Pēdējo gadu laikā parādu tirgū vērojama visai interesanta aina, kur arī ļoti gara termiņa obligāciju ienesīguma likmes piespiedušās tuvu nullei vai dažos gadījumos bijušas pat negatīvas.
Šāda situācija daudzām valdībām ļāvusi piesaistīt naudu uz visai gariem termiņiem par bezprecedenta zemiem procentiem, un arī Latvija šajā ziņā nav bijusi nekāds izņēmums. Tiesa gan, pašlaik tautsaimniecības izaugsme Eiropā kļūst arvien straujāka un savu galvu droši vien uzstājīgāk sāks pacelt arī inflācija. Tas nozīmē, ka reģiona centrālajiem baņķieriem būs jāsāk domāt par ekonomikas pārkaršanas risku nepieļaušanu. Protams, par pārkaršanu droši vien runāt vēl ir pāragri, lai gan uz labāku datu fona pašreizējos ekonomikas sildīšanas pasākumus attaisnot kļūs arvien grūtāk. Rezultātā nākamā mēneša Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmē tiek gaidīti paziņojumi par to, kā banka grasās ierobežot savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Pašlaik tā paredz, ka ECB otrreizējā tirgū katru mēnesi uzpērk reģiona parāda vērtspapīrus (galvenokārt valdību parādu) 60 miljardu eiro vērtībā. Lielā mērā tas arī palīdzējis dažkārt zem ūdens līmeņa paraut daudzu reģiona valdību parāda papīru ienesīgumu.
Laiki mainās, un šie pasākumi pakāpeniski tiks pārtraukti, kas var izgaismot to, cik labi valdībām gājis ar savu tautsaimniecību sakārtošanu. Likmes celsies, kas nozīmēs, ka parādu pārfinansēt un apkalpot būs dārgāk, kas dažiem varētu būt visai nepatīkams process. ECB mēģina stūrēt visu eirozonas tautsaimniecību kopumā, un nav izslēgts, ka likmju kāpums izgaismos kādas nesabalansētības vienā vai otrā nostūrī – sevišķi tur, kur procentlikmju brīvdienas būs mazinājušas valdību motivāciju īstenot atbildīgu fiskālo politiku. Būtībā narkotisks pieradums pie rekordzemajām likmēm var būt bīstams, un problēmas var sākties brīdī, kad tās palielinās. Piemēram, budžeta deficīts pie pašreizējām likmēm izskatās daudzmaz OK, lai gan aina pamainās, ja procentlikmes sāk augt. Turklāt parādu līmeņi pēdējo gadu laikā turpinājuši saglabāties ļoti augsti, lai gan par tiem maksājumi bijuši mazāki. Jāņem vērā, ka parāda apkalpošanas izmaksu mazināšanās ne vienmēr var atainoties labāka paskata budžeta bilancē, jo pastāv liela vēlēšanās ietaupījumu novirzīt kur citur.
Agrāk vai vēlāk gaidāmais likmju kāpums nozīmēs arī to, ka augs uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas. Tiesa gan, reģiona galvenie baņķieri droši vien, veicot kādas korekcijas, mēģinās būs ekstra uzmanīgi. Eiro drukāšanas darbi tiks samazināti pakāpeniski, un, ja būs vērojami kādi nopietnāki riski, tad kvantitatīvā mīkstināšana tiks īstenota ilgāk un likmes, visticamāk, tiks uzturētas ļoti zemas.
Jāņem vērā, ka valdības, kurām uz notikumiem mēdz būs skatījums no vienām vēlēšanām līdz otrām, ne vienmēr ir tie labākie budžetu pārvaldnieki, un nodokļu samazinājumi un publiskie tēriņi vienmēr ir populāri. Jāteic gan, ka Latvija parāda un deficīta kontekstā izskatās visai labi. Mūsu valsts parāda pret IKP rādītājs atrodas pie 40% (eirozonai tie ir 90% no IKP). Savukārt budžeta deficīts pārskatāmā periodā varētu saglabāties zem 1% atzīmes.