No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Premjers Valdis Dombrovskis un veselības ministre Baiba Rozentāle vienojušies izbeigt politiskās diskusijas un tomēr rast nepieciešamo finansējumu medicīnai neatliekamās palīdzības sniegšanai.

To pēc abu kopējās tikšanās žurnālistiem pavēstīja V. Dombrovskis un B. Rozentāle. «Tuvākā mēneša laikā mēs strādāsim gan pie sociālā drošības spilvena izveides, gan līdzekļu iekšējās pārdales nozarē, jo mēs nevaram ļaut veselības nozarei sabrukt,» to paziņoja premjers V. Dombrovskis. Viņš gan izvairījās minēt konkrētus ciparus par to, cik lielu finansējumu un no kurienes medicīna varētu saņemt. «Par papildu naudas summām medicīnai gan vēl jāvienojas ar Pasaules Banku, taču papildu līdzekļi slimnīcu darbības nodrošināšanai tiks rasti,» apliecināja V. Dombrovskis. Kā Db.lv jau rakstīja, iepriekš veselības ministre pieprasīja 45.8 milj. Ls neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.

Saeima šodien veselības ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Latvijas Infektoloģijas centra direktori Baibu Rozentāli (Tautas partija).

Baiba Rozentāle (Foto: Eva Šavdine, Db)Viņas apstiprināšanu šajā amatā atbalstīja 61 deputāts, «pret» nobalsoja 21 deputāts, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (Jaunais laiks) norādīja, ka veselības aprūpes reforma neietver tikai slimnīcu skaita samazināšanu, jo, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, būs nepieciešams nodrošināt, ka ikvienā novadā iedzīvotājiem vismaz astoņas stundas dienā ir pieejami ģimenes ārsta pakalpojumi. Viņasprāt, arī vairākas slimnīcu, kuras plānots slēgt, varētu turpināt strādāt.

Veselības ministre Baiba Rozentāle ir pārliecināta, ka Latviju nepametīs liels ārstu skaits, viņasprāt, valsti varētu pamest, augstākais, 10% ārstu. Tas nozīmēt, ka apmēram 600 speciālistu pamestu tirgu.

Db konferencē «Kā atveseļot veselības aprūpi Latvijā?» B.Rozentāle pauda pārliecību, ka lielākā daļa no medicīniskā personāla, kas nolems strādāt ārzemēs, pēc kāda laika atgriezīsies.

B.Rozentāle informēja, ka Veselības ministrija (VM) turpina darbu pie birokrātijas sloga samazināšanas, piemēram, atceļot ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu, samazinot dzeramā ūdens monitoringa biežuma samazināšana pārtikas uzņēmumos.

Tāpat tiek palielināta iespēja iedzīvotajiem saņemt medicīnisko aprūpi mājās, bet trūcīgajiem iedzīvotājiem tiek paplašināts to pakalpojumu klāsts, kas viņiem būs bez maksas.

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Tā saucamās cūku gripas uzliesmojums varētu būt rudenī un ziemā, LNT raidījumā 900 sekundes atzina veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņā norādīja, ka jaunās gripas vīrusa uzliesmojums gaidāms ziemā – decembrī, janvārī un februārī, kad parasti vērojams vīrusu izplatības palielināšanās.

Patlaban pret jauno gripu vēl nav izstrādāta vakcīna, kas šobrīd esot klīniskās izpētes stadijā. Rudenī un ziemā, kad valstī varētu sākties plaša jaunās gripas izplatība, vakcīnas pret to nebūšot. Rozentāle sacīja, ka cilvēkiem nevajadzētu uzķerties uz jau izskanējušajiem piedāvājumiem pirkt vakcīnas, jo to vienkārši vēl nav. Tā ir vai nu krāpniecība vai, iespējams, tiek piedāvāti priekšlīgumi, tā Rozentāle. Viņa sacīja, ka ziemā pandēmijas laikā ar jauno gripu Latvijas slimnīcās varētu nonākt ap 8000 cilvēku.

Baiba Rozentāle uzdevusi pārtraukt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras VOAVA veiktās ārstniecības iestāžu kontroles un līdz 7.augustam iesniegt iestādes reorganizācijas plānu un jauno struktūru.

Tādējādi tikšot paātrināta VOAVA reorganizācija, sola B. Rozentāle. «Šajā slimnīcām kritiskajā situācijā primārais ir pacientu ārstniecība, tādēļ ārstniecības iestādēm ir nopietni jākoncentrējas tikai un vienīgi līdzekļu plānošanai, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību. Jebkādas birokrātiskas procedūras un kontroles šajā brīdī jāpārtrauc. VOAVA galvenais uzdevums ir pamatoti un precīzi saplānot katras iestādes finansējumu, bet ar uzraudzību nodarbosies tikai viena institūcija – Veselības inspekcija,» tā B. Rozentāle.

Kaut arī slimnīcas faktiski ir bankrota priekšā, veselības ministre Baiba Rozentāle nepieļauj iespēju, ka Latvijas iedzīvotāji paliks bez veselības aprūpes.

Intervijā LNT raidījumam 900 sekundes B.Rozentāle izteica bažas, ka septiņas lielākās reģionālās slimnīcas un 3 universitātes slimnīcas ir maksātnespējas priekšā. Tāpat viņa izteica kritiku premjeram Valdim Dombrovskim par vilcināšanos parakstīt rīkojumu par Sabiedrības veselības aģentūras likvidāciju, jo tādā veidā izdotos ietaupīt līdzekļus, ko novirzītu ortopēdijas slimniekiem. «Varbūt viņš domā, ka pētīt kožļeņu ietekmi uz bērnu zobiem un izdot par to bukletus ir vērtīgāk nekā palīdzēt pacientiem, kas cieš sāpes,» izteicās B.Rozentāle.

Jau vēstīts, ka B. Rozentālei līdz šodienas plkst.14, kad paredzēta valdības koalīcijas partiju sēde, jāsniedz premjeram Valdim Dombrovskim detalizēta informācija par veselības jomas finansējuma sadalījumu mēnešu griezumā 2008.gadā, 2009.gada pirmajā un otrajā pusgadā. V. Dombrovskis piektdien lūdza veselības ministrei arī nekavējoties sniegt paskaidrojumu par vieglās pasažieru automašīnas iegādi Daugavpils Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas vajadzībām. Izsludinātajā iepirkuma konkursā izvirzītas tādas ikdienas darbam diezin vai nepieciešamas prasības mašīnas aprīkojumam kā, piemēram, gaismas diožu lampas un ādas apsildāmi sēdekļi. Taču 900 sekundēm ministre teica, ka, lai arī šī situācija ir nenormāla, šis nav ministrijas kompetences jautājums, jo šo staciju apkalpo SIA NNP, un, «ja viņš ir privātais, tad viņš pērk to, ko grib.»

Tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieku Aināru Šleseru (LPP/LC), veselības ministre Baiba Rozentāle piedāvājusi slēgt Rīgas 1. un 2. slimnīcu.

Savukārt Rīgas domes vadība paudusi viennozīmīgu pozīciju par pašvaldības medicīnas iestāžu nepieciešamību un vēlmi saglabāt esošās medicīnas iestādes, pastāstīja Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova.

«Rīgas dome un rīdzinieki kārtējo reizi ir nonākuši ķīlnieku lomā valdības priekšā. Samazinot finansējumu veselības nozarei, Finanšu ministrija nogriež līdzekļus arī pašvaldības slimnīcām. Mēs nevaram pieļaut ne Rīgas 1. slimnīcas slēgšanu, ne citu pašvaldības medicīnas iestāžu slēgšanu,» uzsvēra N. Ušakovs.

Jau ziņots, ka Rīgas 1. slimnīca iesniegusi domei lūgumu samazinātā finansējuma dēļ ļaut uzņemt tikai desmit neatliekamās palīdzības pacientus dienā. Slimnīcas valdes locekle Vita Švarcberga izteicās, ka ministru kabineta noteikumi pieprasa sniegt palīdzību visu gadu, bet piešķirtais finansējums pietiek tikai 11.6 pacientiem dienā.

Apmeklētājus vairs neizbrīna laboratorijas vai medicīnas konsultāciju pieejamība tirdzniecības centros, daudz redzamāk ārstniecības iestādes piesaka savu klātbūtni biroju kompleksos, un sagaidāms, ka šī aktivitāte pieaugs.

Visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums, cilvēku vidējais vecums palielinās. Pakāpeniski vairojas arī Latvijas iedzīvotāju ienākumi un uzlabojas pirktspēja. Tas ietekmē cilvēku paradumus – kur un kam viņi tērē naudu. Paralēli paaugstinās izpratnes līmenis par savu ķermeni, veselību un cilvēki ir gatavi rīkoties preventīvi – veikt izmeklējumus, regulāri pārbaudīties, ne tikai reaģēt uz saslimšanas faktu. Tas viss rada priekšnoteikumus pieprasījuma kāpumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

No citas puses raugoties, veselības aprūpes sektors Latvijā ir viens no lielākajiem darbadevējiem – ap 7% no kopējā valsts darbaspēka. Gan šī sektora darbinieku skaits, gan to proporcija pret kopējo darbaspēku Latvijā turpina kāpt. Turklāt kopējais augstskolās uzņemto studentu skaits Latvijā samazinās, bet tieši veselības aprūpes nozarē ir vērojama kontrastējoša tendence ar studentu skaita pieaugumu ik gadu.

2009.gada beigās nāksies lūgt valdībai piešķirt līdzekļus neatliekamās palīdzības apmaksai slimnīcās, tiekoties ar Slimnīcu biedrības un arī Veselības nozares stratēģiskās padomes pārstāvjiem, pieļāvusi veselības ministre Baiba Rozentāle.

Pieņemtie MK noteikumu grozījumi paredz, ka ar 1. septembri diennakts neatliekamo palīdzību Latvijā sniegs 20 slimnīcas. Pārējās slimnīcās būs pieejama ambulatorā ārstēšanas un dienas stacionāra ārstēšanās. 10 slimnīcas kļūs par aprūpes slimnīcām, kurās ārstēsies hroniskie pacienti. Šobrīd slimnīcām tiek gatavoti jaunie līgumu nosacījumi un arī konkrēts finansējuma piedāvājums. Ja tuvākā mēneša laikā pašvaldības savstarpēji vienosies par slimnīcu apvienību veidošanu, saraksts var tikt koriģēts.

Universitātes un lielajām reģionālajām slimnīcām steidzami jāpiešķir papildu 45 miljoni latu, pretējā gadījumā šīs slimnīcas medicīnisko palīdzību varēs turpināt sniegt vēl tikai divus mēnešus.

To preses konferencē paziņoja veselības ministre Baiba Rozentāle. «Finansiālā situācija veselības aprūpē ir absolūti kritiska. Faktiski universitātes un lielajās reģionālajās slimnīcās neatliekamās veselības aprūpes sniegšana ir iespējama vēl tikai aptuveni divus mēnešus, pēc tam šīs slimnīcas vienkārši bankrotēs. Tāpēc no budžeta steidzami ir jāatvēl šīm slimnīcām vismaz 45 milj. Ls,» tā B. Rozentāle, piebilstot, ka nepieciešamie budžeta grozījumi ir sagatavoti iesniegšanai valdībā 28. jūlijā.

Viņa piebilda, ka paralēli tiks turpināta arī veselības aprūpes nozares restrukturizācija pēc iepriekš paredzētā scenārija.

Tautas partija par jauno veselības ministru izvirzījusi Latvijas Infektoloģijas centra direktori Baibu Rozentāli, kura jau pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē varētu tikt apstiprināta jaunajā amatā, ziņo Neatkarīgā.

«Nevērtējot pat viņas kvalifikāciju, es redzu, ka ar viņu viss ir kārtībā. Un, kas man ļoti patīk, ir degsme un uguntiņas acīs, un vēlme šajā ārkārtīgi grūtajā situācijā aiziet prom no tādas drošas stabilas vietas un mesties iekšā ministra darbā pie tām grūtajām reformām, kas veselībā ir jāveic,» sacīja M. Segliņš.

Savukārt LNT raidījumam 900 sekundes B. Rozentāle norādīja, ka pirmais darbs ministrijā būs veikt funkciju auditu, lai saprastu, kuras funkcijas Veselības ministrijai ir primāras un nepieciešams atstāt.

No kurienes ņemt veselības aprūpei nepieciešamos miljonus, skaidrības nav. To intervijā Db atzīst veselības ministre Baiba Rozentāle, vienlaikus norādot, ka iestājas pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, jo šāds solis būtiski palielinātu nodokļu slogu.

Jūs esat paudusi, ka veselības aprūpei jau novembrī varot pietrūkt nauda, un tāpēc jālūdz valdībai papildu 90 miljonus latu. Kas notiks, ja šī nauda netiks piešķirta?

Kad veselības aprūpi skāra pirmie valsts budžeta grozījumi, samazinot nozarei finansējumu, tika paredzēts atvirzīt plānveida medicīnisko palīdzību. Te runa bija par 39 miljoniem latu. Jāatzīst, ka tiešām ir tāda plānveida palīdzība, ar kuras sniegšanu var nedaudz nogaidīt, savukārt neatliekamā palīdzība ir jānodrošina nekavējoties, jo ir situācijas, kad veselības stāvoklis ir tāds, ka tūlītēja nerīkošanās var apdraudēt cilvēka dzīvību. Var rasties tādi neatgriezeniski traucējumi, kas ietekmētu cilvēku. Piemēram, ķirurģisku iejaukšanos aklās zarnas iekaisuma gadījumā atlikt nevar. Vilcināties nedrīkst arī onkoloģisko saslimšanu un vienā otrā citā gadījumā. To visu sakārtojot, varēja atļauties samazināt finansējumu par minētajiem 39 miljoniem latu. Taču tad nāca ārkārtīgi voluntārais samazinājums vēl par 45 miljoniem latu plus 20 % pārvaldei. Par pārvaldi es neuztraucos, taču, ņemot nost šos 45 miljonus, mēs «iebraucam» neatliekamajā palīdzībā.

Nākamajā valdības sēdē jābūt lems par valsts galvoto kredītu izmantošanu lielo slimnīcu attīstības projektiem, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja veselības aizsardzības ministre Baiba Rozentāle.

Koalīcijas padomē esot panākta vienošanās, tāpēc valdībā jābūt pozitīvam balsojumam, norādīja B. Rozentāle. Tūlīt pēc valdības balsojuma varētu izsludināt konkursu Bērnu klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Nav pareizi, ka nauda, kas domāta attīstībai, guļ bez izmantošanas, uzskata ministre. Jau iepriekš vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) vasaras vidū apturēja vairākus Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumus par vairākiem miljoniem latu. Ņemot vērā, ka finansējums šiem projektiem bija paredzēts no valsts galvotajiem kredītiem, FM lūdza Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcas biznesa plānus.

Veselības ministrija ne tik vien zinājusi par ilggadēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga atkāpšanās plāniem, bet tos iniciējusi, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Piektdien rīta agrumā, kad nebija vēl ne Dz. Mozga vēstules medijiem, ne ministrijas paziņojuma, Nekā personīga vaicāja, vai Veselības ministre Baiba Rozentāle viņa atlūgumu pieņems. Ministre no precīzas atbildes izvairījusies.

Uz žurnālistes jautājumu: «Vai viņa aiziešanai nav citi iemesli kā tikai veselības problēmas? » B. Rozentāle atbildējusi: «Pilnīgi noteikti nē. Es darīšu visu, lai profesors turpinātu strādāt pie slimnīcas attīstības. »

Veselības ministrijas padotības iestādes novērsīs Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības, taču tās neesot tādas, lai uzsāktu «raganu medības», norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka to gan vēlētos arī viens otrs oponents. Taču katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību esot jādod iespēja pilnveidot savu darbu. VK izteiktie secinājumi esot rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai.

Tai pat laikā visas kontrolei pakļautās ārstniecības iestādes aizvadītajā gadā esot izpildījušas galveno funkciju, proti, sniegušas kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida ārstnieciskos pakalpojumus.

Db jau ziņoja, ka pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti un lietderību vairākās veselības aprūpes un izglītības iestādēs, VK konstatējusi, ka šīs iestādes «neekonomiski un neefektīvi» izlietojušas līdzekļus 2.79 milj. Ls apmērā.

Demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) no šodienas atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) vadītāja krēslā, atsaucoties uz veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci (JL), ziņo Diena.lv. B.Rozentāle pirmdien iesniedza demisijas rakstu premjeram.

«Man bija tiesības apstiprināt viņu amatā. Cilvēks bija uz laiku bija atstājis šo amatu, un no šodienas atgriezies,» saka L.Mūrniece, norādot, ka šis nav tas gadījums, kad vajadzētu šaubīties par kāda iecelšanu atpakaļ amatā. «Cilvēks ir ilgus gadus strādājis šajā vietā, pa šo (ministres - red.) laiku viņas kvalifikācija nav mazinājusies. Lai kāda viņa ir bijusi ministre, taču neviens nešaubās, ka viņa pietiekami labi šo centru vadījusi,» tā L. Mūrniece.

Jāpiebilst, ka B.Rozentāle tagad atgriezusies krietni plašākā LIC nekā to pameta 2009.gada jūnija beigās, kad viņa atsaucās Tautas partijas aicinājumam un kļuva par veselības ministri. Ar viņas kā veselības ministres iniciatīvu drīz pēc viņas stāšanās amatā LIC pērn septembrī pievienoja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pēcāk centrs pārņēma arī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas. Kā var pārliecināties Veselības ministrijas mājas lapā infekcijas slimību spefiskajai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šim gadam piešķirtā summa ir 17,4 miljoni latu.

Bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām iestājusies Saskaņas centrā (SC).

SC Rīgas nodaļas vadītājs Sergejs Mirskis laikrakstam Latvijas Avīze apstiprināja ka Rozentāle patiešām ir uzņemta Saskaņas centrā.

Pati Rozentāle sarunā ar laikrakstu norādījusi, ka nevēloties pieskarties politikas tēmai.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam strikti norādījis, ka Rozentāle nebūs veselības ministre. «Kandidāts mums ir izraudzīts, bet pagaidām neatklāšu,» tā Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka SC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir guvis pārliecinošu uzvaru.

Veselības ministri Baibu Rozentāli šodien Bauskā sagaidīs iedzīvotāju protesta akcijas, LNT raidījumā 900 sekundes telefonsarunā brīdināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.

Ministres argumenti, ka Bauskas slimnīcā paliks aprūpes un neatliekamās palīdzības funkcijas, kā arī taisnošanās par samazināto finansējumu nav pārliecinoši, tāpēc, visticamāk, iedzīvotāji ministres ierašanos sagaidīs ar protesta akcijām, prognozēja V. Veips.

Iedzīvotājus neapmierina solījums, ka medicīnisko palīdzību varēs nodrošināt Jelgavas un Rīgas slimnīcās, izmantojot Bauskas šoseju. Bauskas slimnīcai nav parādu, nav kredītsaistību, tā ir labi izremontēta un aprīkota ar dārgām, modernām medicīniskajām iekārtām. Tāpēc jautājumu par reorganizāciju ir daudz, bet atbildžu nav, norādīja pašvaldības vadītājs.

Medicīnas centrs “Nucleo” sadarbībā ar “ARS Kodolmedicīnas klīniku” ir izveidojuši Baltijā unikālu medicīnas centru, kas nodrošinās kodolmedicīnā balstītus diagnostikas pakalpojumus, kā arī ražos un eksportēs radioaktīvos farmaceitiskos produktus.

Centra izveidē investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.

“Rīgā atklātais kodolmedicīnas centrs ir unikāls Baltijas reģionā. Jau vasaras izskaņā centrā tiks nodrošināta diagnostikai nepieciešamā radioaktīva preparāta ražošana mūsu rīcībā esošajā ciklotronā, savukārt jau patreiz ir iespēja veikt onkoloģisko pacientu izmeklēšanu ar pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju. Vienlīdz būtiski ir tas, ka centrs nodrošinās praktisku un mūsdienīgu apmācību procesu jaunajiem speciālistiem medicīnas un diagnostikas jomās, farmācijā un ķīmijā, kā arī medicīnas inženierijā un fizikā,” norāda SIA “Nucleo” medicīnas centra valdes locekle Dace Rātfeldere.