Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu, aģentūru BNS informēja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Ēvalda Šiškauskiene.

Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.

"Mums visiem protesta akcija notiks vienlaikus," norādīja Šiškauskiene, kas organizē protesta akciju Lietuvā.

Šiškauskiene teica, ka nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.

Aptuveni 100 cilvēku otrdien pulcējušies protesta akcijā pie Saeimas, ar dažādiem plakātiem un saukļiem pieprasot neapstiprināt premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību.

Kā novēroja aģentūra LETA, protestētāju vidū arī bijušais deputāts Valdis Kalnozols, kurš strīdas ar klātesošajiem protestētājiem. Tāpat pie protestētājiem izgājis viens no parijas «KPV LV» līderiem Aldis Gobzems, kurš sarunājas ar klātesošajiem.

Protestētāji ieradušies ar dažādiem plakātiem. Aģentūra LETA novēroja, ka pasākumā piedalās aktīvisti ar dzeltenām vestēm un plakātiem krievu valodā. Uz viena no plakātiem krievu valodā rakstīts «Vara - tautai, kameras - zagļiem», bet uz otra - «Pietiek zāģēt eiro naudu».

Pārējos protestētāju plakātos latviešu valodā galvenokārt pausti aicinājumi izteikt neuzticību Kariņa topošajai valdībai. Uz viena no plakātiem rakstīts «Nē ārvalstniekam». Tajā pašā laikā vairāki protestētāji pauž atbalstu iepriekšējam premjera amata kandidātam Gobzemam.

Naktī no 23. uz 24.jūliju Rīgas Pašvaldības policija (RPP) aizvākusi «telšu pilsētiņu», kas jau vairākus mēnešus atradās iepretim Ministru kabineta ēkai.

Policijas operācijas laikā «telšu pilsētiņā» bija viens pastāvīgs iemītnieks - bezdarbnieks un invalīds Juris Lapšinskis. Patlaban nekas vairs neliecina, ka šajā vietā 236 dienas tika rīkota protesta akcija un bija izvietotas teltis, plakāti, ugunskuri utt., pārliecinājās aģentūra LETA.

Līdz šim «telšu pilsētiņā» pa nakti uzturējās tikai Lapšinskis, jo viņam joprojām nav izdevies atrast ne darbu, ne arī dzīvesvietu. Dienā tur uzturējās arī divi viņa domubiedri Grigorijs Fedjkins un Aleksandrs Tihonovs, kuri ir formulējuši astoņas prasības un priekšlikumus valdībai valsts ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Alkoholisko dzērienu nozares darboņu apvienība ARTA ceturtdien visā Latvijā rīkos protesta akciju, lai paustu neapmierinātību ar valdības plānu palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedru rīkotajā akcijā visā Latvijas teritorijā pilnībā tiks apturēta ARTA apvienoto nozares pārstāvju darbība.

Protesta akcijas laikā nenotiks stipro alkoholisko dzērienu ražošana, nestrādās specializētie ARTA dzērienu tirdzniecības veikali un tiks apstādināts biroju un izplatītāju darbs.

Protesta akcija norisināsies rīt no pulksten 9.00 līdz pulksten 9.30.

Protesta akcija ir nozares uzņēmumu reakcija uz valdības lēmumu celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, lai konsolidētu budžetu.

Pēc apvienības ARTA aplēsēm protesta akcijā varētu piedalīties ap 1500 nozares darbinieku.

Protesta akcijā piedalīsies alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijas Balzāms, SIA Jaunalko; nozares importētāji un tirgotāji Liviko, Mobil Plus ADV, Park MV, Dylan Distribution un Prike Latvija.

SIA Mogotel no šā gada 22. decembri pārņem lielāko viesnīcu Bauskā, kura turpmāk darbosies kā Rixwell Bauska Hotel, kļūstot par sesto Rixwell zīmola viesnīcu Latvijā. Pirmās piecas šī zīmola viesnīcas jau darbojas Rīgā, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka Rixwell viesnīcu tīklam pievienojusies pirmā viesnīca ārpus Rīgas. Sadarbībā ar viesnīcas Rixwell Hotel Bauska īpašnieku tuvākajā laikā plānojam veikt virkni uzlabojumu viesu ērtībām,» informē SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna.

Piecstāvu Rixwell Bauska Hotel atrodas Bauskas pilsētas centrā, Slimnīcas ielā 7., un līdz šim darbojās ar nosaukumu ABC Bauska Hotel. Kvalitātes un aprīkojuma ziņā viesnīca pilnībā atbilst 3 zvaigžņu viesnīcas statusam.

Kopumā SIA Mogotel patlaban operē 8 Latvijas viesnīcas - divas Wellton zīmola viesnīcas Rīgā, 5 Rixwell zīmola viesnīcas Rīgā un vienu Rixwell zīmola viesnīcu Bauskā.

Bauskā, Ceriņu ielā, topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā, norisinājies svinīgs kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Jaunais īres nams būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 60 dzīvokļiem. Ēkā, ar kopējo dzīvojamo platību 3300 kvadrātmetri, atradīsies vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi. Projektā iekļautas arī 72 autostāvvietas.

Jaunajā īres namā kopējās investīcijas ir paredzētas 6,74 miljonu eiro apmērā. No tiem “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevums ir 6,47 miljoni eiro no ES Atveseļošanas fonda budžeta.

Būvniecības līgums noslēgts ar SIA “Monum”. Būvprojekta izstrādātājs ir SIA “Neoprojekts”.

“KIK Real Estate Bauska” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks: “Bauskā, pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma, tiek būvēta jauna daudzdzīvokļu māja, kurā būs zemas īres cenas, zems enerģijas patēriņš un zema skaņas caurlaidība. Bauskas novadam šis ir ļoti nozīmīgs notikums. Reģionālajās pilsētās šādu projektu realizācija pielīdzināma Ziemassvētku brīnumam, kurš tapis sadarbībā ar Eiropas savienību, “Altum” un Bauskas novada pašvaldību. Tieši Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kura izstrādāja saistošos noteikumus, kuri ļauj realizēt šāda veida projektus.”

Baltijas lauksaimnieku protesta traktors šodien sasniedzis savu galamērķi – Briseli, lai kopīgi ar vairāk nekā 100 lauksaimniekiem piedalītos protesta akcijā pie Šūmaņa apļa, kur notiks Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksme par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam.

Kā norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), lai pasākums būtu pamanāmāks, padomju laika traktors MTZ – 80 tiks izgaismots, kā arī ar īpašas skaņu sistēmas palīdzību, atskaņos Baltijas lauksaimnieku viedokļus par ES tiešmaksājumu politiku.

Savukārt paši lauksaimnieki būs tērpušies spilgtas krāsas vestēs ar protesta kampaņas logo. Protesta akcija iecerēta laika posmā no plkst. 13:00 līdz 17:00.

Sagaidāms, ka uz brīdi protestētājiem varētu pievienoties Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (Andrus Ansip), kā arī Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kuri šodien devušies uz Briseli, lai piedalītos nozīmīgajā ES samitā. Kopā ar protestētājiem, līdzīgi kā iepriekšējos protestos, būs arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Latvijā lielākā piensaimnieku kooperatīva Trikāta KS biedri trešdien piedalās protesta akcijas «Traktora brauciens Tallina – Brisele» pasākumā pieturas punktā pie Valmieras Domes, prasot godīgus ES tiešos maksājumus.

Kooperatīvs ir starp lielākajiem ziedotājiem tiešmaksājumu lobijam, šim mērķim līdz novembra sākumam iemaksājot 8944 latus, kā arī starp aktīvākajiem protesta akcijas organizētājiem. Trikāta KS valdes priekšsēdētājs un viens no Latvijas zemnieku interešu lobijiem Briselē Uldis Krievārs pauž gandarījumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieku vienošanos kopīgā protesta akcijā, kas ir līdz šim lielākā un nozīmīgākā, ko Baltijas valstu iedzīvotājiem, reaģējot uz Briseles politiku, ir izdevies noorganizēt.

Kooperatīva biedri protesta akcijā piedalās ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī ar 20 siena ķīpām no z/s Kūdras, kas šodien ir novietotas pie Valmieras Domes un tālāk tiks vestas uz Rīgu, Doma laukumu, kur 15.novembrī plkst 14.00 notiks nākamais traktora protesta brauciena pieturas punkta pasākums. Mazsalacas novada z/s Kūdras saimnieks Agris Ludriksons komentē: «Mums pašiem ir jābūt aktīviem savu interešu aizstāvēšanā un ikviena akcija jāatbalsta cik vien spējam. Eiropas atbalstam jābūt godīgam – vai nu visiem vienādi maksājumi vai arī nemaksāt nevienam.»

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējies prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausa kolēģu uzrunas, gan izkliedz dažādus saukļus, atskaņo sirēnas un svilpj.

Sanākušo ir tik daudz, ka dažiem politiķiem ir grūti izspraukties cauri pūlim, lai nokļūtu Saeimas ēkā, kur notiks parlamenta sēde.

Kādā brīdī mediķus centās uzrunāt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), bet mediķi šajā laikā sāka skaļi izsaukt dažādus saukļus un svilpt, tāpēc ne visiem izdevās viņu sadzirdēt. Mūrniece norādīja, ka saprot, ka līdzekļi veselības aprūpei ir nepietiekami. Viņa aicināja vienam otru uzklausīt.

Mediķu pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu parlamentā. Pašlaik tajā notiek Saeimas priekšsēdētājas, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tikšanās ar mediķu pārstāvjiem.

Uz sanākušo protestētāju plakātiem ir tādi saukļi kā «Vai politiķiem rūp veselība? Neizskatās», «Jaunajiem mediķiem būt», «Valdība mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžīgi veseli», «Noguruši mediķi var būt kaitīgi jūsu veselībai» un citi. Protesta akcijas sākumā pie Saeimas tika pienests zārks, uz kura rakstīts «politika».

Šodien paredzētā mediķu protesta akcija tiek rīkota nepareizā laikā un vietā, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

«Veselības joma ir katras valsts nacionāla lieta, tā nav Eiropas savienības (ES) lieta,» teica ministrs. Viņaprāt, īstā vieta, kur atgādināt par savām prasībām, ir Ministru kabinets. Savukārt tam piemērotākais laiks ir tad, kad tiek spriests par nākamā gada budžetu.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka vērsīs ES valstu kolēģu uzmanību uz to, ka Latvijā nepietiek finansējuma veselības aprūpei. Viņš arī vēlreiz apliecināja, ka atbalsta protesta rīkotāju prasības un ir gatavs zem tām parakstīties. «Bet tam šajā kontekstā nav lielas jēgas. Jēga prasīt papildu finansējumu būs tad, kad pienāks laiks - tad, kad tiks strādāts pie budžeta,» uzsvēra ministrs.

Skaļā protesta akcijā pie valdības mājas otrdien vairāki simti cilvēku prasīja samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) apkurei.

Protesta akcija pirms plkst 13.00 noslēdzās, tomēr pie mītiņa dalībniekiem neviens politiķis tā arī neiznāca. Cilvēki sāk izklīst. Nekādi starpgadījumi akcijas laikā netika novēroti, policija nevienu nearestēja.

Saskaņā ar policijas aplēsēm ap plkst.12 protesta akcijā piedalījās 500 līdz 600 cilvēku.

Mītiņa dalībnieki bija skaļi, pūta svilpēs, rokās turēja zaru slotas un vairāk nekā 20 plakātus. Fonā skanēja bungu sitieni.

Cilvēkiem uz sejām bija uzliktas no papīra izgrieztas ministru maskas. Daži no plakātu uzrakstiem vēstīja: «Bērniņ, šodien mēs neēdīsim, šodien maksāsim par apkuri», «Salsti, vecmāmiņ! Tava valdība», «Kurš mani sasildīs?», «Apkuri bez PVN».

Francijas «dzeltenovestu» protesta akcijas organizatori sestdien izsludinājuši «ultimāta» akciju, kas sestdien Parīzes centrā pulcējusi lielu skaitu cilvēku un ātri pāraugusi vardarbībā.

«Dzeltenovestu» protesta akcijas notiek jau 18.sestdienu pēc kārtas un šajā sestdienā liels skaits cilvēku sapulcējās uz Elizejas lauku avēnijas.

Policija raidīja asaru gāzi un pielietoja ūdens metējus, lai izdzenātu protestētājus, kas veidoja barikādes Elizejas lauku tuvumā.

Vienlaikus Elizejas lauku avēnijā izlaupīti un izdemolēti vairāki veikali.

Sestdienas protesta organizatori to pasludināja par «ultimātu» prezidentam Emanuelam Makronam, raisot bažas par vardarbības atkārtošanos, kāda piedzīvota agrākos protestos.

Ap Elizejas laukiem uzstādīts liels drošības perimetrs un piesaistīti vairāk nekā 5000 policistu.

«Ultimāta» protesta organizatori cer, ka tas piesaistīs lielu skaitu cilvēku, kustībai nedēļām ilgi saskaroties ar dalībnieku skaita samazināšanos. Pagājušajā sestdienā visā valstī demonstrācijās piedalījās tikai ap 28 000 cilvēku, kas ir tikai desmitā daļa no pirmā protesta 17.novembrī.

Piektdien, 13. maijā, pulksten 16 uz Liepājas - Ventspils šosejas plānota miermīlīga autovadītāju protesta akcija, lai parādītu Satiksmes ministrijai, ka autovadītāji nav mierā ar ceļa stāvokli.

Iecerēts, ka autovadītāji pulcēsies uz Grobiņas – Ventspils šosejas pie krustojuma ar ceļu, kas ved uz Vērgali. Spēkratus plānots novietot brauktuves malās, ziņo portāls liepajniekiem.lv. Akcijas laikā paredzēts noskaidrot, kuri autovadītāji ir gatavi iesniegt pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā un atteikuma gadījumā cīnīties pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kopīgi tiks sagatavota arī vēstule Satiksmes ministrijai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar prasību izklāstīt konkrētus šosejas atjaunošanas plānus.

Akcijas organizētāji iepriekš vērsušies Satiksmes ministrijā, norādot, ka sabrukušā ceļa dēļ daudziem autovadītājiem radušies materiāli zaudējumi, turklāt ceļa stāvoklis ir bīstams autobraucējiem. Uz iesniegumu, ko parakstīja 1122 autovadītāji, Satiksmes ministrija atbildēja ar vispārējām frāzēm, ko akcijas organizatori uzskata par atrakstīšanos. Ja arī uz jauno vēstuli netikšot saņemta atbilde ar konkrētiem faktiem, autovadītāji varētu rīkot nemiermīlīgu protesta akciju.

Lietuvas lauksaimnieki pirmdien protesta akcijā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju administrācijas ēku priekšā izvieto zaļus krustus, lai protestētu pret zemajām piena iepirkuma cenām.

"Krustu skaitam un izmēram nav ierobežojumu. Lauksaimnieki akcijas laikā stāvēs pie krustiem," par protesta akciju rakstīts tās pieteikumā vietnē "Facebook". Ja būs liela lauksaimnieku atsaucība, protesta akcija notiks arī pie piena pārstrādes rūpnīcām un veikaliem.

Organizatori aicina lauksaimniekus pievienoties protesta akcijai, uzstājot, ka piena iepirkuma cena Lietuvā ir zemākā Eiropas Savienībā, tādēļ ir jāpieprasa "godīga pārtikas ķēdes pievienotās vērtības sadale" un "godīgas pārtikas cenas patērētājiem".

Protesta akcijas mērķis ir panākt trīspusējās sarunas starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību "negodīgajai cenu sadalei pārtikas ķēdē".

Autotransporta direkcija no piektdienas īslaicīgi samazinās autobusu reisu skaitu, jo, ieviešot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības mazināšanai, reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits turpina būtiski kristies, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijā.

Direkcijā atzīmēja, ka, sākoties otrajam Covid-19 infekcijas izplatības vilnim, ir vērojams pasažieru skaita kritums - septembrī reģionālo maršrutu autobusos vienā dienā vidēji tika pārvadāti vairāk nekā 68 000 pasažieru, oktobrī - aptuveni 56 000, bet novembra sākumā - apmēram 46 000 pasažieru. Paredzams, ka pasažieru skaita kritums turpināsies.

Tāpat Autotransporta direkcijā norādīja, ka direkcija turpina regulāri sekot līdzi pasažieru skaita izmaiņām, īslaicīgi slēdzot tos reisus, kuros pasažieru praktiski nav, tomēr nepieciešamības gadījumā tos varēs operatīvi atjaunot. Plānots, ka reisu skaits tiks samazināts tajos maršrutos, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar iedzīvotāju nogādāšanu darbavietās vai skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs.

Bauskā patlaban nav vērienīgu ražotņu, nozīmīgākie uzņēmumi izvietojušies novadā, nodrošinot darba vietas arī pilsētas iedzīvotājiem. Palīdz arī Rīgas tuvums, jo Bausku no galvaspilsētas šķir vien nepilni 70 kilometri, raksta laikraksts Diena.

Kā norāda laikraksts, autobusi, kas rītos dodas uz Rīgu un vakaros atgriežas Bauskā, par pasažieru trūkumu nevarot sūdzēties. Arī automašīnu straume, kas ik dienu plūst pa Rīgas-Bauskas ceļu, esot iespaidīga.

«Rīga Bausku baro,» norādījuši vietējie iedzīvotāji un piebilduši, ka «nabagi mēs te neesam».

Vairāki automašīnu desmiti un lielais cilvēku daudzums ar apjomīgiem iepirkumu maisiem rokās pie Bauskas centrālā lielveikala uzskatāmi parādot, ka baušķeniekiem ar pirktspēju viss kārtībā un bailes izdot naudu viņus arī nevajājot.

Tikmēr ieceres attīstīt vērienīgu ražošanu pilsētā un tās pievārtē pagaidām neesot vainagojušās panākumiem, atzīmē Diena. No aptuveni 600 darba devējiem Bauskā un novadā 90% esot mikrouzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 10 strādājošajiem. Savukārt mazāk par pusi - tikai 43% - darba devēju atrodas pilsētā.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.

Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.

Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.