Baltijas jūras reģiona valstis, izņemot Krieviju, turpina augt. Krievija slīgst dziļāk recesijā un arvien vairāk ekonomiski izolējas, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.
Reģiona iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015.gadā būs sarucis par 0,5%, tomēr tas ir tikai dēļ recesijas Krievijā, un parējās reģiona valstis aug. Zemāka naftas cena ir uzlabojusi patērētāju pirktspēju, bet negatīvi ietekmējusi naftas eksportētājus, jo īpaši Krieviju.
Līdz ar naftas cenu dramatiski saruka arī rubļa vērtība, tā pasliktinot Krievijas ekonomiskās problēmas, ko jau pirms tam bija saasinājušas Krimas aneksijas izraisītās sankcijas. Ja atskaita Krieviju, pārējās reģiona valstis 2015.gadā kopumā būs augušas par 2%. Tas ir pat nedaudz straujāk kā pērn (1,9%), galvenokārt pateicoties spējākai izaugsmei Zviedrijā, Polijā un Dānijā.
Zemākas naftas cenas negatīvi ietekmēja Norvēģijas izaugsmi, savukārt recesija Krievijā – Somiju un Baltijas valstis, skaidro eksperti.
Sagaidāms, ka līdz ar recesijas beigšanos Krievijā, reģions kopumā 2016.-2017.gadā atgriezīsies pie izaugsmes. Ja atskaita Krieviju, reģionā gaidāma izaugsme ap 2,1% gadā, kas ir pat nedaudz lielāka par 1,8%-1,9% eirozonā prognozēto izaugsmi.
Pērn, ģeopolitiskie riski saistībā ar Krieviju reģiona dienas kartībā bija ļoti augstu. Pašlaik redzams, ka līdz šim tas ir pārdzīvots diezgan labi, saka eksperti. Tomēr pagājušais gads arī skaidri parādīja, ka lielākie riski saistās nevis ar Krieviju, bet ar pašu Eiropu, ja tā ir ekonomiski vāja un politiski sadrumstalota. To īpaši labi var redzēt no Baltijas valstu perspektīvas: pirmkārt, vāja ES ekonomika nozīmē vāju eksporta un ekonomikas izaugsmi, un, otrkārt, ja Eiropas valstis ir galvenokārt aizņemtas ar iekšpolitiku un maz domā par stratēģiskām kopējām problēmām, tas vājina Eiropas ekonomiku.
Šobrīd galvenais izaicinājums Eiropas politiskajai un ekonomiskajai vienotībai ir bēgļi. Neorganizētas bēgļu plūsmas rada ne tikai drošības riskus, bet arī riskus politiskai stabilitātei. Radikālas un pret ES vienotību vērstas partijas gūst arvien vairāk atbalstītāju, bet protekcionisms (piemēram, atgriežot robežas ES iekšienē) neizbēgami mazinās izaugsmi. Vājāka izaugsme, savukārt, palielina neapmierinātību un paver lielākas iespējas radikālākiem un populistiskākiem politiskiem spēkiem.
Swedbank ekonomistu skatījumā, lai mazinātu šos riskus un veicinātu straujāku ilgtspējīgu izaugsmi, ir nepieciešama lielāka ekonomiskā integrācija un politiska sadarbība – ne tikai Baltijas jūras reģiona iekšienē (izņemot Krieviju, kas turpina izolēties), bet arī Eiropas un pasaules mērogā. Jo ciešāk ekonomiski integrētāka un politiski vienota būs Eiropa, jo vieglāk būs tikt galā ar tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, pašreizējā bēgļu krīze.