Saeima šodien veselības ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Latvijas Infektoloģijas centra direktori Baibu Rozentāli (Tautas partija).

Baiba Rozentāle (Foto: Eva Šavdine, Db)Viņas apstiprināšanu šajā amatā atbalstīja 61 deputāts, «pret» nobalsoja 21 deputāts, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (Jaunais laiks) norādīja, ka veselības aprūpes reforma neietver tikai slimnīcu skaita samazināšanu, jo, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, būs nepieciešams nodrošināt, ka ikvienā novadā iedzīvotājiem vismaz astoņas stundas dienā ir pieejami ģimenes ārsta pakalpojumi. Viņasprāt, arī vairākas slimnīcu, kuras plānots slēgt, varētu turpināt strādāt.

Premjers Valdis Dombrovskis un veselības ministre Baiba Rozentāle vienojušies izbeigt politiskās diskusijas un tomēr rast nepieciešamo finansējumu medicīnai neatliekamās palīdzības sniegšanai.

To pēc abu kopējās tikšanās žurnālistiem pavēstīja V. Dombrovskis un B. Rozentāle. «Tuvākā mēneša laikā mēs strādāsim gan pie sociālā drošības spilvena izveides, gan līdzekļu iekšējās pārdales nozarē, jo mēs nevaram ļaut veselības nozarei sabrukt,» to paziņoja premjers V. Dombrovskis. Viņš gan izvairījās minēt konkrētus ciparus par to, cik lielu finansējumu un no kurienes medicīna varētu saņemt. «Par papildu naudas summām medicīnai gan vēl jāvienojas ar Pasaules Banku, taču papildu līdzekļi slimnīcu darbības nodrošināšanai tiks rasti,» apliecināja V. Dombrovskis. Kā Db.lv jau rakstīja, iepriekš veselības ministre pieprasīja 45.8 milj. Ls neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Trešdien pēc renovācijas atklātas Balvu un Gulbenes reģionālās slimnīcas, īstenojot abu reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un slimnīcas ēku rekonstrukcijas darbus, informēja slimnīcu pārstāvji.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kopējais investīciju apmērs ir 2,5 miljoni latu, no tiem divi miljoni latu ir ERAF finansējums. Šis ir vērienīgākais projekts abu slimnīcu vēsturē pēdējo 25 gadu laikā, kā rezultātā sakārtota slimnīcu infrastruktūra un vide, kā arī pilnveidota abu slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība reģionā.

Balvu slimnīcas renovētās telpas šobrīd jau lieto ķirurģijas, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Izveidota operāciju zāle, kā arī atsevišķa zāle ginekoloģijas nodaļā manipulāciju veikšanai. Tāpat plānots pilnveidot vidi, lai pacientiem būtu ērtāk apmeklēt palīgkabinetus – ultrasonogrāfijas, elektrokardiogrammas, radioloģijas izmeklējumus. Uz jaunajām telpām drīz pārcelsies arī fizioterapeits, kur būs plaša nodarbību zāle un fizikālās medicīnas kabinets.

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Medikamentu likumā, kas slimnīcu aptiekām dos tiesības importēt zāles.

Grozījumu mērķis ir palielināt zāļu pieejamību slimnīcām un līdz ar to arī pacientiem, kā arī veicināt konkurenci starp vairumtirgotājiem. Turklāt grozījumi ļautu slimnīcām labāk plānot zāļu piegādes un izmaksas un uzlabot gatavību krīzes situācijām.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem slimnīcu aptiekām nav tiesību pašām importēt zāles un aktīvās vielas, un tas nozīmē, ka tām medikamenti jāiegādājas no Igaunijā reģistrētiem vairumtirgotājiem.

Likumprojekts paplašinātu potenciālo piegādātāju loku slimnīcu aptiekām, ļaujot slimnīcu konkursos Igaunijā piedalīties ne tikai Igaunijā reģistrētiem zāļu vairumtirgotājiem, bet arī prasībām atbilstošiem Eiropas Savienības vairumtirgotājiem.

Veselības nozares Stratēģiskās padomes atkārtoti tika pausts atbalsts veselības ministrei Baibai Rozentālei, prasot papildus 45.8 miljonus latu nozares glābšanai no sabrukuma.

Veselības ministre Baiba Rozentāle klātesošos veselības aprūpes ekspertus iepazīstināja ar pirmdien, 3.augustā, iesniegtajiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumiem rast nepieciešamos līdzekļus slimnīcu glābšanai, veicot nozares iekšēju līdzekļu pārdali. Izanalizējot, piedāvātos ierosinājumus, medicīnas eksperti norādīja uz to ekonomisko nepamatotību un pauda pārliecību, ka tādi risinājumi sagrautu visu veselības aprūpes sistēmu.

Diskutējot par ZZS, iesniegtajiem priekšlikumiem, eksperti sašuta par tajos pausto nekompetenci medicīnas jautājumos. Ierosinājums no ambulatorās un primārās veselības aprūpes novirzīt līdzekļus slimnīcu uzturēšanai ir kļūdains, jo starptautiskā pieredze liecina, ka ekonomiski izdevīgāk ir nodrošināt ārstniecību ambulatori. Savukārt, līdzekļu samazinājums kompensējamajiem medikamentiem nozīmētu atstāt hroniskos slimniekus bez zālēm, kuri, nesaņemot medikamentus, tāpat akūtā stāvoklī nonāktu slimnīcās un tādējādi viņu ārstēšana izmaksātu vēl dārgāk.

2009.gada beigās nāksies lūgt valdībai piešķirt līdzekļus neatliekamās palīdzības apmaksai slimnīcās, tiekoties ar Slimnīcu biedrības un arī Veselības nozares stratēģiskās padomes pārstāvjiem, pieļāvusi veselības ministre Baiba Rozentāle.

Pieņemtie MK noteikumu grozījumi paredz, ka ar 1. septembri diennakts neatliekamo palīdzību Latvijā sniegs 20 slimnīcas. Pārējās slimnīcās būs pieejama ambulatorā ārstēšanas un dienas stacionāra ārstēšanās. 10 slimnīcas kļūs par aprūpes slimnīcām, kurās ārstēsies hroniskie pacienti. Šobrīd slimnīcām tiek gatavoti jaunie līgumu nosacījumi un arī konkrēts finansējuma piedāvājums. Ja tuvākā mēneša laikā pašvaldības savstarpēji vienosies par slimnīcu apvienību veidošanu, saraksts var tikt koriģēts.

Kaut arī slimnīcas faktiski ir bankrota priekšā, veselības ministre Baiba Rozentāle nepieļauj iespēju, ka Latvijas iedzīvotāji paliks bez veselības aprūpes.

Intervijā LNT raidījumam 900 sekundes B.Rozentāle izteica bažas, ka septiņas lielākās reģionālās slimnīcas un 3 universitātes slimnīcas ir maksātnespējas priekšā. Tāpat viņa izteica kritiku premjeram Valdim Dombrovskim par vilcināšanos parakstīt rīkojumu par Sabiedrības veselības aģentūras likvidāciju, jo tādā veidā izdotos ietaupīt līdzekļus, ko novirzītu ortopēdijas slimniekiem. «Varbūt viņš domā, ka pētīt kožļeņu ietekmi uz bērnu zobiem un izdot par to bukletus ir vērtīgāk nekā palīdzēt pacientiem, kas cieš sāpes,» izteicās B.Rozentāle.

Jau vēstīts, ka B. Rozentālei līdz šodienas plkst.14, kad paredzēta valdības koalīcijas partiju sēde, jāsniedz premjeram Valdim Dombrovskim detalizēta informācija par veselības jomas finansējuma sadalījumu mēnešu griezumā 2008.gadā, 2009.gada pirmajā un otrajā pusgadā. V. Dombrovskis piektdien lūdza veselības ministrei arī nekavējoties sniegt paskaidrojumu par vieglās pasažieru automašīnas iegādi Daugavpils Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas vajadzībām. Izsludinātajā iepirkuma konkursā izvirzītas tādas ikdienas darbam diezin vai nepieciešamas prasības mašīnas aprīkojumam kā, piemēram, gaismas diožu lampas un ādas apsildāmi sēdekļi. Taču 900 sekundēm ministre teica, ka, lai arī šī situācija ir nenormāla, šis nav ministrijas kompetences jautājums, jo šo staciju apkalpo SIA NNP, un, «ja viņš ir privātais, tad viņš pērk to, ko grib.»

Veselības ministre Baiba Rozentāle ir pārliecināta, ka Latviju nepametīs liels ārstu skaits, viņasprāt, valsti varētu pamest, augstākais, 10% ārstu. Tas nozīmēt, ka apmēram 600 speciālistu pamestu tirgu.

Db konferencē «Kā atveseļot veselības aprūpi Latvijā?» B.Rozentāle pauda pārliecību, ka lielākā daļa no medicīniskā personāla, kas nolems strādāt ārzemēs, pēc kāda laika atgriezīsies.

B.Rozentāle informēja, ka Veselības ministrija (VM) turpina darbu pie birokrātijas sloga samazināšanas, piemēram, atceļot ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu, samazinot dzeramā ūdens monitoringa biežuma samazināšana pārtikas uzņēmumos.

Tāpat tiek palielināta iespēja iedzīvotajiem saņemt medicīnisko aprūpi mājās, bet trūcīgajiem iedzīvotājiem tiek paplašināts to pakalpojumu klāsts, kas viņiem būs bez maksas.

Baiba Rozentāle uzdevusi pārtraukt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras VOAVA veiktās ārstniecības iestāžu kontroles un līdz 7.augustam iesniegt iestādes reorganizācijas plānu un jauno struktūru.

Tādējādi tikšot paātrināta VOAVA reorganizācija, sola B. Rozentāle. «Šajā slimnīcām kritiskajā situācijā primārais ir pacientu ārstniecība, tādēļ ārstniecības iestādēm ir nopietni jākoncentrējas tikai un vienīgi līdzekļu plānošanai, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību. Jebkādas birokrātiskas procedūras un kontroles šajā brīdī jāpārtrauc. VOAVA galvenais uzdevums ir pamatoti un precīzi saplānot katras iestādes finansējumu, bet ar uzraudzību nodarbosies tikai viena institūcija – Veselības inspekcija,» tā B. Rozentāle.

Tā saucamās cūku gripas uzliesmojums varētu būt rudenī un ziemā, LNT raidījumā 900 sekundes atzina veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņā norādīja, ka jaunās gripas vīrusa uzliesmojums gaidāms ziemā – decembrī, janvārī un februārī, kad parasti vērojams vīrusu izplatības palielināšanās.

Patlaban pret jauno gripu vēl nav izstrādāta vakcīna, kas šobrīd esot klīniskās izpētes stadijā. Rudenī un ziemā, kad valstī varētu sākties plaša jaunās gripas izplatība, vakcīnas pret to nebūšot. Rozentāle sacīja, ka cilvēkiem nevajadzētu uzķerties uz jau izskanējušajiem piedāvājumiem pirkt vakcīnas, jo to vienkārši vēl nav. Tā ir vai nu krāpniecība vai, iespējams, tiek piedāvāti priekšlīgumi, tā Rozentāle. Viņa sacīja, ka ziemā pandēmijas laikā ar jauno gripu Latvijas slimnīcās varētu nonākt ap 8000 cilvēku.

Nākamajā valdības sēdē jābūt lems par valsts galvoto kredītu izmantošanu lielo slimnīcu attīstības projektiem, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja veselības aizsardzības ministre Baiba Rozentāle.

Koalīcijas padomē esot panākta vienošanās, tāpēc valdībā jābūt pozitīvam balsojumam, norādīja B. Rozentāle. Tūlīt pēc valdības balsojuma varētu izsludināt konkursu Bērnu klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Nav pareizi, ka nauda, kas domāta attīstībai, guļ bez izmantošanas, uzskata ministre. Jau iepriekš vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) vasaras vidū apturēja vairākus Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumus par vairākiem miljoniem latu. Ņemot vērā, ka finansējums šiem projektiem bija paredzēts no valsts galvotajiem kredītiem, FM lūdza Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcas biznesa plānus.

Veselības ministrijas padotības iestādes novērsīs Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības, taču tās neesot tādas, lai uzsāktu «raganu medības», norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka to gan vēlētos arī viens otrs oponents. Taču katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību esot jādod iespēja pilnveidot savu darbu. VK izteiktie secinājumi esot rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai.

Tai pat laikā visas kontrolei pakļautās ārstniecības iestādes aizvadītajā gadā esot izpildījušas galveno funkciju, proti, sniegušas kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida ārstnieciskos pakalpojumus.

Db jau ziņoja, ka pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti un lietderību vairākās veselības aprūpes un izglītības iestādēs, VK konstatējusi, ka šīs iestādes «neekonomiski un neefektīvi» izlietojušas līdzekļus 2.79 milj. Ls apmērā.

No kurienes ņemt veselības aprūpei nepieciešamos miljonus, skaidrības nav. To intervijā Db atzīst veselības ministre Baiba Rozentāle, vienlaikus norādot, ka iestājas pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, jo šāds solis būtiski palielinātu nodokļu slogu.

Jūs esat paudusi, ka veselības aprūpei jau novembrī varot pietrūkt nauda, un tāpēc jālūdz valdībai papildu 90 miljonus latu. Kas notiks, ja šī nauda netiks piešķirta?

Kad veselības aprūpi skāra pirmie valsts budžeta grozījumi, samazinot nozarei finansējumu, tika paredzēts atvirzīt plānveida medicīnisko palīdzību. Te runa bija par 39 miljoniem latu. Jāatzīst, ka tiešām ir tāda plānveida palīdzība, ar kuras sniegšanu var nedaudz nogaidīt, savukārt neatliekamā palīdzība ir jānodrošina nekavējoties, jo ir situācijas, kad veselības stāvoklis ir tāds, ka tūlītēja nerīkošanās var apdraudēt cilvēka dzīvību. Var rasties tādi neatgriezeniski traucējumi, kas ietekmētu cilvēku. Piemēram, ķirurģisku iejaukšanos aklās zarnas iekaisuma gadījumā atlikt nevar. Vilcināties nedrīkst arī onkoloģisko saslimšanu un vienā otrā citā gadījumā. To visu sakārtojot, varēja atļauties samazināt finansējumu par minētajiem 39 miljoniem latu. Taču tad nāca ārkārtīgi voluntārais samazinājums vēl par 45 miljoniem latu plus 20 % pārvaldei. Par pārvaldi es neuztraucos, taču, ņemot nost šos 45 miljonus, mēs «iebraucam» neatliekamajā palīdzībā.

Tautas partija par jauno veselības ministru izvirzījusi Latvijas Infektoloģijas centra direktori Baibu Rozentāli, kura jau pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē varētu tikt apstiprināta jaunajā amatā, ziņo Neatkarīgā.

«Nevērtējot pat viņas kvalifikāciju, es redzu, ka ar viņu viss ir kārtībā. Un, kas man ļoti patīk, ir degsme un uguntiņas acīs, un vēlme šajā ārkārtīgi grūtajā situācijā aiziet prom no tādas drošas stabilas vietas un mesties iekšā ministra darbā pie tām grūtajām reformām, kas veselībā ir jāveic,» sacīja M. Segliņš.

Savukārt LNT raidījumam 900 sekundes B. Rozentāle norādīja, ka pirmais darbs ministrijā būs veikt funkciju auditu, lai saprastu, kuras funkcijas Veselības ministrijai ir primāras un nepieciešams atstāt.

Universitātes un lielajām reģionālajām slimnīcām steidzami jāpiešķir papildu 45 miljoni latu, pretējā gadījumā šīs slimnīcas medicīnisko palīdzību varēs turpināt sniegt vēl tikai divus mēnešus.

To preses konferencē paziņoja veselības ministre Baiba Rozentāle. «Finansiālā situācija veselības aprūpē ir absolūti kritiska. Faktiski universitātes un lielajās reģionālajās slimnīcās neatliekamās veselības aprūpes sniegšana ir iespējama vēl tikai aptuveni divus mēnešus, pēc tam šīs slimnīcas vienkārši bankrotēs. Tāpēc no budžeta steidzami ir jāatvēl šīm slimnīcām vismaz 45 milj. Ls,» tā B. Rozentāle, piebilstot, ka nepieciešamie budžeta grozījumi ir sagatavoti iesniegšanai valdībā 28. jūlijā.

Viņa piebilda, ka paralēli tiks turpināta arī veselības aprūpes nozares restrukturizācija pēc iepriekš paredzētā scenārija.

Premjeram Valdim Dombrovskim un Finanšu ministrijai Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija (LZLA) ir iesniegusi lūgumu izvērtēt iespēju piešķirt zāļu lieltirgotājiem nodokļu atlaides slimnīcu parādu saistību apmērā.

LZLA paskaidro, ka tas darīts, ņemot vērā to, ka Veselības ministrijai (VM) nav brīvu finanšu līdzekļu, kurus novirzīt izveidojušos slimnīcu parādu saistību dzēšanai par piegādātajām zālēm.

Tādējādi tiktu nodrošināts ātrs un efektīvs slimnīcu parādu saistību dzēšanas mehānisms, bez papildus budžeta finanšu līdzekļu piesaistīšanas. Šāds risinājums ļautu zāļu lieltirgotājiem savlaicīgi norēķināties ar zāļu ražotājiem par slimnīcām veiktajām piegādēm, turklāt pacientiem tiktu nodrošināta netraucēta veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana slimnīcās, norāda LZLA.

Asociācija atzīmē, ka 13.augustā ir notikušas sarunas ar VM un Latvijas slimnīcu biedrību par slimnīcu uzkrāto parāda saistību dzēšanu. Jau iepriekš LZLA bija iesniegusi VM informāciju par slimnīcu kopējām parāda saistībām 7.73 miljonu latu apmērā, no kurām 4.1 miljons lati ir kavētās parāda saistības.

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

Veselības ministri Baibu Rozentāli šodien Bauskā sagaidīs iedzīvotāju protesta akcijas, LNT raidījumā 900 sekundes telefonsarunā brīdināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.

Ministres argumenti, ka Bauskas slimnīcā paliks aprūpes un neatliekamās palīdzības funkcijas, kā arī taisnošanās par samazināto finansējumu nav pārliecinoši, tāpēc, visticamāk, iedzīvotāji ministres ierašanos sagaidīs ar protesta akcijām, prognozēja V. Veips.

Iedzīvotājus neapmierina solījums, ka medicīnisko palīdzību varēs nodrošināt Jelgavas un Rīgas slimnīcās, izmantojot Bauskas šoseju. Bauskas slimnīcai nav parādu, nav kredītsaistību, tā ir labi izremontēta un aprīkota ar dārgām, modernām medicīniskajām iekārtām. Tāpēc jautājumu par reorganizāciju ir daudz, bet atbildžu nav, norādīja pašvaldības vadītājs.

Bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām iestājusies Saskaņas centrā (SC).

SC Rīgas nodaļas vadītājs Sergejs Mirskis laikrakstam Latvijas Avīze apstiprināja ka Rozentāle patiešām ir uzņemta Saskaņas centrā.

Pati Rozentāle sarunā ar laikrakstu norādījusi, ka nevēloties pieskarties politikas tēmai.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam strikti norādījis, ka Rozentāle nebūs veselības ministre. «Kandidāts mums ir izraudzīts, bet pagaidām neatklāšu,» tā Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka SC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir guvis pārliecinošu uzvaru.

Veselības ministrija ne tik vien zinājusi par ilggadēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga atkāpšanās plāniem, bet tos iniciējusi, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Piektdien rīta agrumā, kad nebija vēl ne Dz. Mozga vēstules medijiem, ne ministrijas paziņojuma, Nekā personīga vaicāja, vai Veselības ministre Baiba Rozentāle viņa atlūgumu pieņems. Ministre no precīzas atbildes izvairījusies.

Uz žurnālistes jautājumu: «Vai viņa aiziešanai nav citi iemesli kā tikai veselības problēmas? » B. Rozentāle atbildējusi: «Pilnīgi noteikti nē. Es darīšu visu, lai profesors turpinātu strādāt pie slimnīcas attīstības. »