Šajā rudenī darbību sāks Latvijā pirmā virtuālās realitātes (VR) spēļu dizaina skola “Dateks Gaming School” (DGS).

Tajā jaunieši, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varēs apgūt virtuālās realitātes spēļu dizaina prasmes. Skolu izveidojis un aprīkojis Latvijā lielākais datoru komplektēšanas un sastāvdaļu tirdzniecības uzņēmums “Dateks Grupa”, piesaistot virtuālās realitātes jomā atzītus speciālistus.

Jaunā ārpusskolas interešu izglītības programma “Dateks Gaming School” pirmo audzēkņu apmācības uzsāks jau šī gada septembrī, un mācību kurss plānots deviņu mēnešu garumā. Šajā laikā jaunieši, izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, apgūs 3D dizainu un animāciju, lai, kopīgi sadarbojoties un strādājot, mācību noslēgumā izveidotu katrs savu datorspēli.

“Interešu izglītība ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem virzīt savu zinātkāri un entuziasmu uz jēgpilnu personības attīstību. Turklāt virtuālās realitātes žanram šobrīd ir milzīgs izaugsmes potenciāls, jauniešiem Latvijā līdz šim nav bijušas pieejamas iespējas padziļināti apgūt zināšanas par dizaina, objektu interakciju un animācijas veidošanu virtuālajā vidē,” savu motivāciju izveidot skolu skaidro DGS izveidotājs un “Dateks grupas” valdes loceklis Imants Mūrnieks, uzsverot, ka skola palīdzēs jauniešiem pārorientēties no satura patērētājiem uz tā radītājiem, sniedzot viņiem gandarījumu no jaunrades procesa.

Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Lielāka alga, draudzīgāka vide, karjeras iespējas un jauni piedzīvojumi – katram sava motivācija pamest Latviju, lai dotos pretim iespējām rietumos.

Problēmas Latvijā

«Zemas algas. Kad maksās vairāk, cilvēki atgriezīsies.» Šādu atbildi nereti nākas dzirdēt no pašmāju jauniešiem. Kā liecina CSB dati, strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2006. gadā bija 216 Ls, tikmēr latvietis Īrijā mēnesī nopelna no 900 līdz 3000 eiro (attiecīgi 630 – 2100 Ls ).

Tomēr atalgojums nav vienīgais faktors, kas mudina jauniešus sākt profesionālo dzīvi ārvalstīs – problēmas cilvēku savstarpējās attiecībās, zemais sabiedrības pašnovērtējums, stereotips, ka rietumos viss ir labāk, vai varbūt vēlme izkāpt no komforta zonas un pamēģināt kaut ko jaunu.

Tā kā Eiropas sabiedrība noveco aizvien straujāk un gados jaunu darbinieku skaits samazinās, ES būs arvien vairāk jāpaļaujas uz jauno paaudzi. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi, ar kuru tā šodien nāca klajā, jaunieši bieži nav gatavi uzņemties šādu atbildību. Sestā daļa jauno eiropiešu joprojām nepabeidz skolu, un 4,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība ES un valstu līmenī vairāk un savlaicīgāk ieguldīt jauniešu izglītībā un veselībā, kā arī uzlabot pāreju no izglītības vides darba vidē. Tajā arī norādīts, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā.

"Miljoniem jauno eiropiešu pašlaik atgriežas skolās jaunā mācību gada sakumā, un mums ir jāpastiprina centieni radīt labākus apstākļus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas iemaņas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Jauniešiem ir jājūt, ka viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa," teica Jans Figels, ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: "Mums jārisina paradoksālā situācija, kad ES ir vērojams darbaroku trūkums, bet tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu ir bez darba - to skaits divkārt pārsniedz ES kopējo bezdarba līmeni." "Mums vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kurā neviens bērns un jaunietis nejūtas izstumts", viņš piebilda.

Nē, tas ir maz, kurš mūsdienās par tādu naudu strādā? – šī ir jaunieša standarta atbilde, uzdodot jautājumu: «Vai tu strādāsi par 250 latiem mēnesī?»

Kāpēc jauniešiem palikt Latvijā?

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā vidējais bruto darba algas pieaugums sasniedza 33,4 %, salīdzinot ar pērno gadu, kas pārsniedz arī inflācijas apmēru, līdz ar to Latvijā labi nopelnīt vairs nav tik grūti. «Galvenais ir gribasspēks, uzņēmība un atbildības izjūta,» skaidro Ilze Stobova, Ministru prezidenta padomniece labklājības jautājumos.

Pēdējos gados Latvijā vērojama tendence uzņēmumiem paplašināties, līdz ar to arvien vairāk ir nepieciešami jaunie darbinieki. Labs piemērs šai tendencei ir A/S Lattelecom BPO, kurš pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājis savu darbinieku skaitu, tomēr arī šis uzņēmums, kā daudzi citi, saskaras ar nopietnu problēmu – cilvēku resursu trūkumu.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Gandrīz apskrējis gads, kopš noris Dienas biznesa inspirētais projekts Lielās dzīves skola, ko, pateicoties uzņēmumu un fizisko personu ziedojumiem, realizē labdarības portāls Ziedot.lv sadarbībā ar centru Dardedze. Pagājušās nedēļas nogalē jaunieši no visas Latvijas tikās augstskolā Turība, lai pārrunātu projektā pieredzēto, tiktos ar uzņēmējiem un izklaidētos.

Būs turpinājums

Pagājušā gada aprīlī Dienas bizness savā 15 gadu jubilejā sadarbības partnerus un draugus aicināja netērēt naudu dāvanām un puķēm, bet gan ziedot to labdarības projektam Lielās dzīves skola, kura mērķis ir jauniešiem no bērnu namiem un nabadzīgām ģimenēm palīdzēt apjaust karjeras iespējas un apzināties nākotnes perspektīvas.

Izdevniecības valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis norādīja, ka gatavojoties izdevniecības 15 gadu jubilejai, kolēģu starpā apspriežoties, radās secinājums, ka labdarība varētu būt labs veids, kā savā attīstībā pakāpties soli augstāk. Arī ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta pastāstīja, ka projekta mērķis ir sniegt iespēju, nevis cīnīties ar sekām, proti, nabadzību, atkarībām, darbaspēka izceļošanu uz ārzemēm utt. Projekts paredzēja veidot sociāli un ekonomiski aktīvus pilsoņus, nevis patērētājus no valsts nodrošinātiem pabalstiem.

Tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā, liecina «Swedbank» veiktā jauniešu aptauja.

Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%),

No datiem izriet, ka stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā - vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Atskatoties uz šosezon paveikto labdarības projekta Lielās dzīves skola ietvaros, gandarījums ir liels.

Šī gada pavasarī uzsāktais Izdevniecības Dienas bizness SIA un portāla ziedot.lv labdarības projekts Lielās dzīves skola aizritējis veiksmīgi un, kā cerēts, piesaistījis ne tikai plašu atbalstītāju loku, bet arī interesentus, proti, jauniešus no Latvijas bērnunamiem. Visu gadu ar jauniešiem strādāja centra Dardedze sociālās darbinieces.

Cēloņi, nevis sekas

Db jau rakstīja, ka izdevniecība, šī gada aprīlī svinot 15 gadu pastāvēšanas jubileju, nolēma no partneriem un klientiem nevis saņemt dāvanas un ziedus, bet tam paredzēto naudu ziedot labdarības projektam Lielās dzīves skola, tādējādi palīdzot jauniešiem no bērnunamiem un nabadzīgām ģimenēm apjaust karjeras iespējas un apzināties savas profesionālās nākotnes perspektīvas. Projektā iesaistījās bērnunams Zīļuks no Alsungas, Ventspils bērnunams Selga, bērnunams Stikli, Strazdes bērnunams, Baldones bērnunams, Iecavas internātpamatskola, bērnunams Annele no Bauskas, Jelgavas bērnunams, bērnunams Lejasstrazdi, Aglonas internātvidusskola, bērnunams Sprīdītis no Jūrmalas, bērnunams Pārgauja no Valmieras, Garšu bērnu ciemats no Cesvaines un Drabešu internātpamatskola no Cēsīm. «Es ļoti augsti vērtēju to, ka biznesa laikraksts ir uzņēmies atbalstīt ilgtermiņa izglītības projektu, kas palīdz jauniešiem no bērnunamiem uzsākt lielās dzīves gaitas,» stāsta portāla ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. «Esmu novērojusi, ka Db ir ne tikai labs kaimiņš, kas rūpējas par savu saimi, bet arī nepaliek vienaldzīgs par apkārt notiekošo un uzņemas sociāli atbildīgus pienākumus. Šajā gadā patiešām ir risināti cēloņi, nevis notikusi cīņa ar sekām, kas, cerams, kalpos par piemēru citiem.»

Aprīlī ceļu būvnieki varēs pieteikties diviem šogad lielākajiem ceļu rekonstrukcijas projektiem. 27 miljoni latu krīzes apstākļos ir kārdinoši liels skaitlis, lai kārtīgi pacīnītos, šodien, 4.aprīlī, vēsta laikraksts Diena.

Kā norāda laikraksts, šos miljonus valsts šogad iedalījusi galvenokārt diviem lieliem ceļu rekonstrukcijas darbiem ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma līdzdalību. Naudas maka turētāja valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi (LVC) aprīlī plāno izsludināt konkursu Latgales tranzīta ceļu rekonstrukcijai posmos Viskaļi - Koknese un Ludza - Nirza.

Diena norāda, ka cīņa solās būt nežēlīga, paCeļu būves nozarē sācies karšr kCeļu būves nozarē sācies karšo liecina pārtrauktā izsole vienā no šiem posmiem. Gada sākumā vienlaikus tika pātraukta izsoles procedūra vēl divos mazākos konkursos. Iemesls - jau pēc uzvarētāju noteikšanas konstatētas neprecizitātes izsoļu nolikumos.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Izpētīts, ka pieaug skolēnu skaits korekcijas klasēs, radot papildu risku Latvijas darba tirgū.

To audzēkņu skaits, kas savulaik nav apmeklējuši skolu, atstāti uz otru gadu un nonākuši korekcijas klasēs, pēdējos gados strauji pieaug: salīdzinājumā ar 2005./2006. mācību gadu, kad korekcijas klasēs Rīgā mācījās 579 skolēnu, šogad šis skaitlis ir jau gandrīz divkāršojies. Tas rada ievērojamu papildu riska faktoru, lai esošajā darbaspēka deficīta situācijā Latvijas darba tirgū turpmākajos gados vēl palielinātos nekvalificētu un nemotivētu potenciālo darbinieku skaits, liecina sniegtā informācija medijiem.

Lai šo situāciju risinātu, Latvijas Invalīdu Integrācijas fonds izstrādājis ESF projektu Motivācijas programmas ieviešana jauniešiem ar zemu pamata prasmju līmeni (projekta Nr. VPD1/ESF/NVA/06/GS/3.3.1.1/0001/0144), kas palīdz jauniešiem no korekcijas klasēm atrast motivāciju turpināt izglītoties un integrēties darba tirgū.

Finanšu pārvaldes platforma "Revolut" Latvijā iepazīstina ar lietotni, kas paredzēta bērniem, vecumā no 7 līdz 17 gadiem, un jauniešiem - "Revolut Junior".

"Revolut Junior" izveidota, lai palīdzētu vecākiem pārvaldīt savu nepilngadīgo bērnu finanses, tāpat, lai attīstītu jauniešu finanšu pārvaldes iemaņas. Lietotne būs pieejama visiem "Premium" un "Metal" plāna lietotājiem.

"Revolut Junior" nolūks - palīdzēt agrīnā vecumā attīstīt stabilas naudas pārvaldes iemaņas kontrolējamā drošā vidē, ar atbildīgu pieaugušo uzraudzību. Kontus jauniešiem varēs izveidot tikai pieaugušie (vecāki vai aizbildņi), kuri ir "Revolut" klienti. Tiem būs iespēja vienā lietotnē vērot un pārvaldīt ne vien savu, bet arī savu atvasīšu kontus, tagad "Revolut" klienti varēs izvēlēties vienu finanšu pārvaldes rīku visai savai ģimenei.

Šonedēļ, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 4. aprīlī.

Skolēni izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktajā aptaujā norādījuši, ka piedalīsies Ēnu dienā, lai pārliecinātos, vai izvēlētā profesija atbilst viņu priekšstatiem (75%). Vienlaikus piemērotas darba vietas atrašana nākotnē uztrauc 80% skolēnu.

“Ēnu diena jau tradicionāli ir kļuvusi par platformu, kur satiekas darba devēji un nākotnes darbinieki, lai labāk izprastu viens otra gaidas un prasības. Mūsu veiktajā aptaujā darba devēji un jaunieši bija vienisprātis par svarīgākajām prasmēm darba tirgū, taču uzņēmēji īpaši izcēla sadarbības un komunikācijas prasmju nozīmi – tieši tās būtu visvairāk jāuzlabo. Ēnu diena ir pirmais solis šo prasmju attīstīšanā, dodot jauniešiem iespēju aktīvi uzdot jautājumus, ielūkoties potenciālajā darba vidē un trenēt savas komunikācijas prasmes reālās situācijās,” pauž “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šonedēļ jaunieši no Aglonas internātvidusskolas iepazinās ar SIA Lettglas stikla ražošanas darbu.

Projekta Lielā dzīves skola ietvaros jaunieši no bērnunamiem, nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm iepazīstas ar dažādu uzņēmumu darbību, lai nākotnē būtu vieglāk izvēlēties profesiju. Sociālā darbiniece no centra Dardedze Ilvija Razgale, kas iesaistījusies projektā, stāsta, ka kopumā jaunieši ir ļoti atsaucīgi un aktīvi. «Īpašas atšķirības starp Latgales un citu reģionu jauniešiem nav. Viņi pārsteidz ar savu atvērtību,» viņa atklāj. Projektā tika strādāts ar jauniešiem, apzinot viņu prasmes un to, kurām specialitātēm tās labāk atbilstu. I. Razgale atklāj, ka Latgalē, lai gan jaunieši un viņu prasmes ir dažādas, dominē t.s. palīdzošās profesijas, piemēram, psihologs vai sociālais darbinieks. Izteiktas ir arī tehniskās - datorspeciālists. Vizītes uzņēmumos notikušas visos reģionos: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Iepazīšanās ar uzņēmumu darbu ir pēdējais projekta posms. Drīzumā paredzēts nobeiguma pasākums Rīgā. Latgales jaunieši no Aglonas internātvidusskolas, kopā 25 vecumā no 15 līdz 19 gadiem, viesojās Līvānu uzņēmumā SIA Lettglas, kur iepazinās ar stikla priekšmetu tapšanas procesu.

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Niks Haļavins strādā pie jaunas mobilās lietotnes – tērzēšanas aplikācijas jauniešiem vecumā no 14 gadiem

"AntiLand" daudzi izmanto iepazīšanās nolūkos, un "Google" un "App Store" tā ir definēta kā pieaugušajiem domāta aplikācija. Tāpēc viņš strādā pie jauna projekta, kas būs pieejams arī jauniešiem vecumā no 14 gadiem, jo tieši pusaudžiem, šajā vecumā meklējot sevi, mēdz būt daudz sociālu problēmu.

Piemēram, daļai ir citi uzskati vai atšķirīga seksuālā orientācija, un viņi tiek apcelti skolā. "Mēs vēlamies jauniešiem izveidot ļoti drošu vietu, kur viņi var būt patiesi. Tas nav viegli, bet mēs jau esam investējuši jaunākajās tehnoloģijās, lai saturs tiktu automātiski analizēts. Mums jau ir līdzīgi risinājumi, bet jaunās tehnoloģijas spēs atpazīt, ka saturs ir nepiemērots. Tas spēs mācīties pats no sevis, piemēram, ja kāda bilde vai ziņojums tiek iztulkots negatīvi, viss šāda veida saturs tiks automātiski bloķēts," stāsta N. Haļavins.

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Darbinieku atlases aģentūru speciālisti nosauc nākotnes perspektīvāko profesiju Top 5, kuras studējot, bez darba nepaliks, raksta laikraksts Dienas bizness.

Ir sākusies dokumentu pieņemšana studijām vairumā augstskolu, un, kā jau ierasts, pirmajās dienās pie galvenās Latvijas Universitātes (LU) ēkas veidojas gara jo gara studēt gribētāju rinda. LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis prognozē, ka tāpat kā pērn, arī šogad populārākās studiju programmas būs vadības zinību programma, komunikāciju zinātnes, tiesību zinātnes, ekonomikas bakalaura un angļu filoloģijas programma.

Arī pēc pirmās pieteikumu pieņemšanas dienas pilna laika pamatstudiju programmās Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) vispopulārākā studiju programma ir Uzņēmējdarbība un vadīšana, kur dienas laikā bija iesniegts 221 pieteikums, aiz sevis atstājot Būvniecību ar 153 pieteikumiem un Muitas un nodokļu administrēšanu ar 127 pieteikumiem.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.