Veicot atkārtotu koncertzāles Palladium ēkas pārbaudi, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir pieņēmis lēmumu atļaut ēkas izmantošanu publiskiem pasākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja BVKB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska, Palladium īpašnieki ir novērsuši BVKB konstatētās nepilnības, un tagad tā ir droša apmeklētāju uzņemšanai.

Tāpat ēkas īpašnieki ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka esošo skatuves konstrukciju nostiprināšana nav neatļauta būvniecība, aģentūru LETA informēja koncertzāles Palladium direktore Linda Andersone.

Tomēr, lai novērstu iepriekš konstatētās atkāpes no būvniecības normatīvo aktu prasībām, Palladium īpašniekiem mēneša laikā jāveic detalizēta tehniskā izpēte un, izvērtējot tās rezultātus, jālemj par tālāko rīcību. Ēkas īpašnieki apliecina, ka tehniskā izpēte jau sākta un to veiks būvinženieru birojs ar ilggadēju pieredzi SIA Forma 2.

Ar britu mūziķa Džeimsa Blanta (James Blunt) koncertu rīt Rīgā, Marijas ielā darbību sāks jauna koncertzāle Palladium.

Tā ir tapusi padomju laika leģendas - kinoteātra Palladium - telpās. Koncertzālē ir saglabāta kinozāles kādreizējā apaļā forma, un labākai skatuves pārredzamībai tajā divos līmeņos izbūvēti skatītāju balkoni. Kopējā koncertzāles ietilpība ir ap 1 600 apmeklētāju.

Idejas autori un projekta īstenotāji ir saistīti ar koncertu, festivālu rīkotājiem no aģentūras Positivus Music.

Ģirts Majors, Positivus Music vadītājs un jaunās koncertzāles apsaimniekotāja SIA Palladium Rīga līdzīpašnieks atgādināja, ka vairākus desmitus gadu Palladium bija slavenākais Rīgas kinoteātris. Projekta realizētājiem ir milzīga atbildība šo vārdu un kvalitāti noturēt. «Mēs vēlamies pārvērst Palladium par lielisku populārās mūzikas koncertzāli, kur būtu iespējas arī dažādu citu pasākumu rīkošanai. Mūsu uzdevums ir radīt dažādu pasākumu organizētājiem pievilcīgu vietu,» viņš teica.

Rīgas pašvaldība aizliegusi izmantot koncertzāli Palladium, jo atjaunotā ēka, kurā koncertzāle atrodas nav oficiāli pieņemta ekspluatācijā, vēsta diena.lv.

Rīgas pilsētas Būvvalde sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu un uzdevusi pārtraukt ēkas Marijas ielā 21 patvaļīgu ekspluatāciju, Dienai pavēstīja būvvaldes preses sekretāre Kristīne Pētersone. Aizliegums izmantot Palladium koncertzāli tika izdots jau 5. decembrī.

Pašvaldība par šo faktu informējusi Valsts darba inspekciju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī Rīgas pašvaldības policiju. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šādu rīcību paredzēts naudas sods juridiskajām personām no piecdesmit līdz 5000 latiem. Koncertzāle tika atklāta jau 28. septembrī.

Lai arī būvinspektori apsekojuši Palladium un secinājuši, ka sākotnēji paredzētie būvdarbi atbilst akceptētajam būvprojektam, koncertzāles īpašnieki tā arī nav informējuši pašvaldību par būvdarbu pabeigšanu, līdz ar to ēka nav oficiāli pieņemta ekspluatācijā, pastāstīja K.Pētersone.

Rīgas būvvalde liegusi koncertzālei Palladium darboties, un ar pašvaldības policiju panākta vienošanās par turpmāko rīcību, ja būvvaldes prasības joprojām tiks ignorētas, vēstīja laikraksts Neatkarīgā. Kā Db.lv uzzināja Biļešu Serviss kasē, biļetes uz 19. decembrī paredzēto izrādi 12 Karamazovi vēl var iegādāties.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas būvvalde ir uzdevusi nekavējoši apturēt būvobjekta Marijas ielā 21, kurā atrodas kultūras centrs Palladium, ekspluatāciju. Būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs teicis, ka šis ir gadījums, kad būvētājs apzināti rupji pārkāpj Būvniecības likumu un ekspluatē telpas ar ietilpību vairāk nekā 1000 cilvēkiem, zinot, ka iekšējā ugunsdzēsības sistēma nav pieslēgta ūdens padevei.

Zvanot uz Biļešu Serviss informatīvo tālruni, kas pārdod biļetes uz koncertzālē Palladium 19. decembrī gaidāmo izrādi 12 Karamazovi, Db.lv uzzināja, ka biļetes vēl aizvien ir iespējams iegādāties.

Jaunās koncertzāles Palladium nodošana ekspluatācijā birokrātisku procedūru dēļ tiešām ir aizkavējusies, bet tās darbība nav apturēta, un nevienu pasākumu tāpēc nav plānots atcelt, pastāstīja viens no koncertzāles īpašniekiem Ģirts Majors.

«Būvvalde nav lūgusi darbību apturēt, tikai konstatējusi, ka tā nav nodota ekspluatācijā,» aģentūrai BNS sacīja Ģ. Majors un norādīja, ka no Rīgas pilsētas būvvaldes saņemtais protokols nesatur aizliegumu ekspluatēt ēku.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gan konstatējis atsevišķus pārkāpumus, «kas lielam objektam ir normāli», tomēr pārkāpumi neesot lieli un tiešā veidā neattiecas uz apmeklētāju drošību, klāstīja Palladium pārstāvis.

Majors atzina, ka ir bijis lietas kursā, ka koncertzāle tiek atvērta pirms nodošanas ekspluatācijā, taču norādīja, ka tas neesot pirmais gadījums, ka kāds objekts sāk darbu pirms visu formalitāšu sakārtošanas.

Koncertzāles Palladium pārstāvji novērsuši nepilnības būves ugunsdrošības sistēmās, tādējādi šobrīd kultūras centra apmeklētājiem nav saskatāms apdraudējums, pastāstīja Rīgas pilsētas Būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone.

«Kultūras centra Palladium pārstāvis uzsācis nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un uzrādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izdotu atzinumu, kas apstiprina, ka iespējamā bīstamība ir novērsta un šobrīd nav iebildumu būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā no ugunsdrošības viedokļa,» skaidroja Pētersone.

Būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs norādīja, ka šobrīd vēl tiek kārtota nepieciešamā dokumentācija būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā. «Būtiskākais, ka esam saņēmuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu par drošības noteikumu ievērošanu un šobrīd nav saskatāms apdraudējums kultūras centra Palladium apmeklētājiem,» atzina Vircavs.

Palladium Riga pārstāvji 27.decembrī Rīgas pilsētas Būvvaldē iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina būves gatavību nodošanai ekspluatācijā, aģentūra LETA uzzināja Būvvaldē.

Kā pastāstīja Būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone, jau tuvākajās dienās tiks sasaukta komisija, kas izvērtēs iesniegto informāciju, pārbaudīs paveiktos darbus un lems par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Jau ziņots, ka Būvvaldes inspektori 5.decembrī pēc iedzīvotāju aicinājuma veikuši pārbaudi "Palladium" un konstatējuši, ka būve, kurā jau kopš 28.septembra notiek aktīva darbība, koncerti un pasākumi, vēl nav nodota ekspluatācijā.

Par šo pārkāpumu uzņēmējiem var piemērot līdz 5000 latu sodu, taču par tā apmēru lems Rīgas domes Administratīvajā komisijā, kas jautājumu vērtēs nākamajā sēdē 10.janvārī.

Neraugoties uz šīm nepilnībām, koncertzāles darbība netika apturēta, jo "Palladium" pārstāvis uzrādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izdotu atzinumu, ka ēkā iespējamā bīstamība ir novērsta un no ugunsdrošības viedokļa speciālistiem nav iebildumu būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā.

Rīgas pilsētas būvvalde ir uzdevusi nekavējoši apturēt būvobjekta Marijas ielā 21, kurā atrodas koncertzāle Palladium, izmantošanu, jo šobrīd šīs telpas nav pieņemtas ekspluatācijā.

«Šis ir gadījums, kad būvētājs apzināti rupji pārkāpj Būvniecības likumu un ekspluatē telpas ar ietilpību vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem, zinot, ka iekšējā ugunsdzēsības sistēma nav pieslēgta ūdens padevei un gadījumā, ja izceļas ugunsnelaime, būtu apdraudēta apmeklētāju dzīvība,» sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs.

I. Vircavs arī uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka būvētājs ir izpildījis visus būvprojektā plānotos darbus, nedrīkst ignorēt to, ka nav saņemts Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) saskaņojums ēkas ekspluatācijai.

Par patvaļīgu ēkas ekspluatāciju informēti arī atbildīgie dienesti – Rīgas pašvaldības policija, VUGD un Valsts darba inspekcija, norāda Rīgas pilsētas būvvalde.

Izklaides pasākumu nozares darbība joprojām ir apturēta, tāpēc mēs plānojam lūgt valsts un valdības atbalstu, teica koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš akcentēja, ka situācija nozarē ir identiska tai, kāda tā bijusi kopš valstī izsludināja ārkārtas situāciju. Atkarībā no pasākumu organizatoru specifikas, darbība bijusi iespējama tikai minimālā apjomā, tomēr sarīkot rentablus komercpasākumus faktiski neesot iespējams.

Majors skaidroja, ka lielākā daļa pasākumu, kas pandēmijas laikā notikuši, ir saņēmuši līdzfinansējumu, jo šāda pasākumu rīkošanas forma ir teju vienīgā, kas iespējama Covid-19 laikā.

"Ierobežotās kapacitātes apstākļos gan pasākumu organizatoru, gan norišu vietu, gan tehnisko kompāniju darbība ir pilnībā apturēta. Mūsu uzņēmuma apgrozījuma kritums ir tuvu 100%," uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs.

Kultūras ministrija apstiprinājusi Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) rīkojuma projektu par kinoteātra Palladium ēkas Rīgā, Marijas ielā 21, iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Priekšlikums par ēkas iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts arī no paša kinoteātra īpašnieka SIA Palladium.

Kinoteātris celts 1910.gadā pēc arhitekta Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa izstrādātā projekta stateniskā jūgendstila manierē. Objekts ir saglabājis oriģinālo būvapjomu un kupolveida jumta konstrukciju.

VKPAI pārstāvji skaidro, ka objekta kontekstā īpaši jāuzsver iespēja izsekot kinoteātra arhitektūras risinājumu izmaiņām no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kas iespējams, pateicoties dokumentālām liecībām. Par vērtīgiem novērtēti arī interjera apdares elementi un detaļas, kas ir ēkas autoru dizaina darbi un sava laika avangardiski risinājumi.

Rīgas domes Administratīvajā komisijā šodien nolemts piemērot sodu 700 eiro apmērā Gunāra Ķirsona uzņēmumam MC Horeca Holding par būvnormatīvu neievērošanu, izmantojot ekspluatācijā nenodotu ēku, aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā komisijā.

Iespējamais soda apmērs ir no 70 līdz 7100 eiro. Ķirsona uzņēmumam noteikts salīdzinoši mazs sods, jo uzņēmējs savu vainu ir atzinis un pārkāpumus novērsis. Turpretim negatīvi vērtējams tas, ka ekspluatācijā nenodotā ēka izmantota samērā ilgu laiku.

Ķirsons sodu 10 dienu laikā var apstrīdēt tiesā vai arī samaksāt to 30 dienu laikā.

Ķirsons savu jauno ēstuvi apmeklētājiem atvēra jau pērnās vasaras vidū, taču 2.decembrī viņam to nācās uz laiku slēgt, jo atklājās, ka ēstuve nav nodota ekspluatācijā.

Rīgas pilsētas būvvalde 21.decembrī pabeigusi ēstuves Ķirsons Māja saskaņošanas dokumentu izvērtēšanu, apsekojusi objektu un nolēmusi būvi pieņemt ekspluatācijā, taču uzņēmējam par šādu rīcību piemērots sods.

Lai pārliecinātos, ka pret Covid-19 vakcinētām personām ir droši apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus, ir nepieciešams veidot šādus pilotprojektus, aģentūrai LETA uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš uzsvēra, ka patlaban ir pēdējais laiks domāt par šādu eksperimentu veikšanu visās jomās. Majors piebilda, ka viņš kā pilsonis neredz vairs argumentus, kāpēc vakcinēti cilvēki nevar apmeklēt, piemēram, muzejus ierobežotā skaitā.

"Tāpēc es ļoti ceru uz valdības kopējo noskaņojumu sākt kvalitatīvu diskusiju, lai varētu izstrādāt noteikumus, kādā veidā pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem ļaut apmeklēt pasākumus. Tagad tam ir īstais laiks un uz to ir jāiet, jo drīzumā būs pārāk liels sabiedrības spiediens, ja citās valstīs šie atvieglojumi tiks ieviesti ātrāk," skaidroja koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks.

Viņš arīdzan norādīja, ka industrija Latvijā, tāpat kā kolēģi visā pasaulē, rēķinās, ka nozares darbība varētu atsākties tikai ar atļauju vakcinētiem cilvēkiem apmeklēt pasākumus. Majors atzīmēja, ka tas neļaus nozarei atsākt darbību pilnā apjomā, vēršot uzmanību uz Veselības ministrijas priekšlikumu, ka vakcinācijas aptverei tuvojoties 50% un epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, no 15.jūnija varētu piešķirt iespējas apmeklēt kino, mūzikas, kultūras un sporta pasākumus.

Mazajā ieliņā netālu no Rīgas centra – Pērses ielā – apmetušies gan mazi specializēti veikaliņi, gan nozīmīgas valsts iestādes.

Ielas iemītnieki stāsta, ka pazīst viens otru pēc izskata un ar tuvākajiem arī sveicinās. Aptaujātie uzņēmēji gan atzīst, ka ielā veiksmīgāk var darboties veikali un kompānijas, uz kuriem pircēji jau nāk ar mērķi iegādāties konkrēto preci vai saņemt pakalpojumu, jo cilvēku plūsma nav tik liela, lai varētu orientēties uz garāmgājējiem.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielu, un ir viena no īsākajām ielām šajā rajonā. Kā liecina dati, Pērses iela kā atrašanās vieta pirmo reizi minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela, 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela, taču kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela. Iels nosaukums radies pēc Daugavas labā krasta pietekas Pērses nosaukuma.

Publiski izskanējusī informācija, ka koncertzālē Palladium uzturēties ir nedroši, nav pamatota, informēja koncertzāles direktore Linda Andersone.

Viņa stāstīja, ka gadskārtējie plānotie darbi koncertzāles kosmētiskai sakopšanai 15.jūnijā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) veica pārbaudi, jau bija sākti. To laikā tiek novērsts ēkas dabiskais nolietojums.

Kā norādīja Andersone, BVKB 3.augusta atzinumā par publiskas ēkas ekspluatācijas pārbaudi norādīts veikt darbus, no kuriem daļa jau bija iekļauti plānoto darbu sarakstā, savukārt pārējie tiks rūpīgi izvērtēti un iekļauti veicamajos darbos. Kā pirmā tiks veikta koncertzāles ēkas tehniskā izpēte, kurai BVKB devis izpildes termiņu - divi mēneši.

Darbi, kas atzinumā minēti kā neatļauta būvniecība, pēc Andersones teiktā, ir darbi, kas norit pie esošo skatuves konstrukciju apsekošanas un papildu nostiprināšanas saskaņā ar izstrādātu tehnisko projektu, lai jaunajā sezonā nodrošinātu augsta līmeņa drošību. Būvniecības atļauja nav tikusi izņemta, ņemot vērā to, ka veicamie darbi ir uzlabojumi, kas neattiecas uz ēkas būvkonstrukcijām.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Iesniedzot fiziskās personas matiskā stāvokļa deklarāciju, ir dota iespēja brīvprātīgi deklarēt iepriekš nedeklarētos, laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim gūtos ar iedzīvojuma ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Deklarējot šos ienākumus iedzīvotājiem tiek dota iespēja samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, informē VID.

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, uzskatāmi jebkuri ienākumi, kas nav minēti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā.

Par tādiem uzskatāmi – ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības, tai skaitā ienākumi no pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no sava īpašuma iznomāšanas; ienākumi, kas nav iepriekš deklarēti, no reģistrētas saimnieciskās darbības; nedeklarētie, Latvijā gūtie algota darba ienākumi («aplokšņu alga»); nedeklarētie, ārvalstīs gūtie algota darba ienākumi; ienākumi no regulāriem darījumiem ārvalstu valūtas tirgū; no 2001.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 11. jūnijam gūtie, nedeklarētie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personas īpašumā ir bijis mazāk par 12 mēnešiem; no 2007.gada 12.jūnija līdz 2007.gada 31.decembrim gūtie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma datiem, pērn 70% no visiem ES uzņēmumiem bija sasnieguši digitālās intensitātes pamatlīmeni, pamatojoties uz izmantoto digitālo tehnoloģiju skaitu, un kopumā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku tika nodarbināti IT jomā.

Straujā izaugsme rada izaicinājumu arī valsts sektoram – lai spētu iet kopsolī vai būt soli priekšā tehnoloģiju attīstībai, nepieciešama elastīga pieeja, sākot no dažādu sistēmu izstrādes iepirkumu organizēšanas līdz pat risinājumu izstrādei, ieviešanai un testēšanai.

Digitalizācija un tehnoloģiju attīstība norisinās ļoti strauji – to ietekmē dažādi faktori, mainot gan uzņēmējdarbības principus, gan valsts sniegtos pakalpojumus un to pieejamību. Digitālā transformācija ir viena no Eiropas Savienības (ES) galvenajām prioritātēm – viens no digitālās desmitgades politikas programmas mērķiem ir 100% būtiskāko valsts pakalpojumu pieejamība e-vidē un 75% ES uzņēmumu, kas izmanto mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu vai lielos datus.

Ir pagājis pusotrs gads kopš spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājam ir jāsagatavo transfertcenu dokumentācija gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro un darījuma summa ar saistītu uzņēmumu gadā pārsniedz 14 300 euro.

Mūsu pieredze liecina, ka vairums uzņēmumu ir informēti par šīm prasībām, vēl jo vairāk, gandrīz visi ir vērtējuši šādu risku. Jāsaka arī, ka vairākums uzņēmumu nopietni attiecas pret transfertcenu risku un mēģina to vadīt, sagatavojot transfertcenu dokumentāciju vai vismaz izsverot cenu pamatotību. Tomēr ir arī daudzi uzņēmumi, kuru vadība uzskata transfertcenu risku par Valsts ieņēmumu dienesta «bubuli», «kaprīzi» vai vienkārši nevajadzīgu slogu, kura mērķis ir sagandēt uzņēmuma grāmatvežiem dzīvi un iekasēt lielākus nodokļus no uzņēmumiem. Ir bieži izskanējis arī pretējs viedoklis, ka transfertcenas ir nodokļu konsultantu izgudrots instruments, kas paredzēts konsultantu bagātības vairošanai.

Lai sakārtotu būvniecības nozari, ir jāveicina mazo būvnieku apvienošanās, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka, neskatoties uz jau veiktajiem uzlabojumiem būvniecības nozarē, tomēr priekšā vēl ir daudz darāmā, ko atspoguļo arī Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi. «Saistībā ar būvniecību man ir svarīgi vairāki faktori - drošība, ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana, uzņēmumu eksportspējas palielināšana, jo būvniecība veido aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta, bet tikai 3% uzņēmumu ir eksportspējīgi,» norādīja ministre.

Tuvākajā laikā viens no svarīgākajiem notikumiem nozarē būs būvniecības klasifikatora ieviešana. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, klasifikatoram jau jāsāk darboties nākamgad, un paredzams, ka klasifikatorā būs kategorizēti visi uzņēmumi, respektīvi, noteikta apjoma būves varēs uzticēt noteiktas kvalifikācijas un uzticamiem uzņēmumiem. «Ja uzņēmums varēs pierādīt, ka tam ir cilvēkresursi, nomaksāti nodokļi un laba reputācija, tad tam būs priekšroka. Tāpat strādājam, lai ieviestu centralizēto atbildību, kas nozīmē, ka uzņēmums ir atbildīgs ne tikai par savu darbību, bet arī līgumpartneriem,» informēja ekonomikas ministre.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.