Kopstrādes telpas Double 9 un Magnēts ir tikai sākums plašāka tīkla izveidei Rīgā.

Nedaudz vairāk nekā gada laikā Ruslans Straķis, Romans Bagdons (Romanas Bagdonas) un Jānis Viņķis izveidojuši divus kopstrādes birojus – Double 9 pērnvasar durvis vēra Rīgas centrā, Alojas kvartālā, bet pirms divām nedēļām rezidentus savās telpās sāka uzņemt Magnēts Āgenskalnā. Ar šiem projektiem viņu ieceres šajā biznesā nebūt neapraujas. Attīstītāji lēš, ka šobrīd Latvijā pieprasījums pēc kopdarba telpām krietni vien pārsniedz piedāvājumu.

«Līdz ar Rīgas IT parku kopumā nodrošināsim aptuveni 2000 darba vietas, bet tas ir tuvāko triju līdz piecu gadu plāns, jo investīciju apjoms šim projektam ir milzīgs – ap 10 milj. eiro. Piemērotu vietu jau esam izraudzījušies, un šo projektu vēlamies attīstīt Klijānu ielā, paplašinot tā saucamās Rīgas Silīciju ielejas teritoriju. Meklējam investorus, daži jau ir gatavi ieguldīt mazākas summas – ap vienu milj. eiro. Izstrādājam detalizētas tāmes projekta pakāpeniskai realizācijai, bet pārliecināt investorus nav viegli. Redzam, ka projektu realizēt izdosies pakāpeniski. Investori atzīst, ka projekts ir interesants un Rīgai šādu parku pavisam noteikti vajag, bet būtu gatavi tajā iesaistīties, kad projekts iegūs taustāmākas aprises. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar mums sazinājusies un atbalstījusi ideju, ir gatava palīdzēt ar investoru piesaisti no ārvalstīm. Šobrīd jau ar esošajiem birojiem (Double 9 un Magnēts), kā arī tām kopstrādes telpām, kas tuvākajā laikā tiks attīstītas, piemēram, pie Spices, Vecrīgā un VEF teritorijā, piedāvāsim 1000 darba vietas,» stāsta Double 9 un Magnēts līdzīpašnieks Ruslans Straķis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sodījis uzņēmumu Super magnēts, jo secinājis, ka tas reklāmā aicina magnētus izmantot ūdensskaitītāju rādījumu ietekmēšanai, liecina paziņojums centra mājaslapā.

PTAC pēc savas iniciatīvas veicis SIA Super magnēts izplatītās reklāmas izvērtēšanu. Konstatēts, ka bezmaksas reklāmas avīzē Rīgas Santīms sniegta reklāma ar tekstu: «Spēcīgs magnēts - super. Pamēģini, nebaidies! Tavai mājai. Plaša pielietojuma magnēti saimnieciskām vajadzībām.» Reklāma ir gan latviešu, gan krievu valodā.

Līdzīga satura reklāmas sniegšana konstatēta arī laikrakstā Čas, kā arī citos medijos. Vienlaicīgi PTAC konstatējis interaktīvās saites uz vietnēm, kurās tika sniegta informācija par to, kā izmantot magnētus.

Skrīveru pārtikas kombināts saņems Latvijas kultūras zīmi Latviskais mantojums. To piešķir uzņēmumiem, kuros var pierādīt sendienu tradīciju saglabāšanu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kā izdevies saglabāt ražošanu uzņēmumā, kurš daudziem jau šķita neglābjami zudis, portālam daugavasbalss.lv stāsta tā īpašnieks Aigars Lūsis.

«Protams, vairums saldummīļu zina, ka Skrīveros darbojas uzņēmums Skrīveru saldumi, kurā arī ražo piena konfektes. Tomēr tas ir jauns uzņēmums, kurš savu vēsturi vēl tikai veido, izmantojot Skrīveru vārdu. Savukārt mēs esam pārņēmuši senās konfekšu vārīšanas tradīcijas, kuras Skrīveru pārtikas kombinātā izveidotas teju pirms sešdesmit gadiem. Te konfektes Gotiņa tiek vārītas pēc receptēm, kuras radītas pagājušā gadsimta vidū.

Par pirmo pakāpienu ceļā uz lielražotāja statusu Mars Lietuva kļuva jaunievedums – vienreizlietojamie porciju iepakojumi kaķu barībai.

Atšķirībā no savām «māsām» – Mars Latvia un Mars Eesti – lietuviešu uzņēmums nodarbojas ne tikai ar mātesuzņēmumā ražoto produktu izplatīšanu, bet apsaimnieko arī vērienīgu ražošanas kompleksu aptuveni 15 km no Lietuvas ostas pilsētas Klaipēdas. No mātes tiek importēti saldummīļu iecienīti produkti ar populāriem nosaukumiem – Mars, Twix, M&M, Snickers, Bounty un citi, bet rūpnīcā top tikpat pazīstamu nosaukumu produkti mājas mīluļiem – kaķiem.

Mars Lietuva ir lielākais dzīvnieku barības ražotājs Baltijas valstīs un viens no nopietnākajiem spēlētājiem Eiropā. Uzņēmums nodarbina 800 cilvēku, kurus principiāli dēvē par līdzstrādniekiem, nevis darbiniekiem. Gargždu rūpnīcas saimnieciskā darbība šobrīd veido lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma, ražots tiek četrās maiņās un 24 stundas diennaktī. Ik dienas, ieskaitot nedēļas nogales, tiek saražotas 250 tonnas dzīvnieku barības. Kopējais konveijera lenšu garums sasniedz divus kilometrus. Šogad uzņēmums plāno sagatavot 80 tūkstošus tonnu produkcijas. Kopš rūpnīcas pirmsākumiem saražots jau vairāk nekā miljons tonnu dzīvnieku pārtikas, ieguldot ap 360 miljoniem litu (104,5 milj. eiro). Gatavo produkciju lietuvieši eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm Eiropā.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā «Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?» secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 tūkst. cilvēku, bet gan aptuveni 200 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 tūkst. cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 tūkst.) šādu iespēju pieļāva.

«Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās - viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 tūkst. emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,» uzsvēra Hazans.

Līdz šim prestižo balvu Red Dot Award ir ieguvuši četri Latvijas dizaina produkti; līdz 11. februārim savus veikumus starptautiskajā konkursā var pieteikt arī citi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas «groziņā» ir četras Red Dot Award balvas – ķeblītim Bloom, trauku kolekcijai Deco, pakaramajam Cliq Premium un pistāciju iepakojumam Mighty Nuts. «Nedomāju, ka tikai šie četri ir pelnījuši to,» saka Maija Rozenfelde, iepakojuma dizaina kompānijas Foreign Embassy līdzdibinātāja un iepakojuma Mighty Nuts autore. Stikla dizaina priekšmetu zīmola an&angel vadītāja Agnese Garā-Nīmane uzskata, ka četri ir vienlaikus gan daudz, gan maz, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus un to, cik maza ir Latvija. Red Dot Award ir sena un labi zināma balva, tāpēc ar tās saņemšanu ir jālepojas, viņa teic.

Saskaņā ar jaunāko Globālo finanšu centru indeksu GFCI22 nozīmīgākie nozares spēlētāji Rietumeiropā ir Londona, Cīrihe, Frankfurte, Luksemburga un Ženēva. Eiropas ietekmīgākā piecinieka nozīme pēdējā laikā ir tikai pieaugusi, it īpaši Frankfurtes, jaunākajā indeksā pakāpjoties par 12 pozīcijām. Savukārt Āzijā vadošie finanšu centri ir Honkonga, Singapūra, bet Šanhajas, Pekinas, Šeņdžeņas un Guandžou straujā izaugsme palielina Ķīnas dominanci šajā reģionā.

Latīņamerikā un Karību jūras reģionā – Bermudu salas (29. vieta), Kaimanu salas (31.vieta) un Britu Virdžīnu salas (37. vieta) veido TOP3 ārzonu centrus, un to nozīme ir tikai palielinājusies. Tomēr joprojām Sanpaulu ir TOP Latīņamerikas centrs GFCI22, ieņemot 63. vietu. Pirmo reizi Trinidāda un Tobago (bijusi Latvijas kolonija) ir ienākušas indeksā, ieņemot jau 65. vietu. Tuvajos Austrumos un Āfrikā finanšu centri parāda jauktus rezultātus, Dubaijai un Kasablankai nedaudz krītot, bet citiem centriem reģionā kāpjot.

Austrumeiropā un Centrālajā Āzijā visi reģiona centri paaugstināja savus reitingus. Kipra, Atēnas, Sanktpēterburga un Maskava atguvušās no saviem nesenajiem kritumiem. Līderpozīcijas šajā reģionā joprojām ieņem Varšava (41.vieta), Tallina (42.vieta) un Rīga (45.vieta).

2018. gadā Latvija bija visstraujāk augošais galamērķis Eiropā, jo pērn tūristu skaita un nakšņojumu pieaugums sasniedza 8%, kas bija lielākais pieaugums Eiropā, informēja Ralfs Nemiro, ekonomikas ministrs.

Latvijas naktsmītnēs tika apkalpoti 2,8 miljoni tūristu, no tiem 1.9 miljoni ārvalstu viesi, kas ir 8 % vairāk nekā 2017. gadā. «Esmu lepns ar valsti, kurā dzīvoju un kuru bieži apceļoju, jo Latvija ir unikāla un spēj pievilkt arvien vairāk tūristus kā īsts magnēts - pērn Latvijā bija lielākais tūristu skaita un nakšņojumu pieaugums Eiropā. Tūrisma nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo sniedz vairāk kā 4% ieguldījumu valsts IKP,» uzsvēra R. Nemiro.

Viņš stāstīja, ka Latvijā ir daudz aizraujošu galamērķu, kas slēpj līdz šim neatklātas vietas un spēj sagādāt pārsteigumus. «Mūsu uzdevums ir no šīm neatklātajām vietā un pārsteigumiem radīt vilinošus tūrisma produktus, lai piesaistītu arvien jaunus ceļot gribētājus un radītu viņos vēlmi uzkavēties ilgāk, iepazīstot arī Latvijas reģionu daudzveidīgo tūrisma produktu piedāvājumu,» pauda ekonomikas ministrs.

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Klusajā laikā pirms Ziemassvētkiem it kā vajadzētu drusku distancēties no ierastajiem darbiem, labestīgi paskatīties visapkārt, ieelpot eglīšu un piparkūku smaržu – un vispār domāt tikai par kaut ko cēlu, jauku un ar ikdienu nesaistītu.

Gada visgarākajā naktī mēs esam (vismaz mums pašiem tā liekas) tikuši vaļā no viena nejaukā lietuvēna SVF izskatā. Vajadzētu būt mieram, klusumam un apgarotībai. Vajadzētu, taču prātā nāk rindas no politiski nekorektās variācijas par «Tālavas taurētāju»: «...un pēkšņi pa sapņiem tam liekas, ka slepeni soļi čab, kā šķēp’ tais’ šausmīg’ trobel’ un zirgiem zobe klab...» ...

Šādas asociācijas rodas, lasot pilsētas tēvu mierinošo stāstījumu par speciālistiem, kas atraduši, ka Tērbatas ielas izslēgšana no transporta aprites nekādas problēmas neradīs, ka viss jau būs labi, ka vienīgā problēma būs dienas vidū, ar auto izbraucot no pagalma, bet gan jau likumdevēji ar atpakaļejošu datumu pieņems likumu, ka kopš mēra laikiem Rīgā izbraukt no pagalmiem nav bijis atļauts. Vai kaut ko tādā garā.

Gaujas Nacionālajā parkā vērojams liels uzņēmējdarbības un apmeklētāju blīvums. Izpratne par dabar vērtībām atšķiras

«Pēdējā laikā aizvien aug to cilvēku skaits, kuri, dzīvojot nacionālajā parkā, saskata arī šīs teritorijas pievienoto vērtību. Tie parasti ir izglītotākie cilvēki ar augstāku atbildības sajūtu. Viņi šeit nedzīvo ar vēlmi tikai patērēt pieejamos resursus. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas resursi vajadzīgi, lai cilvēkus priecētu, garīgi un fiziski uzlādētu, tāpēc kopumā sabiedrībā būtu jāmaina izpratne par nacionālo parku vērtībām,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Viņa pārziņā ir Latvijā pirmais, vecākais un teritorijas ziņā lielākais nacionālais parks - Gaujas Nacionālais parks (GNP) -, kas izveidots 1973. gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas.

#Svara kontrole ir plaukstoša industrija, lai gan «diēta» ir sliktais vārds; sevišķa loma ir mārketingam.

Globāli pazīstamā svara kontroles kompānija Weight Watchers International (WTW) pērn ir piedzīvojusi sevišķi strauju tirgus vērtības izaugsmi, un, atsākoties vērtspapīru tirdzniecībai, šī tendence pat ar uzrāvienu ir vērojama arī šogad, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

WTW akcijas cena pērn ir augusi par gandrīz 350%, un jaunajā gadā akcijas līkne iezīmē vēl straujāku augšupeju. Tas gan nenozīmē, ka sevišķi amerikāņi, kas veido WTW klientūras un biznesa lauvas tiesu, pēc gada nogales gastronomiskajām pārmērībām jaunajā gadā būtu masveidā notariāli apstiprinājuši apņemšanos turpmāk ēst tikai veselīgi un piekopt aktīvu dzīvesveidu.

Avotu ielas posms no Čaka līdz Lāčplēša ielai Rīgā ir kā nosēts ar kāzu saloniem, vienkopus pulcējušās vairāk nekā desmit tirgotavas.

Piedāvājums līgavām ir visnotaļ plašs – tērpu iespējams pieskaņot gan topošās sievas gaumei, gan maciņa biezumam. Laika gaitā saloni gan atvērti, gan aizvērti, daži kāzu tērpu biznesu sākušie uzņēmēji meklējuši laimi citviet, taču pēc kāda laika atgriezušies, jo Avota iela ir kā magnēts, kas pievelk ne tikai vietējās, bet arī ārvalstu līgavas. Lai piesaistītu pircējas, ar kleitām vien ir par maz, tirgotāji kāzu salonos ir uzbūruši romantisku gaisotni, piedāvājot krāšņu sajūtu buķeti – teju katrā salonā līgavas tiek cienātas ar dzirkstošo vīnu un saldumiem, dažviet gaisā virmo svaigi grieztu rožu aromāts.

Pirmais kāzu salons – Jūlija – Avotu ielā tika atvērts pirms divdesmit gadiem un ir pārdzīvojis daudzus laikabiedrus. To izveidoja SIA Aļkokodens, kas ir radījusi zīmolu Julia Bridal Fashion. Kāzu kleitas tiek šūdinātas uzņēmumam piederošajā ražotnē turpat netālu, Lāčplēša ielā. Pirms četriem gadiem kompānija paplašināja savu darbību un Avotu ielā atvēra vēl vienu kāzu salonu – Bonni. Šie divi gan telpu, gan piedāvātā sortimenta ziņā varētu būt lielākie līgavu kleitu tirgotāji – katrs salons iekārtots vairāk nekā 200 m2 plašās telpās, kurās ir piecas uzlaikošanas kabīnes un kas strādā septiņas dienas nedēļā. Kāzu salonu Jūlija un Bonni vadītājas vietniece Kristīne Zariņa stāsta, ka aptuveni 30% klientu ir ārzemnieces – galvenokārt no Igaunijas un Skandināvijas valstīm.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Karostas cietums ir viens no Liepājas tūrisma līderiem. Pērn to apmeklēja vairāk nekā 18 tūkstoši tūristu, tostarp tālu zemju un populāru organizāciju pārstāvji.

Muzeja naktī apmeklētāju rinda drūzmējās tālu aiz vārtiem. Biedrības KGB (Karostas glābšanas biedrība) vadītāja Monta Krafte pieļauj - ja sākumā viņa ar šo ideju vērstos pašvaldībā, lūdzot finansēt cietuma renovāciju tūrisma vajadzībām, viņu nosauktu par traku. Lai gan arī tagad nekādu lielo atbalstu viņa negaida. Karosta vietējiem vispār šķiet nedaudz biedējoša, tāda kā nolādēta.

Tai pat laikā iebraucējus tā fascinē ar mežonīgo jūras krastu, fortiem, sarkano ķieģeļu arhitektūru un ķēmīgu blokmāju ieskautu, zeltītu Pareizticīgo katedrāli. Spilgtākus kontrastus pat Indijā neatradīsi, reiz sacījis kāds ārzemju tūrists.

Jūrmalā vēlas veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus arī ziemas sezonā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs un Jūrmalas pašvaldība. Lai arī pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai šī ideja materializēsies, tomēr situācijā, kad Jūrmalā vairs nebūs vairāku Krievijas televīzijas rīkotu konkursu, kā arī lielās ģeopolitikas dēļ komplektā ar Krievijas rubļa vājumu, tūristu būs mazāk, kas spiež aktīvi rīkoties, nevis ieņemt nogaidīšanas pozu. To, ka medicīnas tūrisms attīstās, apliecina arī medicīnas tūrisma centra Baltic Care dati – pērn ir apkalpoti nepilni 8000 ārvalstu klientu par kopējo summu nedaudz vairāk kā 1,26 milj. eiro. Šādu pakalpojumu eksports varētu perspektīvā pieaugt, kas nodrošinātu ne tikai darba vietas apkalpojošajā sfērā, bet arī dotu iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Jārēķinās gan, ka konkurences cīņa par medicīnas tūristiem ir specifiska, kurā veiksme atkarīga ne tikai no medicīnas darbiniekiem un servisa, bet arī no valsts politikas.

Baltijas naudas atmazgāšanas skandāli ir pielikuši punktu vairāku banku plāniem apkalpot ārvalstu klientus, aģentūrai Bloomberg sacījis Luminor Group vadītājs Ērki Rāzuke.

Nerezidentu bizness izzudīs, jo bankas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nevar atļauties nepārvadāmus un eksistenciālus riskus, kādus tas rada sektoram, viņš uzsvēris. Viņš šo tendenci nodēvējis par pašregulācijas mehānismu.

«Šis bizness neizskatās ilgtspējīgs un tas jau kādu laiku nav bijis ilgtspējīgs,» uzsvēris Rāzuke. «Šī tēma tiks slēgta brīdī, kad nerezidentu biznesa īpatsvars samazināsies līdz 5% vai pat mazāk,» viņš piebildis.

Baltijas reģions jau ilgu laiku ir bijis bijušās Padomju Savienības valstu naudas magnēts, taču daļai klientu līdzekļu ir apšaubāma izcelsme, tādēļ ir cietusi valstu reputācija, raksta Bloomberg.

«Finanšu darījumi ar trešo valstu nerezidentiem šajā tirgū vienmēr rada jautājumus, kāds ir pamats: vai mēs esam kā drošs patvērums līdzekļiem vai tā ir nodokļu optimizācija?» skaidro Rāzuke, piebilstot, ka visi klienti automātiski nav jāuztver kā sliktie klienti, taču visdrīzāk starp tiem ir arī tādi, kas slēpj savus aktīvus vai pārkāpj likumus.

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Pasaulē nemitīgi notiek pārmaiņas, kuras diktē ne tikai ekonomiski, bet arī politiski iemesli, tos nedrīkst ignorēt

Neinvestējot konkurētspējā, vienā brīdī var nonākt situācijā, ar kuru bieži sākas pasakas: reiz bija… – sarunā ar DB atzīst asociācijas Latvijas koks izpilddirektors ar 25 gadu stāžu Andris Plezers, kurš pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā pieredzējis politikas «smago» ietekmi uz tautsaimniecību, jauno ekonomisko domāšanu, kuras ignorēšana augstākajā līmenī pa skuju taku aizveda ne vienu vien tā brīža flagmani un pat veselas nozares. Viņaprāt, ir pamatoti apgalvot, ka politikas spogulis ir ekonomiskā situācija un tautsaimniecības kopējais stāvoklis valstī, tomēr pat pareiza valsts politika bez savas jomas profesionāliem uzņēmumu vadītājiem izcilu rezultātu nespēs sasniegt.

Ja mobilo telefonu ražotāju plāns ir dot izšķirošo triecienu amatieru fotoaparātiem, lai pilnībā iznīcinātu šo segmentu un pircējus «pārsēdinātu» uz viedtelefoniem, Huawei lieliem soļiem tuvojas šim mērķim.

Paraugoties uz P20 Pro, uzreiz redzams, ka Huawei ir pamatīgi piestrādājuši, lai tālrunis būtu pievilcīgs, un, iespējams, pat centušies tajā apvienot vairāk, nekā vajadzētu, proti, plānā korpusā ievietot jaudīgu kameru, plašu ekrānu un vēl piedevām arī ietilpīgu akumulatoru.

P20 Pro piesaista uzmanību ar ļoti neparastu un vizuāli krāšņu toņmaiņas korpusu. Tonētais spogulis, protams, ir baiss pirkstu nospiedumu magnēts, taču saulē vizuļo tik skaisti, ka varētu vienu otru estētu «paķert» tikai ar ārieni.

Otra uzkrītošā lieta neapšaubāmi ir trīs kameras lēcas. Tā kā 180 gramus smagajam tālrunim ir tikai 7,8 milimetrus biezs korpuss, visai kamerai tajā vieta neatradās, tādēļ to nācās pāris milimetrus izbīdīt uz āru. Jo īpaši centrālo 40 megapikseļu un tālummaiņas kameru, kas kā divas acis bolās uz pasauli. Tas tomēr nav ļoti pārdomāts risinājums. Pirmkārt, izvirzījums bieži aizķeras aiz kabatas malas, otrkārt, noguldot tālruni uz muguras, tas uz virsmas atbalstās ar lēcu. Tādējādi pieaug risks, ka stikliņš ātri saskrāpēsies. Pieredze diemžēl rāda, ka vēl neviens no šobrīd tālruņos izmantotajiem aizsargstikliem nav spējīgs pilnībā pasargāt no švīkām.

Lai viedpilsētas koncepcijas ieviešanā veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vajadzīga vīzija par viedu pilsētu un vēlme to īstenot.

Pilsētu un uzņēmumu vadītāji, biznesa vadības eksperti, stratēģiskie vadītāji, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji, augstskolu mācībspēki un citi interesenti šodien tiekas laikraksta Dienas Bizness un LNK Group rīkotajā konferencē par viedās pilsētas tēmu Open City.

«Plašākā nozīmē viedpilsēta ir teritorija, kas tiek vadīta un pārvaldīta ar mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un apkārtējo vidi un iesaistot dažādas sabiedrības grupas lēmumu pieņemšanas procesos. Tā ir vieta, kura ir magnēts talantīgiem un radošiem cilvēkiem, kuri prot efektīvi risināt problēmas, saskatīt cēloņu un seku sakarības un pieņemt loģiskus lēmumus. Viedu pilsētu raksturo spēja nepārtraukti mācīties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,» saka Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija–Markova. Viņas skatījumā pats svarīgākais viedas pilsētas elements ir radoši un drosmīgi cilvēki – iedzīvotāji, uzņēmēji, politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji un citas sabiedrības grupas. Ja pilsētā būs gudri cilvēki, tie spēs radīt pārējos viedpilsētām nepieciešamos elementus – zināšanās balstītus uzņēmumus, eksperimentiem un inovācijām atbalstošu vidi, attīstītus transporta tīklus, infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta ar modernām informācijas tehnoloģijām, atjaunojamos resursos balstītu enerģētiku, ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kvalitatīvus izglītības, kultūras un sociālos pakalpojumus, sabiedrisko drošību un citus risinājumus.

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.