Koncertzāle Palladium cer sakārtot dokumentāciju līdz nākamajam paredzētajam pasākumam, Db.lv pastāstīja Palladium Riga pārstāvis Ģirts Majors.

Ģ. Majors norādīja, ka problēma esot vairāk papīros nekā pēc būtības. Tāpat Palladium pārstāvis pieļāva, ka līdz šim ir izskanējusi kļūdaina informācija par koncertzāles ūdensdzēsības sistēmu un tāpēc, iespējams, bijusi tik asa būvvaldes reakcija. Ģ. Majors arī uzsvēra, ka no ugunsdzēsēju puses nav bijis nekādu pretenziju.

Nākamais pasākums plānots 19. decembrī, kad Palladium paredzēta Jaunā teātra institūta organizētās Igaunijas laikmetīgās skatuves programmas Igauņu balzams II izrāde 12 Karamazovi. Kā iepriekš pārliecinājās Db.lv, tad biļetes uz šo pasākumu joprojām iespējams iegādāties.

Veicot atkārtotu koncertzāles Palladium ēkas pārbaudi, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir pieņēmis lēmumu atļaut ēkas izmantošanu publiskiem pasākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja BVKB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska, Palladium īpašnieki ir novērsuši BVKB konstatētās nepilnības, un tagad tā ir droša apmeklētāju uzņemšanai.

Tāpat ēkas īpašnieki ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka esošo skatuves konstrukciju nostiprināšana nav neatļauta būvniecība, aģentūru LETA informēja koncertzāles Palladium direktore Linda Andersone.

Tomēr, lai novērstu iepriekš konstatētās atkāpes no būvniecības normatīvo aktu prasībām, Palladium īpašniekiem mēneša laikā jāveic detalizēta tehniskā izpēte un, izvērtējot tās rezultātus, jālemj par tālāko rīcību. Ēkas īpašnieki apliecina, ka tehniskā izpēte jau sākta un to veiks būvinženieru birojs ar ilggadēju pieredzi SIA Forma 2.

Jaunās koncertzāles Palladium nodošana ekspluatācijā birokrātisku procedūru dēļ tiešām ir aizkavējusies, bet tās darbība nav apturēta, un nevienu pasākumu tāpēc nav plānots atcelt, pastāstīja viens no koncertzāles īpašniekiem Ģirts Majors.

«Būvvalde nav lūgusi darbību apturēt, tikai konstatējusi, ka tā nav nodota ekspluatācijā,» aģentūrai BNS sacīja Ģ. Majors un norādīja, ka no Rīgas pilsētas būvvaldes saņemtais protokols nesatur aizliegumu ekspluatēt ēku.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gan konstatējis atsevišķus pārkāpumus, «kas lielam objektam ir normāli», tomēr pārkāpumi neesot lieli un tiešā veidā neattiecas uz apmeklētāju drošību, klāstīja Palladium pārstāvis.

Majors atzina, ka ir bijis lietas kursā, ka koncertzāle tiek atvērta pirms nodošanas ekspluatācijā, taču norādīja, ka tas neesot pirmais gadījums, ka kāds objekts sāk darbu pirms visu formalitāšu sakārtošanas.

Rīgas būvvalde liegusi koncertzālei Palladium darboties, un ar pašvaldības policiju panākta vienošanās par turpmāko rīcību, ja būvvaldes prasības joprojām tiks ignorētas, vēstīja laikraksts Neatkarīgā. Kā Db.lv uzzināja Biļešu Serviss kasē, biļetes uz 19. decembrī paredzēto izrādi 12 Karamazovi vēl var iegādāties.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas būvvalde ir uzdevusi nekavējoši apturēt būvobjekta Marijas ielā 21, kurā atrodas kultūras centrs Palladium, ekspluatāciju. Būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs teicis, ka šis ir gadījums, kad būvētājs apzināti rupji pārkāpj Būvniecības likumu un ekspluatē telpas ar ietilpību vairāk nekā 1000 cilvēkiem, zinot, ka iekšējā ugunsdzēsības sistēma nav pieslēgta ūdens padevei.

Zvanot uz Biļešu Serviss informatīvo tālruni, kas pārdod biļetes uz koncertzālē Palladium 19. decembrī gaidāmo izrādi 12 Karamazovi, Db.lv uzzināja, ka biļetes vēl aizvien ir iespējams iegādāties.

Koncertzāles Palladium pārstāvji novērsuši nepilnības būves ugunsdrošības sistēmās, tādējādi šobrīd kultūras centra apmeklētājiem nav saskatāms apdraudējums, pastāstīja Rīgas pilsētas Būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone.

«Kultūras centra Palladium pārstāvis uzsācis nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un uzrādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izdotu atzinumu, kas apstiprina, ka iespējamā bīstamība ir novērsta un šobrīd nav iebildumu būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā no ugunsdrošības viedokļa,» skaidroja Pētersone.

Būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs norādīja, ka šobrīd vēl tiek kārtota nepieciešamā dokumentācija būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā. «Būtiskākais, ka esam saņēmuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu par drošības noteikumu ievērošanu un šobrīd nav saskatāms apdraudējums kultūras centra Palladium apmeklētājiem,» atzina Vircavs.

Rīgas pašvaldība aizliegusi izmantot koncertzāli Palladium, jo atjaunotā ēka, kurā koncertzāle atrodas nav oficiāli pieņemta ekspluatācijā, vēsta diena.lv.

Rīgas pilsētas Būvvalde sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu un uzdevusi pārtraukt ēkas Marijas ielā 21 patvaļīgu ekspluatāciju, Dienai pavēstīja būvvaldes preses sekretāre Kristīne Pētersone. Aizliegums izmantot Palladium koncertzāli tika izdots jau 5. decembrī.

Pašvaldība par šo faktu informējusi Valsts darba inspekciju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī Rīgas pašvaldības policiju. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šādu rīcību paredzēts naudas sods juridiskajām personām no piecdesmit līdz 5000 latiem. Koncertzāle tika atklāta jau 28. septembrī.

Lai arī būvinspektori apsekojuši Palladium un secinājuši, ka sākotnēji paredzētie būvdarbi atbilst akceptētajam būvprojektam, koncertzāles īpašnieki tā arī nav informējuši pašvaldību par būvdarbu pabeigšanu, līdz ar to ēka nav oficiāli pieņemta ekspluatācijā, pastāstīja K.Pētersone.

Rīgas pilsētas būvvalde ir uzdevusi nekavējoši apturēt būvobjekta Marijas ielā 21, kurā atrodas koncertzāle Palladium, izmantošanu, jo šobrīd šīs telpas nav pieņemtas ekspluatācijā.

«Šis ir gadījums, kad būvētājs apzināti rupji pārkāpj Būvniecības likumu un ekspluatē telpas ar ietilpību vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem, zinot, ka iekšējā ugunsdzēsības sistēma nav pieslēgta ūdens padevei un gadījumā, ja izceļas ugunsnelaime, būtu apdraudēta apmeklētāju dzīvība,» sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs.

I. Vircavs arī uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka būvētājs ir izpildījis visus būvprojektā plānotos darbus, nedrīkst ignorēt to, ka nav saņemts Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) saskaņojums ēkas ekspluatācijai.

Par patvaļīgu ēkas ekspluatāciju informēti arī atbildīgie dienesti – Rīgas pašvaldības policija, VUGD un Valsts darba inspekcija, norāda Rīgas pilsētas būvvalde.

Palladium Riga pārstāvji 27.decembrī Rīgas pilsētas Būvvaldē iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina būves gatavību nodošanai ekspluatācijā, aģentūra LETA uzzināja Būvvaldē.

Kā pastāstīja Būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone, jau tuvākajās dienās tiks sasaukta komisija, kas izvērtēs iesniegto informāciju, pārbaudīs paveiktos darbus un lems par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Jau ziņots, ka Būvvaldes inspektori 5.decembrī pēc iedzīvotāju aicinājuma veikuši pārbaudi "Palladium" un konstatējuši, ka būve, kurā jau kopš 28.septembra notiek aktīva darbība, koncerti un pasākumi, vēl nav nodota ekspluatācijā.

Par šo pārkāpumu uzņēmējiem var piemērot līdz 5000 latu sodu, taču par tā apmēru lems Rīgas domes Administratīvajā komisijā, kas jautājumu vērtēs nākamajā sēdē 10.janvārī.

Neraugoties uz šīm nepilnībām, koncertzāles darbība netika apturēta, jo "Palladium" pārstāvis uzrādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izdotu atzinumu, ka ēkā iespējamā bīstamība ir novērsta un no ugunsdrošības viedokļa speciālistiem nav iebildumu būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā.

Kultūras ministrija apstiprinājusi Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) rīkojuma projektu par kinoteātra Palladium ēkas Rīgā, Marijas ielā 21, iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Priekšlikums par ēkas iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts arī no paša kinoteātra īpašnieka SIA Palladium.

Kinoteātris celts 1910.gadā pēc arhitekta Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa izstrādātā projekta stateniskā jūgendstila manierē. Objekts ir saglabājis oriģinālo būvapjomu un kupolveida jumta konstrukciju.

VKPAI pārstāvji skaidro, ka objekta kontekstā īpaši jāuzsver iespēja izsekot kinoteātra arhitektūras risinājumu izmaiņām no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kas iespējams, pateicoties dokumentālām liecībām. Par vērtīgiem novērtēti arī interjera apdares elementi un detaļas, kas ir ēkas autoru dizaina darbi un sava laika avangardiski risinājumi.

Izklaides pasākumu nozares darbība joprojām ir apturēta, tāpēc mēs plānojam lūgt valsts un valdības atbalstu, teica koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš akcentēja, ka situācija nozarē ir identiska tai, kāda tā bijusi kopš valstī izsludināja ārkārtas situāciju. Atkarībā no pasākumu organizatoru specifikas, darbība bijusi iespējama tikai minimālā apjomā, tomēr sarīkot rentablus komercpasākumus faktiski neesot iespējams.

Majors skaidroja, ka lielākā daļa pasākumu, kas pandēmijas laikā notikuši, ir saņēmuši līdzfinansējumu, jo šāda pasākumu rīkošanas forma ir teju vienīgā, kas iespējama Covid-19 laikā.

"Ierobežotās kapacitātes apstākļos gan pasākumu organizatoru, gan norišu vietu, gan tehnisko kompāniju darbība ir pilnībā apturēta. Mūsu uzņēmuma apgrozījuma kritums ir tuvu 100%," uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs.

Lai pārliecinātos, ka pret Covid-19 vakcinētām personām ir droši apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus, ir nepieciešams veidot šādus pilotprojektus, aģentūrai LETA uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš uzsvēra, ka patlaban ir pēdējais laiks domāt par šādu eksperimentu veikšanu visās jomās. Majors piebilda, ka viņš kā pilsonis neredz vairs argumentus, kāpēc vakcinēti cilvēki nevar apmeklēt, piemēram, muzejus ierobežotā skaitā.

"Tāpēc es ļoti ceru uz valdības kopējo noskaņojumu sākt kvalitatīvu diskusiju, lai varētu izstrādāt noteikumus, kādā veidā pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem ļaut apmeklēt pasākumus. Tagad tam ir īstais laiks un uz to ir jāiet, jo drīzumā būs pārāk liels sabiedrības spiediens, ja citās valstīs šie atvieglojumi tiks ieviesti ātrāk," skaidroja koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks.

Viņš arīdzan norādīja, ka industrija Latvijā, tāpat kā kolēģi visā pasaulē, rēķinās, ka nozares darbība varētu atsākties tikai ar atļauju vakcinētiem cilvēkiem apmeklēt pasākumus. Majors atzīmēja, ka tas neļaus nozarei atsākt darbību pilnā apjomā, vēršot uzmanību uz Veselības ministrijas priekšlikumu, ka vakcinācijas aptverei tuvojoties 50% un epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, no 15.jūnija varētu piešķirt iespējas apmeklēt kino, mūzikas, kultūras un sporta pasākumus.

Rīgas domes Administratīvajā komisijā šodien nolemts piemērot sodu 700 eiro apmērā Gunāra Ķirsona uzņēmumam MC Horeca Holding par būvnormatīvu neievērošanu, izmantojot ekspluatācijā nenodotu ēku, aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā komisijā.

Iespējamais soda apmērs ir no 70 līdz 7100 eiro. Ķirsona uzņēmumam noteikts salīdzinoši mazs sods, jo uzņēmējs savu vainu ir atzinis un pārkāpumus novērsis. Turpretim negatīvi vērtējams tas, ka ekspluatācijā nenodotā ēka izmantota samērā ilgu laiku.

Ķirsons sodu 10 dienu laikā var apstrīdēt tiesā vai arī samaksāt to 30 dienu laikā.

Ķirsons savu jauno ēstuvi apmeklētājiem atvēra jau pērnās vasaras vidū, taču 2.decembrī viņam to nācās uz laiku slēgt, jo atklājās, ka ēstuve nav nodota ekspluatācijā.

Rīgas pilsētas būvvalde 21.decembrī pabeigusi ēstuves Ķirsons Māja saskaņošanas dokumentu izvērtēšanu, apsekojusi objektu un nolēmusi būvi pieņemt ekspluatācijā, taču uzņēmējam par šādu rīcību piemērots sods.

Mazajā ieliņā netālu no Rīgas centra – Pērses ielā – apmetušies gan mazi specializēti veikaliņi, gan nozīmīgas valsts iestādes.

Ielas iemītnieki stāsta, ka pazīst viens otru pēc izskata un ar tuvākajiem arī sveicinās. Aptaujātie uzņēmēji gan atzīst, ka ielā veiksmīgāk var darboties veikali un kompānijas, uz kuriem pircēji jau nāk ar mērķi iegādāties konkrēto preci vai saņemt pakalpojumu, jo cilvēku plūsma nav tik liela, lai varētu orientēties uz garāmgājējiem.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielu, un ir viena no īsākajām ielām šajā rajonā. Kā liecina dati, Pērses iela kā atrašanās vieta pirmo reizi minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela, 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela, taču kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela. Iels nosaukums radies pēc Daugavas labā krasta pietekas Pērses nosaukuma.

Publiski izskanējusī informācija, ka koncertzālē Palladium uzturēties ir nedroši, nav pamatota, informēja koncertzāles direktore Linda Andersone.

Viņa stāstīja, ka gadskārtējie plānotie darbi koncertzāles kosmētiskai sakopšanai 15.jūnijā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) veica pārbaudi, jau bija sākti. To laikā tiek novērsts ēkas dabiskais nolietojums.

Kā norādīja Andersone, BVKB 3.augusta atzinumā par publiskas ēkas ekspluatācijas pārbaudi norādīts veikt darbus, no kuriem daļa jau bija iekļauti plānoto darbu sarakstā, savukārt pārējie tiks rūpīgi izvērtēti un iekļauti veicamajos darbos. Kā pirmā tiks veikta koncertzāles ēkas tehniskā izpēte, kurai BVKB devis izpildes termiņu - divi mēneši.

Darbi, kas atzinumā minēti kā neatļauta būvniecība, pēc Andersones teiktā, ir darbi, kas norit pie esošo skatuves konstrukciju apsekošanas un papildu nostiprināšanas saskaņā ar izstrādātu tehnisko projektu, lai jaunajā sezonā nodrošinātu augsta līmeņa drošību. Būvniecības atļauja nav tikusi izņemta, ņemot vērā to, ka veicamie darbi ir uzlabojumi, kas neattiecas uz ēkas būvkonstrukcijām.

Svinīgā atmosfērā noslēdzies starptautiskā labdarības projekta TOYP Latvia pirmais posms un apbalvoti Latvijas 10 jauni un izcili cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri ir sasnieguši izcilus panākumus savā izvēlētajā darbības jomā un veicinājuši pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.

TOYP ir starptautisks labdarības projekts, ko Latvijā organizē biedrības Junior Chamber International Latvia (JCI Latvia) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ar mērķi veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā, iedvesmojot tos uz sasniegumiem savā izvēlētajā darbības jomā, būt labākiem līderiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Balvas šajā gadā saņēma Vita Brakovska - uzdrīkstēšanās un radošas darbības veicinātāja - pa visu Latviju ceļojošais «zināšanu eņģelis», Liene Dambiņa - Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, Raimonds Elbakjans - Lielākās ielu sporta un kultūras kustības Latvijā – projekta Ghetto Games idejas autors un vadītājs, Ratiņbasketbola federācijas prezidents, Latvijas jauniešu elks un autoritāte, Jānis Iklāvs - skolotājs, Latvijas skautu priekšnieks, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) valdes priekšsēdētājs, Ogresgala 5. Skautu un gaidu vienības priekšnieks, Ināra Kehre - aktīva jaunatnes organizāciju brīvprātīgā un vairāku sociālo un labdarības projektu vadītāja, apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja un fonda Viegli idejas līdzdibinātāja, Dana Narvaiša - aktīva alternatīvās izglītības veicinātāja, Cēsu Jaunās sākumskolas vadītāja un viena no tās veidotājām, Andris Rubīns - viens no spilgtākajiem radošās industrijas pārstāvjiem Latvijā, reklāmas aģentūras DDB Latvija izpilddirektors, līdzdibinātājs Latvijas pirmajam sociālajam uzņēmumam MAMMU, Ģirts Majors - lielākā mūzikas un mākslas festivāla Baltijā Positivus rīkotājs, koncertaģentūras Positivus Music vadītājs, koncertzāles Palladium līdzīpašnieks, Aminata Savadogo - viena no talantīgākajām jaunajām Latvijas dziedātājām, komponiste un dziesmu autore un Mārtiņš Sirmais - viens no izcilākajiem un radošākajiem latviešu pavāriem, 3 pavāru restorāns, restorāna 3 un kafejnīcas - veikala Sirmais un Dreibants līdzīpašnieks.

Problēmas un nepilnības ēku drošībā tiek konstatētas bieži, publisko ēku īpašnieki lielākoties ir gatavi tās novērst , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc tam, kad šovasar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatēja nepilnības koncertzālē Palladium, tostarp defektus nesošajās konstrukcijās, tās īpašnieki veica uzlabojumus, līdz ar to birojs šomēnes lēma ļaut ēku izmantot publiskiem pasākumiem. Vēl gan turpinās detalizēta nesošo konstrukciju apsekošana, pēc kā tiks sagatavots tehniskās apsekošanas atzinums – to veic būvinženieru birojs SIA Forma 2. Koncertzāles direktore Linda Andersone, atsaucoties uz būvinženieru biroja sākotnējo apskati, gan norāda, ka nesošās konstrukcijas nerada aizdomas par to mehāniskās stiprības un stabilitātes problēmām.

Lai sakārtotu būvniecības nozari, ir jāveicina mazo būvnieku apvienošanās, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka, neskatoties uz jau veiktajiem uzlabojumiem būvniecības nozarē, tomēr priekšā vēl ir daudz darāmā, ko atspoguļo arī Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi. «Saistībā ar būvniecību man ir svarīgi vairāki faktori - drošība, ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana, uzņēmumu eksportspējas palielināšana, jo būvniecība veido aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta, bet tikai 3% uzņēmumu ir eksportspējīgi,» norādīja ministre.

Tuvākajā laikā viens no svarīgākajiem notikumiem nozarē būs būvniecības klasifikatora ieviešana. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, klasifikatoram jau jāsāk darboties nākamgad, un paredzams, ka klasifikatorā būs kategorizēti visi uzņēmumi, respektīvi, noteikta apjoma būves varēs uzticēt noteiktas kvalifikācijas un uzticamiem uzņēmumiem. «Ja uzņēmums varēs pierādīt, ka tam ir cilvēkresursi, nomaksāti nodokļi un laba reputācija, tad tam būs priekšroka. Tāpat strādājam, lai ieviestu centralizēto atbildību, kas nozīmē, ka uzņēmums ir atbildīgs ne tikai par savu darbību, bet arī līgumpartneriem,» informēja ekonomikas ministre.

Koncertzālē Palladium ceturtdien, 28.septembrī jau 13. reizi notika Zīmolu topa apbalvošanas ceremonija.

Zīmolu topa platforma šogad kļuvusi par diviem topiem bagātāka, godinot ne vien mīlētākos, ietekmīgākos un zaļākos uzņēmumus, bet arī Latvijas spožākos startup zīmolus un reģiona spēcīgākos darba devēju zīmolus.

Zīmolu topa uzvarētājus dažādās nominācijās skatiet galerijā!

Mīlētāko zīmolu topa rezultātu augšgalā arī šogad notika cīņa starp Inbox un Google. Zaļākā startup zīmola godu ieguva jaunuzņēmums Ovi Watch, bet Youtube atzīts par gada unikālāko zīmolu. Par straujāk augošo zīmolu atzīts 360TV. Plašāk skatiet galerijā!

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Tā kā viena no versijām, kāpēc starptautiskais mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir gatavs pamest Jūrmalu, ir nolaistās Dzintaru koncertzāles tualetes, PAA Vannu Fabrika ir gatava dāvināt Dzintaru koncertzālei jaunas, moderna dizaina izlietnes un pisuārus.

Mūzikas festivāls Jaunais Vilnis ir svarīgs pasākums Latvijas ekonomikas stimulēšanai un žēl, ka nemākam strādāt ar ārvalstu organizatoriem, kas gatavi investēt Latvijā, paudis SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. «Ja tiešām viens no iemesliem, kas kavē festivāla Jaunais Vilnis rīkošanu Jūrmalā – ir sliktā stāvoklī esošās tualetes, esam gatavi dāvināt mūsu ražoto produkciju, lai nāktu pretī šī jautājuma atrisināšanai. Esmu pārliecināts, ka atrastos arī kompānijas, kuras būtu gatavas atbalstīt Dzintara koncertzāli ar citu nepieciešamo produkciju un remonta darbiem.»

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Latvijas koncertdzīve pēdējos gados ir ievērojami atdzīvojusies, taču tās nākotni nodrošinās vidēja līmeņa koncerti, nevis lieli pasākumi arēnās, kas mazam tirgum ir tikai loģiski, uzskata koncertaģentūras Positivus Music vadītājs Ģirts Majors.

Positivus vadītājs sarunā ar raidījumu Dienas Rīts norādīja, ka par panīkumu Latvijas koncertdzīvē ir jārunā pagātnes formā. Lejupslīde neesot novērojama un cilvēki pērk biļetes, sacīja Ģ. Majors, uzsverot, ka ir tikai loģiski, ka Latvijas tirgū koncertdzīvi nodrošinās vidēja līmeņa koncerti, bet pasākumi arēnās būšot īpašs notikums.

Runājot par Positivus festivālu, viņš apliecināja, ka pēdējos gados ir gandarījums par divu dienu programmām uz galvenajām – Tele 2 un Nordea – skatuvēm, kas nav orientētas uz lielām zvaigznēm. «Programmas ir augstvērtīgas – ārvalstu mākslinieki, kas ir karjeras augšupejas brīdī. Programma netiek vērsta uz vienu vai divām zvaigznēm un tas rada kvalitātes sajūtu. Mums ir svarīgi, lai visa programma ir daudzveidīga,» sacīja Ģ. Majors.

Latvijas un Baltijas informācijas tehnoloģiju (IT) iesācējuzņēmējiem no paša sākuma jādomā globāli, bet tas ne vienmēr tiek darīts, izskanēja šodien iesācējuzņēmumu pasākuma TechChill riska kapitāla investoru paneļa diskusijā.

«Pārāk bieži vietējie Baltijas iesācēji uzskata, ka iekarot Latvijas tirgu ir liels panākums, bet ir jādomā globāli no paša sākuma,» teica riska kapitāla fonda Rubylight vadītājs Vitālijs Rubšteins.

«Jābūt stipram un drosmīgam un jādomā globāli,» teica Rubšteins.

Zviedru riska kapitāla firmas Creandum pārstāvis Daniels Blumkvists teica, ka iesācējuzņēmējiem nav jādomā par to, kā viņu koncepcija izskatīsies investoriem, bet drīzāk par pašu iecerēto produktu, lai tas patiktu lietotājiem.

Viņam piekrita Rubšteins, taču norādot, ka jauns pakalpojums ir iespējami vienkārši jātestē patērētājiem, nevis jāizfantazē, ka būs ļoti daudz lietotāju un tādēļ jāuztaisa infrastruktūra, kuru galu galā neviens nelieto. Kā veiksmīgu Rubylight investīciju Rubšteins minēja jauniešu sociālo tīklu ask.fm, kas dibināts Latvijā, bet ieguvis lietotāju miljonus visā pasaulē.

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.