Ideālā mūzikas industrijas nākotnē cilvēkiem vairs nebūs jāmaksā par mūzikas klausīšanos, izņemot gadījumus, ja veikalā tiek pirkti taustāmi diski, pieļauj Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve.
Pēc Mīlgrāves domām, par mūzikas klausīšanos internetā vai telefonā drīzumā vienkāršajam patērētājam nebūs jāmaksā. Tas viss jau būs iekļauts kopējā paketē, pakalpojumā.
«Arī veikalā, frizētavā, sporta klubā un restorānā skanošo mūziku apmaksā uzņēmējs. Un viņš zina, kāpēc tam tērē. Mūzika ir svarīga biznesu veicinoša sastāvdaļa. Protams, patērētājs jau arī par to maksā, tāpat kā par visu pārējo komfortu, ko nodrošina uzņēmējs, - gaismu, siltumu, ērtām mēbelēm, personālu un tamlīdzīgām lietām,» norādīja Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.
Straumēšanas sistēmas un tāds serviss kā, piemēram, Spotify, attīstītās. Arī Mikrofona ieraksti strādā pie straumēšanas projekta, kas Latvijā tiks realizēts sadarbībā ar telekompāniju, tādējādi šīs kompānijas klientiem mūzika jau visdrīzākajā laikā būs pieejama bez maksas. Bizness būtībā visu apmaksās, lai cilvēks mūziku var klausīties par brīvu, norādīja Mīlgrāve, piebilstot, ka, visticamāk, arī kabeļoperatori drīz piedāvās mūziku savās paketēs.
«Tam visam attīstoties, noteicošais ienākumu avots ierakstu kompānijām būs blakustiesību iekasēšana. Līdz šim par ienākumiem no blakustiesībām neviena no ierakstu kompānijām īpaši neinteresējās, jo procentuāli pret pārējiem ienākumiem tam nebija lielas nozīmes, taču tagad ar katru gadu apjoms no blakustiesībām pieaug, piemēram, ja kādreiz no mūsu ienākumiem tas bija viens vai divi procenti, tad pagājušajā gadā tie jau bija 10%,» atklāja Mīlgrāve.
Tajā pašā laikā viņa uzver, ka disku niša nepazudīs - gluži otrādi. Tagad ar lielu joni atgriežas plates. Plašu klausīšanās atgriežas, jo atgriežas tas klausītājs, kurš tiešām ir liels melomāns un kurš atskaņošanā grib dzirdēt kvalitāti, nevis saspiestu un izkropļotu ierakstu MP3 failā.
Taujāta, kādai, viņasprāt, vajadzētu būt datu nesēja nodevai, Mīlgrāve par piemēru min Lietuvu, atzīstot, ka kaimiņvalsts piemērs ir ļoti labs. Lietuviešiem nodeva par datoru ir četri lati, nevis viens lats kā Latvijā. Būtiski, ka viņiem ir ieskaitīti arī telefoni, visi viedtālruņi, kas būtībā ir mazi datoriņi. Pēc idejas visiem telefoniem, kuriem iekšā ir programmatūra, būtu jābūt tukšo nesēju sarakstā, uzskata Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.
«Ja, piemēram, mūsu valsts izlemtu, ka var atļauties miljonu gadā nolikt tukšās nesēja nodevas vietā, lai informāciju tehnoloģiju nozarei nav jāmaksā, manis pēc. Mēs noteikti atradīsim variantu, kā taisnīgi to visu sadalīt starp visiem, kas šajā nozarē ir iesaistīti. Kamēr valsts nav izdomājusi, kā savādāk kompensēt to, ka intelektuālais īpašums visādos veidos tiek ekspluatēts, nesēja atlīdzība būtu jāmaksā,» sacīja Mīlgrāve.
Viņa minēja, kamēr nav izdomāta cita sistēma un jaunāks veids, kā kompensēt, ka darbi tiek sūtīti, pārsūtīti, kopēti un dalīti, nesēja nodevai ir jābūt un tai ir jābūt pieklājīgai. Taču patlaban izskatoties, ka viss darīts ķeksīša pēc, jo Satversmes tiesa tā ir nospriedusi.
Piemēram Lietuvā mūzikas industrija kopš krīzes ir krietni panīkusi, taču viņi ļoti cerīgi raugās uz nākotni, jo tur nesēja nodeva būs pamatīgs atspaids visiem tiem, kuri mūzikas nozarē kaut ko dara. Lietuva jau pagājušajā gadā reāli atspērās ar to, ka viņiem mainījās nesēja nodeva, dodot reālus ienākumus. Lietuvā AGATA, kas ir ekvivalents LaiPAi, pagājušajā gadā tukšo nesēja nodevā iekasēja miljonu eiro (700 000 latu), un tas ir pamatīgs atbalsts viņu mūzikai, jo tā ir nauda, kas paliek vietējiem mūziķiem. Pateicoties šiem ieņēmumiem no tukšo nesēju nodevas, viņi iecerējuši šogad palaist bezmaksas straumēšanas vietni lokālajam repertuāram.
