Ilze Vainovska pēc aiziešanas no žurnālistikas radījusi zīmolu «Noķerts Liepājā» un gatavo savdabīgas rotaslietas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
«Citiem galvā ir putni, man – dzintars,» puspajokam, pusnopietni savu pašreizējo nodarbi raksturo Ilze Vainovska. Ikkatrs dzintara gabaliņš, kas izķeselēts jeb noķerts jūrā, ir ar savu uzrunu, viņa apgalvo. Tas pats pasaka, kas grib būt un kam piederēt. Galvenais ir nesabojāt tā dabiskumu, tāpēc «Noķerts Liepājā» rotas ir no neapstrādāta dzintara, kas iemezglots. «Ja dzintariņam bija trīs kājas, tad trešo nerāva nost, lai tikai viņš būtu līdzīgs divkāju dzintariem, — tā ne. Ja bija četras ausis, tad divas nerāva nost, bet atstāja visas četras. Ja dzintars bija ar ūsām, tad atstāja to ar ūsām, dabisku, tādu, kāds viņš ir, un iznāca skaistas rotaslietas,» Ilze nocitē Imanta Ziedoņa Dzintaraino pasaku, kas ir viņas iedvesmas avots.
Zvejo kā zivis
Dzintaru daudzviet Baltijas jūras piekrastē apspēlē kā tūrisma, pilsētu mārketinga un amatniecības kodu. Palangā un Kaļiņingradā ir Dzintara muzeji, Polijā notiek pasaulē lielākā dzintara izstāde–tirgus. Liepājā ir senas dzintara apstrādes tradīcijas, tautas lietišķās mākslas studijas, ikviens iebraucējs pastaigā pa pludmali cenšas atrast kaut vai pāris saules akmens graudiņu, taču no mārketinga viedokļa nav nekādas «odziņas», kas šejienes dzintaru atšķirtu no citiem. Tā radusies doma – izteikt ar vienu frāzi kaut ko, kas raksturīgs dzintara iegūšanai. «Dzintaru neatrod, neizrok, nesavāc, dzintars ir jāķer,» skaidro I.Vainovska. Reti gadās, ka liels dzintara gabals gaida savu atradēju krastā. Īstie dzintara meklētāji brien ar ķeseli jūrā, smeļ jūraszāļu gļotaino masu, kurās ieķērušies lielāki dzintara gabali. «Kad tu izņem dzintara gabalu no tās zampas, tas ir emocionāli skaists brīdis,» apgalvo meistare. Pēc vētrām bieži vien dzintars atrodams nevis jūras malā, bet pie pašām krasta kāpām, kur to jāpaspēj noķert, pirms smiltis dzintaru iesūc sevī. «Man liekas, katram uzņēmējam visu laiku jādomā – kas būs tālāk? Man ir rotas, amuleti, Liepājā ir himnas skulptūras – vārna, laivinieks, telefonists…Tālāk varētu tapt skulptūra Noķerts Liepājā – kur vīrs ar ķeseli smeļ dzintaru,» prāto amatniece. Varētu veidot arī dekoratīvus aprakstus par pareizu dzintara meklēšanu, kas aizvietotu pašreizējos draudīgos brīdinājumus par iespēju «uzrauties» uz baltā fosfora uzliesmojošajiem gabaliem kārotā dzintara vietā. Ar savām idejām viņa jau iepazīstinājusi pašvaldības tūrisma jomas vadītājus.
«Dzīve ir apmetusi loku un atgriežas jaunības takās,» secina I.Vainovska. Būdama aktīva žurnāliste, viņa jau pāris gadu jutusi, ka tā vairs nav lieta, ko gribētos darīt arī turpmāk. Trūka gandarījuma, pārliecības, ka tā ir jēgpilna dzīve.
Visu rakstu Iedzintaro un iemezglo Ziedoņa pasaku lasiet 25. novembra laikrakstā Dienas Bizness.