Tūrisma sezonā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi a/s Latvijas balzams (LB) veikalos Vecrīgā pieauguši par 30%- 40%.

Visvairāk šo tradīcijām bagāto dzērienu iecienījuši tieši tūristi no Krievijas, informē a/s Latvijas balzama zīmolu direktors Valters Kaže. A/s Latvijas balzams aprēķini liecina, ka pieaugot tūristu plūsmai, palielinās arī Rīgas Melnais balzams pārdošanas apjomi, kas īpaši labi redzams LB veikalos Vecrīgā un Jūrmalā. Piemēram, jauno izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis un tā viesu no kaimiņzemes lielā skaita iespaidā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi Jūrmalas un Vecrīgas veikalos ik gadu jūlijā pat pārsniedz gadu mijas pārdošanas apjomus.

To, ka Latvijas vizītkarte numur viens ir tieši Rīgas Melnais balzams, apliecina arī Krievijas tūrisma industrijas apvienības autobusu komisijas savu ceļotāju vidū veiktā un starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2012 prezentētā aptauja. Rīgas Melnā balzama eksporta pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug, pret pagājušo gadu +30%, šogad jau sasniedzot 30% no kopējā pārdošanas apjoma.

Rīgas Melnā balzama vēsture un tradīcijas veido produkta pievienoto vērtību, akcentē a/s Latvijas balzams Mārketinga direktore Inese Eglīte.

Db.lv jau vēstīja, ka kompānijas A.W.Olsen & Partners veiktā mārketinga ekspertu un vadošo akadēmisko spēku aptauja liecina, ka "uzņēmumi, kuru ražošanā joprojām ir produkti, kuriem bija laba atpazīstamība un augsts novērtējums padomju gados, ne vienmēr pilnvērtīgi ekspluatē zīmola vēsturiski sniegtās iespējas".

Projektu darba grupa atlasīja desmit zīmolus, kas tirgū ir vairāk nekā 17 gadus. Ekspertiem tika dota iespēja novērtēt šos zīmolus, kā arī sarakstu papildināt ar viņuprāt līdzvērtīgiem populāriem zīmoliem. Anketēšanas rezultātā par atpazīstamāko tika atzīts Rīgas melnais balzams. Augstu atpazīstamību izpelnījās Krievijā iecienītais Latvijas zīmols Rīgas šprotes eļļā.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Runā krieviski. Vācijā dzīvo jau vismaz divdesmit gadu. Atsaukdamies aicinājumam repatriēties, astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito gadu sākumā turp pārcēlies no bijušās Padomju Savienības kā Pievolgas vāciešu pēctecis vai ebrejs – tāds ir vidējā Latvijas pārtikas preču pircēja portrets Vācijā, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Laimas konfektes, Rīgas melno balzamu, Rīgas šprotes un citus Latvijas ražojumus viņš iegādājas tā dēvētajos Austrumu preču jeb krievu veikalos. Ja jāizvēlas starp Krievijas un Baltijas ražojumiem, viņš bieži dod priekšroku pēdējiem, jo jau kopš gadu desmitiem ielāgojis, ka «Baltijā viss ir mazliet labāk nekā Krievijā», skaidro laikraksts.

«Krievu veikali» ir gandrīz vienīgās tirdzniecības vietas Vācijā, kurās iegādājamas Latvijas pārtikas preces, jo iekļūt lielajās vācu tirdzniecības ķēdēs Latvijas ražotāji nespēj nepietiekamās jaudas un stingro nosacījumu dēļ. Tādēļ kopējos pārtikas eksporta rādītājos pārtikas galaprodukti uz Vāciju ieņem vien simbolisku vietu – lielākā daļa eksporta produkcijas ir starpprodukti Vācijas ražotāju vajadzībām. Tomēr Latvijas uzņēmumiem ir svarīgs arī šāds – kaut simbolisks – eksports. Kad uzkrāta dažu gadu pieredze, ražojot produkciju «krievu veikaliem», ir vieglāk mēģināt ar to uzrunāt arī citus mazumtirdzniecības tīklus. Tiesa gan, tas nebūs paveicams ar Latvijas preču zīmi, jo vidusmēra vācietis veikala pārtikas grozu nepiepilda, eksperimentējot ar svešiem produktiem, lai cik garšīgi un kvalitatīvi tie būtu – viņš lūkojas pēc tā, ko jau pazīst, secinājis izdevums.

Rīgas Melnā balzama un Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu kopējie pārdošanas apjomi vietējā un eksporta tirgos pērn auguši par 19%, sasniedzot vairāk nekā 12 miljonus litru, informē Latvijas balzams.

Veiksmīgs aizvadītais gads bijis Rīgas Melnajam balzamam ar upeņu garšu, kura realizācijas rādītāji eksporta tirgū pērn auguši vairāk nekā uz pusi jeb par 61%, bet vietējā tirgū – par 52%.

Rīgas Melnā balzama realizācijas apjomi Latvijā saglabājot augošu tendenci. Saskaņā ar produkta vairumtirgotāja SPI Distribution Latvija datiem, pērn šā produkta pārdošana vietējā tirgū augusi par 14%, salīdzinot ar 2011. gadu.

Līdzīga tendence novērojama arī eksporta tirgos, kur pieprasījums pēc Rīgas Melnā balzama pērn pieaudzis par 9%.

Pērn eksportam saražota katra ceturtā balzama pudele jeb 24% no kopējā ražošanas apjoma. Rīgas Melnais balzams pērn bija pārdošanā 22 eksporta tirgos, tajā skaitā arī beznodokļu zonā (Duty Free), kopējam eksporta apjomam sasniedzot 283 743 litrus. Pērn ticis uzsākts arī Rīgas Melnā balzama eksports uz Horvātiju un Gruziju.

«Viena no lielākajām ambīcijām ir ieiet Amerikas tirgū,» stāstot par A/S Latvijas balzams jauno produktu, uzsver uzņēmuma pārstāvis Māris Kalniņš.

Papildinot Rīgas Melnā Balzama dzērienu līniju, A/S Latvijas balzams sācis ražot jaunu – ķiršu balzama versiju. Tādējādi uzņēmums plāno kāpināt dzēriena pārdošanas apjomus kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos, tai skaitā tuvākajos gados būtiski augt ASV un Lielbritānijā.

Jaunā – ķiršu – garša esot izvēlēta, ņemot vērā Upeņu balzama veiksmes stāstu un arī balstoties uz jaunākajām patēriņa tendencēm pasaulē - patērētāji dod priekšroku saldākām dzērienu garšām un mazākam alkohola daudzumam. Taču atšķirībā no upenes, kas ir zināma Eiropā, ķirsis ir pazīstams globāli – tā garšu sapratīs gan šeit Latvijā, gan aiz okeāna, spriež uzņēmumā. Balzams patlaban ir pieejams 35 pasaules tirgos.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Atzīmējot Rīgas Melnā balzama 260 gadu jubileju, šonedēļ uzsākta īpašās svētku sērijas ar zeltīto jubilejas etiķeti pildīšana. Rīgas Melnā balzama 260. jubilejas sēriju, kas tiks ražota ierobežotā skaitā, rotā jaunās dizaineres Madaras Matisones izveidotā etiķete.

Jubilejas sērija būs pieejama visos tirdzniecības tīklos Latvijā par tādu pašu cenu, kā oriģinālās balzama pudeles. Daļa no produkcijas tiks eksportēta arī uz ārvalstīm.

Jubilejas Rīgas Melnā balzama iepakojums būs pieejams Latvijas tirdzniecības tīklos 0,5l pudelēs, tās maksās tikpat, cik iepakojums ar oriģinālo etiķeti. Svētku sērija tiks izlaista ierobežotā skaitā; tiks apdrukātas 100 tūkst. pudeles.

Šogad Rīgas Melnajam balzamam aprit 260 gadu jubileja, kam par godu tika rīkots jubilejas etiķetes dizaina konkurss, tajā aicinot piedalīties dizaina jomas pārstāvjus - gan pieredzējušus profesionāļus, gan uzlecošas zvaigznes. Konkursam tika iesniegti 50 kvalitatīvi etiķetes dizaina varianti. Vērtējot iesniegtās etiķetes, kā galvenie kritēriji tika izvirzīti - oriģinalitāte, etiķetes estētika, novitāte un radošums, kā arī rūpnieciskās ražošanas iespējas un dizaina atbilstība zīmola koncepcijai. Saņemot augstāko sabiedrības un žūrijas vērtējumu, konkursā uzvarēja jaunā dizainere Madara Matisone.

AS Latvijas balzams (LB) ceturto gadu nosvinējusi Rīgas Melnā balzama receptūras radītāja Abrahama Kunces dzimšanas dienu, sveicot kolektīva radošākos un inovatīvākos kolēģus ar tā saukto Kunces balvu. Par to, kas saņems radošā kolēģa balvu – lemj paši darbinieki, no sava vidus izvirzot pretendentus un balsojot par uzvarētājiem.

Šogad A.Kunces balvai tika izvirzīti 12 uzņēmuma darbinieki, no kuriem balsojuma rezultātā par radošākajiem 2014.gadā tika atzīta Aija Zablocka, uzņēmuma stipro alkoholisko dzērienu galvenā tehnoloģe, kuras ikdiena saistīta ar jaunu receptūru radīšanu, un Guntars Betlers, noliktavu loģistikas vadītājs, kura pārraudzībā ir kravu plūsmu apkalpošana.

Godinot izgudrotāja un arī sava veida alķīmiķa Kunces piemiņu, šajā dienā LB darbinieki tērpjas mistiķus un radošos garus raksturojošos violetos un purpura toņu tērpos.

18.gadsimta Rīgas aptiekārs Abrahams Kunce ir pazīstams kā receptes autors Rīgas Melnajam balzamam. Vadoties no pirmajām atrastajām dokumentārajām liecībām, Rīgas Melnā balzama pirmsākumi meklējami 1752. gadā.

«Latvijas balzams» laidis klajā Latvijā destilēto džinu «Cross Keys Gin», kura sastāvā ir kumelītes un liepziedi. Ražošanas uzsākšanai nepieciešamo investīciju apmēru uzņēmums neatklāj.

«Šonedēļ uzsākam jaunā dzēriena ražošanu un drīz nodosim to izplatīšanai Baltijā, Lielbritānijā, Krievijā, Austrālijā, Itālijā un citur. Vairāki mūsu sadarbības partneri ārvalstīs izrādījuši interesi par Latvijā ražoto džinu,» stāsta Māris Kalniņš, globālais zīmolu direktors.

Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

«Cross Keys Gin» tiek pildīts «Rīgas Melnā Balzama» māla krūkās, kuras ietekmē džina nobriešanas procesu.

AS «Latvijas balzams» ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs un katru gadu tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Tāpat «Latvijas balzams» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Baltijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams pērn strādājis ar 103.6 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 1.4 % mazāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Tostarp apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir krities par 12% un bija 60.7 miljoni. emBalzamam/em apgrozījums sarūk, eksports būtiski pieaugSavukārt pērn ievērojami – par 19 % pērn pieaudzis eksports, sasniedzot 42.85 miljonus Ls. Produkcijas realizācija uz ES dalībvalstīm pieaugusi par 15%, tai skaitā uz Lietuvu par 22%. Uzņēmuma produkcija pašlaik tiek eksportēta uz gandrīz 30 pasaules valstīm.

"Ņemot vērā PVN un akcīzes nodokļu lēcienu Latvijā, varam prognozēt, ka 2009. gadā turpināsies uzņēmuma produkcijas realizācijas apjomu lejupslīde vietējā tirgū. Tieši tāpēc eksporta tirgu tālāka apgūšana un attīstīšana kļūs vēl nozīmīgāka."

Latvijā ir iesīkstējusi un pārāk ilgi aizkavējusies «melno brigāžu» tradīcija, norāda SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

Situācija ir kritiska, jo, pieļaujot «melno brigāžu» piedalīšanos valsts un pašvaldību iepirkumos, tiek gremdēti godīgie un likuma paklausīgie uzņēmēji.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, 40% no nereģistrētiem nodarbinātajiem pērn atklāti būvniecībā un šajā sektorā saglabājas augstākā nelegālā nodarbinātība. Nelegālā nodarbinātība un nodokļu nemaksātāji ir diskusiju objekti jau ilgus gadus, taču ekonomikas augšupejas laikā šiem jautājumiem netika pievērsta pienācīga uzmanība un jau tad valsts zaudēja nodokļu ienākumus, kas tai pienācās. Pārāk ilgi «melnajām brigādēm» ir brīvas rokas pat startējot valsts un pašvaldību iepirkumos.

«Pēdējais brīdis cīņā ar «melnajām brigādēm» jau sen ir nokavēts, tomēr šobrīd ir kritisks moments nopietnai un aktīvai rīcībai, lai nenogremdētu uzņēmumus, kas strādājot pilda valsts kasi ar nodokļu ieņēmumiem. Pašlaik lielāko īpatsvaru būvniecības tirgū veido tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi, līdz ar to kontroles mehānismu ieviešana nodokļu nomaksai šajos iepirkumos šobrīd būtu loģisks solis. Ir vitāli svarīgi, lai nauda atgrieztos valsts makā nodokļu veidā,» norāda SIA Latvijas Energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis.

Eiropas Savienības (ES) dimplomāti šodien tiksies, lai vienotos, pret kurām ietekmīgām Krievijas amatpersonām klāt jau izveidotajam «melnajam sarakstam» tiks vērstas sankcijas, vēsta BBC.

ES, kā arī pasaules lielākās industriāli attīstītās valstis jeb G7 grupa (Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Apvienotā Karaliste un ASV ) grasās paplašināt pret Krieviju vērstās sankcijas, apsūdzot Krieviju situācijas destabilizēšanā Ukrainā.

Konkrētiem cilvēkiem tiks piemēroti ceļošanas aizliegumi un tiks iesaldēti aktīvi.

«Jo vairāk cilvēku parādīsies sarakstā, jo vairāk tas kodīs Krievijas ekonomikai,» tā pavēstīja Lielbritānijas ārlietu ministrs. Tāpat arī Baltais nams pauda, ka pievienos vairāk vārdu «melnajam sarakstam» pirmdien, un tie būs cilvēki, kas pietuvināti Vladimiram Putinam un nozīmīgām kompānijām. Sankcijas izpaudīsies, nosakot arī jaunus ierobežojumus augstāko tehnoloģiju eksportam, vēstīja Reuters.

Pēc kārtējā Latvijas lauku ciemata apmeklējuma, sirds atkal sažņaudzās redzot, kā Marijas tante rūpīgi plāno savu budžetu, lai pietiktu gan iztikai, gan zālēm.

Tajā pat laikā zinu, ka Finanšu ministrija, valdība un parlaments ar neizprotamu vienaldzību noskatās (vai drīzāk tieši otrādi – piever acis) uz to, ka Latvijai liela daļa nodokļu aizpeld secen tikai tādēļ, ka valstī ir ārkārtīgi liberāla attieksme pret pelēkiem nodokļu plānošanas paņēmieniem. Ar gandarījumu konstatēju, ka pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī prezidents Zatlera kungs, kas savā uzrunā, ierosinot Saeimas atlaišanu, izsaka pārmetumus par peļņas uzkrāšanos oligarhu ofšoru kontos. Prieks, ka šo problēmu beidzot pamanījušas arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kuru priekšlikumus jau 31.maijā atbalstīja MK¹.

Drošs paliek nedrošs. Šķiet, no šādas loģikas vadījušies Saeimas deputāti, lemjot, ka likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» vajag skaidri un gaiši noteikt, ka izdevumi, kas radušies, dodot kukuļus valsts amatpersonām vai uzpērkot privātpersonas, ir pieskaitāmi pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

Protams, likums jau tagad aizliedz, aprēķinot budžetā maksājamo uzņēmuma ienākuma nodokli, atskaitīt izdevumus, kas nav tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

Tādēļ formāli vajadzība likumā nepārprotami noteikt, ka kukuļi uzskatāmi par šādiem ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, saistīta ar Latvijas vēlmi kļūt par ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, tas ir, OECD dalībvalsti. Šīs organizācijas rekomendācijas jau vairāk nekā desmit gadu nosaka, ka dalībvalstīm ir jāaizliedz atskaitīt «ārvalstu amatpersonām maksātos kukuļus no ar nodokļiem apliekamā ienākuma». Tiktāl sausā teorija. Prakse, kā zināms, ir pavisam cita lieta. Nav šaubu, ka arī globālā tirgus spēlētāji, kuru «sēdekļi» atrodas OECD dalībvalstīs, savas produkcijas noietu mēdz veicināt, piekukuļojot amatpersonas, no kurām atkarīgs kompānijai labvēlīgs lēmums. Vēsture, protams, klusē par to, vai un kā, piemēram, autobūves gigants Daimler bija atradis veidu, kā samazināt nodokļu maksājumus par daudzmiljonu izdevumiem, kas koncernam radās, ar meitaskompāniju starpniecību dodot kukuļus amatpersonām Latvijā un citviet. Šis ir tikai viens piemērs tam, ka kompānijas «piederība» valstij, kura ir ekonomiski attīstīto OECD valstu klubiņā, nebūt negarantē to, ka kompānija savā biznesa praksē principiāli atsakās no kukuļošanas. Praksē ne tikai Latvijas, bet nereti arī citu, tostarp biznesa ētikas latiņu it kā augstu turošu valstu uzņēmēji kukuļus naudas un dārgu dāvanu veidolā uzskata par efektīvāko vai pat vienīgo veidu, lai pārliecinātu potenciālos pasūtītājus par sava produkta vai pakalpojuma priekšrocībām.

SIA Gavi Store joprojām ražo un izplata kaltētu govs mēslu pulveri gavi, ko pievieno ūdenim, ar ko mazgā grīdu

Aizspriedumi šajā biznesā ne vien traucē, bet arī palīdz nodrošināt publicitāti.

Iepriekš gavi pulveri ražoja un izplatīja Alīnas Gržibovskas uzņēmums SIA Domi. Tas nebija kompānijas vienīgais darbības virziens, tā nodarbojās arī ar dzīvnieku pieskatīšanu. «Man diezgan veiksmīgi attīstījās dzīvnieku pieskatīšanas bizness, bet trūka laika, lai pilnvērtīgi pievērstu uzmanību gavi. Turklāt jārēķinās, ka dzīvnieku pieskatīšana ir lokāls bizness. Lai gan klientu loks katru gadu paplašinājās un bija patīkami vērot tā attīstību, man bija jārēķinās ar objektīvo realitāti. Mans vīrs dzīvo ārzemēs – ja dzīvošu pa divām valstīm, nevarēšu nodarboties ar dzīvnieku pieskatīšanu,» stāsta Alīna. Tāpēc viņa šo biznesu pārdeva un kopš pagājušā gada 1. oktobra vairs nav šī uzņēmuma īpašniece. Attīstīt savu kompāniju no nulles un pēc četriem gadiem to pārdot – tā viņai bijusi ļoti interesanta pieredze. Pērn jūlijā Alīna ievietoja sludinājumu par uzņēmuma pārdošanu bizon.lv, septembra sākumā bija pārrunas ar pircēju un oktobrī uzņēmumam jau bija cits īpašnieks. Darījuma summa neesot bijusi liela, bet pārdošanas scenārijs bijis izdevīgāks nekā uzņēmuma slēgšana, un Alīna vēlējusies, lai iesāktais bizness turpinātos.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Modes dizainere Antra Hanna Pujēna Francijā radījusi savu parfīma līniju ar Latvijas zīmolu Cinnamons atelier.

Pirmā smaržu «iziešana tautās» bija Latvijas modes festivāla Riga Fashion Mood Ventspils sesijā. Parfīmu kolekcijā iekļauti 12 aromāti sievietēm un četri aromāti vīriešiem.

Kopš maija vidus Cinnamons atelier parfīms atradis vietu Latvijas modes veikalā Taste Latvia, kā arī Galerijā Rīga. Šī līnija tapusi sadarbībā ar franču parfimēriem. «Mērķis ir radīt savu smaržu autorkolekciju, taču tam man vēl jāpamācās,» atklāj zīmola radītāja Antra Hanna Pujēna.

Izjūt tēlu smaržās

Antras mājas ir gan Rīgā, gan saulainajā Dienvidfrancijā, no kurienes ir viņas dzīvesbiedrs Marsels. Tur netrūkst ziedu un smaržu, tāpēc līdz domai par parfīma līnijas izstrādi viņa nonākusi gluži dabiski. «Esmu diezgan sensitīva būtne. Nevaru, piemēram, apģērbu vai apavus nopirkt internetā– man vajag visu pataustīt, sajust, apdomāt, kā tas iet kopā ar manu būtību, ar manu formu galu galā. Kad skatos ļoti labu filmu vai lasu labu grāmatu, tad bieži ir tā, ka jūtu – tā man sāk smaržot. Un tad es saprotu, ka izlasītais vai redzētais mani ir dziļi aizkustinājis,» stāsta dizainere. Smarža, viņa uzsver, ir viena no maņām, kas māk- sliniekiem ir ārkārtīgi svarīga. «Sākumā man likās, ka būtiskākais ir krāsa, krāsu kombinācija, tad seko kompozīcija, forma, un rodas dizains. Tā es veidoju savas tērpu kolekcijas. Taču arī garša, tauste un smarža ir ļoti lielas baudas, tās visas ir svarīgas, un ne tikai sievietēm,» apgalvo māksliniece. Francijā izstādē viņa iepazinusies ar vairākiem parfimēriem no smaržu dzimtenes Grasas Francijā, ieinteresējusies par šīs industrijas «virtuvi».

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.