Savs bizness – tā ir nepārtraukta problēmu risināšana, tomēr gandarījums un apziņa, ka tu un tavs produkts kādam ir vajadzīgs, to kompensē
Tā saka Rinalds Ezeriņš, kurš otro vasaru gardēžiem piedāvā kopā ar sievu Elīnu izlolotu dabīgu saldējumu. Viņa ikdiena ir informāciju tehnoloģijas, sieva ir sabiedrisko attiecību speciāliste, mājās gaida trīs meitiņas, līdz ar to nevar teikt, ka saldējuma ražošana radusies, domājot, ar ko sevi dzīvē nodarbināt. Savs bizness tapis kā izaicinājums pašam sev, apzināti uzlikts pārbaudījums, lai saprastu, vai iespējams izdarīt tik lielu darbu un gūt no tā gandarījumu. «Darot ikdienas darbu, ja nav kāda īpaša hobija, iestājas rutīna. Mums šis «hobijs» izvēlēts sarežģīts un grūts, bet rada labas emocijas. Finansiālu prieku pagaidām tas nerada, bet morālu gandarījumu gan,» saka Rinalds.
Lai sāktu biznesu, «jābūt lielai pārliecībai par to, ko dari, jo uzņēmējdarbība ir nepārtraukta problēmu risināšana. Nepārtraukti kaut kas notiek, dzīve vairs nav mierīga, jebkurā brīdī var rasties kāds jauns pavērsiens, kuram tev jābūt gatavam, tu nevari krist histērijā un mest visu pie malas. Jābūt lielai problēmnoturībai, brīžos, kad nav spēka, jāpadomā, kāpēc to dari. Ja vari atbildēt uz šo jautājumu, viss ir kārtībā, vari turpināt,» secina Rinalds. Tomēr daudz pilnasinīgāk, nekā strādājot algotu darbu, ir jūtams tas, ka esi vajadzīgs – cilvēki tevi meklē, grib tavu saldējumu, grib pateikt paldies, grib uzaicināt uz sadarbības projektu. «Dzīve kļūst krāsaināka, krāšņāka, izrauj ārā no rutīnas. Es daru kaut ko, kas cilvēkiem patīk, un mani par to atalgo ar uzmanību, ar emocijām. Es gūstu vairāk kontaktu, sakaru. No tevis kādam kaut kas ir vajadzīgs, tu neesi tikai garāmgājējs, televizora pults spaidītājs,» viņš norāda uz plusiem.
Saldējuma ražošanas sākums meklējams mājas virtuvē – Elīnai paticis laiku pa laikam savus mīļos palutināt ar paštaisītu našķi. Un tas nekas, ka, pat piecas reizes ņemot ārā no saldētavas un maisot, tajā reizēm palika pa kādam ledus krikumam, jo galvenais – tas bija ļoti garšīgs. «Tad sākām domāt, kā būtu, ja apjomu pareizinātu ar desmit, piecpadsmit. Nāca klāt zemeņu, rabarberu, šokolādes, rupjmaizes kārtojuma saldējums. Katram savas nianses, kas jāņem vērā. Piemēram, rabarberi ir ūdeņaini – jāizdomā, kā sabalansēt, lai saldējums saglabātos krēmīgs. Šokolādei atkal savi tauki, – kā tie iet kopā ar piena taukiem. Eksperimentos nonācām līdz maksimāli labākajām receptēm, lai pašiem patīk un citi arī pozitīvi atsaucas,» saka Rinalds.
Vairāk lasiet pirmdienas, 24.augusta, laikrakstā Dienas Bizness (16.lpp.)!