Rīgas pašvaldība kārtējo reizi pētīs labāko Daugavas Ziemeļu šķērsojuma variantu, kompānija Mostovoje bjuro par 14,9 tūkstošiem latu sagatavos projektēšanas uzdevumu iegremdētajam tunelim.

Ar apskaužamu regularitāti jau no 1998. gada Rīgas Dome (RD) ir nodevusies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma pētījumiem. Jau pirms desmit gadiem par labāko pēc veiktajiem pētījumiem tika atzīts Daugavā iegremdētā tuneļa Ziemeļu šķērsojuma veids, tomēr tikai pirms pusgada RD atbalstīja augstā tilta būvi pār Daugavu. Ap 60 metru augstā tilta idejas aizstāvis pār Daugavu bija toreizējais Rīgas vicemērs Ainars Šlesers ar domu, ka augstais tilts netraucēs lielo kuģu kustību Rīgas ostā. Tagad atkal viss, šķiet, ir mainījies- RD noslēgusi 14,9 tūkst. Ls vērtu līgumu ar Sankt-Pēterburgas kompāniju Mostovoje bjuro skiču projekta izstrādei. Ziemeļu koridora projekta vadības komiteja atzinusi, ka iegremdētais tunelis esot vērtējams kā vienīgā racionālā alternatīva jau iepriekš analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām.

Kā liecina DB rakstu arhīvs, Ziemeļu šķērsojuma iespējas pētītas jau kopš 90. gadiem. Piemēram, 1998. gadā RD Pilsētas attīstības komiteja akceptējusi Francijas konsultantu grupas BCOEM un Latvijas speciālistu veiktajā izpētē izvēlēto jauno Daugavas šķērsošanas vietu Rīgā - pretī Bukultu ielai, par izdevīgāko variantu atzīstot tuneli. Tad Andra Ārgaļa vadītā Rīgas dome pēc garām diskusijām 2001. gada sākumā neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām izlēma, ka jābūvē iegremdēts tunelis. 2002. gadā Nīderlandes kompānija Tunnel Engeneering Consultants solīja tuneli uzbūvēt trīs gadu laikā, solot tam 100 gadus ilgu mūžu, un Ziemeļu tuneļa vadības komiteja akceptēja skiču projektu. Drīz pēc kārtējām RD vēlēšanām, kurās pie varas nāca sociāldemokrāti mēra Gundara Bojāra vadībā, domnieku simpātijas nosvērās par labu Dienvidu tilta būvniecībai, kas, kā tika uzsvērts, izmaksātu krietni lētāk un būtu ātrāk uzbūvējams. Ziemeļu šķērsojums gan netika pilnībā aizmirsts, jo domē atsākās diskusijas par to, vai tunelis maz ir labākais un izdevīgākais risinājums. Izpētes darbus par Ziemeļu šķērsojumu ar jaunu sparu sāka 2005. gadā, izlemjot par labu diviem variantiem — ap 60 metrus augstam tiltam vai ap 43 metrus dziļam urbtajam tunelim. Pēc tam nolemts pētīt lētākus variantus - zemo tiltu, kas ir no 18 līdz 20 m augsts, vidēja augstuma tiltu, kas būtu 30 - 32 m augsts, vai iegremdēto tuneli, kas būtu salīdzinoši seklāks un lētāks par urbto. Zemā tilta un augstā tuneļa pētījumus par 1,7 milj. Ls veica britu firma Faber Maunsell, kuras partneris Latvijā ir SIA NK konsultāciju birojs.