Liepājas Kultūras pārvaldes rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par to, ka Pianisma zvaigžņu festivāls šogad Liepājā netiks rīkots.

«Kā Liepājas simfoniskā orķestra direktors var būt tik bezatbildīgs un ziņot kaut ko tādu radio, ja pasākumu plāns jau ir apstiprināts un informācija izsūtīta visā Eiropā,» db.lv savu viedokli pauda Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Kalnarāja. Pēc viņas teiktā, festivālam bijis paredzēts arī pašvaldības līdzfinansējums. Tāpat tūrisma jomas uzņēmēji rēķinās ar festivālu. K.Kalnarāja pieļauj iespēju, ka LSO vadība nav laikus sākusi organizēt festivālu, tāpēc tagad meklē attaisnojumu neizdarībai. Arī faktu, ka kolektīvu pavisam vai uz laiku pametuši 13 mūziķi, bet kopš 2010.gada no LSO aizgājuši gandrīz 30 mūziķi, Kultūras pārvaldes pārstāve skaidroja ar kolektīva iekšējām problēmām nevis finansējuma trūkumu.

Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā tomēr notiks, ziņo Liepājas dome.

Pašvaldība nav samazinājusi finansējumu festivāla norisei, tas ir saglabāts līdzšinējā līmenī – deviņu tūkstošu latu apmērā, norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, uzsverot, ka Starptautiskajam pianisma zvaigžņu festivālam Liepājā ir jābūt, jo tā ir spilgta pilsētas un visas Latvijas kultūras tradīcija.

Pēc orķestra direktora publiski paustās informācijas par to, ka šogad Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā nenotiks, Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde Liepājas Simfoniskā orķestra valdes locekli Uldi Lipski uzaicinājusi uz sarunu. Tās laikā U.Lipskis apliecinājis, ka Liepājas Simfoniskais orķestris arī šogad Starptautisko Pianisma Zvaigžņu festivālu organizēs.

Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) izziņojis biļešu tirdzniecību uz Starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu, kas norisināsies no 19. līdz 21.aprīlim Liepājā.

Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls norisināsies jau 21.reizi, šogad piedāvājot četrus koncertus. Festivāla klausītāji dzirdēs Latvijas pianistus – Juri Kalnciemu, Andreju Osokinu un Agnesi Egliņu, kuras izpildījumā skanēs tikko radītais Kārļa Lāča Klavierkoncerts. Festivāla ārvalstu viesu sarakstā šoreiz jaunā, skandalozā Krievijas zvaigzne Aleksandrs Lubjancevs, lietuvietis Kaspars Uinsks un īru pianists Maikls O’Rurks. Īpašo viesu godā šogad festivālā atgriezīsies izcilais britu džeza pianists Džūlians Džozefs, kurš kopā ar savu trio muzicēs džeza koncertā.

Šogad festivālā ir arī dažas neierastas izmaiņas – festivāls notiks aprīlī nevis martā, kā tas līdz šim bija ierasts, un tas no Liepājas teātra pārcēlies uz Liepājas Latviešu biedrības nama zāli, kuru daudzi mūzikas speciālisti slavē par lielisko akustiku, informē festivāla mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala. Savukārt klavieru dueta koncerts notiks Graudu ielas koncertzālē – orķestra pastāvīgajā mājvietā.

20.Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls jubileju svinēs ar deviņiem koncertiem Rīgā, Liepājā un Ventspilī.

Ja pagājušajā gadā festivāla budžets bija 30 tūkstoši latu, tad šogad festivāla budžets ir ap 65 tūkstošiem, informē festivāla organizatori - Liepājas simfoniskais orķestris. Budžeta pieaugums saistīts ar lielākām izmaksām, jo jubilejas gadā festivālā ir deviņi koncerti, kamēr pērn bija tikai pieci. Turklāt viens no koncertiem notiek Rīgā, kas sadārdzina gan organizatoriskās, gan reklāmas izmaksas.

Festivāla biļešu cenas saglabātas pagājušā gada līmenī, (kamerkoncerti - no trim līdz sešiem latiem, koncerti ar orķestri 5-15 Ls). Saglabātas atlaides studentiem, skolēniem, pensionāriem un invalīdiem. Šogad abonementu cenas ir no 15 - 50 Ls. Festivālā piedalās arī lielāka mēroga zvaigznes, uzsver LSO.

Valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) reģistrējusi pamatkapitāla izmaiņas - no 2000 latiem tas pieaudzis līdz 40,8 tūkstošiem latu.

Grozīti arī sabiedrības statūti. LSO ir palielinājis pamatkapitālu, lai paaugstinātu konkurētspēju, Db.lv skaidroja LSO sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere. Pēc viņas teiktā, piedaloties dažādos Eiropas projektos, tiek pieprasīti finanšu un bilances rādītāji, kuriem jābūt atbilstošā līmenī. Pamatkapitāla palielināšana esot arī labs signāls sadarbības partneriem, tāpēc bijis atbilstošs LSO daļu turētāju lēmums. Db.lv jau rakstīja, ka no 2010. gada 1. janvāra LSO kļuva no pašvaldības kapitālsabiedrības par valsts kapitālsabiedrību. Saskaņā ar 2010. gada budžetu LSO pašu ieņēmumi bija plānoti 80,35 tūkstoši latu, valsts dotācija - 613,77 tūkstoši latu.

Valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) vadība cer, ka jaunās valdības kultūras ministrs mainīs budžeta sadales sistēmu un panāks dotāciju apmēru, kas ļaus noturēt orķestra māksliniecisko līmeni.

«Kopš 2008.gada valsts dotācija orķestrim ir sarukusi vairāk nekā uz pusi,» preses konferencē sacīja LSO direktors Uldis Lipskis. Ja 2008.gadā valsts 89 cilvēku kolektīvam deva 1,3 miljonus latu, tad 2010.gadā orķestra kolektīvs bija samazināts līdz 73 cilvēkiem un dotācija bija tikai 613 tūkstoši latu. Pasaulē šāda līmeņa orķestrī ir ap 120 cilvēku, bet orķestru atbalstīšana ir katra lielāka uzņēmuma goda lieta, apgalvoja U. Lipskis.

Ar pērnā gada dotāciju un ap 100 tūkstošiem latu pašu ieņēmumu LSO spējis «puslīdz normāli elpot», atzina direktors. Taču dotācijas līdzekļu pietiekot tikai algām un komunālajiem maksājumiem. Koncertdarbībai jāpiesaista nauda projektu veidā, un līdz ar to plānotā koncertdarbība ir pakļauta nejaušu ekspertu lēmumam. LSO vadība cer, ka nākamās valdības kultūras ministrs veidos budžetu tā, lai profesionālie mākslas kolektīvi, kuriem ir valsts statuss, varētu regulāru koncertdarbību nodrošināt ikgadējā plānotā budžeta ietvaros, bet projektus vajadzētu rakstīt vien eksperimentāliem un ārpuskārtas projektiem.

Ierobežota budžeta apstākļos valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris saņēmis dāvinājumu no Dānijas Karaliskā orķestra pirmās trompetes Ketila Kristensena - divas trompetes, katru aptuveni 2000 eiro vērtībā.

Dāņu virtuoza dāvana aizpilda vienu no redzamākajiem robiem orķestra instrumentārijā, norāda LSO vadītājs Uldis Lipskis. Koncertējot kopā ar LSO, virtuozais trompetists auditorijai stāstījis, ka vienam no skaņdarbiem, kuru Dānijas mūziķi kopā ar LSO ierakstīja, lai vēlāk Dānijā izdotu ar nosaukumu SMILE – Veltījums visu laiku labākajiem kino mūzikas komponistiem, esot bijis nepieciešams īpašs instruments. Šajā sakarā viņš esot jautājis orķestra mūziķiem pēc S trompetes, kas ir trompete ar sevišķi augstu skanējumu. Saņēmis atbildi, ka orķestrim esot gan viena tāda trompete, bet diemžēl tik nožēlojamā stāvoklī, ka to nevar izmantot, Dānijas trompetists pateicībā par lielisko sadarbību, atsaucību un draudzīgo attieksmi nolēmis uzdāvināt LSO piccolo un D-S trompešu komplektu. LSO pārstāvji ir jo īpaši priecīgi par to, ka tādi pasaules klases mūziķi kā Ketils Kristensens atzinīgi novērtē LSO īpašo skanējumu un profesionalitāti.

Tikko aizvadītais XX Pianisma zvaigžņu festivāls bijis viens no visu laiku spožākajiem festivāliem gan mākslinieku, gan programmas izvēlē, ievērojami audzis apmeklētāju skaits un ieņēmumu apjoms.

XX festivāla augsto muzikālo līmeni atzīmējis muzikologs Orests Silabriedis, savukārt statistiku festivāla rīkotājs - Liepājas simfoniskais orķestris - vēl apkopo, taču jau tagad ir skaidrs, ka visi rādītāji būs augstāki nekā iepriekšējos gados, Db.lv apstiprināja LSO pārstāve Iveta Vēvere.

Jubilejas festivālā uzstājās pavisam 15 pianisti no 10 dažādām valstīm. Festivāla programma šogad aptvēra izcilus mūzikas paraugus no baroka līdz pat džezam un jaunāko laiku mūzikai. Izskanēja arī divi jaundarbi – poļu komponista Voiceha Kilara Otrais klavierkoncerts un Riharda Dubras Trešais Liepājas koncerts, kas festivālā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu. Festivāla ietvaros notika deviņi koncerti Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Festivāla budžets bija ap 65 tūkst. Ls, kas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā pērn.

Pēc presē izskanējušajām pretrunīgajām ziņām par Liepājas koncertzāles projekta attīstību Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) lūdzis Liepājas pašvaldību komentēt projekta virzību.

Liepājas domes pārstāvji prezentēja LSO mūziķiem koncertzāles tehnisko projektu un maketu, kā arī informēja par projekta virzību, informē LSO. Orķestris lūdzis Liepājas domi kliedēt mūziķu šaubas par to, vai orķestris tiks pie jaunām darba un koncertēšanas telpām.

Mūziķi apgalvo, ka šaubas par tehniskā projekta kvalitāti ir izgaisinātas, turklāt arhitektam tiks nodoti arī mūziķu ieteikumi projekta uzlabošanai. Orķestra koncertmeistare Ilze Zariņa uzsver, ka ir būtiski, ka koncertzāle ne brīdi nestāvēs tukša – tajā bez orķestra darba telpām un koncertzālēm būs arī mūzikas vidusskola, kas ir vitāli svarīgi LSO un mūzikas vidusskolas sadarbībai. Plānotas arī konferenču telpas, izstāžu zāles, kafejnīcas, kas garantēs ēkas sabiedrisko funkcionalitāti.

18. Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla piecus koncertus šogad apmeklējuši ap 2000 klausītāju, liecina organizatoru aprēķini.

Auditorija ir krietni lielāka, ja pieskaita Latvijas Radio 3 Klasika klausītājus, kas sekoja festivālam līdzi tiešraidēs. Šogad pirmo reizi varēja iegādāties festivāla abonementus uz vairākiem koncertiem. Interese par tiem norāda uz šādas idejas īstenošanas lietderīgumu arī nākotnē, atzīst organizatori - Valsts Liepājas simfoniskais orķestris (LSO). Kopējais festivāla budžets šogad bija ap 30 tūkstošiem latu, no kuriem trešā daļa ir pašu ieņēmumi, un divas trešdaļas ir sponsoru un atbalstītāju nauda. Vidusmēra publika bez šī atbalsta vienkārši nespētu atļauties nopirkt biļetes, jo tad to cena par biļeti būtu virs 30 Ls, skaidro LSO administrācija. Pēc aptuveniem aprēķiniem, festivāls šogad bijis «pa nullēm», atzīst tā rīkotāji.

Lai gan valsts dotācija Liepājas simfoniskajam orķestrim šogad sarukusi par 38%, pašu ieņēmumi atbilst plānotajiem.

Saskaņā ar 2010. gada budžetu LSO pašu ieņēmumiem jābūt 80,35 tūkstoši latu. Apkopotie astoņu mēnešu rezultāti liecinot, ka plāns, visticamāk, līdz gada beigām būs izpildīts, Db.lv informēja Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) vadība. Valsts dotācija šogad orķestrim kā valsts kapitālsabiedrībai ir 613,77 tūkstoši latu, kas ir par 38% mazāka nekā 2009.gadā. un tik tikko nosedzot orķestra štata darbinieku (mūziķu un administrācijas) algas. Savukārt pašu ieņēmumi orķestrim nav sarukuši un koncertu apmeklētība esot laba. Db.lv jau rakstīja, ka kopš 2010. gada 1. janvāra LSO no pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību kļuva par valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris. Par orķestra direktoru iecelts Uldis Lipskis, bet tā mākslinieciskais vadītājs ir Atvars Lakstīgala.

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Liepājas dome pēc sarunām ar Kultūras ministriju piekritusi Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) statusa maiņai no pašvaldības iestādes uz valsts kapitālsabiedrību.

Statusa maiņa plānota, galvenokārt baidoties zaudēt valsts finansiālo atbalstu, Db atzina Liepājas domes deputāte Silva Golde. Līdz šim aptuveni 70 % orķestra budžeta veidoja valsts dotācija, pārējo finansēja Liepājas dome un orķestra paša pelnītais, taču valsts līdzekļu piešķiršana pašvaldības iestādēm ir pretrunā ar Valsts Kontroles rekomendācijām, un no nākamā gada orķestris valsts atbalstu var zaudēt.

Jau šogad finansējums ievērojami ierobežots, veikta orķestra mūziķu skaita samazināšana, kas nozīmē ierobežotu repertuāru un ne tik spēcīgu skanējumu, atzina orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis. Orķestris atvadījies no gandrīz visiem ārvalstu māksliniekiem, kā arī no mūziķiem, kam pienākas izdienas pensija. Valsts statuss ļautu Kultūras ministrijai legāli turpināt finansēt vienu no Latvijas izcilākajiem mūzķu kolektīviem. Savukārt orķestra mākslinieciskajai darbībai valsts statuss nāktu par labi galvenokārt mārketinga nolūkos, atzina orķestra direktore Vija Feldmane. Organizējot starptautiskos festivālus un ārzemju turnejas, ir vieglāk panākt sadarbību ar pasaules klases diriģentiem un mūziķiem, ja orķestrim ir valsts kolektīva statuss, atzina V. Feldmane. 2009. gadā LSO budžets ir 1.03 milj. Ls, no kuriem 662 tūkstoši latu ir valsts finansējums, 262 tūkstoši - pašvaldības, bet 105 tūkstošus latu orķestris nopelnījis pats. Pērn budžets bija 1.34 milj. Ls. Ministru Kabinetam par orķestra statusu vēl jāpieņem lēmums.

Noslēgusies Liepājas koncertzāles apakšzemes stāvu izbūve un sākušies darbi virszemes līmenī, Rietumu Radio apstiprināja SIA Lielais Dzintars valdes loceklis Ints Dālderis.

Abi apakšzemes stāvi paredzēti tehniskajām vajadzībām, tur atradīsies arī noliktavu telpas Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO). Pašlaik norit darbi pie koncertzāles pirmā stāva būvniecības. Būvdarbi notiek pēc plāna un nekādu atkāpju no grafika neesot, arī laika apstākļi būvdarbiem ir labvēlīgi.

Koncertzāle tiek būvēta Liepājā, Radio ielā 8. Būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1138 vietas (t.sk. 1000 sēdvietas, 128 koristu vietas un 10 VIP sēdvietas), bet kamerzālē - 200 vietas. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2015.gadā.

Kā pastāstīja Ints Dālderis, jau martā gaidāmi pirmie topošās koncertzāles mārketinga pasākumi - LSO dosies koncerttūrē pa Kurzemes pilsētām, lai reģiona iedzīvotājus iepazīstinātu ar topošās koncertzāles piedāvājumu, kā arī informētu par pašu projektu. «Koncertzāle būs reģionālas nozīmes daudzfunkcionālais centrs, tāpēc ir svarīgi iedzīvotājus Kurzemē iepazīstināt ar tā saturisko pusi,» skaidro Dālderis.

18. Pianisma Zvaigžņu festivālam, respektējot potenciālo klausītāju pirktspēju, šogad pazeminātas cenas.

Cenu amplitūda koncertos būs no 4 līdz 15 latiem klausītāju pieprasītajā Noslēguma koncertā un 2 – 4 lati klavieru solo vakarā. Trīs festivāla izskaņas koncertus varēs apmeklēt, iegādājoties abonementu, informē festivāla rīkotāji - Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO).

Cenas pazeminātas, pateicoties plašam piesaistīto atbalstītāju lokam, norāda LSO. Pianisma zvaigžņu festivāls noritēs šogad no 7. līdz14. martam Liepājas teātrī. Biļešu tirdzniecība sākta 6. februārī. Atklāšanas koncertu un Robertam Šūmanim veltīto vakaru diriģēs Liepājas Simfoniskā orķestra jaunais galvenais diriģents – Atvars Lakstīgala.

Sekojot pasaules mūzikas modes tendencēm, Liepājas simfoniskais orķestris gatavojas ierakstīt jaunu LP jeb agrāk pazīstamo vinilplati.

«Vinilplates pasaulē atkal nāk modē, arī Latvijā ir vairāki skaņuplašu kolekcionāri,» preses konferencē informēja LSO mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis.

Ar Krājbankas atbalstu orķestris ieraksta Imanta Kalniņa IV simfoniju. 23. septembrī plānota ieraksta prezentācija, no kura taps CD un LP jeb Long Play – vinilplate. Otrs projekts orķestrim plānots kopā ar dziedātāju Lindu Leen – CD ieraksts ar Ziemassvētku dziesmām Holivudā strādājošās Emmy prēmijas laureātes, komponistes Lolita Ritmanes aranžējumā. Šis projekts dienasgaismu ieraudzīs gada nogalē, 13. decembrī paredzēts koncerts Rīgā Kongresu namā, bet 30. decembrī – Liepājas Olimpiskajā centrā.

No 25.maija līdz pat 16.augustam ilgušais festivāls Liepājas vasara spējis pulcēt ap 3500 klausītāju, informē festivāla organizatori – Liepājas simfoniskais orķestris.

Lielais klausītāju pieplūdums pierāda to, ka festivāls kļūst arvien populārāks, uzskata LSO vadītājs Uldis Lipskis. Ne tikai lielkoncerti ar orķestra piedalīšanos, bet arī festivāla tradicionālie trešdienu kamermūzikas vakari šogad guvuši lielu publikas atsaucību.

Liepājas vasaru 2011 atklāja pasaules slavenais vijolnieks Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata Baltica. Koncertdārzā Pūt, vējiņi! koncertu sniedza Liepājas Simfoniskais orķestris un jauniešu koris Kamēr kopā ar Raimondu Paulu un Intaru Busuli. Latvijas Nacionālās operas soliste Sonora Vaice Liepājas Simfoniskā orķestra pavadījumā atskaņoja opermūzikas klasiku.

Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska līdzdalību šodien, 4.oktobrī, Liepājā sāksies daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecība - tiks ieguldīts pamatakmens.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas ir 21,27 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā. Latvijas kultūras infrastruktūrā šis ir otrs vērienīgākais objekts aiz Nacionālās bibliotēkas.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde svinīgi parakstīja būvniecības darbu un autoruzraudzības līgumus par koncertzāles Lielais dzintars būvniecību Liepājā. Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem ar uzņēmumu Merks.

Daudzfunkcionālā centra apsaimniekošanas izmaksas segs valsts, nomājot telpas Liepājas simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas skolai. UZ ēku plānots pārcelt arī vairākus tautas mākslas kolektīvus, kuriem šobrīd nav piemērotu telpu. Ēkas efektīvākai izmantošanai paredzēts apvienot dažādas funkcijas - piemēram, izstāžu zāli ar deju zāli, iepriekš klāstīja projekta vadītājs Ints Dālderis.

Reģionālās koncertzāles Lielais dzintars būve sasniegusi augstāko punktu un iezīmējusi veidolu Liepājas panorāmā

Astoņus stāvus augstajai ēkai pabeigta korpusa montāža. Līdz gada beigām jāsamontē arī jumta konstrukcijas. Vienlaikus tiek ierīkoti inženiertīkli, likts iekšējais stiklojums. 2015.gada vasarā jāpabeidz būvdarbi, koncertzāles atklāšana plānota nākamajā rudenī. Ēkas sarežģītību celtnieki pielīdzina Nacionālās bibliotēkas projektam. Pašreiz daudzfunkcionālais centrs Liepājā ir lielākais kultūras infrastruktūras būvobjekts Latvijā.

Vērtīga pieredze

Ļoti sarežģītais ēkas metāla korpuss tika pabeigts plānotajā termiņā, lai arī to var uzskatīt par jaunu pieredzi būvniekiem, jo specifiskā ēkas slīpuma dēļ katra elementa montāža bija unikāla. «Šis ir viens no sarežģītākajiem objektiem mūsu pieredzē. Īpatnējā forma, kur neviens elements nav līdzīgs otram, kur katrs stikls, katra detaļa ir pasūtīta individuāli, padara šo objektu unikālu,» atzīst ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš uzsver, ka ēkas drošības garantijai piesaistīti augstākā līmeņa profesionāļi – konstruktori un projektētāji. Tehniskā uzraudzība ir «ļoti spēcīga», piebilst O.Ozoliņš. Objektā piesaistīti vairāki desmiti apakšuzņēmēju, pašreiz te strādā ap 200 cilvēkiem, kopumā būvniecībā tiks iesaistīti līdz 600 cilvēkiem. «Pagaidām esmu ļoti apmierināts,» apgalvo Lielā dzintara arhitekts Folkers Gīnke. «Ēka pilsētvidē sēž labi,» vērtē spāru svētku viesis, arhitekts Uģis Kaugurs. Savukārt F.Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga uzsver pārmaiņas, kas skārušas projektu ilgstošā vērtēšanas procesā, meklējot funkcionāli piemērotāko variantu.