«Ārzemnieki izpērk zemes. Agrāk neskatījās virsū gabaliem zem 10 ha, gribēja mežus – šobrīd pērk visu no vietas. Pārsvarā tie ir skandināvi, kas iegulda naudu mūsu zemē un ne pārāk aizraujas ar saimniecisko darbību,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine.
«Bija gan atkal viens labais stāsts, kad mūsu uzņēmējs atpirka zemi no zviedra, taču tā nav parastā aprite. Īpašumam nonākot tirgū, izsolē, darbojas veikli starpnieki, kas, sekojot zvanam no Rīgas, pārsitīs zemnieka piedāvāto cenu un dabūs kāroto mantu. Palaistā zemes iegādes kreditēšanas programma ir stingri novēlota un ar pārāk maz miljoniem. Ja vecāku mantotā saimniecība vienam otram jaunajam noder par atbalsta punktu, tad tam, kurš grib saimniekot no nulles, ir pilnīgs bezceris. Banka bez ķīlas naudu nedos. Un arī tiem, kas grib paplašināt saimniecību, būs jāknapinās,» viņa skaidrojusi.
Jautāta, kāds no Rugājiem izskatās valdības piedāvātais tautiešu reemigrācijas plāns, S. Kapteine stāstījusi: «Labais stāsts, ka daudzbērnu ģimenes galva, sapelnījis naudu un atgriezies mūsu pusē, ir tikai viens. Pārējie stāsti ir, ka vecāki devušies prom, un ir jau septiņi skolēni, kas izņemti no skolas, aizvesti uz ārzemēm vecākiem līdzi, lai turpinātu mācības mītnes zemē.»
«Tas neizklausās «uz atgriešanos», un valdības reemigrācijas plāns novadā noteikti nav sācis darboties, ja ģimenes aizbrauc pavisam. Tā aptuveni skaitot, nepilns simts rugājiešu aizbraukuši uz ārzemēm, šķiet, ka emigrācija gan ir piebremzēta, bet vairāk tāpēc, ka citur Eiropā arī nav visai spīdoši ar ekonomiku un darba vietām. Pieļauju, ka pirmie atgriezīsies tie, kas, sapelnījuši Anglijas pensijas, gribēs Latvijā starp savējiem pavadīt vecumdienas, bet vai tā būs?» viņa vaicājusi.
S. Kapteine intervijā arī atzinusi: «Rīgā skandē par atbalstu Latgalei, par glābšanas plānu, bet līdz Rugājiem nav atripojis neviens atbalsta latiņš. Solījumi bijuši, bet kur ir nauda? Kāds varbūt saņēma palīdzību, bet kāpēc citiem netika, ja dzīvojam it kā vienā valstī. Tā kā es piekrītu, ka maziem ir maza teikšana, iespējams, ka tad jāmeklē sabiedrotie savu interešu aizstāvībai.»