Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi, lai izvērtētu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa rīcības atbilstību likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, tostarp aizliegumu darboties interešu konflikta situācijā, informēja KNAB pārstāvji.

KNAB norāda, ka ir birojs ir saņēmis privātpersonu iesniegumus par Gausa iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā.

Janvāra sākumā sociālajos medijos Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Ģirts Lapiņš publicējis, ka "Martinam Gausam pieder Vācijas uzņēmums "MaGau GmBH", kuram savukārt pieder uzņēmums "2e systems gmbh". Šis "2e systems" ir piegādātājs "AirBaltic".

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka "2e systems" ir "airBaltic" sadarbības partneris kopš 2006.gada jeb vairāk nekā četrus gadus pirms tam, kad Gauss tika uzaicināts pievienoties "airBaltic" kā valdes priekšsēdētājs.

Sākot vadīt "airBaltic" un uzzinot, ka "2e systems" ir "airBaltic" piegādātājs, Gauss deklarēja saistību ar šo kompāniju. Gausa valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka viņam pieder 100% akciju kompānijā "Magau GmbH". Vienlaikus "Magau GmbH" pieder 1,25% no "2e systems" akcijām, skaidroja aviokompānijā.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" pasažieriem, kuri ir pieprasījuši atpakaļ naudu par biļetēm uz atceltajiem reisiem vasaras sezonā, būs jāatmaksā vairāk nekā viens miljons eiro, intervijā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka summa attiecas uz naudu, ko daļa pasažieru ir pieprasījuši atpakaļ naudas vai dāvanu kartes kupona veidā.

Gauss salīdzināja, ka aptuveni tik daudz naudas "airBaltic" nopelna vienā dienā no jaunām rezervācijām."Tātad arī finansiāli aviokompānija to var viegli izdarīt, jo daži cilvēki spekulēja un teica, ka tas apgrūtina mūsu situāciju. Nē, nemaz ne. Tas ir standarta bizness," viņš uzsvēra.

Komentējot, vai visi pasažieri ir informēti par atceltajiem reisiem, Gauss sacīja, ka tas ir procesā, tomēr gandrīz visi ietekmētie pasažieri ir apkalpoti.

"Mēs te runājam par lidojumiem, kas ir vasaras sezonā. Tādēļ ir iespējams, ka kāds, kuram ir lidojums septembrī, vēl nav atbildējis uz mūsu e-pastiem, jo cilvēkiem tas pagaidām nav tik svarīgi," sacīja Gauss.

Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Sasniegt biznesa plānā nospraustos mērķus Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Estonian Air pagaidām nav bijis pa spēkam. Kompānijas vadība sola uzlabot tās rādītājus otrajā pusgadā. Kopš Estonian Air vadību pērnā gada vasarā pārņēma bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, Igaunijas aviokompānija izvirzījusi sev daudz ambiciozākus mērķus nekā līdz tam un kļuvusi reģiona aviācijā daudz pamanāmāka.

Īstenojot līdzīgu taktiku kā iepriekš airBaltic, Estonian Air īsā laikā kļuva par visstraujāk augošo aviokompāniju Eiropā, šā gada otrajā ceturksnī pārvadājot par 90% pasažieru vairāk nekā iepriekš šajā periodā, bet šā gada jūnijā Estonian Air pirmo reizi vēsturē mēneša laikā pārvadāja vairāk nekā 100 tūkst. pasažieru. Arī vietu piepildījums pret 2011. gadu pieauga par 10% līdz 78%. Straujā izaugsme vairākiem nozares ekspertiem ļāva jūsmot par «jauno reģiona airBaltic», kamēr citi palika skeptiski, sakot, ka Estonian Air ar pārāk lielajām ambīcijām pasažieru skaita pieaudzēšanā uz lētu biļešu rēķina finansiāli noasiņo.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Latvijas valdību veidojošās partijas šodien koalīcijas sanāksmē plāno spriest par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, piektdien vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Politiķu vidū neapmierinātība ar "airBaltic" vadību pastiprinājusies pēc tam, kad uzņēmums gada sākumā paziņoja par 4760 šovasar plānoto reisu atcelšanu, turklāt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norādīja, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.

Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar "airBaltic" saistītos jautājumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, vietnē "LinkedIn" raksta "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, "airBaltic" nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Dzinēju apkopes kavēšanās dēļ airBaltic atcels 4670 lidojumus 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada vasaras sezonā ir spiesta atcelt kopumā 4...

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik "airBaltic" IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav "airBaltic" sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā "airBaltic" biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs min, ka "neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību". Vaska ieskatā "airBaltic" atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs "airBaltic" ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. "Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai "airBaltic" panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi," pauž Vasks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši "Firmas.lv" datiem nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Pirmdien valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.

Pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka ir skaidrs, ka kompānija valstij ir svarīga, tai jānodrošina iedzīvotāju pārvietošanos un jādara to labi. "Diemžēl, gada sākumā paziņojums par reisu atcelšanu netika līdz galam izskaidrots," teica Siliņa, piebilstot, ka šāds paziņojums sākotnēji radīja nesapratni Latvijas iedzīvotājos.

Siliņa sacīja, ka koalīcija paļaujas, ka 21.janvārī plānotajā akcionāru sapulcē tiks izvērtēta esošā aviokompānijas vadība.

Siliņa piebilda, ka "airBaltic" kopumā strādā labi un darbs ir jāturpina.

Iepriekš lielākos iebildumus pret "airBaltic" vadību pauda koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Šis politiskais spēks 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar "airBaltic" saistītos jautājumus, un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.

Piemēroti tirgus apstākļi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" iziešanai biržā, iespējams, varētu būt pavasarī, intervijā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, lai "airBaltic" veiktu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un palielinātu kapitālu, kapitāla tirgos ir jābūt labvēlīgai situācijai.

"Tā tāda nebija pagājušajā gadā, tā tāda nav arī šodien. Situācija varētu mainīties pavasarī, jo mēs redzam, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, iespējams, ir gaidāmas pārmaiņas. Bet šodien mēs to vēl nezinām," teica Gauss.

Komentējot, kāda ir pašreizējā situācija ar stratēģisko investoru, Gauss sacīja, ka tas ir akcionāru jautājums, kurā Latvijas valsts jau ir sniegusi paziņojumus. "Es varu tikai atkārtot to pašu, ka tas ir sagaidāms un notiek pozitīva virzība. Gala lēmums, protams, ir abu pušu - jaunā akcionāra un Latvijas valsts - ziņa," sacīja Gauss.

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Papildināta ar pēdējām trim rindkopām.

Līdz ar visu valdes sastāvu no amata atstādināts līdzšinējais Estonian Air prezidents Tero Taskila, kurš pirms darba Igaunijas lidsabiedrībā pildīja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic komercdirektora amata pienākums, vēsta ERR.

Taskila no amata atstādināts tādēļ, ka Estonian Air vadība uzņēmusies riskus, kas būtiski pasliktinājuši aviokompānijas finanšu rādītājus.

Novembrī Taskilas vietā Estonian Air vadītāja amatā stāsies Jans Palmers.

Estonian Air zaudējumi šā gada pirmo deviņu mēnešu laikā sasniedza 20,2 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk, salīdzinot ar Igaunijas lidsabiedrības zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pirms gada (11,2 miljoni eiro).

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" grupā ietilpstošā Austrijas nacionālā aviokompānija "Austrian Airlines" no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" iznomātās trīs lidmašīnas "Airbus 220-300" sāks izmantot šā gada vasaras sezonā, ziņo portāls "Aviation Direct".

Lēmums izmantot trīs lidmašīnas Airbus "A220-300" lidmašīnas ar apkalpi ir "Austrian Airlines" stratēģisks solis, lai apmierinātu vasaras sezonas pieprasījumu. Līgums par nomu ar apkalpi nozīmē, ka "airBaltic" nodrošina ne tikai lidmašīnas, bet arī apkalpi, apkopi un apdrošināšanu. Tādējādi "Austrian Airlines" var īsā laikā nodrošināt papildu jaudu, neieguldot līdzekļus lidaparātos vai personālā, norāda "Austrian Airlines".

No "airBaltic" nomātās lidmašīnas tiks izmantotas vairākos maršrutos no Vīnes, tostarp lidojumos uz Berlīni, Diseldorfu, Frankfurti, Amsterdamu, Stokholmu, Romu, Nicu, Sevilju un Salonikiem.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā noslēgtais "airBaltic" un "Lufthansa" līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic" lidmašīnai A220-300" izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) no satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) sagaida piedāvājumu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģiskās attīstības virzībai, tostarp, redzējumu par uzņēmuma vadību.

Kā aģentūru LETA informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere, Siliņa uzsver, ka Satiksmes ministrijai kā aviokompānijas kontrolpaketes turētājai ir jāīsteno valdības dotie uzdevumi.

"Tā ir arī pašas kapitālsabiedrības atbildība izvērtēt riskus un rīkoties saimnieciski kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tā kā politiski esam devuši satiksmes ministram rīcības brīvību, sagaidu no viņa piedāvājumu šī jautājuma virzībai, tai skaitā arī par uzņēmuma vadību," pauž Siliņa.

Politiķe atzīmē, ka runa ir par Latvijas valstij un "airBaltic" svarīgām biznesa interesēm. "Tā ir kompānija, kas katru dienu pārvadā tūkstošiem cilvēku no daudzām pasaules vietām," norāda Ministru prezidente.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistes procesā šobrīd tiek gaidīts gala lēmums no potenciālā investora par dalību aviokompānijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, ka Latvijas pusē visi darbi stratēģiskā investora piesaistes procesā ir izdarīti, tostarp ir saskaņots līgums, kā arī valdībā ir pieņemti nepieciešamie lēmumi. Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams saņemt gala piekrišanu no stratēģiskā investora puses.

"Sporta terminoloģijā - šobrīd mēs esam izdarījuši piespēli un gaidām, kad mūsu partneris atbildēs," teica "airBaltic" padomes priekšsēdētājs.

Vasks arī atzīmēja, ka sākotnēji tika cerēts, ka investors lēmumu pieņems 2024.gada nogalē, taču lēmuma pieņemšana šobrīd ir pārcelta uz šā gada sākumu. "Ir cerība, ka tas notiks tuvākajās nedēļās," sacīja Vasks.

Savukārt jautāts, vai būtu nepieciešams no amata atlaist "airBaltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, Vasks atbildēja, ka, sekmīgai "airBaltic" akciju kotācijai biržā, process ir jāīsteno ar esošo vadības komandu. "Lai mēs veiksmīgi izietu biržā, mums tas ir jāizdara ar esošo menedžmentu, ar esošo vadības komandu," teica Vasks.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025.gada vasaras atcelto reisu ietekme uz tūrisma plūsmu Latvijā, visticamāk, būs ierobežota, jo galvenie un stratēģiski svarīgie maršruti aviokompānijas plānos ir saglabāti, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

Tomēr viesmīlības nozarei bažas rada "airBaltic" amatpersonu publiskie paziņojumi par radušos situāciju, kas esot pretrunā ar iepriekš sacīto, norādīja Kalniņš, papildinot, ka bažas rada nepieciešamība pēc papildu finansējuma no valsts puses, lai nodrošinātu aviokompānijas turpmāku darbību un veiksmīgu sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

"Avioindustrijai ir izšķiroša nozīme ārvalstu tūristu piesaistē Latvijai, un jebkura nestabilitāte šajā sektorā rada riskus viesmīlības nozarei kopumā," atzīmeja Kalniņš.

Līdztekus viņš pauda, ka, ņemot vērā "airBaltic" nozīmi Latvijas tūrisma infrastruktūrā, viesmīlības nozare cer uz skaidriem un ilgtermiņā ilgtspējīgiem risinājumiem, lai nodrošinātu stabilu aviosatiksmes attīstību. "Šāda stabilitāte ir būtiska, lai saglabātu konkurētspēju un veicinātu Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa attīstību," viņš uzsvēra.

airBaltic veicis iekšēju auditu un nav atradis līgumus, kas apstiprinātu, ka airBaltic ir garantējis Baltijas Aviācijas Sistēmām (BAS) Investbank izsniegtos kredītus.

To airBaltic pārstāvis esot apgalvojis pašlaik Maskavā notiekošā tiesas procesā, kura ietvaros Krievijas Investbank prasa airBaltic atmaksāt 2011. gadā izsniegtos kredītus par kopējo summu 13,5 milj. eiro, raksta RAPSI. Šos kredītus aizņēmās agrākais airBaltic līdzīpašnieks BAS, bet galvoja airBaltic. Kā DB sacīja bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš parakstīja šos aizņēmumus, nauda bija paredzēta airBaltic vajadzībām un airBaltic to arī iztērēja. Tagad airBaltic pārstāvji cenšas no šī aizņēmuma norobežoties un apgalvo, ka nav atrasti tādi līgumi, kas apliecinātu, ka airBaltic garantējis BAS aizņēmumus, viņi arī tiesā minējuši, ka paraksti uz Investbank tiesā iesniegtajiem līgumiem, iespējams, ir viltoti, tāpēc nododami ekspertīzei.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).