Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvu, kas ievērojami mazinās kuģu degvielā pieļaujamo sēra saturu.

Degvielā drīkstēs būt septiņas reizes mazāk sēra nekā līdz šim, bet Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā sēra saturs jāmazina 10 reizes. Noteikumi pieņemti ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti Eiropas piekrastē un glābt cilvēku dzīvības. Aprēķini liecina, ka kuģu radītā gaisa piesārņojuma dēļ Eiropā ik gadus priekšlaicīgi mirst 50 000 cilvēku.

Jaunie sēra robežlīmeņi stāsies spēkā 2020. gadā. Jaunos noteikumus balsojumā atbalstīja 606 deputāti, 55 balsoja pret, bet 13 deputāti no balsojuma atturējās.

«Kuģu degviela rada ārkārtīgi lielu piesārņojumu, graujoši ietekmējot vidi. Šodien pieņemtie direktīvas grozījumi ir svarīgākais, ko Eiropas Parlaments šajā sasaukumā paveicis vides labā. Ievērojot, ka kuģu radītais gaisa piesārņojums jau 2020. gadā pārsniegs piesārņojumu no sauszemes avotiem, ir steidzami jārīkojas,» uzsvēra par direktīvas grozījumiem atbildīgā deputāte Satu Hassi (Zaļie/EFA, Somija).

Šogad reisus uzsāks divi jauni DFDS kuģi – jau rudenī pirmos reisus starp Roterdamas un Iminghamas ostām uzsāks otrais lielākais DFDS Ro-Ro tipa kuģis, kas būvēts Flensburgas (Flensburger Schiffbau-Gesellschaft) kuģu būvētavā un nosaukts Tulipa Seaways vārdā. Otrs kuģis tika nosaukts par Gardenia Seaways un tiks nodots ekspluatācijā šī gada jūnija beigās, informē kompānijas pārstāvji.

«Neskatoties uz Brexit, mēs turpināsim saskatīt attīstības iespējas un ievērojamu satiksmes apjomu palielināšanos mūsu tranzīta ceļos visā Ziemeļjūrā. Jaunie kuģi, kas papildinās DFDS floti, nodrošinās papildus apjomu, uzticamību un pakalpojumu kvalitāti, ko mūsu klienti novērtē visaugstāk,» - saka DFDS izpilddirektors Neils Smedegārds (Niels Smedegaard).

«Divi jauni kuģi - ir pirmais solis vērienīgas flotes atjaunošanas programmā, kas tuvākajos gados ļaus stiprināt mūsu iespējas Ziemeļjūrā,» - piebilst N. Smedegārds.

Tulipa Seaways un otrs lielais kuģis Gardenia Seaways, kas ir DFDS flotē, ir vienas sērijas - 210 metrus gari kuģi, kas var uzņemt 262 kravas konteinerus, ar kopējo iekraušanas platību 4076 kvadrātmetri. Kuģa dizains, kas izstrādāts Flensburgas kuģu būvētavā, atbilst pašreizējām vides prasībām, samazinot degvielas patēriņu vienlaikus nodrošinot daudz labāku kuģa vadāmību pie kravas iekraušanas un izkraušanas ostā.

Igaunijas uzņēmēji vēlas panākt, lai tiktu atjaunota aviosatiksme starp Rīgu un Kuresāri, bet kā vēl viens variants tiek apsvērta iespēja pagarināt šo maršrutu līdz Helsinkiem, vēsta Sāremā reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Uzņēmējs Tullio Libliks pagājušajā nedēļā par to apspriedies ar Rīgas lidostas vadību. «Mēs pārrunājām, cik lietderīgi būtu atklāt pilnīgi atsevišķu līniju, atjaunot savulaik pastāvējušo maršrutu,» viņš pastāstījis avīzei.

Runājot par otro variantu, Libliks norādījis, ka diezgan daudzi salinieki no Sāremā dodas strādāt uz Somiju un viņus šāds maršruts, jādomā, interesētu.

Jau notikušas sarunas ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību «airBaltic», kas pašlaik veic reisus maršrutā Rīga-Helsinki un savulaik lidoja maršrutā Rīga-Kuresāre.

«Taču projektā ieinteresētas arī vairākas mazākas lidsabiedrības,» atzinis uzņēmējs, piebilstot, ka satiksmi varētu atklāt jau šopavasar.

Igaunijai piederošā Roņu (Ruhnu) sala varētu kļūt pat galvaspilsētas Tallinas daļu, pat neskatoties uz to, ka starp abām kaimiņvalsts daļām ir sauszemes teritorijas un Rīgas jūras līcis.

Igaunijas raidsabiedrība ERR vēsta, ka ar šo ideju nākusi klajā Roņu salas administrācija un jautājums ticis pārrunāts Tallinas un Roņu salas priekšsēdētāju tikšanās laikā.

Roņu salas pašvaldības priekšsēdētājs Āre Sūnters (Aare Sünter) atzinis, ka šī ideja pirmo reizi radusies salas deputātu tikšanās reizē. «Šāds jautājums bija un, ja ir jautājums, tad ir vērts to uzdot. Neatmaksājas, ja jūs to turat pie sevis,» sacījis Ā. Sūnters.

Jautāts par šādas rīcības iemesliem, viņš arī atzīmēja, ka Roņu salā tāpat ir daudz sezonas iedzīvotāju, kas tur pavada tikai vasaras, bet pārējos gadalaikos dzīvo Tallinā vai citviet. Redzot, ka Igaunijā daudz tiek diskutēts par pašvaldību reformu, kuras ietvaros samazinātos valsts decentralizācija, Roņu sala arī vēlējusies dod savu ieguldījumu šajā procesā.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Skaņu tehnikas ražotājs Marshall ar specializēto viedtālruni London apliecina nopietnus nodomus mobilo ierīču tirgū

Šodien viedtelefonu ar savu zīmolu var izgatavot jebkurš, pat ja pašam nav ne rūpnīcas, ne iemaņas elektroiekārtu ražošanā. To uzskatāmi apliecinājuši gan mūsu pašu uzņēmumi, gan kaimiņi lietuvieši. Taču nav daudz ar mobilajām tehnoloģijām tieši nesaistītu kompāniju, kas mēģinātu piedāvāt patērētājiem izteiktu nišas produktu. Viens no tādiem ir britu skaņas tehnikas ražotājs Marshall, kas iebrāzies veikalos ar sev raksturīgā stilā ieturētu mūzikas tālruni London.

Salinieki parūpējušies, lai apvienotās karalistes galvaspilsētas vārdā nosauktais viedtālrunis nepārprotami atšķirtos no līdziniekiem. Tāpat arī tas apveltīts ar dažām iespējām, kādas citos tālruņos nav atrodamas.

Folklenda salu iedzīvotāji gandrīz vienprātīgi nobalsojuši par palikšanu Apvienotās Karalistes kontrolē, ziņo euronews.

No 1649 Folklenda salās dzimušajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem 92 procenti piedalījušies referendumā un tikai trīs balsojuši pretēji citiem, proti, «nē».

Saistībā ar naftas un dabasgāzes ieguvi Folklenda salu piekrastē Argentīna pastiprinājusi centienus iegūt kontroli pār salām.

Argentīnas prezidente Kristina Fernandesa Kirhnere izdarījusi spiedienu uz Lielbritāniju apspriest šo jautājumu. Viņa atsaucas uz ANO rezolūcijām. Taču Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons atbildējis, ka viņš negatavojas šo tematu apspriest, ja vien salinieki paši to nepieprasīs.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, bet Volstrītā mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāmā balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgas nedēļas nogales, Parīzes un Londonas biržu indeksi kritās par vairāk nekā 1%, bet Frankfurtes biržas indekss saruka par 0,3%.

ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz saruka, bet indekss "Nasdaq Composite" mēreni pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4%, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par ASV finanšu situāciju un izvērtējot OPEC+ dalībvalstu konfliktējošos paziņojumus par jaunām ieguves apjomu samazināšanām, kā arī ņemot vērā pazīmes, ka Ķīnā naftas pieprasījums atjaunojas lēnāk, nekā bija gaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāma balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Parīzes un Frankfurtes biržās tirdzniecības sesija sākās ar akciju cenu kāpumu, bet noslēdzās, abu biržu indeksiem samazinoties par 0,2%. Londonas birža un Volstrīta bija slēgtas, jo Lielbritānijā un ASV bija brīvdienas.

Tokijas biržas indekss pieauga par 1,0%, Šanhajas biržas indekss kāpa par 0,3%, bet Honkongas biržas indekss saruka par 1,0%.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Ir pienācis laiks pie varas arī valsts līmenī nonākt Saskaņas centram (SC) – tad vēlētāji zaudēs ilūzijas par šo politisko spēku un pavērsies iespēja rasties kvalitatīvākām politiskajām partijām, DB.lv pauž uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Guntis Belēvičs.

«Es domāju, ka cilvēkiem, kam rūp Latvijas nākotne, izvēle nav viegla. Pirmā eiforija pēc prezidenta ( Zatlera – red.) rīkojuma Nr. 2 ir pārgājusi.... Var jau diskutēt, ka atlaistajā Saeimā bija veseli sešdesmit jauni deputāti, bet tā ir mūsu maldināšana. Jo – ja ganāmpulkā ienāk sešdesmit jaunas aitas, bet gani paliek līdzšinējie, vai tad mēs varam teikt, ka tas ir pavisam jauns ganāmpulks? Es domāju, ka nevar. Manuprāt, eiforija, ko piedzīvojām pēc lēmuma Nr. 2 bija saistīta ar cerībām, ka beidzot mainīsies arī gani,» norāda G. Belēvičs, kurš, esot Latvijas Zaļās partijas biedrs, pērnā gada sākumā aktīvi iesaistījās kustības Par labu Latviju veidošanā.

Prokuratūra vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV).

Neminot personas vārdu, Prokuratūras pārstāve Laura Majevska informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors šodien vērsās Saeimā ar ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Igaunijas un Ungārijas diplomāti nobloķējuši Eiropas Savienības (ES) nodokļu reformu, tādējādi apturot centienus ierobežot bloka dalībvalstu sacensību, pievilinot uzņēmumus ar arvien zemākām peļņas nodokļa likmēm.

Pašreizējais ES nodokļu regulējums tika izstrādāts 1997.gadā, un kopš tā laika nav pielāgots jaunajai situācijai 21.gadsimtā.

Tagad salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta beigām valstis daudz sīvāk konkurē, piedāvājot izdevīgus nosacījumus globālām kompānijām. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka tā rezultātā ES dalībvalstis gadā zaudē 160 miljardus eiro nodokļu ieņēmumos.

Par ES nodokļu politiku atbildīgās Rīcības kodeksa grupas sēdes notikušas aiz slēgtām durvīm, bez piezīmēm, tādējādi Eiropas Parlamenta deputātiem ir gūti izvērtēt informāciju un sekot sarunu gaitai.

Pēc gadiem ilgām debatēm dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu noteikumu paketi, kuru kāds politikas konsultants, kurš vēlējās palikt anonīms, raksturoja kā ne visai ambiciozu, taču vismaz kā "soli uz priekšu".

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panākuši galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Baidens žurnālistiem Baltajā namā norādīja, ka vienošanās atbrīvo no "katastrofiska defolta draudiem, aizsargā mūsu grūti nopelnīto un vēsturisko ekonomikas atlabšanu un (..) ir kompromiss, kas nozīmē, ka neviens nav saņēmis visu, ko gribējis".

Plānots, ka Kongresa Pārstāvju palāta balsos par likumprojektu balsos trešdien, bet pēc tam to izskatīs Senāts.

Līdz pašvaldību vēlēšanām 1. jūnijā ir palikušas nepilnas divas nedēļas, bet vēl 27% Latvijas balsstiesīgo vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav izlēmuši, par kuru partiju balsos pašvaldību vēlēšanās (16% - drīzāk nē; 11% - noteikti nē), liecina telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes un pētījumu aģentūras veiktais pētījums.

Biežāk šādu viedokli pauda tie iedzīvotāji, kuri ģimenē pārsvarā runā latviski.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu aptaujas veikšanas brīdī jau bija izlēmuši, par kuru partiju balsos pašvaldību vēlēšanās (32% - noteikti jā; 23% - drīzāk jā).

Salīdzinoši biežāk par savu balsojumu izlēmuši ir cittautieši, Rīgas iedzīvotāji, ģimenē pārsvarā citā valodā runājošie pilsoņi, pilsoņi ar salīdzinoši augstākiem ikmēneša ienākumiem (virs 301 latiem uz ģimenes locekli).

Desmitā daļa (10%) Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem pauda vieodkli, ka nepiedalīsies pašvaldību vēlēšanās 1. jūnijā. 8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā, liecina pētījuma rezultāti.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņojusi, ka kabineta locekļi pēc vētrainām debatēm tomēr piekrituši viņas saskaņotajam vienošanās projektam par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Kabinets kolektīvi lēmis, ka valdībai jāatbalsta izstāšanās līguma projekts,» pēc piecas stundas ilgušās sēdes žurnālistiem pie Dainigstrītas desmitā nama pavēstīja Meja.

«Esmu stingri pārliecināta, ka izstāšanās vienošanās ir labākais, ko bija iespējams panākt,» piebilda premjere, kamēr protestētāji, kas bija sapulcējušies gabaliņu tālāk, skandēja pret «Breksitu» vērstus saukļus.

Pagaidām nav zināms, vai, protestējot pret panākto vienošanos, kāds no kabineta locekļiem ir atkāpies.

Tomēr Meju vēl gaida smagais uzdevums panākt arī parlamenta piekrišanu «Breksita» vienošanās projektam.

Eiroskeptiski noskaņotie deputāti premjeres vadīto konservatīvo rindās jau paziņojuši, ka Meja esot padevusies Briselei un ka viņi balsos pret panākto vienošanos.

75% jeb absolūtais vairākums Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju referendumā balsos par Saeimas atlaišanu, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes jūnija beigās veiktais pētījums.

Pētījumā tika aptaujāti ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuriem ir Latvijas Republikas pilsonība. 4% aptaujāto referendumā balsos pret Saeimas atlaišanu, gandrīz desmitā daļa jeb 9% pilsoņu plāno nepiedalīties referendumā. 12% aptaujāto vēl nav izlēmuši par savu dalību referendumā.

Salīdzinot ar pētījuma rezultātiem, kas tika iegūti jūnija sākumā, uzreiz pēc Valda Zatlera ierosinājuma atlaist Saeimu, nav vērojamas būtiskas atšķirības ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedoklī, vēsta TNS.

V. Zatlers rosināja atlaist Saeimu 28. maijā, savukārt referendums par 10. Saeimas atlaišanu noptiks 23. jūlijā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsos par priekšlikumiem palielināt iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

Jaunais likums, par kuru EP balsos otrdien, noteiks maksimālo pieļaujamo daudzumu atsevišķām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), polifluoralkilvielām (PFAS) un kaitīgām baktērijām, kā arī nosaka mikroplastmasas līmeņa monitoringu iepakotajā ūdenī, kas rada arvien lielākas bažas.

ES dalībvalstīm arī jāveic pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos un ēdnīcās, kā arī aicina uz to ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus.

Eiropas un ASV akciju biržās pirmdien nebija vienotas tendences un tirdzniecība bija salīdzinoši neaktīva.

Šī bija "relatīvi neievērojama diena", aģentūrai AFP sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Arts Hogans.

"Esam sākuši jauno nedēļu (..) ar ļoti maz ekonomikas datiem," viņš teica.

Jēlnaftas cenas pieauga, jo elektroapgādes traucējumu dēļ tika pārtraukta ieguve Norvēģijas lielākajā naftas laukā Ziemeļjūrā - Juhana Sverdrupa atradnēs.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,1% līdz 43 389 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,4% līdz 5893,62 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 18 791,81 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kāpa par 0,6% līdz 8109,32 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,1% līdz 7278,23 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,1% līdz 19 189,19 punktiem.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Naftas cenu prognozes ir ļoti slidena lieta, jo īpaši apstākļos, kad faktiskais naftas tirgus līdzsvars ir nezināms, norāda SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Attiecībā uz naftas krājumiem ir iespējams noteikt vien OECD valstu krājumus. Taču OECD valstis šodien patērē mazāk naftas nekā organizācijā neietilpstošās. Lai spriestu par ražošanu, pieejamo datu ir vairāk.

Tomēr to, cik faktiski valstis un uzņēmumi naftu iegūst, pretēji paziņotajam, arī ir visai diskutabls jautājums. Patlaban runājot par naftas tirgu, aplēses liek runāt par aptuveni līdz 1% lielu pārpalikumu un to, ka šā gada otrajā ceturksnī iestāsies līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu.

Esošie vērtējumi par līdzsvaru tirgū ierakstās uzskaites kļūdas robežās. Turklāt patlaban notiek 2015. gada, kā arī 2014. gada piedāvājuma un pieprasījuma datu pārskatīšana. Tādējādi var izrādīties, ka līdzšinējie pieņēmumi par 2015. gadu, var izrādīties kļūdaini. Rezultātā jautājums – kāds ir faktiskais tirgus līdzsvars ir joprojām atvērts jautājums, kaut jā, skaidri varam redzēt esošās un iepriekšējās naftas cenas. Taču jāņem vērā, ka cenu līmenis pats par sevi ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju naftas tirgū, jo to ļoti mēdz ietekmēt valdošais noskaņojums un pieņēmumi, uzsver eksperts.

Ja vien tuvākajā laikā nepiedzīvosim kādu jaunu saasinājumu pasaules ģeopolitikā, ir pamatots arguments uzskatīt, ka cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās turpinās pēdējās nedēļās vērojamo kritumu. Tomēr ir maz ticams, ka kritums saglabās līdzšinējo tempu.

Šobrīd pasaules naftas tirgus virzītājspēku vidū atkal sāk dominēt globālās ekonomikas vājais veselības stāvoklis, tajā skaitā lēnāka nekā iepriekš Ķīnas ekonomiskā izaugsme, kas ir viens no lielākajiem pasaules naftas patērētājiem. Lai arī tiek runāts, ka šī valsts var realizēt liela apjoma ekonomikas stimulēšanas programmu, pagaidām tie ir tikai vārdi, un diezin vai Huanhes un Jandzi upju krastos ir gaidāms straujš naftas pieprasījuma pieaugums.

To ļoti labi saprot arī preču biržas, kuras par spīti izsludinātajai trešajai ASV ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas kārtai, kuras rezultātā finanšu tirgiem ir iespēja ik mēnesi tikt pie 40 miljardiem ASV dolāru, tā arī nespēj uzrādīt naftas cenu kāpumu.