Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Ādamsona kolēģis Igors Pimenovs (S) debatēs teica, ka Ģenerālprokuratūras vēstuli un Valsts drošības dienesta ziņojumu par Ādamsona izdošanu bija saņēmis tikai piecas minūtes pirms sēdes, un viņam neesot bijusi iespēja iepazīties ar dokumentu saturu. "Es nevaru atļauties pieņemt tik atbildīgu lēmumu man atvēlētajā laikā," teica Pimenovs, piebilstot, ka viņam grūti secināt, kas tie bijuši par nopietniem iemesliem un cēloņiem, kā rezultātā parlamentāriešiem jāpieņem šāds lēmums. Viņš teica, ka balsojumā atturēsies.

Tikmēr Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka bija Saeimas priekšsēdētājs laikā, kad Saeima savulaik neatbalstīja kratīšanas atļaušanu tā laika deputāta Aināra Šlesera mājās. Daudze pauda, ka līdzīgi kā Šleseram tolaik, arī šodien Ādamsonam mājās būs perfekta kārtība un nekas netiks atrasts. Reizē Daudze norādīja, ka balsos par Ādamsona izdošanu apcietināšanai.

Savukārt deputāte Karina Sprūde ("Likums un kārtība") norādīja, ka šādās prasībās attiecībā uz deputātiem vienmēr balsos "pret", izņemot, ja lieta būs saistīta ar cilvēku dzīvībām vai bērniem.

Parlamentārietis Ēriks Pucens (KPV LV) pauda, ka Saeima ne pirmo reizi nonāk pie šādiem balsojumiem un ka viņš balsos par izdošanu, jo deputāti nav tiesneši. Politiķis atgādināja, ka Saeima jau iepriekš ir balsojusi par vairāku koalīcijas deputātu izdošanu un pašlaik koalīcijas un opozīcijas deputātu attiecība šādos gadījumos ir četri pret viens.

Kursīte-Pakule iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka komisijas sēdē prezentētie pierādījumi bija tādi, kuri neizsauca kādas iebildes vai komentārus, kā tas ir bijis citos gadījumos, kad ticis lemts par deputātu izdošanu.

J.Ādamsonam neesot nekādas nojausmas, kas viņam tiek inkriminēts, šodien Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika lemts par viņa izdošanu kratīšanai, teica pats deputāts.

"Mafiozās struktūras mūsu valstī devušas prettriecienu. Grēkus aiz sevis es nejūtu. Lai ko pieņemtu Saeima, man grūti komentēt to, ko es pat nezinu. Man nav ne mazākās nojausmas, kas man tiek inkriminēts," Saeimas sēdē teica Ādamsons.

Viņš uzsvēra, ka nebija uzaicināts uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kur šis jautājums tika skatīts, un nav iepazinies arī ar Ģenerālprokuratūras vēstuli.

Ādamsons bija pārliecināts, ka Saeimas vairākums nobalsos par viņa izdošanu, jo tas nenotiekot pirmo reizi.

"Paskatīsimies, ar ko šis cirks beigsies," teica deputāts.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra Saeimu lūdza piekrist deputāta Jāņa Ādamsona (S) kratīšanai, aizturēšanai un apcietināšanai.

Lēmuma projektā, ko Saeimas prezidijā iesniedza parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, teikts, ka tas ir par piekrišanu 13. Saeimas deputāta Ādamsona kratīšanai, par kratīšanas veikšanu Saeimas deputāta dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.