Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Ap Baltijas jūru esošajām valstīm būtu iespēja līdz 2030.gadam ik gadu nopelnīt papildu 32 miljardus eiro, ja tiktu atveseļota Baltijas jūras ekosistēma, informē kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» koordinatore Līga Ivanova.

Pētījumā «Baltijas jūras biznesa plāns» arī secināts, ka šādā veidā būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs.

Pētījuma veicēji norāda, ka Baltijas jūras vides stāvoklis nākotnē būtiski ietekmēs sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi valstīs ap jūru. Ja situācija Baltijas jūrā netiks uzlabota, vides stāvoklis var ievērojami pasliktināties, kā rezultātā izaugsmes tempi nebūs strauji un būs problemātiski izveidot jaunas darba vietas.

Lai Baltijas jūras reģions kļūtu par veiksmīgu biznesa vidi, eksperti rosina ieviest gudru tā pārvaldību, proti, visām Baltijas jūrā saimniekojošajām valstīm un nozarēm ir jāsadarbojas, jo būs 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs. Pēc ekspertu domām, būtu arī jānosaka stingrāku atbildību un jāsāk komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus, ietekmes.

Nākamgad nozvejas kvotas reņģēm un Baltijas jūras austrumu krājuma mencām palielinātas, bet brētliņām – samazinātas.

To paredz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē Luksemburgā apstiprinātās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā.

«Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,» uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas, informē ministre. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bijis nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Latvijai izdevies panākt ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Baltijas jūras reģiona izaugsme šogad kļuvusi lēnāka, un līdz 2014. gadam tā būs pieticīgāka nekā ļauj valstu potenciāls. Lēnā izaugsme mazinās arī investoru riska apetīti, arvien palielinot konkurenci starp Baltijas jūras reģiona valstīm par investīcijām un tirdzniecības plūsmām.

Šāds secinājums radies jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Tuvākajos pāris gados ekonomikas izaugsme Latvijā būs nedaudz straujāka nekā Baltijas jūras reģionā vidēji, tomēr nedaudz lēnāka nekā daudzās attīstības valstīs, norādīts pētījumā.

Prognozējams, ka izaugsme Baltijas jūras reģionā 2012. gadā palēnināsies līdz 2,3%, nedaudz straujāk pieaugot 2013. gadā (par 2,4%) un 2014. gadā (par 2,9%). Savukārt Latvijas izaugsme tiek prognozēta straujāka nekā reģionā vidēji, proti, 4,0%, 3,5% un 5,2% apjomā attiecīgi 2012., 2013. un 2014. gadā.

Runājot par konkurenci, pētījumā secināts, ka šķēršļi izaugsmei Baltijas jūras reģiona valstīs daudzos gadījumos ir līdzīgi, piemēram, darba tirgus nelīdzsvarotība, demogrāfijas izaicinājumi, izmaksu konkurētspējas uzlabošana. Tādēļ paredzams, ka valstu politikas veidotāji, visticamāk, centīsies rast uzlabojumus ļoti līdzīgās sfērās.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā pēc saspringtām diskusijām un konsultācijām, kas pirmdien, 10. oktobrī, risinājās visas dienas garumā un noslēdzās pusnaktī, ir apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2017. gadam, informē Zemkopības ministrija.

Par vairākām kvotām lēmums tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairākos gadījumos atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespēju samazinājumu.

Latvijai izdevās sekmīgi pārliecināt savus BALTFISH kolēģus un arī EK pārstāvjus, ka Rīgas jūras līča reņģes krājums ir labā stāvoklī. Tāpēc - atbilstoši Latvijas un Igaunijas zinātnieku atzinumam un Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldības plānam - šim krājumam bija iespējams pielietot uz pusi mazāku samazinājumu.

Salīdzinot ar citiem gadiem, visplašākā diskusija starp BALTFISH un Padomi izraisījās par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Daļa dalībvalstu atbalstīja EK piedāvājumu par zvejas iespēju samazināšanu 39 procentu apmērā austrumu mencai un 88 procentu apmērā rietumu mencai. Vairākas valstis, tai skaitā Latvija, kategoriski iebilda pret šo priekšlikumu un pamatoja to ar negatīvām sociālekonomiskajām sekām, kas skartu no zvejas atkarīgos piekrastes reģionus. Latvijas zinātnes pārstāvis konsultācijās ar EK papildus norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram iepriekšējos gados jau bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, sāk pakāpeniski atjaunoties un tālākos uzlabojumus ir iespējams sasniegt arī ar ne tik radikālu kvotu kritumu.

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Apbalvota starptautiskā konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015 Latvijas fināliste – Kokneses novada Bebru pagastā esošā Jura Sprukuļa zemnieku saimniecība Vecsiljāņi, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Šādu konkursu organizē visās Baltijas jūras reģiona valstīs, meklējot un cildinot labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu.

Konkursu organizē Pasaules Dabas Fonds kopā ar partneriem visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Latvijā konkursa partneris ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Z.s. Vecsiljāņi pārstāvēs Latviju, sacenšoties ar citu Baltijas jūras reģiona valstu finālistiem un pretendēs uz titulu Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015 un 10 000 eiro lielu naudas balvu. Uzvarētājs tiks nosaukts konferences Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai laikā šāgada novembrī Vācijā.

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Svinīgā apbalvošanā Helsinkos par konkursa «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013» uzvarētāju tika atzīts Igaunijas lauksaimnieks Juhans Sargavs, kurš saņēma naudas balvu 10 tūkst. eiro apmērā.

Apbalvojumu lauksaimnieks saņēma par inovatīvajām, daudzveidīgajām un izmaksu ziņā draudzīgajām metodēm, kas tiek praktizētas saimniecībā, lai samazinātu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, informē Pasaules Dabas fonda pārstāvji.

J. Sargavs ir viens no pirmajiem Igaunijā, kurš uzsāka praktizēt bioloģisko lauksaimniecību, dibinot savu saimniecību 1992. gadā. Viņš pievērsis īpašu uzmanību augu barības vielu noplūžu samazināšanai. Nesen saimniecībā izbūvēta īpaša ūdens attīrīšanas sistēma, tāpat tiek veidota speciāla ēdienkarte liellopiem; arī piena lopkopības blakusprodukti tiek izmantoti, lai samazinātu barības vielu noplūdi.

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums - globālā tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, ir sasniedzis 2 miljardu eiro caur platformu nofinansēto kredītu apjomu.

Šis sasniegums ir iedvesmojis Mintos komandu izveidot Mintos Impact Fund. Pirmais fonda projekts būs Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīva, kurā Mintos kopā ar investoriem sāks kopfinansējuma jeb crowdfunding kampaņu, lai no investoriem savāktu ziedojumus 100 tūkstošu eiro apmērā Pasaules Dabas Fondam (WWF asociētais partneris) un WWF Deutschland Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīvām.

Sasniedzot 2 miljardus eiro caur platformu finansētajos kredītos, Mintos komanda ir iedvesmota sniegt ieguldījumu sabiedrībā, nodibinot Mintos Impact Fund un īstenojot pirmo vides ilgtspējas iniciatīvu. Fonda pirmais projekts būs TheFuture% ar mērķi atbalstīt Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzību un saglabāšanu.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par pašreizējo elektroenerģijas pārvades tīklu – kāda ir tā kapacitāte, vai mums ar to pietiek un cik lielā mērā to paplašināt.

Tīkla attīstībā koncentrējamies uz esošās infrastruktūras uzlabošanu un jaunu starpvalstu savienojumu izveidi, taču, ja analizējam un prognozējam attīstības tendences plašākā reģionā, šāda pieeja ir pārāk lokāla. Pašreiz vēl katra valsts veido savu redzējumu un nav vienprātības pat starp iesaistītajām ministrijām un pārvades operatoru Latvijā. Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plānā (BEMIP), gatavojot elektrotīklu sinhronizācijas tehnisko scenāriju, Latvija iekļāvusi mērķi līdz 2030.gadam no atkrastes vēja iegūt 0,4 GW, taču industrija un investori prognozē, ka jaudas būs krietni lielākas. Tātad nozare nav tikusi ņemta vērā, un būs nepieciešams daudz spēcīgāks pārvades tīkls. Ja jau saprotam, ka pārvades tīkls tiks pilnveidots, protams, ekonomiski pamatoti un pārdomāti, kādēļ jau uzreiz to nedarīt ar ambiciozāku nākotnes skatījumu? Mums jāatbalsta Baltijas supertīkla (supergrid) izveide, ņemot par piemēru Ziemeļjūru, kur deviņas reģiona valstis ir apvienojušās Ziemeļjūras enerģētikas sadarbības padomē (North Seas Energy Cooperation) ar mērķi koordinēt atkrastes vēja enerģijas plānus, likumdošanas iniciatīvas un veidot vienotu tīklu, kas savienotu atkrastes vēja parkus ar enerģijas salām un sauszemi.

Lai arī apdraudējumi no Krievijas palielinās, bruņots iebrukums Baltijas reģionā nav iespējams, šodien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Pirms aptuveni 100 dienām uzsākot darbu Aizsardzības ministrijā, Vējonis neesot rēķinājies ar tādu notikuma pavērsienu, kādu Krievija veica Ukrainā. Tajā pašā laikā Baltijas valstis un Polija iepriekš vairākkārtīgi bija brīdinājušas NATO partnerus, ka Krievija ir iespējamais militāro draudu avots un pie šādiem secinājumiem «mēs nācām pēc kara Gruzijā un Krievijas bruņoto spēku mācībām Zapad 2013».

«Varbūt šajos vairākkārtīgajos brīdinājumos neviens negribēja ieklausīties. Agresija pret Ukrainu ieviesa būtiskas izmaiņas starptautiskajā drošības sistēmā un lika katrai valstij pārvērtēt savus aizsardzības plānus, tostarp arī Latvijā,» norādīja ministrs.

Baltijas jūras reģiona valstis, izņemot Krieviju, turpina augt. Krievija slīgst dziļāk recesijā un arvien vairāk ekonomiski izolējas, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015.gadā būs sarucis par 0,5%, tomēr tas ir tikai dēļ recesijas Krievijā, un parējās reģiona valstis aug. Zemāka naftas cena ir uzlabojusi patērētāju pirktspēju, bet negatīvi ietekmējusi naftas eksportētājus, jo īpaši Krieviju.

Līdz ar naftas cenu dramatiski saruka arī rubļa vērtība, tā pasliktinot Krievijas ekonomiskās problēmas, ko jau pirms tam bija saasinājušas Krimas aneksijas izraisītās sankcijas. Ja atskaita Krieviju, pārējās reģiona valstis 2015.gadā kopumā būs augušas par 2%. Tas ir pat nedaudz straujāk kā pērn (1,9%), galvenokārt pateicoties spējākai izaugsmei Zviedrijā, Polijā un Dānijā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu "Orsted", kas tostarp paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka izveides Rīgas jūras līcī līdz 2030.gadam, informē "Enefit" pārstāvji.

Uzņēmums atgādina, ka pagājušā gada septembrī Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu par atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.

Energokompānijas pārstāvji skaidroja, ka "Enefit" un "Orsted" plāno izveidot kopuzņēmumu atkrastes vēja enerģijas iespēju apgūšanai Baltijas valstīs, kas ietvers arī "Liivi" atkrastes vēja parka projektu Rīgas jūras līcī.

"Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas būtiski veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai. Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģija, kas iegūta no jūras vēja, un mēs ceram, ka sadarbībā ar "Enefit" spēsim sekmīgi īstenot šo potenciālu," norāda "Orsted" kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Kopumā no visām Baltijas jūras reģiona valstīm Latvijai ir devītais augstākais Baltijas jūras indekss (Baltic Sea index, BSI), kas raksturo kopējo biznesa vidi. Gan Igaunijai, gan Lietuvai šis indekss ir lielāks, un kopumā pasaules vērtējumā Latvijas biznesa vides indekss atrodas nedaudz zem vidējā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa vides indeksa.

Latvijas BSI šogad Swedbank pētījumā novērtēts ar 6,3 punktiem no desmit maksimālajiem. Lietuva ir tikai nedaudz priekšā un tās BSI ir6,4 punkti, bet Igaunijai – 7,4 punkti, raksta BBN.

Pēdējā vietā pēc biznesa vides vērtējuma atrodas Ukraina, kuras BSI ir 3,9 punktu apmērā. Visvairāk punktu piešķirts Somijai, tai seko pārējās Skandināvijas valstis, Vācija un Igaunija, informē medijs.

Lietuvas un Latvijas BSI ir nedaudz augstāks par vidējo, šīm valstīm seko Polija, savukārt Krievija un Ukraina atrodas pēdējās vietās.

Biznesa vides novērtējuma saraksts līdzīgs bija arī pērn, tomēr šogad Vācijai atkal izdevās pārspēt Igauniju. Tāpat kopš pērnā gada Somijas, Vācijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas vērtējums ir palielinājies.

Apvienojoties četrām institūcijām Latvijā, ar partneriem Somijā un Zviedrijā sācies darbs pie projekta NutrInflow, kurā veicinās izpratni par meliorācijas sistēmu nozīmi un pilotteritorijās izveidos inovatīvus ūdens apsaimniekošanas pasākumus, tā ļaujot samazināt augu barības vielu noplūdi Baltijas jūrā, pastāstīja Zemgales Plānošanas reģiona pārstāvis Aigars Ieviņš.

Baltijas jūra ir viena no aizaugošākajām ekosistēmām pasaulē. Intensīvā lauksaimniecība Skandināvijas valstīs ir viens no piesārņotājiem, par kuru darbības regulēšanu diskutē jau ilgstoši. Ievērojams piesārņojuma apjoms rodas no slāpekļa un fosfora, kas atrodas upju ūdeņos, un liek attīstīties aļģēm, kas pēcāk patērē lielu daudzumu skābekli, atņemot to citiem organismiem. Pieaugot ražošanas intensitātei Latvijā, arī mēs saskarsimies ar šo pieredzi, un tāpēc jau laicīgi nepieciešams meklēt risinājumus risku novēršanai.

Rīkojoties lokāli, ieguvumu ir iespējams radīt globāli. Trīs gados projekta partneri Latvijā - biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgavas novads un Zemgales Plānošanas reģions - īstenos pasākumu kopumu ar virsmērķi samazināt iespējamās barības vielu noplūdes.

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.