaunas tradīcijas iedzīvināšanu aizsardzības ministra nolūks ir veicināt patriotismu un tuvināt bruņotos spēkus tautai.

Ņemot vērā esošo situāciju valstī, uz 2021.gada vasaru pārcelts Liepājā notiekošais festivāls "Summer Sound", informēja festivāla organizatoru pārstāve Alise Pabērza.

Plānots, ka festivāls notiks nākamā gada 23. un 24.jūlijā, saglabājot visu līdz šim izziņoto programmu.

Festivāla organizators Uldis Pabērzis pauda, ka tika cerēts uz pozitīvāko iznākumu un, ka desmitais festivāls "Summer Sound" šogad varēs norisināties kā ierasts, tomēr tika pieņemts lēmums festivālu pārcelt uz nākamā gada vasaru, "jo nav nekā cita svarīgāka par visu mūsu līdzcilvēku drošību un veselību".

Šī vasara bez Positivus 

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu,...

Viņš skaidroja, ka kopš pirmajām runām par iespējamo pasākumu norises aizliegumu šajā vasarā, festivāla rīkotāji ir visu laiku paralēli strādājuši pie alternatīviem festivāla norises scenārijiem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem ar māksliniekiem un festivāla atbalstītājiem, un varētu sniegt apmeklētājiem iespējami precīzāku un pilnīgāku informāciju par festivāla pārcelšanu uz nākamo gadu.

Pēc festivāla rīkotāja paustā, ieguldītais darbs ir rezultējies tajā, ka pašlaik visi šajā gadā apstiprinātie festivāla mākslinieki ir piekrituši uzstāties arī 2021.gada festivālā, tādējādi ļaujot pilnībā saglabāt festivāla mākslinieku programmu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka visas iegādātās biļetes uz festivālu ir derīgas un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu "Summer Sound" 2021.gadā.

Precizējošas detaļas par festivāla norisi 2021.gadā tiks paziņotas laika gaitā, pauda Pabērza.

Festivāla mākslinieku programmā līdz šim jau bija izziņots franču dīdžeja Kungs, DJ "Regard", dīdžeju duets "Ofenbach", grupa "Mumiy Troll", "Musiqq", "Jumprava", Singapūras Satīns un citas.

Kā ziņots, apmeklētāju drošības dēļ arī festivāls "Positivus", kam bija jānotiek 17.jūlijā un 18.jūlijā Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Paziņojumā norādīts, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. Majors uzsver, ka paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā.

Liepājas dome pēc sarunām ar Kultūras ministriju piekritusi Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) statusa maiņai no pašvaldības iestādes uz valsts kapitālsabiedrību.

Statusa maiņa plānota, galvenokārt baidoties zaudēt valsts finansiālo atbalstu, Db atzina Liepājas domes deputāte Silva Golde. Līdz šim aptuveni 70 % orķestra budžeta veidoja valsts dotācija, pārējo finansēja Liepājas dome un orķestra paša pelnītais, taču valsts līdzekļu piešķiršana pašvaldības iestādēm ir pretrunā ar Valsts Kontroles rekomendācijām, un no nākamā gada orķestris valsts atbalstu var zaudēt.

Jau šogad finansējums ievērojami ierobežots, veikta orķestra mūziķu skaita samazināšana, kas nozīmē ierobežotu repertuāru un ne tik spēcīgu skanējumu, atzina orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis. Orķestris atvadījies no gandrīz visiem ārvalstu māksliniekiem, kā arī no mūziķiem, kam pienākas izdienas pensija. Valsts statuss ļautu Kultūras ministrijai legāli turpināt finansēt vienu no Latvijas izcilākajiem mūzķu kolektīviem. Savukārt orķestra mākslinieciskajai darbībai valsts statuss nāktu par labi galvenokārt mārketinga nolūkos, atzina orķestra direktore Vija Feldmane. Organizējot starptautiskos festivālus un ārzemju turnejas, ir vieglāk panākt sadarbību ar pasaules klases diriģentiem un mūziķiem, ja orķestrim ir valsts kolektīva statuss, atzina V. Feldmane. 2009. gadā LSO budžets ir 1.03 milj. Ls, no kuriem 662 tūkstoši latu ir valsts finansējums, 262 tūkstoši - pašvaldības, bet 105 tūkstošus latu orķestris nopelnījis pats. Pērn budžets bija 1.34 milj. Ls. Ministru Kabinetam par orķestra statusu vēl jāpieņem lēmums.

Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) izziņojis biļešu tirdzniecību uz Starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu, kas norisināsies no 19. līdz 21.aprīlim Liepājā.

Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls norisināsies jau 21.reizi, šogad piedāvājot četrus koncertus. Festivāla klausītāji dzirdēs Latvijas pianistus – Juri Kalnciemu, Andreju Osokinu un Agnesi Egliņu, kuras izpildījumā skanēs tikko radītais Kārļa Lāča Klavierkoncerts. Festivāla ārvalstu viesu sarakstā šoreiz jaunā, skandalozā Krievijas zvaigzne Aleksandrs Lubjancevs, lietuvietis Kaspars Uinsks un īru pianists Maikls O’Rurks. Īpašo viesu godā šogad festivālā atgriezīsies izcilais britu džeza pianists Džūlians Džozefs, kurš kopā ar savu trio muzicēs džeza koncertā.

Šogad festivālā ir arī dažas neierastas izmaiņas – festivāls notiks aprīlī nevis martā, kā tas līdz šim bija ierasts, un tas no Liepājas teātra pārcēlies uz Liepājas Latviešu biedrības nama zāli, kuru daudzi mūzikas speciālisti slavē par lielisko akustiku, informē festivāla mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala. Savukārt klavieru dueta koncerts notiks Graudu ielas koncertzālē – orķestra pastāvīgajā mājvietā.

BILŽU BIROJS Rīgā, Lielajā Ģildē 9.jūlijā plkst.19:00 rīko koncertu VIVA TANGO!.

Koncertā piedalās:

Rolando & Fernando Marzan quintett (Argentīna):

Rolando Pomo - balss

Fernando Marzan - klavieres

Daniel Buffa - bandonjona

Alejandro Sancho - elektriskā ģitāra, akustiskā ģitāra

Roberto Santocono - kontrabass

Karina Piazza - dejotāja

Hector Falcon - dejotājs

Īpašie viesi:

Dzintars Beitāns - vijole

Laimis Rācenājs - balss

Vidzemes kamerorķestris (diriģents Andris Veismanis)

Rolando Pomo

Rolando Pomo ir dzimis 1955. gadā Buenosairesā Argentīnā. Viņš mācījās klasisko ģitāru un studēja mūzikas konservatorijā Buenosairesā. 1978. gadā viņš dodas uz Zviedriju un 1983. gadā sāk studijas kora diriģēšanā Stokholmas mūzikas institūtā.

Rolando Pomo uzsācis karjeru astoņdesmitajos gados, strādājot ar koriem un vokālām grupām. Viņš nodibināja vokālās grupas Abril un Octaedro, kā arī latīņamerikāņu kori un Rinbekijas (Rinkeby) starptautisko kori.

Biļešu tirdzniecības apjomi liecina, ka šogad būs apmeklētākais Summer Sound festivāls, informē festivāla rīkotāji.

Pērn uz festivālu Liepājā tika pārdoti aptuveni 25 tūkstoši biļešu.

Reģionālais portāls ReKurZeme iemūžinājis, kā tiek iekārtota pasākuma teritorija (fotogrāfijas raksta galerijā).

Festivāla pirmās dienas kulminācija būs grupas Prāta vētra koncerts - īpašs ar to, ka šī būs vienīgā grupas uzstāšanās festivālos Latvijā šovasar, tāpēc festivāla organizatori lielo publikas atsaucību skaidro arī ar šo faktu.

Organizatori brīdina, ka piektdien, 12.jūlijā, uz Rīgas - Liepājas šosejas gaidāma liela automašīnu plūsma un sastrēgumi. Turklāt ceļu uz Liepāju paildzina remonts posmā starp Skrundu un Liepāju, tāpēc festivāla rīkotāji iesaka ceļu caur Aizputi, lai ietaupītu aptuveni vienu stundu laika.

Pasaulē atzīti tēlnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas, Nīderlandes, Čehijas, Īrijas, Itālijas un ASV uzsākuši smilšu skulptūru veidošanu Jelgavas Uzvaras parkā. Šā gada festivāla tēma – Brīnumu pasaule (mīti, teikas, pasakas, leģendas).

Vairāki no festivāla māksliniekiem Jelgavā ir viesojušies ziemā Ledus skulptūru festivālā, bet daudzi Latvijā ieradušies pirmoreiz.

Pasākums Jelgavā tiek organizēts trešo reizi un to pilsētas iedzīvotājiem un apmeklētājiem piedāvā Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra Kultūra un Jelgavas dome sadarbībā ar ceļu būvniecības sabiedrību Igate un SEB banku.

Tūlīt pēc Līgo svētkiem - no 26.jūnija - sākās festivāla parka sagataves darbi. Skulptūru veidošanai atvestas vairāk nekā 400 tonnas mālsmilšu, kuras interesantajam mākslas darbam nodrošina papildu stingrību un stabilitāti. Atbilstoši mākslinieku iesūtītajām skicēm, smiltis ar vibro blietēm presētas formās, lai, māksliniekiem ierodoties, būtu stabils pamats skulptūru veidošanai.

"Pēc tam kad vēl divas alus darītavas paziņoja, ka tehnisku sarežģījumu dēļ nevarēs Latvijā ievest savu alu, esam pieņēmuši nepatīkamo, taču vienīgo atbildīgi pareizo lēmumu un šīs nedēļas nogalē plānotais amatalus festivāls "Riga Craft Beer Weekend" tiek atcelts," informē festivāla organizators un biedrības "Alus brālība" vadītājs Andrejs Šikors.

Sarežģījumi ar alus ievešanu Latvijā un tā piedāvāšanu degustācijām amatalus festivālā radušies darītavām, kas uz Rīgu brauca no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

"Esošais normatīvais regulējums strikti nosaka kārtību, kādā valstī drīkst ievest akcīzes preces. Ir jābūt akcizētās preces nosūtītājam, juridiskai personai, kas nodrošina tās atmuitošanu, uzglabāšanu, realizāciju un garantē akcīzes nodokļa nomaksu. Vest alu tiešā ceļā no darītavas uz festivāla norises vietu nedrīkst. Aizvadītajā gadā, kad amatalus festivāls "Riga Craft Beer Weekend" notika pirmo reizi, visu formalitāšu kārtošanu uzņēmās organizators. Juridiski mēs kļuvām par festivālā piedāvātā alus īpašnieku, kas nodrošināja arī visu nodokļu nomaksu.

Fontaine Festivāls Liepājā ir festivāls, kas ļauj baudīt īstu mūziku no visām pasaules malām. Kopš pagājušā gada, festivāls ir audzis un notiks 3 dienas, līdzšinējo 2 dienu vietā, Db.lv informēja Fontaine Festival 2008 Mediju koordinatore Agnese Ruberte.

Fontaine Festivāls piedāvā aktuālas grupas, liela daļa no tām ir uzstājušās klubā Fontaine Palace tā 4 gadu pastāvēšanas vēsturē. Kā arī lieliskus un leģendārus ārzemju mūziķus, kas rūpīgi izvēlēti, lai sniegtu iespējami labāko skatuves un mūzikas sniegumu. Ar vairāk nekā 50 grupām festivāla programmā, katrs noteikti atradīs kaut ko sev tuvu.

Festivāla galvenā skatuve atrodas Liepājas centrā, promenādē pie tirdzniecības kanāla. The Flashlight skatuve šogad būs lielāka nekā citus gadus un sasniegs 10 x 10 metru izmērus, kas ļaus uz tās uzstāties lielākām un populārākām grupām.

Grupa Prāta Vētra, kas 17.jūlijā uzstāsies Positivus festivālā Salacgrīvā, īpaši gatavojas savam vienīgajam šā gada koncertam Latvijā. Festivāla organizatori esot saņēmuši grupas idejas skatuves uzbūvei, un tehniskajā ziņā tā būšot krietni iespaidīgāka nekā iepriekšējos festivālos redzētā.

Informēja Positivus festivāla sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Andžāne.

Jūnija vidū Prāta Vētra plānojot klajā laist jaunu singlu.

Prāta Vētra savu vienīgo koncertu šovasar izvēlējusies sniegt Positivus festivālā. Kā galvenie mākslinieki Prāta Vētra uzstāsies festivāla pirmajā dienā, 17.jūlijā. Grupas uzstāšanās sāksies ap plkst. 23:00 uz festivāla galvenās - TELE2 skatuves.

Gaismas tehnikas apjoms, ko savā šovā izmantos gan Prāta Vētra, gan festivāla otrās dienas galvenais mākslinieks MOBY, būšot krietni lielāks un iespaidīgāks nekā iepriekšējos Positivus festivālos redzētais.

Festivāls «Positivus» nākamgad būs saīsināts, jo trīs dienu pasākums atspoguļojas augstākās biļešu cenās, pastāv sezonālo koncertu konkurence, kā arī lielākā daļa apmeklētāju iepriekšējos gados izvēlējušies to apmeklēt tieši divas, nevis visas trīs dienas, sacīja festivāla organizators Ģirts Majors.

Viņš skaidroja, ka, saīsinot festivāla norisi, tas kļūs pieejamāks plašākai publikai, jo muzikālā satura kvantitāte atspoguļojas biļešu cenās, kā rezultātā, tas ir «jutīgs moments pasākumu tirgū».

Tāpat Majors uzskata, ka, atgriežoties pie agrākā divu dienu koncepta, tas kļūs saturiskāks. Festivāla rīkotāju statistika esot uzrādījusi, ka cilvēki pēdējo gadu laikā lielākoties apmeklē vien divas, nevis visas trīs dienas, kas liek secināt, ka trīs dienu festivāli bijuši par garu.

Taujāts, vai aizvadītā gada festivāls uzņēmumam radījis zaudējumus, Majors teica, ka šis bizness vienmēr ir sezonāls. «Ir koncerti, kas ir ļoti veiksmīgi un tādi, kas nav tik veiksmīgi. Tas pats ir ar festivāliem. Mums ir svarīgi, lai vidējā līkne ir stabila. Tas nav pirmais gads, kad festivāls guvis zaudējumus. Bet, ja mēs skatītos tikai no peļņas viedokļa, tad festivālu nekad nebūtu sākuši. Pēc viena gada nevar izdarīt ilgtermiņa secinājumus,» pauda «Positivus» rīkotājs.

Festivāls Baltic Beach Party šogad Liepājā notiks pēdējo reizi. Iespējams, turpmāk tas varētu notikt citā pilsētā vai pat citā valstī.

Tā preses konferencē informēja festivāla rīkotāji. «Tas ir smags lēmums un nav radies vienā naktī,» preses konferencē norādīja viens no festivāla dibinātājiem un organizatoriem Raivo Mediņš. Lēmuma pamatā nav finansiālas grūtības vai organizatoriskas neveiksmes - gluži otrādi - festivāls esot sasniedzis daudz plašākus apmērus, nekā jebkād tā dibinātāji cerējuši. Tomēr pašvaldība neatbalsta festivālu tādā mērā, kā vēlētos tā rīkotāji. «Ja nav pleca sajūtas no galvenā partnera - pašvaldības puses, tad tā ir pārāk liela nauda, pārāk liela atbildība,» norādīja festivāla organizatoru pārstāvis Mareks Mediņš.

Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) vadība cer, ka jaunās valdības kultūras ministrs mainīs budžeta sadales sistēmu un panāks dotāciju apmēru, kas ļaus noturēt orķestra māksliniecisko līmeni.

«Kopš 2008.gada valsts dotācija orķestrim ir sarukusi vairāk nekā uz pusi,» preses konferencē sacīja LSO direktors Uldis Lipskis. Ja 2008.gadā valsts 89 cilvēku kolektīvam deva 1,3 miljonus latu, tad 2010.gadā orķestra kolektīvs bija samazināts līdz 73 cilvēkiem un dotācija bija tikai 613 tūkstoši latu. Pasaulē šāda līmeņa orķestrī ir ap 120 cilvēku, bet orķestru atbalstīšana ir katra lielāka uzņēmuma goda lieta, apgalvoja U. Lipskis.

Ar pērnā gada dotāciju un ap 100 tūkstošiem latu pašu ieņēmumu LSO spējis «puslīdz normāli elpot», atzina direktors. Taču dotācijas līdzekļu pietiekot tikai algām un komunālajiem maksājumiem. Koncertdarbībai jāpiesaista nauda projektu veidā, un līdz ar to plānotā koncertdarbība ir pakļauta nejaušu ekspertu lēmumam. LSO vadība cer, ka nākamās valdības kultūras ministrs veidos budžetu tā, lai profesionālie mākslas kolektīvi, kuriem ir valsts statuss, varētu regulāru koncertdarbību nodrošināt ikgadējā plānotā budžeta ietvaros, bet projektus vajadzētu rakstīt vien eksperimentāliem un ārpuskārtas projektiem.

Liepājas Kultūras pārvaldes rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par to, ka Pianisma zvaigžņu festivāls šogad Liepājā netiks rīkots.

«Kā Liepājas simfoniskā orķestra direktors var būt tik bezatbildīgs un ziņot kaut ko tādu radio, ja pasākumu plāns jau ir apstiprināts un informācija izsūtīta visā Eiropā,» db.lv savu viedokli pauda Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Kalnarāja. Pēc viņas teiktā, festivālam bijis paredzēts arī pašvaldības līdzfinansējums. Tāpat tūrisma jomas uzņēmēji rēķinās ar festivālu. K.Kalnarāja pieļauj iespēju, ka LSO vadība nav laikus sākusi organizēt festivālu, tāpēc tagad meklē attaisnojumu neizdarībai. Arī faktu, ka kolektīvu pavisam vai uz laiku pametuši 13 mūziķi, bet kopš 2010.gada no LSO aizgājuši gandrīz 30 mūziķi, Kultūras pārvaldes pārstāve skaidroja ar kolektīva iekšējām problēmām nevis finansējuma trūkumu.