Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Šobrīd izskatās, ka Latvija turpina lēni drāzties iekšā sienā – valsts zaudē iedzīvotājus, bet izglītības sistēma ražo nepietiekami kvalificētus cilvēkus – lieliskus gultu klājējus, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Raidījumā Dienas rīts Ģ. Rungainis uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmas saražotie cilvēki varbūt ir lieliski gultu klājēji un sēņu lasītāji, bet nav matemātiķi, fiziķi un ķīmiķi.

Tāpat viņš norādīja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums apstiprina Latvijas statusu kā valsts ar vieniem no zemākajiem nodokļiem, bet nākotnē vajadzētu nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz patēriņu, kā arī risināt demogrāfijas jautājumus. «Ilgtermiņā valsts, kas zaudē 1,2% iedzīvotāju gadā nevar cerēt uz ekonomikas attīstību. Līdz ar to jābūt politikai, kas to reversē. Šobrīd izskatās, ka turpinām lēni drāzties iekšā sienā,» sacīja Ģ. Rungainis.

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem².

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti³.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Aizliegumi vai nozares pārregulēšana nerisinās ātro kredītu radītās problēmas - nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, savu uzskatu pauž Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, nepieciešams paaugstināt minimālās aizņemšanās vecumu augstas atlīdzības kredītiem, rēķinot visas izmaksas, piemēram, virs 24%, līdz 25 gadiem, kā arī ierobežot kopējo maksimālo likmi līdz 48% gadā.

«Ja, kā apgalvo pietuvinātie, slikto kredītu apjoms līderiem ir ap 8%, tas industrijas rentabilitāti normalizētu no fantastiskas uz vienkārši lielisku,» žurnālā Kapitāls norāda Rungainis. Tāpat nepieciešams ierobežot reklāmas iespējas, kā arī nodrošināt bezmaksas «atdzišanas» periodu starp kredīta apstrādes sākumu un naudas saņemšanu ar piedāvājumu atteikties no kredīta 24 vai 48 stundas.

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Riska kapitāla tirgus Latvijā pēckrīzes periodā ir sācis visai strauji attīstīties. Ņemot vērā Latvijas nelielo tirgu, riska kapitāla pieejamība un veikto investīciju apjomi kopumā ir salīdzinoši augsti, liecina investīciju un apvienošanās darījumu portāla mergers.lv pētījums par vietējo un ārvalstu riska kapitāla fondu aktīvajiem ieguldījumiem Latvijā.

2014.gada 30.jūnijā desmit riska kapitāla fondu (7 – Latvijas un 3 – ārvalstu) aktīvo investīciju portfeli veidoja ieguldījumi 45 Latvijas uzņēmumos, tajā skaitā 19 no tiem bija tā saucamie jaunie start-up uzņēmumi, kas vai nu darbojas tikai pirmo gadu, vai arī vēl nav sasnieguši nozīmīgus darbības rādītājus. Vidējais gada apgrozījums Latvijas uzņēmumiem, kuros investēts riska kapitāls, bija 1,03 miljoni eiro, bet, neskaitot start-up uzņēmumus – 1,86 miljoni eiro. No 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam riska kapitāla fondi Latvijā ir veikuši 34 ieguldījumus gan jaunos, gan jau esošajos riska kapitāla uzņēmumos.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

«Mūsu naudiņa ir brīnišķīga. Tā ir skaista, aizsargāta labāk nekā eiro, tā ir mūsu nostalģija un lepnums, bet ekonomiski un monetāri tā ir eiro surogāts, ar kuru iegūstam gandrīz visus eiro sliktumus, bet negūstam ne tuvu visus labumus,» - šādu viedokli žurnālam Kapitāls pauž IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš norāda: ja neesam gatavi dzīvot ar latu kā brīvi peldošu valūtu un visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām - nestabilitātēm, spēcīgām valūtas svārstībām, pārredzamā nākotnē - augstākiem procentu maksājumiem un valsts parāda apkalpošanas izmaksām, lielākiem investīciju un uzkrājumu riskiem, augstākām valūtas maiņas izmaksām, zemākām depozītu garantijām, nestabilāku un mazāk kreditētspējīgu banku sistēmu -, tad «ātrāk jāizdzer rūgtās zāles līdz galam - jāpieņem eiro ne tikai «de facto», bet arī «de iure»».

Rungainis norāda, ka eiro nav mūsu ekonomiskās attīstības stadijai atbilstoša un ērta valūta un reti kad būs. Ar eiro ieviešanu nāksies domāt par jaunu administratīvi regulējošu mehānismu ieviešanu, kas mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus nākotnē, kā arī par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu eksportspējīgu un importu aizvietojošu ražošanu citām metodēm, jo nebūs visefektīvākās - konkurētspēju regulējoša valūtas kursa. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šāda instrumenta darbību mēs Latvijā tā arī nekad neesam redzējuši, tādējādi vieglāk atteikties.

Rīga ir galvenā problēma, kas traucē Latvijai veiksmīgi piesaistīt investīcijas un cilvēkkapitālu, Latvijas Universitātes (LU) forumā Latvijas attīstības ārējie faktori sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš vērsa uzmanību, ka pilsētai, lai tā veiksmīgi piesaistītu investīcijas un cilvēkkapitālu, jābūt tādai, kāda šobrīd Rīga nav. Piemēram, Rīga šobrīd ir politiskā pretfāzē» ar valsti un tā vienkārši nav pievilcīga, uzskata Rungainis. Viņš uzskaitīja vairākus mērķus, kas Rīgai būtu jāsasniedz, lai kļūtu par pievilcīgu pilsētu.

«Ir jābūt mērķim Rīgai būt vienai no desmit pilsētām, kur ir labākie dzīvošanas apstākļi. Rīgai jābūt arī Top10 «gourmet» galamērķim, vienam no Top10 Eiropas izglītības centriem, lai piesaistītu jaunus un izglītotus cilvēkus, nevis pabalstu meklētājus. Tāpat Top10 kultūras galamērķim. Svarīgi, lai lidosta Rīga iekļūst 40 Eiropas lielāko lidostu vidū. Ja būs spēcīga lidosta, Rīga attīstīsies un veidosies,» pārliecināts Rungainis.

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Privātais un riska kapitāls pieprasa sakārtotu politisko un ekonomisko vidi

Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds deklarē, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) perspektīvu, ambiciozu projektu atbalstu var iegūt, piesaistot riska kapitālu, tomēr Latvijas MVU spēja pārliecināt investorus par savu ideju spožumu un varēšanu ir krietni ierobežota, jo trūkst kapitāla uzņēmuma izveides un veiksmīgas darbības uzsākšanas stadijā. Riska kapitālisti atbalstam lūkojas pēc jau stabilu, pelnošu uzņēmumu pretencioziem augstāka riska projektiem, bet uzņēmumi ir piesardzīgi investoru piesaistē. Atbalsts MVU pamatā tiek sniegts ar valsts garantijām. Kapitāla tirgus stimulēšanai un investoru aizsardzības stiprināšanai Ekonomikas ministrija (EM) ir solījusi šā gada laikā veikt izmaiņas Komerclikumā. Jūlija beigās Ministru kabinets atbalstīja grozījumus biznesa inkubatoru programmā, nosakot, ka inkubācijas pakalpojumu priekšfinansēšanai arī komersanti, kas darbojas biznesa inkubatorā, var saņemt aizdevumu no akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcijas Altum.

Latvijas aviācijas sektora pienesums tautsaimniecībai ir 105,5 milj. Ls, bet tas prasa arī arvien jaunus valsts ieguldījumus, šodien raksta Dienas bizness

Prestižā Oksfordas ekonomistu un IATA (Starptautisko aviācijas transporta asociācijas) veiktā pētījumā par Latvijas aviācijas ietekmi uz tautsaimniecību secināts, ka šis sektors 2010. gadā ir radījis 105,5 milj. Ls pienesumu ekonomikai, kas atbilst 0,8% no IKP. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs Eiropā. Šo pētījumu šodien prezentēs ļoti augstā līmenī, pieaicinot gan vairāku Latvijas ministriju pārstāvjus, gan IATA viceprezidentu Rafaelu Švarcmani, Lidostas Rīga vadītāju Arni Luhsi un airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu, kā arī citus ekspertus. Aviācijas un ekonomikas ekspertus šajā pētījumā minētie cipari īpaši nepārsteidz – tie bija zināmi jau iepriekš. Lai arī vārdā netiek minēts uzņēmums vai institūcija, kas šo pētījumu Oksfordas ekonomistiem ir pasūtījis, ir noprotams, ka tas lielā mērā kalpo nacionālā aviopārvadātāja airBaltic interesēm un ļauj pamatot esošos un nākošos valsts ieguldījumus airBaltic.

Lai Latvija sekmīgi attīstītos, būtu jāpārtrauc «slaucamās govs Rīgas» badināšana, savā slejā žurnālā Kapitāls raksta investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Pievēršoties valsts depopulācijas problēmai, Rungainis aicina izvairīties no «apdzīvoto vietu uzsēdināšanas uz žēlastības dāvanu adatas».

«Mums ir cilvēki vietās, kur nav un nebūs darba, jo radīt šīs darbavietas tur ir un vienmēr būs pārāk dārgi. Mums ir darbs tur, kur trūkst cilvēku. Mums trūkst cilvēku ar iemaņām un specialitātēs, kas radītu augstāku pievienoto vērtību. Mums ir par daudz cilvēku specialitātēs, kas Latvijā - ar pašreizējo un vēlamo ekonomikas struktūru - nav un nebūs vajadzīgas,» situāciju raksturo investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka loģiski būtu vairot cilvēku skaitu tajās vietās, kur vajag un var vairāk pelnīt, nevis piesaistīt cilvēkus bezcerīgās vietās, uzsēdinot šos cilvēkus un apdzīvotās vietas uz žēlastības dāvanu adatas.

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālajam stratēģiskajam investoram ir jābūt ieinteresētam kompānijas attīstībā Latvijā, pauda aptaujātie eksperti.

Latvijas finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka ir svarīgi noslēgt tādu darījumu, lai investori "airBaltic" neaizved prom no Latvijas.

Viņš atzina, ka nezina, kas ir šis potenciālais investors, taču norādīja, ka šāda investora esamība ir iespējama un arī loģiska. "Vai tas ar kaut ko materializēsies, tas droši vien ir atkarīgs no tā, kas palīdz vest šīs sarunas, cik kvalitatīvs būs šis process, un vai izdosies šī investora interesi saglabāt un nenonākt strupceļā," minēja Rungainis.

Tāpat Rungainis piebilda, ka tas nebūs vienkārši, ņemot vērā aviokompānijas finanšu rādītājus, un to, ka, lai gan Covid-19 pandēmijas posms ir noslēdzies, Baltijā un tostarp īpaši Latvijā tūrisms vēl nav atkopies. Tāpat ietekme ir jūtama no kara Ukrainā un ar to saistītiem faktoriem.