Nedēļā, kad pēc vairāku būtisku datu un paziņojumu nākšanas klajā dažos pasaules vadošo valūtu pāros kursu savstarpējās attiecības bija visai dažādas, pasaules tirgos kopumā bija vērojama kāpuma tendence. Eirozonā krīze turpinās un parādās dažāda veida ziņas par Spānijas iespējamo glābšanu un to, kā noris Grieķijas glābšana, «troikas» amatpersonām uzstājot uz izdevumu vēl stingrāku ierobežošanu.

Austrālijas dolārs, kas līdz šim bija kā drošības saliņa, vairs cerēto drošību nesniedz, jo ārējās tirdzniecības saldo jaunākie dati nav patīkami – pieprasījums ir krities, un iemesls tam, bez šaubām, ir ieilgusī krīze eirozonā. Tajā pat laikā ASV ekonomika ar politisku lēmumu ielikta brīvākā «braukšanas režīmā», jo Bens Bernanke (Ben Bernanke) nesen izziņoto ķeršanos pie «kvantitatīvās atvieglināšanas» trešā posma jeb QE3 pamatoja ar to, ka galvenais rosinātājs esot nestabilais darba tirgus. Taču šonedēļ publicētie dati par atalgojumu ar lauksaimniecību nesaistītos sektoros, kā arī būtiskais bezdarba sarukums norāda, ka tuvākajā laikā sagaidāma uzlabošanās.

Par vērtspapīru zvaigzni dēvētais Džefrijs Gundlahs (Jeffery Gundlach) atklājis savu jauno «mīļāko investīciju ideju» – dabasgāzes aktīvu pirkšanu, vēsta Businessinsider.

«Tas ir tāpat kā investēt zeltā 1997. gadā,» viņš norāda, vienlaikus paužot, ka investīcijas dabasgāzē noteikti varētu nebūt «gluds brauciens». Investīciju speciālists norāda, ka ieguldījumi dabasgāzē ir ilgtermiņa investīcijas, un vairāk par investīcijām skaidro savā prezentācijā.

1997. gadā zelta cena samazinājās par 22% līdz 287 ASV dolāriem par unci, pēc tam ik gadu zelta cena pieauga (izņemot 2000. gadu, kad zelta cena samazinajās par 6%). Lielākais pieuagums laika posmā no 1997. līdz 2011. gadam bija 2002. gadā, kad zelta cena pieauga par 24%, 2003. gadā (par 22%), 2006. gadā (par 24%), 2009. gadā (par 25%) un 2010. gadā – par 30%. Pērn zelts maksāja ap 1530 ASV dolāriem par unci, liecina onlygold.com informācija.

Pagājušajā nedēļā eiro zonā parādījās neliels cerību stariņš- Grieķijā tika nodibināta jauna koalīcija starp Pasok un New Democracy, tā dodot investoriem pārliecību, ka pakāpeniski notiks virzība uz stabilitāti.

Šīs ziņas deva impulsu valūtas tirgiem un eiro vērtība pieauga līdz 1.2718. Eiropas nelielos panākumus gan uzreiz aizēnoja ASV federālās valdības lēmumus paildzināt līdz gada beigām «Operation Twist»- monetāro politiku, kura koncentrējās uz akciju pirkšanu un pārdošanu. Šīs ziņas ārkārtīgi stiprināja dolāru, jo visa finanšu pasaule bija gaidījusi kvantitatīvo mīkstināšanu QE3, bet tā vietā visas valūtas tika pazeminātas. Eiro pabeidza nedēļu ļoti piezemēti pie 1.2568 atzīmes,

Eiro vājumu pastiprināja informācija no Ifo Institūta Minhenē, kas ziņoja par Vācijas biznesa pārliecības (business confidence ) krišanos līdz 105,3, kas ir divu gadu zemākā atzīme. Fakts, ka eiro zonas krīze rada nervozitāti arī varenajā Vācijas ekonomikā vēlreiz atgādina, ka neviens nav pasargāts no globālām problēmām. Sagaidot Eiropas Savienības līderu tikšanos ceturtdien un piektdien Briselē, eiro turpināja kristies līdz 1.2500. Investoru izrādītā nenoteiktība ir būtisks rādītājs, ka neviens īsti vairs netic eiro zonas līderu spējās pieņemt būtiskus un efektīvus risinājumus, lai mazinātu parādu krīzi. Turpinot par eiro, Kiprai beidzot lūdzot palīdzību, lai risinātu samilzušās ekonomikas problēmas, eiro sasniedza divu nedēļu zemāko atzīmi 1.2440.

«Noteikti ASV Federālo rezervju īstenotā dolāru drukāšanas programma veicinās izejvielu cenu pieaugumu. Līdz ar to pēc kāda laika var gaidīt inflācijas līmeņa pieaugumu pasaules mērogā – augošu izejvielu cenu dēļ,» uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Alekseja Marčenko.

«Eiro zonā un Latvijā tas pieaugums zināmā mērā var būt ierobežots, dolāram pavājinoties pret eiro. Eiro cena pieaugs, kamēr Eiropas Centrālā banka un FRS pasākumi nodrošinās stabilitātes pieaugumu eirozonā un samazinās tieksmi izvairīties no eirozonas riskiem. Tomēr arī eirozona un Latvija izjutīs izejvielu cenu kāpumu. Tāda ir maksa par finanšu sistēmas stabilizāciju un augstāku izaugsmi attīstītās ekonomikās. Visdrīzāk, tuvāko mēnešu laikā FRS rīcības ietekme uz pasaules ekonomiku būs pozitīva. Naudas apjoma palielināšana rādīs papildus pieprasījumu, kas radīs impulsu ekonomikām. Bet, pēc kāda laikā pieaugošā (izejvielu cenu dēļ) inflācija atkal sāks bremzēt pasaules ekonomiku, kas samazinās izaugsmes tempus un ieguvumus no nākamās kvantitatīvās mīkstināšanas kārtas,» skaidro eksperts.

Šogad investīcijas zeltā var lepoties ar pienācīgu atdevi. No šī gada sākuma zelta cena pieaugusi 15,4% ASV dolāru izteiksmē un 14,4% eiro izteiksmē. Turklāt zelta cena septembrī vien pieaugusi par 7,2% USD un 3,3% EUR.

Dārgmetālu tirgus analītiķi norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas pieaugumam pēdējo divu mēnešu laikā bija gaidāmie monetārie stimuli Eirozonā un ASV. «Septembra pirmajā pusē šādi stimuli arī tika sagaidīti – vispirms 6. septembrī Eiropas Centrālā banka paziņoja par nelimitēta apjoma problēmās nonākušo valstu obligāciju uzpirkšanu, tiklīdz tās vērsīsies pēc palīdzības, bet pēc tam 12. septembrī Federālo rezervju sistēma paziņoja par pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE3) programmas īstenošanu (plānots ik mēnesi pirkt ar hipotēkām nodrošinātās obligācijas 40 miljardu USD vērtībā). Visbeidzot, 18.septembrī arī Japānas centrālā banka pievienojās un paziņoja par monetāro stimulu palielināšanu par 10 triljoniem Japānas jenu (126,7 miljardi USD). Centrālo banku stimulējošās monetārās politikas bija viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas izaugsmei kopš krīzes sākuma un tas saglabāsies kā svarīgs cenas katalizators arī turpmāk,» uzskata Tavex vecākais finanšu tirgu analītiķis Jānis Stukuls.

Neskaties uz daudzu rietumvalstu ekonomikas sagurumu, jēlnaftas cena turpina turēties augstos līmeņos.

Naftas cenu uz augšu bīdījis optimisms akciju tirgū, kur pieauga lielākā daļa vadošo indeksu vērtības. Investori mēģina attaisnot kāpumu, piemēram, ar nedaudz mazāk sliktiem ekonomikas datiem. Joprojām saspringta situācija ir ģeopolitiskajā frontē – nav izslēgts Rietumvalstu militārais konflikts ar vienu no pasaules lielākajiem naftas eksportētajiem – Irānu. Tāpat nav aizmirsts fakts, ka ASV Federālo rezervju sistēma ik mēnesi apņēmusies finanšu tirgū ieplūdināt 40 miljardus ASV dolārus (tā saucamā kvantitatīvās mīkstināšana nr. 3).

Naftas cenai nedaudz pieaugt palīdzējuši arī Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) dati. Tie atklāja, ka OPEC kopējie naftas ražošanas apjomi septembrī, salīdzinot ar augustu, sarukuši straujākajos tempos pēdējo 18 mēnešu laikā jeb vidēji par 454 tūkst. barelu dienā (par 1,4%) līdz 31,98 milj. barelu dienā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra pēdējā laikā jau vairākkārt mudinājusi lielākos naftas ražotājus darīt vairāk, lai stabilizētu naftas cenas, kuras esošajos līmeņos pasaules ekonomiku varot novest recesijā.

Veiksme nevar turpināties mūžīgi, un arī visām labajām lietām pienāk gals. Līdz šim ASV dolārs bija salīdzinoši veiksmīgs attiecībā pret citām valūtām, taču nu viss pavērsies citādāk.

Tam par pamatu bija ASV Nodarbinātības dienesta 16. martā izplatītā paziņojumu, ka ASV patēriņa cenu indekss februārī pieaudzis par 0,4%. Patēriņa preču cenu kāpumā 80% noteica degvielas cenu pieaugums. ASV inflācija pieauga vairāk nekā iepriekšējos 10 mēnešos un, neskatoties uz Bena Bernanka (Ben Bernanke) un citu federālās politikas lēmumu pieņēmēju izteikumiem, ka šis būs tikai īslaicīgs lēciens, ASV dolāra kurss strauji kritās pret citām «lielajām» valūtām. Dolārs pagājušās nedēļas piektdienā bija piedzīvojis smagāko dienas kritumu šomēnes. Dow Jones Dollar Index bija nokrities par 0,58 %, kamēr eiro piedzīvoja kāpumu no 1,3080 līdz 1,3182, bet britu mārciņa sasniedza 1,5842 atzīmi. Līdzīga tendence turpinājās arī pirmdien, kad eiro un Lielbritānijas mārciņa turpināja pieaugt līdz attiecīgi 1,3238 (EUR) un 1,5899 (GBP), kā arī otrdien, kad dolārs nokritās par 0,4%. Tendences liek domāt, ka ASV dolāra apbrīnojamam kāpumam veiksmīgajam posmam būs pienācis gals.

Neraugoties uz cerībām, ko daudzi ASV ekonomikai saista ar naudas drukājamās mašīnas ieslēgšanu, jaunā jau trešā tautsaimniecības stimulēšanas kārta ar kvantitatīvajām metodēm (QE3) var nesniegt cerēto, bet tieši pretēji – situāciju pasliktināt vēl vairāk.

ASV ekonomikai nespējot uzrādīt dinamisku augšupeju pēc iepriekšējās finanšu krīzes septembrī, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) izziņoja jaunu pasākumu plānu, ar ko bija cerēts atmodināt valsts patērētāju aktivitāti, proti, vairāk pirkt ilglietošanas preces un aktīvāk domāt par jaunu mājokļu iegādi.

Šim mērķim ASV centrālā banka ir gatava ziedot 40 miljardus dolāru mēnesī, atpērkot no banku sektora hipotekārajiem kredītiem piesaistītus vērtspapīrus. Paralēli līdz gada beigām darbojas arī cita stimulēšanas programma – operācija «Twist», kuras ietvaros tiek emitētas īstermiņa obligācijas, lai atpirktu garo dzēšanas termiņu parādu vērtspapīrs. Tāpat investīciju un lielāku pirkumu veikšanai ASV dolāru bāzes procentu likme tiek turēta minimālajā 0% – 0,25% līmenī, turklāt tāda tā var saglabāties pat līdz 2015 gada vidum vai pat ilgāk, atkarībā no tā, ko lems valsts monetārās sistēmas sargs.

Eiro cena šodien palielinājās līdz 1,25 ASV dolāru atzīmei, tādējādi atspēlējot daļu pēdējo dienu zaudējumu.

Jāteic, ka ap eirozonas ekonomikas problēmām saceltā ažiotāža šā mēneša sākumā kopējās valūtas vērtību bija «nospiedusi» zem 1,23 ASV dolāru līmeņa. Eiro vērtības pieaugumu gan nav izraisījusi eirozonas parādu krīzes mazināšanās. Pie šādas kursa virzības šoreiz vainīgi bija pagājušas nedēļas vājie ASV darba tirgus dati, kas daudziem tirgus dalībniekiem devuši cerību, ka ASV Federālo rezervju sistēma realizēs pēc kārtas trešo kvantitatīvās mīkstināšanas kārtu.

DB jau ziņojis, ka līdz ar sliktāku ekonomikas datu gūzmu ievērojami pieaugusi iespējamība, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) īstenos vēl vienu kvantitatīvās mīkstināšanas kārtu (quantitative easing jeb QE), liecina Reuters veiktā lielo finanšu iestāžu, kas tiešā veidā sadarbojās ar FRS (Primary dealers), aptaujas rezultāti. Šobrīd 15 lielo finanšu iestāžu aptaujas rezultāti liecina - pastāv 50% iespējamība, ka ASV FRS atkal un nu jau trešo reizi ķersies klāt dolāru drukāšanai. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša tika doti 33%, ka FRS veiks QE3.

Ja vien tuvākajā laikā nepiedzīvosim kādu jaunu saasinājumu pasaules ģeopolitikā, ir pamatots arguments uzskatīt, ka cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās turpinās pēdējās nedēļās vērojamo kritumu. Tomēr ir maz ticams, ka kritums saglabās līdzšinējo tempu.

Šobrīd pasaules naftas tirgus virzītājspēku vidū atkal sāk dominēt globālās ekonomikas vājais veselības stāvoklis, tajā skaitā lēnāka nekā iepriekš Ķīnas ekonomiskā izaugsme, kas ir viens no lielākajiem pasaules naftas patērētājiem. Lai arī tiek runāts, ka šī valsts var realizēt liela apjoma ekonomikas stimulēšanas programmu, pagaidām tie ir tikai vārdi, un diezin vai Huanhes un Jandzi upju krastos ir gaidāms straujš naftas pieprasījuma pieaugums.

To ļoti labi saprot arī preču biržas, kuras par spīti izsludinātajai trešajai ASV ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas kārtai, kuras rezultātā finanšu tirgiem ir iespēja ik mēnesi tikt pie 40 miljardiem ASV dolāru, tā arī nespēj uzrādīt naftas cenu kāpumu.

Spānijas ekonomikai saņemot triecienus no visām pusēm, arī aizvadītajā nedēļā eiro zonas krīze bija pasaules notikumu centrā.

Sekojot Fitch Spānijas reitingu samazinājumam par trīs atzīmēm līdz BBB, eiro kurss nokritās līdz 1,2435. Spānijai beidzot piekrītot īstenot Eiropas Savienības izvirzītos taupības pasākumus, tika gaidīts būtisks pozitīvs tirgus impulss, tomēr tas izrādījās ļoti īslaicīgs. Pagājušajā pirmdienā eiro cena bija 1,2509, liecinot, ka taupības pasākumi un starptautiskā palīdzība joprojām nespēj viest uzticību investoriem. Pat otrādi- tas kārtējo reizi atgādināja par smago eiro zonas krīzi un deva signālu valstīm kā Grieķijai, ka ir iespēja uzkraut savas problēmas eiro zonai, tā vietā, lai risinātu problēmas iekšēji.

Būtisku ietekmi uz valūtas tirgiem atstāja gaidas par ASV ekonomikas kvantitatīvo mīkstināšanu QE3, kas seko ļoti nomācošajiem nodarbinātības datiem. ASV amatpersonas gan joprojām turpina saglabāt optimismu un apgalvot, ka nepieciešamības gadījumā varētu tikt piesaistītas federālās rezerves, lai stimulētu ekonomiku. Tā rezultātā ASV dolārs attiecībā pret jēnu tika tirgots par 79.78, bet pēc Fitch Spānijas reitinga samazinājuma nedēļu noslēdza kā 79.45. Kopumā USD/JPY pāris izskatās kā iesaldēts laikā- tirdzniecība notiek statiski un bez lieliem kritumiem, kam par iemeslu kalpo ziņas par ASV ekonomikas stabilizāciju un Japānas ekonomikas izaugsmi. Japāņi ir pārliecināti, ka viņu ekonomika, darba tirgus un ienākumi 2012. gadā tikai uzlabosies. Šie apstākļi ļauj noturēt cenu zem psiholoģiskās 80.00 atzīmes.

«Šobrīd var tikai spekulēt par to, vai ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politika ir pareiza. Tāpat noteikti ir daudz dažādu viedokļu par to, kā labāk vajadzēja rīkoties, tomēr zināmi panākumi ir nenoliedzami - finanšu sistēma funkcionē, ekonomikas izaugsme, kaut neliela, ir panākta,» uzskata Swedbank Private Banking ieguldījumu pārvaldes nodaļas vadītājs Oskars Briedis.

Jau ziņots, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ASV dolāru drukāšanas ziņā ir krietni iesildījusies un savā šīs nedēļas sanāksmē ir lēmusi palielināt savus pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas apjomus. Lielā mērā to var pat uzskatīt par jau ceturto pēc kārtas kvantitatīvo mīkstināšanu (citiem vāriem – ASV dolāru drukāšanas programmu) jeb QE4. Pamatā FRS lēmusi ik jaunu mēnesi iepirkt garāka termiņa ASV obligācijas 45 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas būs papildus jau esošajai FRS programmai, kuras rezultātā ik mēnesi tiek uzpirkti hipotekārie vērtspapīri 40 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tāpat jāņem vērā, ka šīm programmām nav noteikts konkrēts beigu termiņš (teorētiski tās var būt ļoti apjomīgas).

Eiro zonas krīzei atgriežoties mediju virsrakstos, kopš pagājušās ceturtdienas eiro ir cietis vairākas neveiksmes, sasniedzot divu gadu laikā zemākos rādītājus.

Palikusi bez izvēles, Eiropas Centrālā banka (ECB) sekoja Lielbritānijas pēdās un samazināja etalona procentu likmi līdz 0.75%. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda paziņojuma, ka tiks samazināta globālās ekonomikas izaugsmes prognoze, EUR/USD pāra vērtība nokritās līdz 1.2363, bet vēlāk pat sasniedza divu gadu zemāko punktu – 1.2259. Eiropas vienoto valūtu vēl smagāk ietekmēja ECB prezidenta Mario Dragi komentāri par eiro zonas izaugsmi, kas 2012. gada otrajā pusē solās būt vēl vājāka. Pēc eiro zonas finanšu ministru tikšanās valūtas vērība nedaudz pieauga, sasniedzot 1.2316. Pozitīvi, ka šīs tikšanās laikā tika izteikts atbalsts Spānijai un nolemts, ka tās banku pārkapitalizēšanai nepieciešamie līdzekļi nāks no Eiropas finanšu stabilizācijas fonda (EFSF), līdz tiks pilnībā izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM). Tikmēr negatīvas ziņas saņemtas no Vācijas, kuras konstitucionālā tiesa noraidīja iespēju pievienoties Eiropas stabilitātes mehānismam. Tā iespaidā eiro vērtība nokritās līdz 1.2234, raisot aizdomas, ka Eiropas valstu līderi tuvākajā laikā nespēs izveidot ilgstošu un dzīvotspējīgu modeli krīzes pārvarēšanai.

Eiro/dolārs atkāpies no savām nesenajām virsotnēm

Septembra pirmajā pusē eiro cena paviesojās virs 1,20 ASV dolāru līmeņa. Tas radīja labu fonu spriedumiem, ka tik dārga vietējā valūta var būt traucējošs apstāklis eirozonas ekonomikas izaugsmei. Kopējās valūtas vērtība gan kopš tā brīža sarukusi, kur paldies par to, šķiet, jāsaka Eiropas Centrālās bankas (ECB) retorikai. Iestāde ir spējusi pārliecināt finanšu tirgus, ka kvantitatīvā mīkstināšana Eiropā aktuāla būs vismaz lielāko daļu nākamā gada (eiro drukāšanas ikmēneša apmēri gan būs uz pusi mazāki nekā šogad). Tāpat šajā laika posmā zemas tikšot saglabātas eiro procentlikmes. Savukārt nedaudz citādākas vēsmas pūš ASV, kur centrālā banka (FRS) jau kādu laiku uzsākusi likmju paaugstināšanu.

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga pēc labvēlīgu firmu peļņas ziņojumu publicēšanas, kas izbeidza trešdien piedzīvoto indeksu kritumu.

Volstrītas indeksi solīdi palielinājās, investoriem uzpērkot akcijas par samazinātām cenām.

Visi Eiropas galvenie akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, bet Londonas biržas indeksa pieaugums bija neliels, ko noteica stabils britu mārciņas kurss un vāja noieta perspektīva no reklāmfirmas WPP puses. «Pēc smagas izpārdošanas ir pavisam normāli redzēt tirgus atkopšanos,» sacīja analītiķis Adam Sarhans. «Svarīgākais jautājums: vai tas ir pieaugums uz vienu vai divām dienām, vai jauna tendence?» Arī «Capital Economics» analītiķis Olivers Džounss uzskatīja, ka kāpuma atjaunošanās ASV tirgos būs neilga.

«Mēs domājam, ka indeksa «Standard & Poor's 500» palielināšanās pēc trešdienas krituma izrādīsies īslaicīga, jo investorus vēl vairāk satrauc ASV ekonomikas perspektīva nākamajos ceturkšņos,» sacīja Džounss.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla lejupslīde - (1990. g. jūlijs, 2000. g. septembris un 2007. g. oktobris).

1990. gadā akciju tirgus kritums sakrita ar recesijas, kā to definē NBER (Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs, kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV) sākumu. 2000. un 2007. gadā kritums finanšu tirgos aizsākās attiecīgi 6 un 2 mēneši pirms recesijas sākuma. Citi akciju tirgus kritumi ir saistīti ar reģionālām krīzēm, kas globālo lejupslīdi neizraisīja: 1997. gada Āzijas finanšu krīze, Krievijas krīze 1998. gadā un krīze Grieķijā 2010. gadā.

Jāpiebilst, ka eiro krīze 2011. gadā izraisīja recesiju eirozonā. Vairāki 10-15% kritumi ir radušies arī no ierobežota mēroga satricinājumiem, piemēram, ar naftas cenu svārstībām, izmaiņām Ķīnas valūtas politikā vai kredīta procentu likmēs. Tikmēr vairāku kritumu tieša saistība ar reālo ekonomiku nav saskatāmi, piemēram, «Melnā pirmdiena» 1987. gada oktobrī vai kritums, ko veicināja LTCM riska ieguldījumu fonda sabrukums 1998. gada oktobrī. Tādējādi var secināt, ka 10-15% kritums nav automātisks signāls par globālas lejupslīdes sākšanos.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Pēdējie mēneši finanšu tirgū bijuši trauksmaini, un nākotnē ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā risināsies atsevišķi ļoti būtiski jautājumi. Tas tad arī, visticamāk, diktēs to, kāds galu galā būs tirgus dalībnieku vadošais noskaņojums.

Pašlaik pamata pieņēmums ir, ka visu pasauli gaida vājāka tautsaimniecības izaugsme, kur turpināsies, piemēram, Ķīnas tautsaimniecības atvēsināšanās. Tāpat tiek gaidīts, ka pa bremzēm uzspiedīs pasaulē lielāko uzņēmumu peļņas un ienākumu pieaugums, par ko jau brīdinājuši vairāki globālie korporatīvie līderi.

Pirmkārt neskaidrība saistīta ar tirdzniecības karu tēmu, kas šobrīd, šķiet, veido globālo ekonomikas sarežģījumu prognožu nesošo konstrukciju. Šis kariņš pagaidām visasāk izpaužas starp ASV un to pašu Ķīnu. Ja protekcionisms saasināsies, tam droši vien būs lielāka negatīva ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, un nav pat izslēgts pa kādai recesijai, ja sāk materializēties negatīvie efekti kaut vai no pašu stresa - finanšu tirgus un ekonomiku kā tādu var ievainot bailes, ka kritums ir kaut kur tepat aiz stūra. Šajā ziņā visu nevar vērtēt viennozīmīgi, un tam pašam ASV prezidentam jāsāk briest nākamā gada vēlēšanām, kurām diez vai ideāls fons būtu kādas plašākas ekonomikas grūtības (tas ļauj cerēt uz minēto kariņu atslābumu).

Rietumvalstu ekonomikām veroties vaļā un visai strauji augot arī, piemēram, izejvielu vērtībai, sevi piesaka arvien lielāka inflācija. Pagaidām kā pamata scenārijs tiek sludināts tas, ka patēriņa cenu pieaugums pēc īslaicīgas patrakošanas gan tomēr nomierināsies.

Šodienas Eurostat dati atklāja, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā maijā palielinājusies līdz 2% atzīmei. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz parasti vairāk svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, bijusi 0,9% apmērā.

Šīs nedēļas sākumā publicētie dati arī atklāja, ka gada inflācija Vācijā maijā sasniegusi 2,4% atzīmi. Vācijas centrālā banka arī paudusi prognozi, ka šogad inflācija var aizsniegties līdz 4% atzīmei, kas uz vairāku pēdējo gadu fona izskatās gluži kā kosmoss. Cenu pieaugumam labs balsts tuvākajā laikā Rietumvalstīs būs patēriņa slūžu atvēršanās, kas nāks komplektā progresam ar sabiedrību vakcinēšanu. Apsekojumi rāda, ka Rietumvalstu patērētājam pandēmijas laikā izdevies visai pamatīgi uzkrāt, kas var nozīmēt, ka šī nauda plūdīs ekonomikā. Cenas palīdz celt arī dažādu materiālu trūkumu un piegāžu problēmas.

Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām.

Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).

Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Jau rudenī FRS var sākt samazināt savu bilances apjomu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieki tradicionāli lielu uzmanību pievērš pasaules ietekmīgāko centrālo baņķieru ziņojumiem – par saviem plāniem kārta izteikties nupat bija pienākusi ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). FRS sapulce notika tikai nedēļu pēc tam, kad savus svaigākos spriedumus par monetāro nostāju atklāja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība. Rezultātā šobrīd skaļāk tiek runāts par to, ka ECB neizbēgami dosies stingrākas monetārās politikas īstenošanas virzienā.

ASV FRS šādu kursu jau ir uzsākusi, un šonedēļ iestāde deva tālākus mājienus, ka tā jau drīzumā ir gatava sākt samazināt savas bilances apjomu. FRS vadība lietoja vārdu salikumu – «relatīvi drīz», ko daudzi tirgus dalībnieki iztulkojuši kā šā gada septembri. Jau daudzkārt ziņots – FRS, lai nepieļautu ASV un pasaules finanšu sistēmas sabrukumu, piesakoties iepriekšējai globālajai finanšu krīzei, visai ātri lēma uzsākt tā saucamo kvantitatīvo mīkstināšanu, kas nozīmēja, ka banka par jaunradītu naudu no tirgus izpērk parādzīmes (šis process tiek saukts arī par likviditātes drukāšanu, lai gan reāli dolāri drukāti netika – viss notika elektroniski).

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.