Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Rīgas satiksmes jaunā norēķinu sistēma esot klientiem ērtāka un lētāka, un Rīgas karte gatavojas «pārvilināt» visus Mobilly klientus pie sevis, Db.lv neslēpa Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, kura tiešā pārziņā arī ir Mobilly konkurenta izstrāde.

Jau ziņots, ka Rīgas satiksme izstrādājusi jaunu norēķinu sistēmu, kas ir tiešs konkurents Mobilly – pakalpojumam, ko līdz šim izmantoja Rīgas satiksme.

Rīgas kartes valdes loceklis Db.lv vairākkārt uzsvēra, ka galvenais apsvērums savas sistēmas izveidošanai ir ekonomiskais izdevīgums un ka jaunā sistēma uzņēmumam izmaksā daudz lētāk.

Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme izveidojis savu norēķinu sistēmu, kas tieši konkurē ar pašvaldības uzņēmuma līdzšinējo partneri Mobilly, savukārt tā meitas uzņēmums Rīgas Karte mēģina pārvilināt Mobilly klientus. Rīgas satiskmes pārstāvji atzīst, ka uzņēmums attīstījis savu norēķinu sistēmu, tomēr no Mobilly pakalpojumiem neatteikšoties.

[Ziņa papildināta ar Rīgas satiksmes un Rīgas kartes komentāru]

Pašvaldībai piederošā SIA Rīgas satiksme meitas kompānija Rīgas karte esot izsūtījusi norēķinu sistēmas Mobilly klientiem paziņojumu, kurā minēts, ka Rīgas satiksme pārtrauks sadarbību ar Mobilly, kā arī informēja, ka ir izstrādājusi savu norēķinu sistēmu, Db.lv apstirprināja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis. Lai arī V. Zaķis pauda, ka sadarbība ar Mobilly turpināsies Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs Db.lv atzina - informatīvajā vēstulē klientiem tika pausts, ka vasarā šī sadarbība tiks pārtraukta. Viņš uzskata, ka pa šo laiku klientiem būs iespēja pāriet no Mobilly sistēmas uz Rīgas satiksmes norēķinu sistēmu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme izvēlējusies jaunos mikroautobusus, kas no 1. maija pakāpeniski sāks veikt pasažieru pārvadājumus mikroautobusu maršrutu tīklā Rīgā. Uzņēmums savu pienākumu izpildei, izvēloties starp Volkswagen vai Mercedes-Benz spēkratiem, nolēmis par aptuveni 7 miljoniem latu pirkt 180 jaunus Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusus.

^{Papildināta ar 2. rindkopu.}

Vairākiem mikroautobusiem aizmugurē būs arī velosipēdu turētāji. Komars norādīja, ka tie būs pieejami atsevišķos maršrutos, kur būs pieprasījums, piemēram, reisos uz Vecāķiem.

Rīgas mikroautobusu satiksmes vadītājs Vitālijs Komars pastāstīja, ka uzņēmums veicis cenu aptauju un starp diviem pretendentiem - Volkswagen un Mercedes - izvēlējies iegādāties Mercedes ražotos Sprinter mikroautobusus. Tajos būs 19 sēdvietas un divas stāvvietas, kas paredzētas pasažieru ērtībām, izkāpjot no mikroautobusa. Prasību par stāvvietām izvirzījusi Rīgas satiksme, lai pasažieriem pirms izkāpšanas pie durvīm būtu vieta, kur nostāties un pieturēties, kamēr transportlīdzeklis vēl nav apstājies.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme patlaban neplāno ne pārdot, ne iznomāt tā rezerves parkā stāvošos autobusus vai trolejbusus, norādīja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Šādu iespēju varētu vērtēt tikai pēc tam, kad Rīgas satiksme būs iegādājusies jaunus autobusus un trolejbusus,» uzsvēra Zaķis, norādot, ka vēl pāragri runāt par to, ka Rīgas satiksme iznomās autobusus Rēzeknē jaunveidojamajam autobusu parkam.

Jau ziņots, ka Rēzeknes pašvaldība plāno veidot sabiedriskā autotransporta uzņēmumu SIA Rēzeknes satiksme, kas autobusus nomās no SIA Rīgas satiksme. Zaķis atzina, ka jaunveidojamā uzņēmuma pārstāvji ir viesojušies Rīgas satiksmē, un kādu sadarbības modeli noteikti ir iespējams atrast, tomēr viņš norādīja, ka tā bijusi pirmā iepazīšanās saruna un patlaban vēl nav skaidrs, ko un kā rēzeknieši vēlas darīt.

Aptuveni 30 pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieku šodien pulcējās Rātslaukumā pie Rīgas domes, lai iestātos par vienlīdzīgām darbinieku tiesībām un paustu neapmierinātību ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu.

Daļa piketa dalībnieku ir pagriezuši muguru pret Rīgas domi, lai simboliski norādītu, ka Rīgas dome pagriež muguru Rīgas satiksmē notiekošajam.

Piketa dalībniekiem kaklā uzkārti plakāti, kas vēsta Visām arodbiedrībām vienādas tiesības!, Par godīgu darbu prasām taisnīgu samaksu, Vilku likumiem Eiropā nav vietas, Rīgas satiksmes kabatas arodbiedrībām - nē! un Ar Rīgas satiksmi aizbrauc tikai jumts.

Daļa uzņēmumu darbinieku ir neapmierināti ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu. «Situācija ir komplicēta, jo vislielākā problēma ir darba devēja pamatarodbiedrība, kas faktiski nekādā veidā pat necenšas aizsargāt darbinieku intereses, tāpēc šie darbinieki ir izveidojuši savu arodorganizāciju, kas iestājušies mūsu arodbiedrībā kā vienā no struktūrvienībām. Jau ilgstoši vairāk nekā gadu mēģinām panākt, lai ar viņiem uzsāk sociālo dialogu, pieaicina sarunās, bet darba devējs spītīgi ignorē un cenšas visus jautājumus risināt no spēka pozīcijām,» aģentūrai LETA skaidroja Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības vadītāja Dace Kaminska.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau piekto reizi pilnveidošanai atdevis SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu. Divu gadu laikā tā arī nav radīts likumīgs pamats Rīgas pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem

Prettiesiskas darbības un mākslīgi radītas jukas jau rada sekas visā valstī, sarunā ar DB pauž AS Liepājas autobusu parks (LAP) valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

RS iepirkums Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos izsludināts 2016. gada vasarā. Tam kvalificējušies divi pretendenti – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) un divu uzņēmumu personu apvienība, kurā ietilpst LAP un SIA Nordeka.

«Mēs gadiem cenšamies panākt reālu konkurenci un sabiedriskā pakalpojuma iepirkuma likuma ievērošanu, bet mums vienkārši pārmet iepirkuma vilcināšanu,» uzsākot sarunu ar DB, saka L. Krongorns.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

SIA Rīgas satiksme turpina pieprasīt maksu no ēku īpašniekiem par sabiedriskā transporta kontakttīklu atsaišu noņemšanu no namiem, lai gan tiesa jau vienreiz lēmusi, ka šādai rīcībai nav likumiska pamata.

Divstāvu ēka Gogoļa un Lāčplēša ielas krustojuma tuvumā ir grausts. Par to, ka tā jānojauc, vienisprātis ir gan Rīgas dome, gan ēkas īpašnieces – SIA IM Konsultācijas – vadība. Taču jau vairāk nekā gadu (līgums ar būvniekiem par ēkas nojaukšanu noslēgts 2012. gada decembrī) to nav iespējams izdarīt, jo pie ēkas sienas piestiprinātas trolejbusa līnijas kontakttīkla atsaites. SIA Rīgas satiksme piekrīt ēkas nojaukšanai tikai tad, ja par atsaišu noņemšanu un pārlikšanu uz stabiem pašvaldības uzņēmumam samaksāsim 25,7 tūkst. eiro vai parakstīsim līgumu, ka noteiktā termiņā uzbūvējam jaunu ēku, pie kuras stiprināt atsaites, DB stāsta IM Konsultācijas valdes locekle Ināra Admine. Grausta nojaukšanas izmaksas aplēstas mazākas – ap 18,6 tūkst. eiro.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Ar cēlu mērķi no SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amata jūlija sākumā tika atsaukts Jānis Meirāns. Telefonsarunā Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks Dienas Biznesam izskaidroja, ka šis ir viens no soļiem labas pārvaldības virzienā Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Patiesie iemesli ir ne tikai Rīgas domes vēlme izskatīties labi, bet tīri praktiska vēlme izskatīties labi banku acīs, jo SIA Rīgas satiksme kredītportfelis ir apjomīgs. Tieši bankas pēdējos gados stingrāk pievērsušās labas pārvaldības jautājumiem, kas tā vai citādi nodrošina labāku uzņēmumu darbību un kredītu atmaksu.

«Ir situācija, kad Rīgas satiksme ir pasūtītājs, bet Rīgas karte – izpildītājs, tādēļ šāda situācija neizskatās labi. Mūsu vēlme ir parādīt labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos, un tas ir saistīts ar banku redzējumu,» tā Baraņņiks.

Par labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos iztaujāju arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju Latvijā Andri Grafu. Viņa publikācijas par šo tēmu atrodamas banku interneta vietnēs. Runājot par Meirāna situāciju vai līdzīgām, kādas Rīgas satiksmē un Rīgas kartē veidojušās arī iepriekš, no A. Grafa izvilināju labas pārvaldības esenci. «Primāri ir jāraugās uz interešu konflikta iespējamību,» sacīja A. Grafs, tā norādot, ka situācija, kad viens un tas pats cilvēks ir abu uzņēmumu valdēs, ir tikai viens no sliktas pārvaldības piemēriem. Tikpat labi šāda situācija veidojas, ja Rīgas satiksmes augsta ranga amatpersona kļūst par Rīgas kartes valdes locekli. Cik zemu skatīties? Banāli būtu satraukties, ja Rīgas satiksmes apkopēja ir Rīgas kartes valdē. Atbilde ir A. Grafa norādē uz interešu konfliktu.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkuma konkursā par jaunu autobusu un trolejbusu piegādi noslēgsies 31.janvārī, taču finansējuma avoti pagaidām ir neskaidri. Uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens norāda, ka finansējums ražotājiem būs jāpiesaista pašiem.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme šā gada investīciju plāni liecina, ka 175 jaunu autobusu iegādei šogad būtu nepieciešami apmēram septiņi miljoni latu, bet 125 trolejbusu iegādei - 9,6 miljoni latu, taču Bemhens norādīja, ka šie ir aptuveni skaitļi un reālā iepirkuma summa tiks precizēta iepirkuma konkursa rezultātā.

Rīgas satiksme veikusi pārrunas ar Latvijas bankām par iespējamu aizņēmumu transportlīdzekļu iegādei, taču neviena kredītiestāde par to nav izrādījusi interesi.

«Nedomāju, ka tā būtu neuzticība Rīgas satiksmei, bet mums ir pietiekami liela pieredze ar iepriekšējiem aizņēmumiem, kad aizdevumu saņemam, vairākām bankām apvienojoties, un šis modelis nav izrādījies pārāk veiksmīgs. Vienai bankai tas ir pietiekami liels apjoms. Banku apsvērumi ir jājautā tām pašām, bet tas neizslēdz iespēju, ja tāda interese ir, ka ražotājs piesaista Latvijas bankas,» sacīja Bemhens.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi Rīgas mēram Nilam Ušakovam kā SIA «Rīgas Satiksme» kapitāldaļu turētājam paskaidrojumus par vienas no lielākās galvaspilsētas kapitālsabiedrības pārvaldību, informē VARAM.

VARAM lūdz sniegt informāciju, kā N.Ušakovs ir pārvaldījis SIA «Rīgas Satiksme» darbu, kādi iekšējās kontroles mehānismi ir ieviesti, tāpat jautājumi sevī ietver informācijas sniegšanu par «Rīgas Satiksme» statūtu neatbilstību likuma prasībām, par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, ieķīlātajiem objektiem un uzņemtajiem finanšu riskiem saistību neizpildes gadījumā, arī par iepirkumu kontroles procedūrām «Rīgas Satiksme» un īstenotajiem korupcijas riska mazināšanas pasākumiem.

«Sākotnējā pārbaudē ministrija ir konstatējusi problēmas «Rīgas Satiksme» uzraudzībā, tāpēc esam pieprasījuši papildus informāciju pār SIA «Rīgas Satiksme» pārvaldību un finanšu stāvokli. Atbildes no Rīgas domes sagaidām divu nedēļu laikā,» komentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!).

Lielākā daļa Rīgas pašvaldības uzņēmumu pērn strādājuši ar peļņu; vērienīgākie zaudējumi Rīgas Centrāltirgum.

Rīgas pašvaldībai pilnībā pieder 13 kapitālsabiedrības. Lielākoties to darbība ir saistīta ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā uzņēmumu rādītāji ir salīdzinoši labi, un zaudējumus pērn piedzīvojuši četri no 13 uzņēmumiem – korupcijas skandālu epicentrā nonākusī pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas veselības centrs. Savukārt lielākā peļņa bijusi SIA Rīgas meži un SIA Rīgas ūdens. Šo uzņēmumu peļņa pērn bija vairāk nekā divi miljoni eiro katram.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem ir SIA Rīgas satiksme. Pērn uzņēmums pārvadājis 142,7 milj. pasažieru – par 0,5% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums veidoja 152,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,7 milj. eiro jeb 1,1% mazāk. Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pērn veidoja 44,5 milj. eiro. Kopumā neto apgrozījuma 29,2% veidoja ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 8,2% – autostāvvietu pakalpojumi un 62,6% – valsts un Rīgas pašvaldības finansējums zaudējumu segšanai. Ieņēmumu struktūras izmaiņas esot saistītas ar laika biļešu ieviešanu 2016. gadā un braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu Rīgas bērnudārzu darbiniekiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem u.c.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.