Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, bet Volstrītā mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāmā balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.
Tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgas nedēļas nogales, Parīzes un Londonas biržu indeksi kritās par vairāk nekā 1%, bet Frankfurtes biržas indekss saruka par 0,3%.
ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz saruka, bet indekss "Nasdaq Composite" mēreni pieauga.
Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4%, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par ASV finanšu situāciju un izvērtējot OPEC+ dalībvalstu konfliktējošos paziņojumus par jaunām ieguves apjomu samazināšanām, kā arī ņemot vērā pazīmes, ka Ķīnā naftas pieprasījums atjaunojas lēnāk, nekā bija gaidīts.
ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.
Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.
Plānots, ka Kongresa Pārstāvju palāta balsos par likumprojektu balsos trešdien, bet pēc tam to izskatīs Senāts. ASV Finanšu ministrija bija aplēsusi, ka ASV valsts parāda griesti, kas pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru, tiktu sasniegti 5.jūnijā. Līdz šim datumam nepanākot risinājumu, iestātos valsts defolts.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 33 042,78 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" nemainījās un bija 4205,52 punkti, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 0,3% līdz 13 017,43 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 1,4% līdz 7522,07 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 15 908,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,3% līdz 7209,75 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 4,4% līdz 69,46 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 4,6% līdz 73,54 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 0,48% līdz 24,68 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,0708 līdz 1,0739 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2355 līdz 1,2404 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 140,45 līdz 139,80 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,66 līdz 86,48 pensiem par eiro.
