Baskājainais, izdilušajos džinsos un novalkātā kreklā tērptais Lukass Ābela (aka Justice Yeldham) neatstāj vienaldzīgu nevienu. Šis austrāliešu trokšņu mūzikas bārdainais mežonis, kas 29.septembrī (otrdiena) uzstāsies kim? un Skaņu meža rīkotā pasākumā, jau gandrīz 20 gadus šokē un izraisa apbrīnu ar savām īsajām, ārkārtīgi intensīvajām un novatoriskajām performancēm, informēja Skaņu meža mediju un publicitātes koordinatore Renāte Auziņa.

«Es necenšos cilvēkus sabiedēt ar savu troksni. Esmu vairāk ieinteresēts pievērst viņu uzmanību skaņas fiziskajiem aspektiem, nevis paziņot, - es esmu skaļš, pieņemiet to!,» paskaidro pats Lukass Ābela.

Viņa agrīnās performances bija pārsteidzoša dīdžeju mākslas interpretācija. Tā vietā, lai izmantotu skaņuplašu atskaņotājus, viņš lika lietā motorus, kas ar 2000 apgriezieniem minūtē virpināja metāla diskus, ko viņš atskaņoja nevis ar skaņuplašu adatām, bet ar nažiem vai knaiblēm. Citkārt Ābela bija cimdu nokniedējis ar skaņuplašu adatām. Ābelas izdomai nav robežu - viņš izmantojis savās performancēs arī tramplīnus un šujmašīnas.

Pirms pieciem gadiem mēs ar sievu no Maskavas pārcēlāmies uz dzīvi Rīgā. Ilgi meklējām, ar ko nodarboties – stāsta uzņēmuma SEMIKOLS RECORD PRESSING dibinātājs Aleksandrs Galperovičs.

Daudzus gadus esmu bijis saistīts ar mūzikas industriju. Arī mans dēls ir mūziķis, viņam Maskavā ir uzņēmums, klubs. Viņš mēdza pasūtīt vinila skaņuplates sava kluba vajadzībām Vācijā. Mums ienāca prātā doma – kāpēc gan to nedarīt tepat Latvijā?

Kopš idejas rašanās pagāja aptuveni gads, un te nu mēs esam – man ir savs vinila skaņuplašu ražošanas bizness. Rīga tam izrādījās brīnišķīga vieta!

Pēdējos gados vinila tirgus ir ļoti strauji audzis. Aptuveni pirms 7-8 gadiem aktuāla kļuva skrečošana, dīdžeji sāka izmantot vinila skaņuplates, un vinilam sākās otra dzīve. Kopš tā laika vinils ir tikai nostiprinājis savas pozīcijas, katru gadu pārdošanas apjomi pasaulē teju divkāršojas. Tātad tirgus ir, pieprasījums ir. Visi jaunie, neatkarīgie uzņēmumi, grupas, producentu apvienības grib ierakstīt vinila plates.

Laiki, kad skaņuplates bija nostalģiska pagātnes relikvija, ir pagājuši.

Šogad skaņuplašu pārdošanas apjomi ASV apsteiguši mūzikas disku pārdošanas apjomus - tas noticis pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, vēsta "CNN".

Skaņuplašu pārdošanas apjomi gada pirmajā pusē veido 232,1 miljonu ASV dolāru, savukārt mūzikas disku - vien 129,9 miljonus ASV dolāru, par to liecina Amerikas Ierakstu nozares asociācijas aplēses.

Turpina augt arī mūzikas straumēšana - 2020. gada pirmajos sešos mēnešos tā augusi par 12% līdz 4,8 miljardiem ASV dolāru.

Tas padara straumēšanu par šobrīd dominējošo mūzikas formātu, kas veido vairāk nekā 85% no mūzikas industrijas ieņēmumiem.

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Mūzikas ierakstu kompānija SIA Mikrofona ieraksti 2011.gadu noslēgusi ar 239,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, ko uzņēmums skaidro ar kreditējošās bankas UniCredit Bank uzspiesto ēkas vērtības samazināšanu, liecina Mikrofona ierakstu vadības ziņojums.

Vadības ziņojumā Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Elita Mīlgrāve norāda, ka Unicredit Bank darbība radījusi neadekvātus zaudējumus, kas neatspoguļo patieso firmas darbības rezultātu. Reāli saimnieciskās darbības rezultāts esot nesis peļņu, bet uzņēmuma īpašuma pārvērtēšana to pilnībā dzēsusi.

AS UniCredit Bank mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Straume aģentūrai gan skaidro, ka bankai regulāri jāpārvērtē izsniegto kredītu nodrošinājums, lai zinātu tā aktuālo vērtību.

«Ņemot vērā UniCredit Bank un uzņēmuma veiksmīgo sadarbību, konkrētajā gadījumā pārvērtēšana tikai veikta pēc četriem gadiem, kas objektīvi izskaidro atšķirīgo vērtību. Jāpiebilst, ka ar nodrošinājuma pārvērtēšanu saistītie zaudējumi nekādā veidā neietekmē šī brīža kompānijas maksātspēju un naudas plūsmu,» norādīja Straume.

"Restorānu īpašnieki un vadītāji šobrīd aktīvi savā starpā apspriežas, un visi esam vienisprātis, ka viss vēl ir tikai priekšā," tā, prognozējot koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz restorānu biznesu, teic "Valtera restorāna" saimnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš.

Viņš sociālajos tīklos paziņojis par restorāna slēgšanu uz nenoteiktu laiku.

V. Zirdziņš akcentē, ka tikpat svarīgi kā vienmēr arī šajā laikā būtu nodrošināt, ka katrs apmeklētājs vēl joprojām justos gaidīts un restorāna apmeklējums būtu īpašs. Lēmumu durvis aizvērt pieņemts kopā ar kolektīvu. Tāpat uzņēmējs norāda, ka šis laiks būs iespēja paveikt to, kam līdz šim laika vienmēr pietrūcis, tai skaitā, atrodoties mājās, apgūt jaunas receptes.

Ja sezona no janvāra līdz pat maija sākumam lielākajai daļai Vecrīgas restorānu ik gadu paiet mierīgi un klusi, šogad - pēdējās pāris nedēļās - bijis izjūtams vēl mazāks apmeklējums, kas saistīts tieši ar grupu rezervāciju atcelšanu.

Restaurēt Medzes pagastā esošo Tāšu muižu un saglabāt visu pēc iespējas dabiskāku – tāds ir Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna mērķis. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Muižas ieejas halles grīda restaurēta divas vasaras, pastāsta K. Veinberga. «Tā neizskatās, bet visas flīzes, kas bija sadrupušas, salika atpakaļ pa gabaliņiem. Nemaz nevar pateikt, ka grīdas restaurācijā ir ieguldīts daudz darba.» Grīdu «atsvaidzinājuši» akmens restauratori no Rīgas, kuri savu roku pielikuši arī pie Brīvības pieminekļa. Lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūru un mākslu, nepārtraukti tiek piesaistīti Kultūrkapitāla fonda projektu līdzekļi. «Nevar tā vienkārši ņemt un taisīt. Jāveic restaurācija pēc apraksta, arī meistariem jābūt sertificētiem. Līdz ar to process ir mierīgs un lēns,» stāsta muižas saimniece.

Gandrīz pavisam no jauna pēc četru gadu klusuma Liepājā uzbūvēta Laumas mototrase, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Tajā ar uzlabojumiem paņemts labākais no amerikāņu trasēm – būs ļoti sarežģīta profesionāļiem un vienkārša amatieriem.

Pēdējais motokross Laumas mototrasē notika 2011. gadā. Pēc tam smilšainajā trasē valdīja klusums. Liepājas motokrosa komandas Motokurzeme vadītājs Mareks Štrauss stāsta, ka ar Liepājas mēru Uldi Sesku un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu panākta vienošanās – kamēr tajā zemesgabalā nenotiek būvniecība, tikmēr tur var saimniekot motokrosisti. Blakus lielajai trasei sava trase tiek veidota arī jaunajiem motokrosistiem. Atsevišķa trase ierīkota arī kvadriciklu braucējiem.

Iepazīstinot ar trasi, M. Štrauss stāsta, ka tajā ļoti izteiktas līkumos būs dubultās trajektorijas, kas ir nodalītas ar lielu valni un nekrustosies līdz pat līkuma izejai. Latvijā nav daudz tādu trašu, kur dubultās trajektorijas var redzēt. «Var braukt pa vienu vietu, var pavisam citu – nodalītu. Dubultajās trajektorijās ir iespējamība vienkārši apdzīt. Tas arī skatītājiem ir ļoti interesanti, kad braucēji pirmajās vietās var mainīties bez īpašas piepūles. Tik jāizdomā, kur, no līkuma braucot ārā, atradīsies, lai iebrauktu otrajā līkumā,» dubulto trajektoriju priekšrocības skaidro M. Štrauss.

Lielbritānijas ikona, mazumtirdzniecības veikalu tīkls Woolworths, atdzimis jaunā pasaulē - internetā.

«Mēs veicām aptauju visā Lielbritānijā, lai noskaidrotu, vai cilvēki vēlās Woolworths atgriešanos un kādas preces tie vēlētos tur iegādāties? Pēc apkopotajiem datiem esam nonākuši pie slēdziena, ka interneta mājas lapā Woolworths.co.uk varēs iegādāties vairāk nekā pusmiljonu produktu četrās kategorijās - «Rotaļlietas», «Bērnu apģērbi», «Izklaide» un «Pasākumi»,» norādīja projekta izpilddirektors Marks Ņūtons Džouns (Mark Newton-Jones).emWoolworths/em atdzimst no pelniem

Šogad Rundāles novadā pirmo darba sezonu aizvada Mazmežotnes muiža, kur kungu māja pērn decembrī atzīta par četru zvaigžņu viesnīcu, atsaucoties uz muižas vadītājas Ivetas Burkānes sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Gleznainā Lielupes krastā, nelielā pakalnā virs senlejas slejas atpūtas komplekss, kura vēsture saistīta ar grāfu Līvenu dzimtu.

Burkānu ģimene astoņu gadu laikā ir atjaunojusi piecas no astoņām ēkām Mazmežotnes teritorijā. Kungu mājas, kas ir galvenā kompleksa ēka, administrācijas telpā un pagrabstāvā – virtuvē, tualetēs, zālē – ir saglabātas oriģinālās ēkas velves. Padomju laikos ēku atjaunoja ar vienkāršu jumtu, bet tagad pēc arhīvā atrastajām fotogrāfijām tas ieguvis vēsturisko formu. Bija nepieciešams jumtistabas balstīt un veidot no jauna, tādējādi bija jāstiprina arī mājas pamati.

Kungu mājā dominē ozolkoka apdare un skaistas auduma tekstilijas. Interjera autore ir Iveta Burkāne. Viņa uzskata, ka akadēmiskie diplomi te nepalīdz, interjers ir jājūt, jāspēj vizualizēt.

Pērn Grobiņas novada uzņēmums SIA Konaks Plus atzīmēja piecpadsmit gadu jubileju. Uzņēmums nodarbojas ar māla suvenīru izgatavošanu un ticis pāri krīzēm, gan piedzīvojis dažu labu veiksmi. Investora piesaistīšana nu pavērusi iespēju izmantot pašu iegūto mālu, un tas ir viens no faktoriem, lai nākotnē raudzītos cerīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Keramikas ražotne Rolavā atkarībā no sezonas ar darbu nodrošina divpadsmit līdz piecpadsmit Rolavas, kā arī Grobiņas, Durbes un Liepājas iedzīvotājus, kuriem tiek segti transporta izdevumi.

Lielākā daļa Konaks Plus sortimenta nonāk Rīgā. Konaks Plus sadarbojas ar lietuviešu kompāniju, kas līdzās savai produkcijai Rotenburgā piedāvā arī Rolavā tapušos keramikas suvenīrus, taču noslēgt pastāvīgu līgumu ar vāciešiem nav izdevies.

Līdz ES sankcijām pret Krieviju un rubļa vērtības krišanai nadzīgākie suvenīru pircēji bijuši naudīgie tūristi no Krievijas. «Kādu laiku izdevās nedaudz ielikt savā kabatā,» neslēpj uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Kruks. «Tagad visu ieguldām ražotnē. Paši strādājam un saņemam tikpat, cik mūsu darbinieki.»

Viena no senākajām pienotavām – Trikātas pienotava – atsākusi ražošanu, plāno eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc vairāku gadu pārtraukuma darbu atsākusi Trikātas pienotava, kur šogad maijā uzsākta siera ražošana. Pienotavu iegādājušies divi brāļi – Rolands un Kaspars Putniņi –, kas atjaunojuši ražošanu. Abiem brāļiem ir pieredze piena nozarē, abi ir apņēmības pilni izvērst bioloģiskā siera un citu produktu ražošanu. Viņi pērn septembrī nodibinājuši uzņēmumu SIA Trikātas piens, kur katram pieder 50 % kapitāldaļu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma pamatnodarbe ir piena pārstrāde un siera ražošana. Trikātas pienotavu abi iegādājušies bankrotējušā kooperatīva Trikāta KS mantas publiskajā izsolē. Uzņēmuma iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem piesaistīts Altum finansējums. Ražotne atjaunota kā ģimenes uzņēmums ar mērķi ražot bioloģiskos un klasiskos Trikātas pienotavas sierus.

Liepājas SEZ uzņēmums Jensen Metal būvēs jaunu ražotni un attīstīsies Liepājā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mājokļu trūkums speciālistiem un reti avioreisi – šādus divus būtiskus papildu mīnusus no investora skatu punkta Liepājai min SIA Jensen Metal prokūriste Ieva Līmeža.

Uzņēmums bijis dažu soļu attālumā no lēmuma par jaunas ražotnes būvniecību valstī, kur investēt būtu izdevīgāk. Pašvaldībai tā būtu garām palaista iespēja, taču Liepājas SEZ un Jensen Metal izdevās vienoties par sadarbību.

Jūnijā Karostas industriālajā parkā tiks uzsākti celtniecības darbi. Dāņu uzņēmums jau pašlaik metālapstrādes ražotnē Liepājā nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus un 2016. gadu noslēdza ar 2,577 miljonu eiro lielu peļņu, sasniedzot 22 219 507 eiro lielu apgrozījumu. Šāda investora pārvilināšana uz citu valsti būtu daudzu kaimiņvalstu interesēs, tomēr šoreiz tas nav izdevies.

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Carnikavas nēģi kā pirmie no Latvijas pārtikas produktiem iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Tas nozīmē, ka turpmāk ar norādi Carnikavas nēģi marķēs tikai laikā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie ietekas jūrā zvejotos un pārstrādātos nēģus.

Lēmumu par Carnikavas nēģu iekļaušanu Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi 2015. gada 13. februārī.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Carnikavas nēģu zvejas un apstrādes senās vēsturiskās tradīcijas un metodes, reputācija konkrētajā apgabalā, kā arī nēģu resursu ilgtspējības un krājumu pārvaldīšana.

Zemkopības ministrija aicina arī citus Latvijas tradicionālo produktu ražotājus būt aktīviem un sagatavot pieteikumus produktu nosaukumu ierakstīšanai kādā no ES aizsargātajiem reģistriem.

Par darbinieku sarunu izspiegošanu un paviršu lidostas apsargāšanu no amata atstādināts lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš, kā arī divi viņa padotie, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēdējo divu mēnešu laikā esot noskaidrots, ka R. Lazdiņš pieķerts ne tikai lidostas darbinieku telefonsarunu izspiegošanā, bet arī par vairākiem pārkāpumiem, tādējādi pieļaujot paviršu lidostas teritorijas apsargāšanu, pat tiekot pieļauta nepiederošu personu iekļūšana tajā.

Raidījums vēsta, ka izmeklēšanu rosinājis jaunais lidostas Rīga valdes loceklis Raimonds Rožkalns, jo pārkāpumu esot daudz, bet visus atklāt vēl nevarot, bet par vienu esot skaidrs - Lazdiņš organizējis sistemātisku lidostas darbinieku sarunu noklausīšanos. Lidostas valde uz karstām pēdām izveidoja izmeklēšanas komisiju. Tomēr jau no sestdienas Drošības policija izmeklēšanu pārņēmusi un veikusi kratīšanas. No lidostas aizvesti datori, dažādas ierīces un dokumenti.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latviju pāršalca baumas par it kā esošām problēmām lielākajā Latvijas bankā Swedbank. Par spīti īsi pirms tam izskanējušajām ziņām par bankas labajiem finanšu rādītājiem, paaugstināto reitingu, baumas radīja uztraukumu iedzīvotājos, kas rezultējās krietnas naudas summas izņemšanā no Swedbank.

Tā kā tieši miniblogošanas vietne twitter tiek piesaukta kā panikas izraisītājs un veicinātājs, db.lv pēta kā šis notikums atspoguļojies šeit.

Vizualizācijai izmantoti izmantoti SIA Soon izmantotie dati.

Vizualizācijas nolūkos katram ierakstam piešķirts «stresa apjoms». Šis rādītājs ir kvantitatīvi izteikts subjektīvs vērtējums.

Piemēram:

Paziņojumi par tuvu Swedbank krahu:

Ienāca info ka rīt swedbank piemeklēs tāds pats liktenis kā krājbanku! ja nu kādam tas interesē,bet es neko 100% nezinu,tik saku!

Aicinājums izņemt naudu no SWEDBANK!-BANKROTĒJOT!: http://t.co/89SR5tvR

Ideālā mūzikas industrijas nākotnē cilvēkiem vairs nebūs jāmaksā par mūzikas klausīšanos, izņemot gadījumus, ja veikalā tiek pirkti taustāmi diski, pieļauj Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve.

Pēc Mīlgrāves domām, par mūzikas klausīšanos internetā vai telefonā drīzumā vienkāršajam patērētājam nebūs jāmaksā. Tas viss jau būs iekļauts kopējā paketē, pakalpojumā.

«Arī veikalā, frizētavā, sporta klubā un restorānā skanošo mūziku apmaksā uzņēmējs. Un viņš zina, kāpēc tam tērē. Mūzika ir svarīga biznesu veicinoša sastāvdaļa. Protams, patērētājs jau arī par to maksā, tāpat kā par visu pārējo komfortu, ko nodrošina uzņēmējs, - gaismu, siltumu, ērtām mēbelēm, personālu un tamlīdzīgām lietām,» norādīja Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.

Straumēšanas sistēmas un tāds serviss kā, piemēram, Spotify, attīstītās. Arī Mikrofona ieraksti strādā pie straumēšanas projekta, kas Latvijā tiks realizēts sadarbībā ar telekompāniju, tādējādi šīs kompānijas klientiem mūzika jau visdrīzākajā laikā būs pieejama bez maksas. Bizness būtībā visu apmaksās, lai cilvēks mūziku var klausīties par brīvu, norādīja Mīlgrāve, piebilstot, ka, visticamāk, arī kabeļoperatori drīz piedāvās mūziku savās paketēs.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Godātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta lasītājs un caur Jūsu redakcijas laipnu atsaucību neesmu liedzis savu atbalstu dažādām personām un parādībām, šobrīd esmu nonācis situācijā, kad mans konservatīvi–liberāli–patriotiskais pozitīvisms draud izsīkt. Esmu apjucis un dezorientēts, un vēlos dalīties ar Jums savās bažās.

Pēc NATO samita kļuva skaidrs, ka savus militāros tēriņus esam palielinājuši pēdējā brīdī, lai netiktu ieskaitīti nesekmīgajos. Tiktāl viss kārtībā, un izdevumu palielināšana līdz 2,5% vai pat 4% no IKP vairs nav aiz kalniem. Šis jautājums gan ir risināms pavisam vienkārši, atgādināšu, ka šiem izdevumiem nav nosprausts kāds absolūts skaitlis, bet gan daļa no iekšzemes kopprodukta. Jo mazāks kopprodukts, jo mazāki tēriņi. Saglabājot pašreizējo izdevumu konkrēto apjomu, sasniegt 4% no IKP ir smieklīgi viegli: divkārt jāsamazina kopprodukts, un iecerētais normatīvs sasniegts. Neliels solītis šai virzienā jau sperts, nosusinot Latvijas banku sistēmu, kas gan jau kaut kā uz IKP atsauksies. Atliek aicināt par premjeru Godmaņa kgu, lai tas banku sistēmu sev ierastā kārtā nograuj pavisam, un tad Valdi Dombrovska kgu, lai nogriež budžetu un pensijas, un lieta darīta. Nekāda riska, viss pazīstams.

Kalnciema kvartāls Rīgā rada pozitīvu impulsu biznesa attīstībai kaimiņos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kalnciema iela - no Kalnciema kvartāla līdz tiltam pār dzelzceļu - ir nosēta ar dažādiem uzņēmumiem. Te ir gan gan kafejnīcas, gan bāri, netrūkst veikalu un darbnīcu, ir arī pa kādam ražotājam.

Liela rosība valda bijušās Bellacord Electro skaņuplašu fabrikas telpās, kura padomju gados bija pazīstama kā Melodija. Te iemitinājušies bērnu preču un rotaļlaukumu veikali, Lokāls Veldze un kaņepju sēklu pārstrādes uzņēmums – SIA Transhemp. Tāpat mājvietu bijušajā vinila plašu rūpnīcā raduši dažādi biroji un organizācijas, tostarp lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Protams, īpašu gaisotni šī ielas strēķa iemītniekiem piešķir blakus esošā Kalnciema kvartāla koka arhitektūra un tajā notiekošās radošās aktivitātes.

Lielbritānijā atdzimst vinila skaņuplašu popularitāte, piektdien atzinusi mūzikas industrijas organizācija.

Šogad sasniegti augstākie skaņuplašu pārdošanas rādītāji pēdējo 20 gadu laikā, liecina kompānijas Official Charts Company rīcībā esošie dati.

2014.gadā Lielbritānijā pārdoti nepilni 800 000 skaņuplašu. Tas pietuvojas 1996.gada līmenim, kad tika pārdots aptuveni viens miljons vinila skaņuplašu.

«Vinila entuziasti tagad var priecāties par formāta renesansi,» uzsver Skaņu ierakstu industrijas (BPI) pārstāve Linna Makdovela. «Vinils kādreiz tika uzskatīts par aizgājuša laikmeta blakusproduktu, taču tagad tas ir populārs formāts, kas piedzīvojis atgriešanos digitālajā laikmetā.»

Fotogrāfs Maikls Hjūzs (Michael Hughes) uzņēmis Twitter lietotāju fotogrāfijas, kurās inscinēti viņu ieraksti Twitter.

Fotogrāfs norāda, ka viņš uzsāka projektu, jo vēlējās uzzināt vairāk par apstākļiem, kādos tapuši Twitter atrodamie ieraksti.

Piemēram, kāds londonietis savā Twitter solīja pārveidot savu tualeti par «Zaļo istabu»; kāds cits brits, kurš nesen bija veicis remontu savā vannas istabā, solīja gulēt vannā līdz pienāks pavasaris; savukārt kāda sieviete savā Twitter kontā bija ierakstījusi, ka dodas uz darbu, līdzi ņemot 45 kilogramus čūsku.

Sociālie mediji kļuvuši par daudzu pasaules iedzīvotāju dzīves ikdienu, un to lomu mūsdienu sabiedrībā reti kurš vairs var apstrīdēt.

Projekta laikā tapušos darbus varat aplūkot galerijā augstāk!

Visticamāk jau pēc diviem mēnešiem darbu uzsāks kanāls LTV3, kas tiks pārraidīts internetā un iecerēts, kā «vērtīborientējošs nacionāls kanāls» latviešiem pasaulē un arī Latvijas iedzīvotājiem, Dienai pastāstīja Latvijas Televīzijas (LTV) pašreklāmas redaktors Jānis Kalve.

LTV3 mērķauditorija būs no Latvijas izbraukušie iedzīvotāji pasaulē vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem, kā arī kultūras raidījumu mērķauditorija Latvijā, skaidroja J. Kalve. Kanāls veidots ar mērķi nodrošināt vienotu Latvijas nacionālo informatīvo telpu pasaulē un to varēs uztvert internetā.

Šobrīd LTV veic LTV3 programmas testu, līdz ar to kanāls skatītājiem būs redzams, kad tiks veikta programmu testa analīze un sagatavota precīza ētera programma. «Plānojam, ka tas varētu notikt divu mēnešu laikā,» norāda J. Kalve.

Šobrīd kanāla izveide veikta par esošajiem LTV resursiem un kā norāda J. Kalve, LTV centīsies šo kanālu uzturēt ar minimālu peļņu un kanāla tiešos ienākumus maksimāli ieguldīt kanāla attīstībā. «Šāda kanāla esamība ļaus arī efektīvāk izmantot esošos LTV resursus, palielinot izveidoto raidījumu izmantošanas un demonstrēšanas iespējas, piesaistot tiem jaunas auditorijas,» pauž J. Kalve.