Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Finanšu ministra Jāņa Reira ierosinājums par vēl vienu gadu pagarināt jaunā normatīvā risinājuma ieviešanu attiecībā uz autoratlīdzībām tiks sagatavots septembrī.

Tā "Dienai" saka ministra padomnieks Guntars Račs.

Ierosinājums tikšot iekļauts jaunā budžeta likumprojektu paketē.

"Ministra ierosinājums par vēl vienu gadu pagarināt jaunā normatīvā risinājuma ieviešanu attiecībā uz autoratlīdzībām tiks sagatavots septembrī un būs iekļauts jaunā budžeta likumprojektu paketē. Tas būs jāapstiprina jaunievēlētajai valdībai un Saeimai," pauž Račs.

"Protams, šī situācija rada riskus, bet pašlaik tas ir labākais, ko mēs varam izdarīt. Zinu, ka radošo cilvēku daudz kritizētais normatīvais risinājums rada zināmas neērtības autoriem, kas nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību, kā arī tiem, kuriem autoratlīdzības ir tikai kā viens no retiem ienākuma veidiem. Atliekot uz gadu, mēs iegūtu laiku, lai atrastu risinājumu, kas netika atrasts agrāk, proti, kā nodalīt autorus no tiem, kas autoriem domāto labvēlīgo nodokļu režīmu izmanto negodprātīgi," turpina padomnieks."Ja tas izdosies, un es esmu pārliecināts par to, ka tas ir iespējams, šo paredzēto jauno normu varētu un vajadzētu atcelt pilnībā, atstājot spēkā esošo autoratlīdzības režīmu," saka Račs.

Finanšu ministra Jāņa Reira birojā darbu uz pusslodzi uzsācis padomnieks Guntars Račs, informē ministrijā.

Viens no galvenajiem padomnieka darbības virzieniem būs saimnieciskās darbības konta ieviešanas veicināšana. Šis vienkāršotais nodokļu samaksas risinājums ir paredzēts mazajiem uzņēmējiem – fiziskajām personām jeb pašnodarbinātajiem, kas veic saimniecisko darbību, lai atvieglotu to nodokļu norēķinus.

"Saimnieciskās darbības konta ieviešana ārkārtīgi atvieglotu pašnodarbināto dzīvi – nebūtu jāalgo grāmatvedis, banka norēķinātos ar Valsts ieņēmumu dienestu," norāda Guntars Račs.

Padomnieks sniegs priekšlikumus arī kultūras un radošo industriju jautājumos saistībā ar privātā un publiskā sektora mijiedarbību un valsts budžeta finansējuma efektīvu izmantošanu tajā, kā arī par sadarbību ar nevalstisko sektoru.

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Regeja mūzika ceturtdien iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, atzīstot to par nozīmīgu elementu starptautiskajā «sarunā» par tādiem jautājumiem kā netaisnība, pretošanās, mīlestība un cilvēcīgums.

Regeja mūzika radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Jamaikā, apvienojot sevī vairākus citus žanrus. Regejs ātri kļuva populārs ASV un Lielbritānijā, kur pēc Otrā pasaules kara bija pārcēlušies uz dzīvi daudzi jamaikieši.

Regejs bieži uzskatīts par apspiesto cilvēku mūziku un dziesmās tika runāts par sociālpolitiskiem jautājumiem un nevienlīdzību. Šis mūzikas stils tiek saistīts arī ar rastafariānismu.

Grupas «Toots and the Maytals» 1968.gada singls «Do the Reggay» bija pirmā populārā dziesma, kurā izskan vārds «regejs». Pēc tam Bobs Mārlijs un viņa grupa «The Wailers» radīja tādus regeja hitus kā «No Woman, No Cry» un «Stir It Up.»

Jamaika pieteica regeja iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šogad UNESCO sanāksmē Maurīcijā.

Alkas ir kaut kas līdzīgs atkarībai, tikai ar pozitīvu nokrāsu. Cilvēki mēdz alkt pēc dažādām lietām - tie, kas nodarbojas ar sportu, noteikti zina sajūtu, kad ķermenis burtiski prasa kārtējo treniņa devu, tie, kas pieraduši pie intelektuāli bagātīgām sarunām, pazīst alkas pēc tām, tāpat kā prasību pēc augstvērtīgas mūzikas un arī lasāmvielas.

Ļoti vērtīga ir arī uzņēmīguma kaislība - izdomāt, darīt, veidot. Un, ja reiz prasās, tad, citējot Gēti, ir vienmēr jādara tas, ko nevar atlikt.

Dienas Bizness šogad svin savu 27. dzimšanas dienu. Saprotams, ka pa šiem gadiem laikraksts ir mainījies daudz - 1992. gada 13. aprīlī DB sākās kā avīze, bet tagad piedāvā arī žurnālus, konferences, seminārus, uzņēmēju klubu, rokasgrāmatas un interneta portālus latviešu un krievu valodā, un arī tie vēl nav nekādi griesti, jo, kā zināms, vienīgā nemainīgā lieta šajā dzīvē ir pārmaiņas. Tomēr, neraugoties uz visām pārmaiņām un tīri individuālām atšķirībām, mūs visus - gan tos, kuri strādā DB, gan tos, kuri DB lasa- vieno kāda kopīga lieta: mūs visus interesē bizness.

Datortehnikas vairumtirgotāja AS "Capital" apgrozījums pagājušajā gadā varētu būt sasniedzis 24 miljonus eiro, pastāstīja "Capital" valdes loceklis Ivars Šulcs.

Tādējādi kompānijas apgrozījums pēc varētu būt audzis par apmēram 20%.

"Mums gads ir bijis ļoti labs, un, pēc operatīvajiem datiem, mēs esam sasnieguši rekordlielu apgrozījumu - vairāk nekā 24 miljonus eiro. Taču mums kā akciju sabiedrībai auditētais gada pārskats tiks sagatavots līdz augustam," sacīja Šulcs.

Apgrozījuma pieaugumu Šulcs skaidroja ar jauno tirgus nišu apgūšanu. "Mēs iegājām jaunās tirgus nišās un centāmies saprast, ko šodien tirgus gaida no informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem. Šis ir pārmaiņu laiks, un biznesa modelis, kad datori vienkārši tiek nopirkti un pārdoti, vairs īsti nedarbojas," viņš skaidroja.

Runājot par mūsdienās pieprasītākajām nišām IT nozarē, Šulcs atklāja - ja agrāk tika pirktas filmas, kas ierakstītas DVD, un mūzikas ieraksti CD formātā, tad tagad tiek maksāta mēneša maksa straumēšanas platformām, mūzika tiek klausīta "Spotify", filmas tiek skatītas "Netflix".

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Industra Bank no 2022. gada 6. oktobra saimnieciskās darbības veicējiem-mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ieviesusi saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts).

Izmantojot SDI kontu, pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, vairs nebūs jāiesniedz MUN deklarācija, kā arī pašai jāaprēķina un jāpārskaita valsts budžetā maksājamā nodokļa summa. Klientam visi savi saimnieciskās darbības ieņēmumi jāieskaita šajā SDI kontā, un tālākās darbības Industra Bank sadarbībā ar VID veiks automātiski.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

"Mēs kā uzņēmēju veidota banka zinām, kāda ir biznesa cilvēku ikdiena un cik daudz laika un rūpju var prasīt birokrātisku un administratīvu jautājumu kārtošana, ko citkārt uzņēmējs varētu veltīt sava biznesa attīstīšanai. Saimnieciskās darbības veicēji ir būtisks elements Latvijas ekonomikas asinsritē, tāpēc esmu gandarīts ka sadarbībā ar VID un Finanšu nozares asociāciju esam kā pirmie no nozares ieviesuši SDI kontu un ļoti ceram, ka tas būs labs palīgs mazajiem uzņēmējiem un atslogos viņu ikdienu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam SDI konts nodrošinās vienkāršu un saprotamu nodokļu administrēšanas procesu, ļaujot izmantot VID cilvēkresursus citu procesu sakārtošanai, lai padarītu uzņēmējdarbības vidi Latvijā patiešām uzņēmējiem draudzīgu," komentē Industra Bank valdes loceklis Uģis Vorons.

"Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana ir ļoti gaidīts notikums, kas var būtiski atvieglot daudzu saimnieciskās darbības veicēju ikdienu, neatkarīgi no nozares, kurā saimnieciskās darbības veicējs darbojas. Zinu, ka šī konta ieviešanu gaida arī daudzi radošajās industrijās strādājošie, kam šāda veida ieņēmumi nav regulāri, tāpēc tiem nav izdevīgi dibināt uzņēmumus vai algot grāmatvežus. Atver kontu, strādā un esi drošs, ka esi nokārtojis savas saistības ar valsti. Būtiski ir zināt arī to, ka 80% no šādā veidā nomaksātajiem nodokļiem tiek aprēķinātas kā sociālās iemaksas," saka Finanšu ministra padomnieks, mūzikas izdevējs un mūziķis Guntars Račs.

"Kopīgs darbs pie SDI konta regulējuma un tehniskās izstrādes ir rezultējies risinājumā, kas nodrošina automātisku nodokļu atskaitīšanu pašnodarbinātai personai no tās konta, kas būtiski mazina administratīvo slogu. Esam gandarīti par Finanšu nozares asociācijas biedra Industra Bank izrādīto iniciatīvu un atbalstu šāda risinājuma ieviešanā, ļoti ceram, ka šis risinājums būs pamats turpmākām inovācijām vienkāršākā nodokļu iekasēšanā", uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam Latvijā, SDI kontu var izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, taču nav PVN maksātāji, ja tiem nav nodokļa parādu un tie nav darba devēji citiem darba ņēmējiem. Ja saimnieciskās darbības veicējam jau ir konts Industra Bank, kuru tas vēlas izmantot turpmāk kā SDI kontu, tad ir vien jāiesniedz VID EDS pieteikums SDI konta reģistrēšanai, tālāk jau VID sazināsies ar banku par saņemto pieteikumu un informēs klientu, kad konts būs pārslēgts SDI režīmā. Process no MUN maksātāja pieteikuma VID EDS saņemšanas brīža aizņems aptuveni piecas darba dienas.

Izvēloties izmantot iepriekš atvērtu kontu, svarīgi pārliecināties, ka tam nav piesaistīti kredīti un tas netiek izmantots citu, ar saimniecisko darbību nesaistītu maksājumu saņemšanai, jo tad arī no šiem līdzekļiem tiks rezervētas un VID pārskaitītas nodokļu summas atbilstoši SDI konta nosacījumiem.

Lēmumam palielināt minimālo mēneša darba algu līdz 500 eiro no nākamā gada 1. janvāra būs būtiska ietekme uz uzņēmumu, valsts un pašvaldību budžetiem, jo minimālās algas palielināšana nosaka ne tikai ienākumu apakšējo robežu, bet kāpina arī vispārējās darbaspēka izmaksas.

Minimālās algas palielināšanu daudzas partijas minēja savās programmās pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām. Taču līdz ar minimālās algas palielināšanu, tika solīts noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu tādā pašā apmērā, kas netiek darīts.

Lasi žurnāla #DienasBizness 17. novembra numurā:

“Mēs nevaram atļauties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Visu laiku ir jābūt gatavam ārkārtējai situācijai, jo nezini, kas var notikt,” pandēmijas laikā gūto atziņu intervijā Dienas Biznesam pauž SIA Izdevniecība MicRec līdzīpašnieks Guntars Račs.

Koncertdarbība šobrīd ir pilnībā paralizēta un tās atsākšanos mūziķi plāno tikai nākamajā vasarā. Izdevniecības MicRec līdzīpašnieks kritizē Valsts kultūrkapitāla fonda darbību, norādot, ka esošā finansējuma sadalīšana rada nevienlīdzīgu konkurenci starp valsts subsidētajiem un privātajiem pasākumiem.

Kā šis pandēmijas laiks skāris jūsu uzņēmumu?

Mēs, protams, esam vistiešākajā veidā saistīti ar visu radošo industriju, ņemot vērā, ka mūsu izdevniecības klienti ir gan autori, gan izpildītāji. Runājot par albumu izdošanu, tad vienīgā vieta, kur tos šobrīd varēja realizēt, bija koncerts. Protams, nav nekāds noslēpums, ka koncertdarbība patlaban ir pilnībā paralizēta. Vasarā tā bija fragmentāra un ar zināmiem ierobežojumiem, tāpēc, protams, fiziskās produkcijas izdošanas, prezentācijas un viss pārējais ir dramatiski krities. Mēs savus plānus esam krietni izmainījuši un šādā nenoteiktības periodā vairs par fiziskiem produktiem tikpat kā nedomājam.