Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana apkurei līdz galam problēmu neatrisinās, sacīja Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Andris Akermanis.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Akermanis skaidroja, ka PVN ļautu pazemināt maksu par siltumu ne tikai maksātnespējīgajiem, bet arī tiem, kas spēj maksāt. Šis jautājums esot strīdīgs, atzina Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs.

Efektīvs risinājums, lai ilgtermiņā samazinātu iedzīvotāju maksu par siltumapgādi, būtu māju siltināšana. Tomēr šī efektivitāte ir atkarīga no procesa kvalitātes un, tikai veicot to kompetenti, var samazināt izmaksas.

Savukārt apkures maksu atšķirības dažādās pilsētās saistāmas ar atšķirībām kurināšanā. A. Akermanis skaidroja, ka tiem, kuri apkurina ar šķeldu, tarifi praktiski neesot mainījušies. Dramatiskāka situācija ir tur, kur apkurina ar gāzi, jo dabas gāzes cenas patlaban ir ļoti augstas, uzsvēra A. Akermanis.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

«Protams, vajag siltināt mājas, par to nevienam nav ko strīdēties. Bet māju siltināšana aizņems vēl gadus 15. Vismaz. Tas ir ilgs process, par kuru ir jāmaksā, starp citu, pašiem iedzīvotājiem. Bet rēķini ir jāapmaksā jau tagad. Un jāmeklē operatīvi risinājumi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Pirmkārt, ir jāsamazina PVN likme siltumam no 12% līdz 5% un jāatceļ akcīzes nodoklis gāzei. Šie lēmumi ir jāpieņem valdībai un Saeimai.

Otrkārt, valdībai nepieciešams atsākt līdzfinansēt komunālos pabalstus. Grūti saprast valdības loģiku, tieši šogad no 1. janvāra atceļot savu līdzfinansējumu un visu slogu pārliekot uz pašvaldību pleciem. Šī bija pilnīgi amorāla rīcība no Vienotības puses – zinot, cik dārga ir Krievijas gāze un cik augsti būs apkures tarifi, atteikties maksāt savu daļu par komunālajiem pabalstiem trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Bet mēs Rīgā, gribētu uzsvērt, neskatoties uz šo cūcību no valdības puses, turpināsim pilnā mērā izmaksāt komunālos pabalstus, kaut gan slogs Rīgas budžetam no tā vairāk nekā divkāršosies.

AS "Latvijas gāze" klientiem mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena no 1.maija samazināsies par 37%, bet apkurei - par 24%.

Kā informēja "Latvijas gāzes" pārstāvji, universālais pakalpojums paredz fiksētu dabasgāzes cenu sešiem mēnešiem.

Mājokļa apkurei dabasgāzes cena būs 0,05985 eiro par kilovatstundu (kWh), bet ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN) - 0,07442 eiro par kWh.

Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena būs 0,08312 eiro par kWh, un ar akcīzes nodokli un PVN - 0,10257 eiro par kWh.

Uzņēmumā skaidro, ka, piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs aptuveni 9,58 eiro, līdzšinējā 12,10 eiro vietā, un ietaupījums sešos mēnešos būs ap 15 eiro.

Lai samazinātu apjomīgos apkures rēķinus, kas Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējā laikā kļuvusi par īpaši aktuālu problēmu, premjers Valdis Dombrovskis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanas vietā iesaka aktīvāk siltināt mājokļus, kā arī mērķtiecīgi atbalstīt trūcīgākos.

LNT raidījumā 900 sekundes premjers sacīja, ka, samazinot PVN apkurei, rēķini saruktu par aptuveni 10%, kamēr, nosiltinot mājokli, apkures rēķini saruktu par līdz pat 50%. Samazinot PVN, tiktu atstāta negatīva fiskālā ietekme, līdz ar ko būtu mazāk finansējuma citiem mērķiem, ieskaitot mājokļu siltināšanas progrmmu, norādīja premjerministrs.

Tāpat Dombrovskis uzskata, ka apkures rēķinu slogs būtu samazināms trūcīgajiem iedzīvotājiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj norēķināties par siltumu. Tāpat mērķtiecīgs atbalsts būtu piešķirams daudzbērnu ģimenēm, kas nespēj tikt galā ar maksājumiem.

Ministru prezidents, runājot par Rīgu, norādīja, ka pašvaldībai būtu vairāk jādomā par mājokļu siltināšanas programmu, jo patlaban citas pilsētas Latvijā to dara krietni aktīvāk. Premjers sacīja, ka Rīgas domei nebūtu jādomā par to, kā piedāvāt iespēju bez maksas pavizināties tramvajā, bet jādara vairāk, lai risinātu šo ļoti aktuālo sociālo problēmu.

Otrdien, 12.februārī plkst. 11.30 pie Ministru kabineta ēkas arodbiedrība LABA rīkos protesta akciju, aicinot Latvijas valsts valdību samazināt PVN likmi siltumapgādei.

Par akciju izplatīta gan preses relīze medijiem, gan tā tiek sludināta interneta vietnēs, lūdzot dalīties ar šo informāciju.

Otrdien Ministru kabinets skatīs likumu Par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli siltumenerģijai no 12% līdz 5%.

Līdz 2009. gadam PVN siltumenerģijai bija 5% apmērā. Taču, sākoties krīzei, valdība sāka neatlaidīgi to kāpināt līdz pat 12%. Turklāt, kopš 2011.gada dabasgāzei tiek piemērots akcīzes nodoklis 12 lati par 1000 m3, skaidro akcijas organizatori.

«Sākot ar 2009.gada apkures sezonu, no Krievijas piegādātas dabasgāzes cena bija 141 lati par 1000 kubikmetriem, bet pašlaik tās cena sasniegusi 225 latus par 1000 kubikmetriem bez PVN un akcīzes nodokļa. Un lielāko siltumenerģijas tarifa daļu - 82% - veido izmaksas, kas ir atkarīgas no dabasgāzes tirdzniecības cenas!

Lietuvas parlaments ceturtdien atbalstīja valdības ierosinājumu vēl uz divām sezonām atcelt pievienotās vērtības nodokli (PVN) komunālajai apkurei.

Par ierosinājumu balsoja 111 klātesošie Seima deputāti un deviņi atturējās.

Daži Seima deputāti pauda bažas, ka nulles PVN likme attieksies tikai uz komunālo apkuri, bet premjerministre Ingrīda Šimonīte pauda pārliecību, ka valsts kompensācija par elektrību un gāzes šogad ir lielāka nekā jebkura PVN likme.

"Pašlaik valsts kompensācija par elektrības cenām ir lielāka nekā jebkura esošā PVN likme, jo kompensācija praktiski veido pusi no reālās cenas un 30% no Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) noteiktās cenas, kas noteikti ir vairāk nekā jebkura PVN likme," premjerministre stāstīja parlamenta deputātiem.

Vienlaikus cenu atšķirība starp klientu maksāto gāzes cenu un tirgus cenu ir četras reizes, viņa piebilda.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.jūnijā, neatbalstīja ierosinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz 12 procentiem dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

«Ierosinājumu apspriedām, iepazināmies arī ar atbildīgo ministriju viedokli un lēmām, ka šādā veidā, visiem vienādi pazeminot nodokļa likmi, nevarēs sasniegt iecerēto mērķi - palīdzēt maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ar mazākiem rēķiniem par gāzi un elektrību. No šāda pasākuma lielāki ieguvēji būtu tieši turīgākie iedzīvotāji, un tas vēl vairāk palielinātu nevienlīdzību, jo mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem atvieglojums būtu diezgan niecīgs. Tāpat jāņem vērā, ka šādam pasākumam būs negatīva fiskālā ietekme,» komisijas lēmumu skaidro Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra šodienas sēdē deputātiem pauda, ka samazinātās PVN likmes ieviešana elektrībai un dabasgāzei gadā valsts budžetam radītu turpat 25 miljonu eiro lielus zaudējumus. Ministrija arī norāda, ka PVN nav paredzēts iedzīvotāju maksātspējas paaugstināšanai. Šim mērķim būtu jāizmanto citi instrumenti, piemēram, jāpalielina minimālā darba samaksa, līdz ar to arī mēneša neapliekamais minimums. Jāņem arī vērā, ka elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām nosaka ne tikai piemērotais PVN, bet arī resursu cena. Būtiski, ka, piemēram, līdzšinējais dabasgāzes tarifu samazinājums, attiecībā pret 2013.gada cenām, kad tika uzsākts vākt parakstus pilsoņu iniciatīvai par PVN likmes samazinājumu dabasgāzei un elektroenerģijai mājsaimniecību vajadzībām, šovasar varētu sasniegt 23 procentus plīts lietotājiem un 34 procentus tiem iedzīvotājiem, kuri gāzi lieto apkurei.

Pievienotās vērtības nodokļu (PVN) likmes samazināšana līdz 5% ko iepriekš piedāvāja Rīgas dome, nav adekvāta rīcība, jo šādā gadījumā palielinātos Krievijas gāzes patēriņš, tādējādi palielinot Latvijas atkarību no ārvalstu energoresursiem.

(Papildināts ar N. Ušakova viedokli.)

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš sacīja, ka patlaban daudzviet Latvijas novados apkuri var nodrošināt, izmantojot citus resursus, par piemēru minot biomasu, turklāt tur rēķini arī esot zemāki. Tāpat ministrs aicināja veikt energoefektivitātes pasākumus, piemēram, māju siltināšanu.

Pavļuts akcentēja, ka tieši Rīgas pašvaldība, kas nākusi klajā ar PVN apkurei mazināšanu, nesekmē ēku siltināšanu, kamēr citās pašvaldībās šādas iespējas tiek izmantotas plašāk un veiksmīgāk.

Janvāris nāca ar tādu kā déjà vu sajūtu – jau decembris pagāja, valdībai un koalīcijai spriedelējot par to, kā mazināt energoresursu augošo cenu radīto šoku, tad samocītus lēmumus beigu beigās pieņēma, bet nu nākusi atklāsme, ka tas nekam nelīdz, un sāk spriedelēt par šo jautājumu no jauna.

Tiesa, atkal tiek mēģināts likt pabalstu ielāpus, nevis risināt problēmu pēc būtības, proti, pat necenšas spert tādus soļus, kas novērstu energoresursu sadārdzinājuma projicēšanos preču un pakalpojumu cenās ilgtermiņā. Jaušams, ka politiķus pārņēmis priekšvēlēšanu laika dulnums, tie aizvien greizsirdīgāk raugās konkurentu virzienā (ja ko rosina opozīcija, tad pozīcijai tas principā nav derīgs), nemana vairs pretrunas un aplamības pašu paustajā. Domā vien īstermiņā.

Tā, piemēram, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs vienu dienu pauž sajūsmu par poļu risinājumu tai pašai problēmai, bet citudien jau ir sajūsmā par pašu koalīcijā pieņemto, lai gan abu pieeju līdzība ir kā dienai pret nakti. Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis vispār izcēlies ar komunistu cienīgu retoriku – PVN samazināt nevarot, jo tas, lūk, palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus.

Opozīcijas sagatavotais likumprojekts, kas paredz siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā, parlamentā netiks skatīts.

Ar 44 balsīm «par», 41 «pret» un astoņiem deputātiem atturoties, Saeima noraidījusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izstrādātos grozījumus likumā par PVN nodošanu izskatīšanai komisijās.

ZZS rosināja jau tagad siltumenerģijai noteikto samazināto 12% PVN likmi samazināt līdz 5%, pamatojot to ar Lielo pilsētu asociācijas sniegto informāciju par kopējo parādu par piegādāto siltumenerģiju līdz šī gada septembra sākumam 23,91 miljons latu apmērā, prognozējamo parādu sloga palielināšanos, kā arī nesamērīgi augstajām un svārstīgajām siltumenerģijas cenām.

«Iestājoties ekonomiskajai krīzei, samazinātā PVN likme 5% apmērā siltumenerģijas centralizētām piegādēm mājsaimniecībām pakāpeniski pieauga līdz šobrīd spēkā esošajai likmei 12% apmērā,» atgādināja ZZS, rosinot likmi atgriezt iepriekšējā līmenī.

Lietuvas Seims otrdien noteicis atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi centralizētajai siltumapgādei 9% apmērā gan uz nākamo, gan turpmākajiem gadiem, līdz ar to aptuveni 700 000 iedzīvotāju, kas mitinās daudzdzīvokļu ēkās, apkures maksa mainīsies vienīgi atkarībā no kurināmā cenas.

Par šādu grozījumu Lietuvas PVN likumā nobalsojuši 85 Seima deputāti, pret - trīs, bet septiņi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Seims arī nolēmis, ka atvieglota 9% PVN likme viesnīcu pakalpojumiem būs spēkā līdz 2022.gada beigām.

Atvieglotā PVN likme apkurei un viesu izmitināšanas pakalpojumiem nozīmē, ka 2018.gadā Lietuvas budžets negūs ieņēmumus attiecīgi 47 un 14 miljonu eiro apmērā.

No janvāra atvieglota 5% PVN likme tiks attiecināta uz pilnībā vai daļēji kompensējamajiem medikamentiem un medicīniskajiem palīglīdzekļiem.

Kā norāda laikraksts «Verslo žinios», PVN bāzes tarifs joprojām paliek 21%, lai gan tiek pieļauta iespēja, ka nākamgad varētu tikt apsvērta tā samazināšana vismaz par dažiem procentpunktiem.

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Gads bija labs vai slikts? Kā kuram, vai ne? Bet skaidrs, ka, moderni sakot, izaicinājumu pilns tas bijis visiem.

Turpinājās Covid-19 sērga, tai paralēli dramatiski auga izejmateriālu un energoresursu cenas, pieauga Eiropas Zaļā kursa un citu prasību, ko drīkst, ko nedrīkst, ietekme un – kas vietējā līmenī visnepatīkamāk – aizvien pieaugoša ir bijusi politisko lēmumu, kas ietekmē biznesu, neprognozējamība.

Runājot par šo neprognozējamību, jāizdala divu veidu tās cēloņi. Vienos gadījumos, kā infekcijas izplatīšanās, konteinerkravu pārvadājumu krīze, globālais pusvadītāju deficīts, runa ir par procesiem, ko cilvēki ātri nevar mainīt vai novērst. Citos gadījumos, kā politisko lēmumu pieņemšana, šī neprognozējamība tieši rodas atsevišķu cilvēku grupas haotiskas darbības rezultātā.

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Saeima ceturtdien, 14.maijā, nolēma uzdot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām no 12 procentiem uz pieciem procentiem.

Lēmumā norādīts – ja Budžeta komisija to atzīst par iespējamu, tad lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu.

Lēmuma projektu sagatavojusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā pagājušā gada decembrī 10 019 Latvijas pilsoņu Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu Samazināt PVN likmi apkurei.

Kolektīvajā iesniegumā norādīts - ja samazināsies pievienotās vērtības nodoklis apkurei, samazināsies arī tarifi par siltumu vai vismaz tik ātri neaugs, kā to sola. Mazināsies nabadzība, veicināsies pirktspēja un iedzīvotāju labklājība.

Noslēgusies pieteikšanās mājsaimniecības atbalstam par apkures vajadzībām iegādātajām granulām, skaidu briketēm, malku, klāt iesniedzot maksājumu apliecinošu dokumentu, un šim atbalsta veidam saņemti 18 911 pieteikumi, no kuriem 12 088 reģistrēti portālā "epakalpojumi.lv", informēja SIA "ZZ Dats" direktors un "epakalpojumi.lv" izstrādātājs Edžus Žeiris.

Viņš norāda, ka apkurē izmantoto energoresursu atbalstam valsts iedzīvotājiem izmaksājusi 15,67 miljonus eiro, un kopš 2022.gada oktobra energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam no mājsaimniecībām pavisam saņemti 255 000 pieteikumi. Populārākais atbalsta veids bijis vienreizējs atbalsta maksājums 60 eiro apmērā par apkurē izmantoto malku, ja nav čeka.

Lai pieteiktos energoresursu atbalstam par apkurē izmantoto elektrību un dīzeļdegvielas vai sašķidrinātās naftas gāzes kurināmo, mājsaimniecībām jāaizpilda pašvaldībai adresēts pieteikums.

Tika pieņemts, ka mājsaimniecībai gadā vidēji nepieciešama viena tonna sašķidrinātās naftas gāzes, tāpēc valsts atbalsts noteikts 50% apmērā līdz 1000 kilogramiem sašķidrinātās naftas gāzes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam mājsaimniecības par gāzi maksās mazāk, liecina AS Latvijas Gāze informācija.

Mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai un ūdens sildīšanai, gadā patērējot līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, tarifs samazināsies par 2,4% un būs 584,84 eiro par tūkstoti normālkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa.

Savukārt tām mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei un patērē no 500 līdz 25 000 normālkubikmetru gāzes gadā, tarifs saruks par 4% un būs 341,03 eiro par tūkstoš normālkubikmetriem bez PVN un akcīzes nodokļa.

Vairums mājsaimniecību norēķināsies par tarifiem, kas iekļauj PVN un akcīzes nodokli dabasgāzes izmantošanai par kurināmo, attiecīgi maksājot 728,31 un 433,3 eiro par tūkstoš normālkubikmetriem.

Ēku energoefektivitātes projektus jāīsteno ātrākā tempā, kā arī ir jāizvērtē finansējuma pieejamības un kreditēšanas nosacījumi, norāda Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) pārstāvji.

Apvienības pārstāvji norāda, ka viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi, proti, šobrīd no ieceres līdz tās realizācijai var paiet pat četri gadi. Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts.

Pēc LBA paustā, ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumos tiek izmantoti publiski līdzekļi, pastiprinātai kontrolei būtu jāsaglabājas, bet svarīgi to noteikt kā uz rezultātu vērstu.

Tāpat apvienībā atzīmē, ka atbalsta saņēmēji sagaida, ka iesniegtā pieteikuma atbilstību finansējuma, tehniskiem un lietvedības noteikumiem pārbauda viena iestāde vienu reizi, lai neveidotos situācijas, kad pārbauda dažādas iestādes daudzās kombinācijās un katrai no tām var rasties sava interpretācija.

AS "Rīgas Siltums", sagaidot jauno apkures sezonu, kas parasti sākas oktobrī, ceturto reizi šogad samazinās siltumenerģijas tarifu, informē uzņēmumā.

Jaunais tarifs būs 39,77 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 2% mazāks nekā iepriekš apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 40,46 EUR/MWh bez PVN.

Apzinoties Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko ietekmi, kas skar arī AS "Rīgas Siltums" klientu maksātspēju, un ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidoto pieeju, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, AS "Rīgas Siltums" siltumenerģijas tarifu sešu mēnešu laikā samazina ceturto reizi. Kopējais siltumenerģijas tarifa samazinājums gada laikā ir vairāk nekā 12 EUR par megavatstundu jeb 23%. Plānotais siltumenerģijas tarifs būs arī mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā.