Apvienojoties četrām institūcijām Latvijā, ar partneriem Somijā un Zviedrijā sācies darbs pie projekta NutrInflow, kurā veicinās izpratni par meliorācijas sistēmu nozīmi un pilotteritorijās izveidos inovatīvus ūdens apsaimniekošanas pasākumus, tā ļaujot samazināt augu barības vielu noplūdi Baltijas jūrā, pastāstīja Zemgales Plānošanas reģiona pārstāvis Aigars Ieviņš.
Baltijas jūra ir viena no aizaugošākajām ekosistēmām pasaulē. Intensīvā lauksaimniecība Skandināvijas valstīs ir viens no piesārņotājiem, par kuru darbības regulēšanu diskutē jau ilgstoši. Ievērojams piesārņojuma apjoms rodas no slāpekļa un fosfora, kas atrodas upju ūdeņos, un liek attīstīties aļģēm, kas pēcāk patērē lielu daudzumu skābekli, atņemot to citiem organismiem. Pieaugot ražošanas intensitātei Latvijā, arī mēs saskarsimies ar šo pieredzi, un tāpēc jau laicīgi nepieciešams meklēt risinājumus risku novēršanai.
Rīkojoties lokāli, ieguvumu ir iespējams radīt globāli. Trīs gados projekta partneri Latvijā - biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgavas novads un Zemgales Plānošanas reģions - īstenos pasākumu kopumu ar virsmērķi samazināt iespējamās barības vielu noplūdes.
Lai to panāktu, darba grupās tiksies projekta partneri, pārstāvji no ministrijām un iesaistītajām institūcijām, ko papildinās reģionālās pašvaldību speciālistu diskusijas. Šādā veidā iecerēts uzlabot reģiona mēroga tehnisko risinājumu izstrādi, kas reglamentētu meliorāciju un ūdens novadīšanu pašvaldību un zemnieku saimniecību teritorijās.
Par NutrInflow pilotteritoriju, kurā praksē izmēģināt inovatīvus meliorācijas risinājumus, izvēlēts Lielupes sateces baseins. Tas aptver plašas intensīvās lauksaimniecības teritorijas, kur vienlaikus teritorijas ir meliorētas un tās šķērso daudzas ūdensteces. Attiecīgi minētie ūdens objekti kalpo par transporta vidi barības vielām. Lai meklētu risinājumus riska mazināšanai, praksē tiks izmēģināti vairāki tehnoloģiskie risinājumi barības vielu aizturēšanai. Jelgavas novada Viesturciemā tiks atjaunota Sodītes grāvja caurtece, veicot divpakāpju novadgrāvju izveidi, ko papildinās ūdens dabīgās pašattīrīšanās elementi. Līdzīga sistēma tiks izveidota Jelgavas novada Zaļeniekos un Tērvetes novadā, kur atjaunos Ailes strautu. Savukārt Auces novadā tiks pārbaudīta lauksaimniecības zemju novadgrāvjos ierīkoto ūdens līmeņa regulēšanas sliekšņu darbība.
Pārliecinoties par izveidoto sistēmu lietderību praksē, ar savu zinātnisko potenciālu projektā piedalīsies Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas arī ļaus labāk sagatavot jaunos lauku inženierzinātnes un mežu zinātnes speciālistus, kas nākotnē būs meliorācijas sistēmu projektētāji, veidotāji un apsaimniekotāji. Turklāt vides aizsardzības jautājumu izpratnes veidošanā tiks iesaistīti ne vien studenti, bet arī pilotteritorijās dzīvojošie skolēni, kas praksē pētīs grāvju ekosistēmu.
Tāpat projektā tiks izstrādāti dažādi informatīvie materiāli, apkopota partnervalstu labā prakse, izveidota rokasgrāmata par videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecības teritoriju meliorācijas sistēmās, un rīkoti dažādi izglītojoši semināri.
Projekts Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā jeb NutrInflow no 2015.gada septembra līdz 2019.gada februārim tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014.-2020.gadam. Tā kopējais budžets ir 1,78 miljoni EUR, no kuriem 85% ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansējums.
