Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Virszemes pakalpojumu sniedzējs Havas Europe nodrošinās virszemes apkalpošanu lidsabiedrībām Scandinavian Airlines (SAS) un Ukraine International Airlines lidostā Rīga, informē Linda Anaite.

Līdz ar SAS un Ukraine International Airlines apkalpošanu, Havas paplašinājis uzņēmuma pakalpojumu tīklu līdz 17 apkalpotajām aviokompānijām Rīgā un 27 Eiropā. Kopumā Havas nodrošina virszemes pakalpojumus vairāk nekā 200 aviosabiedrībām 25 lidostās Turcijā, 7 lidostās Eiropā, kā arī Medīnas lidostā Saūda Arābijā.

Sagaidot pirmos SAS un Ukraine International Airlines reisus Rīgā no Stokholmas un Kijevas, Havas Europe pārstāvji svinīgi sveica abu aviokompāniju gaisa kuģu ekipāžas un pasažierus.

«Mēs sniegsim virszemes pakalpojumus abām aviokompānijām, kuras nodrošina aptuveni 1300 lidojumus no Stokholmas un Kijevas uz lidostu Rīga turp un atpakaļ, kopumā apkalpojot ap 150 000 pasažieru gadā,» norāda Havas komercdirektors Gučlu Batkins.

Tallinā šīs nedēļas sākumā norisināsies viens no lielākajiem civilās aviāciajs pasākumiem Routes Europe, turklāt paredzams, ka tajā piedalīsies rekordliels lidsabiedrību pārstāvju skaits.

Civilās aviācijas pasākumā Routes Europe, kas notiek septīto gadu un, ko šogad organizēs Tallinas lidosta, sasniegs rekordlielu apmeklētāju skaitu, vēsta Travel Daily News. Konferencē, kas norisināsies no 20. līdz 22. maijam, kopumā Tallinā ieradušies vai gaidāmi ierodamies 175 aviokompāniju pārstāvji no 85 Eiropas vadošajām lidsabiedrībām. Tas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā Routes Europe pasākumā, kas notika Kagliari, Itālijā.

Pasākumā ar vislielākais pārstāvju skaits ir ieradies vai arī jau reģistrējis savu dalību no tādām aviokompānijām kā Lufthansa, CSA-Czech Airlines, Turkish Airlines, SAS Scandinavian Airlines, Estonian Air un Alitalia. Tāpat tiek paredzēts, ka liels pārstāvju skaits būs no tādām zemo cenu lidsabiedrībām kā Ryanair, easyJet, Norwegian, Germanwings, Vueling, Jet2.com un transvia.com un airberlin. Pirmo reizi Routes Europe piedalīsies Spānijas jaundibinātā aviokompānija Voloteta. No reģionālo pārvādātāju loka Tallinā gaidāmas kyWork Airlines, Blue Islands, Flybe, Germania, Darwin Airline, Danube Wings un Skyways Express, kā arī Krievijas pārstāvji Aeroflot, S7, Rossiya un UT Air.

Stājoties spēkā vasaras lidojumu sarakstam, aviokompānija Scandinavian Air System (SAS) no 26.marta uzsākusi lidojumus uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

SAS gaisa kuģi Bombardier CRJ900 ar 88 sēdvietām uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu dosies 12 reizes nedēļā - divas reizes dienā darba dienās un vienu reizi dienā brīvdienās.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» uzsver Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs un Krievijā.

«Kopenhāgenas - Rīgas maršruts sniedz jaunas iespējas biznesa ceļotājiem ne tikai tiešajiem lidojumiem no un uz Rīgu, bet arī savienojamību ar citiem galamērķiem visā pasaulē,» norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Skandināvijas lidsabiedrības Scandinavian Airlines (SAS) lidmašīna ar 132 pasažieriem šogad tik tikko izvairījusies no sadursmes ar Krievijas militāro lidmašīnu, kas veica slepenu lidojumu, liecina pirmdien publicēts pētījums par Krievijas un Rietumu militārajiem incidentiem.

Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka 3.martā abas lidmašīnas viena no otras atradās 90 metru attālumā gaisā apmēram 80 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Zviedrijas pilsētas Malmes.

«No sadursmes, acīmredzot, izdevās izvairīties vienīgi pateicoties labajai redzamībai un pasažieru lidmašīnas pilotu izveicībai,» teikts domnīcas European Leadership Network (Eiropas līderības tīkls, ELN) pētījumā.

SAS lidmašīna Boeing 737 bija ceļā no Kopenhāgenas uz Romu.

Krievijas izlūkošanas lidmašīna «nepārraidīja savu pozīciju», teikts ziņojumā «bīstamā balansēšana uz kara robežas: tuvas militāras sastapšanās starp Krieviju un Rietumiem 2014.gadā».

Pēdējo 12 mēnešu laikā Viļņas lidosta apkalpojusi lielāko pasažieru skaitu – 2,093 miljonus – tās vēsturē, paziņojusi lidosta.

Kopumā lidostas apkalpoto pasažieru skaits gada griezumā ir pieaudzis par 41,96%, un tiek paredzēts, ka 2012. gads lidostai būs nesis peļņu.

Lielākais pasažieru skaits, ko Viļņas lidosta apkalpojusi, ir zemo cenu aviokompāniju Ryanair un Wizz Air klienti. Katrai no šīm lidsabiedrībām pieder 18% tirgus daļa, savukārt Small Planet Airlines, Lufthansa un airBaltc tirgus daļa sasniegusi 9%, bet Scandinavian Airlines tirgus daļa mērāma 6% apjomā.

Populārākie galamērķi no Viļņas lidostas ir pilsētas Vācijā, Lielbritānijā, Latvijā, Itālijā, Dānijā, Īrijā, Krievijā, Spānijā un Turcijā.

«Sevišķi aktīva izaugsme bija vērojama pagājušā gada aprīlī, un patlaban pasažieru skaita palielināšanās tendence turpinās,» norāda Viļņas lidostas ģenerāldirektors Tomass Vaišvila. Viņš norāda, ka pozitīvos datus nodrošinājusi veiksmīgā «tradicionālo lidsabiedrību» darbība, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc zemo cenu aviokompāniju nodrošinātajiem lidojumiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka peļņas sarukums saistīts ar investīcijām uzņēmuma biznesa plāna Horizon 2021 ieviešanā un flotes atjaunošanā. Tāpat aviokompānijas 2015.gada lielā peļņa bija saistīta ar izlīgumu starp lidostu Rīga un airBaltic gadiem ilgušajā strīdā par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā. Transfēra pasažieri pērn veidoja 44% no aviokompānijas apkalpotā pasažieru skaita, kamēr 56% pasažieru apkalpoti tiešajos lidojumos. Šādu proporciju plānots saglabāt arī turpmākajos gados.

Tāpat Gauss pastāstīja, ka airBaltic pērn piedāvāja vidēji zemākās biļešu cenas pēdējo piecu gadu laikā. Lidsabiedrība paredz, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 10%.

Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic varētu iegūt aptuveni 20% kapitāldaļu, kuras patlaban pieder Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam.

Tūsens šodien žurnālistiem Ministru kabinetā sacīja, ka šodien valdība iepazīstināta ar viņa vēlmi iegūt 20% kapitāldaļu Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā.

Viņš norādīja, ka darījums vēl nav noslēdzies, taču patlaban valdība devusi tam atļauju.

Tūsens skaidroja, ka Latvijas aviokompānija viņam interesē saistībā ar tās veiksmīgo biznesa attīstību, flotes atjaunošanas plāniem un pozīciju Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Sevi viņš raksturoja kā finanšu, nevis stratēģisko investoru, kuram nav intereses iegūt lielāku daļu airBaltic akciju.

Tūsens attiecīgo darījumu cer noslēgt pēc iespējas ātrāk.

Tāpat Tūsens apliecināja, ka vada un viņam pieder daļas Dānijas aviokompānijā Jet Time, kura pēdējā laikā piedzīvojusi grūtības, taču situācija uzlabojas.

Aktivizējot darbību Latvijā, lidsabiedrība Scandinavian Airlines (SAS) paziņojusi par tiešo reisu uzsākšanu maršrutā Rīga – Kopenhāgena no 2017. gada marta, informē uzņēmums.

Starp abām pilsētām SAS nodrošinās līdz 12 lidojumiem nedēļā.

Sākot ar 2017.gada 26.martu, SAS izlidos no Kopenhāgenas Kastrup lidostas uz Latvijas galvaspilsētu plkst. 12.25 un 21.30 pēc vietējā laika, bet no Rīgas uz Dānijas galvaspilsētu pasažieri izlidos plkst. 06.40 un 15.35. Lidojumus veiks ar lidmašīnu CRJ900, kurā paredzētas 88 pasažieru sēdvietas. Aviobiļetes pārdošanā ir pieejamas jau no šīs nedēļas.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» atzīmē Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs.

Stokholmas Ārlandas lidostā no lidošanas apturēts Scandinavian Airlines (SAS) pilots, jo viņš «izgāzies» izelpas testā, ziņo thelocal.se.

«Mēs varam apstiprināt, ka viens cilvēks tika pieķerts kārtējā pārbaudē, ko veica policija,» sacījusi Džesika Fremnela no Ārlandas policijas.

SAS apkalpes locekļi esot pildījuši savus ikdienas pienākumus, bet tad viņiem lūgts ierasties uz pārbaudi. Viena no pilotiem izelpā alkohola daudzums pārsniedzis limitu.

Alkohola koncentrācija vīrieša asinīs pārsniegusi 1,0 promili, kas krietni pārsniedz stingros SAS noteikumus.

Pēc šāda testa rezultāta vīrietim nav ļauts veikt pēcpusdienā plānoto lidojumu.

Kompānija nav atklājusi plānotā lidojuma galamērķi un medijiem norādījusi, ka šis ir personāla, nevis drošības riska jautājums.

Scandinavian Airlines (SAS) atgriežas Latvijā un 2015.gada 29. martā uzsāks tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu.

Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā: trīs ikdienas reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem dienā brīvdienās.

No 2015.gada 29.marta lidmašīna ik dienu pacelsies no Stokholmas Arlandas lidostas plkst. 8:25, 16:00 un 19:35 pēc vietējā laika, lai dotos ceļā uz Latvijas galvaspilsētu, savukārt pasažieri, kas izceļo no Rīgas uz Zviedrijas galvaspilsētu izlidos plkst. 06:55, 11:10 un 18:45.

Jaunā reisa atklāšana starp Rīgu un Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijā pēc gandrīz septiņu gadu pārtraukuma: iepriekšējā SAS lidmašīna no Latvijas pacēlās 2008.gada jūlijā.

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Scandinavian Airlines (SAS) noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem, informē uzņēmumā.

airBaltic un SAS partnerattiecības nodrošinās savienojumus starp Latviju un Skandināviju, kā arī tālākiem galamērķiem.

airBaltic savu kodu «BT» izmantos lidojumos, kas savieno Rīgu un Alesundu, Bergeni, Stavangeru, Trumsi, Trodheimu caur Oslo un Kopenhāgenas lidostām. SAS savu lidojuma kodu «SK» izmantos tiešajos lidojumus no Stokholmas Ārlandas, Kopenhāgenas un Oslo lidostām un otrādāk, nodrošinot lidojumus starp Skandināvijas galvaspilsētām un Rīgu, kā arī savienojošu satiksmi no visa SAS tīkla un Rīgas, izmantojot šīs trīs lidostas.

Skandināvijas aviokompānija Scandinavian Airlines System (SAS) nostiprinās Somijā, par savas meitas kompānijas Blue1 galveno uzdevumu nosakot lidojumu nodrošināšanu SAS tīkla vajadzībām Ziemeļvalstu reģionā.

«Somija ir mūsu ceturtais Ziemeļvalstu mājas tirgus, un mēs veicam lidojumu tīkla restrukturizāciju kopš šā gada sākuma. Šobrīd veicam tiešos lidojumus starp dažādiem reģioniem Skandināvijā,» norāda Joakims Landholms (Joakim Landholm), SAS tirdzniecības viceprezidents.

Saskaņā ar jauno SAS stratēģiju Blue1 palielinājis lidojumu biežumu no Somijas uz Stokholmu un Kopenhāgenu, iepriekš vēstīja lidsabiedrības pārstāvji.

Blue1 2010. gadā pārvadāja 1,6 milj. pasažieru, un tās rīcībā ir deviņas lidmašīnas. 2010. gadā Blue1 veica vidēji 68 lidojumus, kopumā lidojot uz 29 galamērķiem. 2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 187 milj. eiro, liecina informācija Blue1 mājas lapā. Blue1 ir otra lielākā lidsabiedrība Somijā.

Viļņas starptautiskā lidostas apkalpoto pasažieru skaits šīs nedēļas sākumā otro reizi lidostas pastāvēšanas laikā sasniedzis divus miljonus, vēsta Baltic-Course.com.

Pasažieris, kurš iezīmēja lidostā apkalpoto cilvēku skaita otro miljonu, ieradās Viļņas lidostā 26. novembrī, ar Scandinavian Airlines (SAS) ielidojot no Kopenhāgenas.

Šis ir otrais gadījums Viļņas lidostas vēsturē, kad gada laikā tai izdodas apkalpot vairāk nekā divus miljonus pasažieru - iepriekš šāda apkalpoto pasažieru skaita atzīme tika sasniegta 2008. gada 18. decembrī, informē lidostas pārstāve Sandra Šiauliene. Pirmais miljonais pasažieris Viļņas lidostā tika sveikts 2005. gada 1. oktobrī.

Laikā no janvāra līdz oktobrim Viļņas lidostā tika apkalpots par 28,39% vairāk pasažieru, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu.

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

A/s Latvijas elektriskie tīkli noslēgusi vairāk nekā 1,12 miljonus eiro jeb aptuveni 790 tūkstošus latu apjomīgu iepirkumu konkursu par 110 kilovoltu (kV) elektroiekārtu piegādi, par uzvarētāju izvēloties Alstom Grid SAS filiāli Latvijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka iepirkuma ietvaros tiks piegādātas elektroiekārtas apakšstacijām «Bolderāja I» un «Dagda».

Kopumā konkursā pieteicās trīs komersanti, bet kā uzvarētāja galvenais izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

SIA Latvijas elektriskie tīkli reģistrēta 2011. gadā, un tās pamatkapitāls veido 130,45 milj. Ls. Uzņēmumu vada Guntis Stafeckis, bet valdes locekļa amatā darbojas Vita Andersone, Mārcis Kauliņš, Jānis Kirkovalds un Imants Zviedrs. Vērtējot pēc aizpērnā gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 a/s Latvijas elektriskie tīkli ierindojas 133. vietā. Aizpērn uzņēmuma apgrozījums veidoja 28,98 milj. Ls, bet peļņa – 2,82 milj. Ls.

Astoņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju nespēj sev iegādāties mājokli, tostarp arī kredītā. Tas nozīmē, ka šo cilvēku vienīgā iespēja ir īres tirgus. Tajā pašā laikā tajā vērojams izteikts ekonomiskās klases dzīvokļu trūkums. Ja aplūko jaunceltos, ekspluatācijā nodotos daudzdzīvokļu namus, tad tie ir premium klases segmentā.

Saskaņā ar Latio 2017. gada pārskatu, pērn tipiskās īres maksas pieprasītākajiem sērijveida dzīvokļiem bija 200-300 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Tajā pašā laikā, pēc CSP datiem, 47,1% strādājošo saņem algu līdz 700 eiro bruto mēnesī. Skaidrs, ka šiem cilvēkiem īres maksa 300 eiro mēnesī ir nepaceļama. Tajā pašā laikā viņi arī neietilpst maznodrošināto grupā, kam pienāktos sociālā palīdzība. Tiesa, vienai daļai šajā kategorijā ietilpstošo pieder savs par privatizācijas sertifikātiem privatizēts dzīvoklis.

Vienā no smagākajām situācijām ir cilvēki reģionos, kuri darba meklējumos vēlas pārcelties uz Rīgu. Faktiski, ja viņi «iekrīt» algas kategorijā līdz 700 eiro bruto, viņu iespējas Rīgā noīrēt dzīvokli ir gana ierobežotas. Piemēram, aplūkojot internetā īres piedāvājumus Zolitūdē, redzams, ka lētākais ir divistabu dzīvoklis par 270 eiro mēnesī. Viens no lētākajiem piedāvājumiem ir vienas istabas dzīvoklis Šķirotavā (12 km) par 160 eiro mēnesī. Taču tādu sludinājumu ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka Rīgā katastrofāli pietrūkst dzīvokļu cilvēkiem, kas nav maznodrošināti, taču pelna mazāk par vidējo algu valstī. Līdz ar to pieejama mājokļa trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ strādnieki no laukiem dodas peļņā uz ārzemēm, nevis galvaspilsētu.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", pēdējo trīs mēnešu laikā spējusi sasniegt rentabilitātes stabilitāti, paziņoja kompānija.

Kopš pagājušā gada augusta "Nordic Aviation Group" ir koncentrējusies uz aviokompānijas darbības pārveidošanu, lai pārvarētu problēmas, kuru dēļ iepriekš uzņēmumam radās grūtības.

Uzņēmums koncentrējas aviokompānijas galveno darbības rādītāju uzlabošanai, jo īpaši lidojumu atcelšanas novēršanai, atcelto lidojumu skaita samazināšanai un lidojumu regularitātes uzlabošanai. Tās ir galvenās problēmas, kas izraisīja aviokompānijas finanšu grūtības un zaudējumus 2023.gadā.

Pagājušā gada jūnijā un jūlijā "Nordica" atcēla 480 lidojumus, un tās lidojumu regularitātes rādītājs bija 92,98%. Šogad tajā pašā periodā tika atcelti tikai 48 reisi un lidojumu regularitāte bija 99,18%, kas ir desmit reizes mazāk. Uzņēmuma lidojumu regularitāte, kas ir viens no svarīgākajiem rādītājiem aviosabiedrību nozarē, pēdējā laikā ir bijusi augstāka par nozares vidējo rādītāju - 99,4% jūlijā, 98,8% augustā un 99,2% septembrī.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens ir izrādījis interesi iegādāties Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" un otrdien prezentēja savu biznesa plānu.

"Nordica" valdes priekšsēdētājs Remko Althuiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka aviokompānijas nākotnes biznesa plāns sastāv no trim posmiem: nākamā ziema, periods no 2024.gada aprīļa līdz 2025.gada martam, un posms, kas sāksies pēc 2025.gada marta.

"Mēs plānojam saglabāt savu pašreizējo floti, kā arī personālu, biroju un sistēmas," skaidroja Althuiss.

Kā viņš teica, plāns paredz aviokompānijas privatizāciju, un pašlaik notiek sarunas ar potenciālo investoru, dāņu uzņēmēju Larsu Tūsenu, kuram pieder Dānijas lidsabiedrība "Jettime" un 2,03% "airBaltic" akciju.

"Nordica" uzraudzības padomes loceklis un Klimata ministrijas kanclera vietnieks Sanders Salmu sacīja, ka nepieciešamība iesniegt biznesa plānu radās pēc tam, kad Skandināvijas aviokompānija SAS negaidīti nolēma ievērojami samazināt līgumos ar Igaunijas uzņēmumu paredzēto pakalpojumu apjomu.

Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Aivis Ronis «ir pārliecināts», ka Igaunijai un Latvijai būtu jāapvieno savas nacionālās aviokompānijas, citējot Latvijas valdības pārstāvju pausto Igaunijas laikrakstam Eesti Päevaleht, raksta BBN.

Saskaņā ar ministru teikto, šādas lidsabiedrības bāze atrastos Rīgā, kas kļūtu par Baltijas valstu centrālo satiksmes mezglu.

«Mēs esam atvērti idejai par kopīgas Baltijas valstu aviokompānijas radīšanu, bet šis plāns vēl nav nopietni apspriests,» V. Dombrovskis pauda igauņu presei, norādot, ka patlaban airBaltic cenšas piesaistīt stratēģisku investoru, neatklājot kompānijas, kas būtu ieinteresētas ieguldīt Latvijas nacionālajā aviokompānijā.

Daži analītiķi ir norādījuši - tā kā «laiki ir grūti», varētu nebūt tik vienkārši atrast stratēģisko investoru airBaltic, kas pērn zaudējusi 121 milj. eiro (83 milj. Ls). Tiesa gan, iepriekš sarunā ar Db.lv airBaltic konsultanta IBS Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš pauda, ka airBaltic pirmajā pusgadā uzrādījusi labus rezultātus, salīdzinot ar citām lidsabiedrībām, turklāt jūlijā gūta tīrā peļņa 1,4 milj. Ls apmērā. Gada pirmajos sešos mēnešos gan ciesti 23 milj. Ls zaudējumi.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.