No kurienes ņemt veselības aprūpei nepieciešamos miljonus, skaidrības nav. To intervijā Db atzīst veselības ministre Baiba Rozentāle, vienlaikus norādot, ka iestājas pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, jo šāds solis būtiski palielinātu nodokļu slogu.
Jūs esat paudusi, ka veselības aprūpei jau novembrī varot pietrūkt nauda, un tāpēc jālūdz valdībai papildu 90 miljonus latu. Kas notiks, ja šī nauda netiks piešķirta?
Kad veselības aprūpi skāra pirmie valsts budžeta grozījumi, samazinot nozarei finansējumu, tika paredzēts atvirzīt plānveida medicīnisko palīdzību. Te runa bija par 39 miljoniem latu. Jāatzīst, ka tiešām ir tāda plānveida palīdzība, ar kuras sniegšanu var nedaudz nogaidīt, savukārt neatliekamā palīdzība ir jānodrošina nekavējoties, jo ir situācijas, kad veselības stāvoklis ir tāds, ka tūlītēja nerīkošanās var apdraudēt cilvēka dzīvību. Var rasties tādi neatgriezeniski traucējumi, kas ietekmētu cilvēku. Piemēram, ķirurģisku iejaukšanos aklās zarnas iekaisuma gadījumā atlikt nevar. Vilcināties nedrīkst arī onkoloģisko saslimšanu un vienā otrā citā gadījumā. To visu sakārtojot, varēja atļauties samazināt finansējumu par minētajiem 39 miljoniem latu. Taču tad nāca ārkārtīgi voluntārais samazinājums vēl par 45 miljoniem latu plus 20 % pārvaldei. Par pārvaldi es neuztraucos, taču, ņemot nost šos 45 miljonus, mēs «iebraucam» neatliekamajā palīdzībā.
Tātad — k
as notiks, ja minētā naudas summa netiks piešķirta?Kritiskais skaitlis ir 45 miljoni latu. Ja cilvēks var paiet ar spieķīti, un viņam sāp, tas vēl nav tik akūti, kā aklās zarnas iekaisuma gadījums, un nedaudz vēl var pagaidīt. Tajā pašā laikā slimība progresē, un cilvēks var pārvērsties par tik akūtu pacientu, ka viņš ir obligāti jāoperē. Ar to gribu teikt, ka ir jomas, kurās novilkt striktu robežu nav iespējams.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!