Koncertzāle Palladium cer sakārtot dokumentāciju līdz nākamajam paredzētajam pasākumam, Db.lv pastāstīja Palladium Riga pārstāvis Ģirts Majors.

Ģ. Majors norādīja, ka problēma esot vairāk papīros nekā pēc būtības. Tāpat Palladium pārstāvis pieļāva, ka līdz šim ir izskanējusi kļūdaina informācija par koncertzāles ūdensdzēsības sistēmu un tāpēc, iespējams, bijusi tik asa būvvaldes reakcija. Ģ. Majors arī uzsvēra, ka no ugunsdzēsēju puses nav bijis nekādu pretenziju.

Nākamais pasākums plānots 19. decembrī, kad Palladium paredzēta Jaunā teātra institūta organizētās Igaunijas laikmetīgās skatuves programmas Igauņu balzams II izrāde 12 Karamazovi. Kā iepriekš pārliecinājās Db.lv, tad biļetes uz šo pasākumu joprojām iespējams iegādāties.

Jaunās koncertzāles Palladium nodošana ekspluatācijā birokrātisku procedūru dēļ tiešām ir aizkavējusies, bet tās darbība nav apturēta, un nevienu pasākumu tāpēc nav plānots atcelt, pastāstīja viens no koncertzāles īpašniekiem Ģirts Majors.

«Būvvalde nav lūgusi darbību apturēt, tikai konstatējusi, ka tā nav nodota ekspluatācijā,» aģentūrai BNS sacīja Ģ. Majors un norādīja, ka no Rīgas pilsētas būvvaldes saņemtais protokols nesatur aizliegumu ekspluatēt ēku.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gan konstatējis atsevišķus pārkāpumus, «kas lielam objektam ir normāli», tomēr pārkāpumi neesot lieli un tiešā veidā neattiecas uz apmeklētāju drošību, klāstīja Palladium pārstāvis.

Majors atzina, ka ir bijis lietas kursā, ka koncertzāle tiek atvērta pirms nodošanas ekspluatācijā, taču norādīja, ka tas neesot pirmais gadījums, ka kāds objekts sāk darbu pirms visu formalitāšu sakārtošanas.

Ar britu mūziķa Džeimsa Blanta (James Blunt) koncertu rīt Rīgā, Marijas ielā darbību sāks jauna koncertzāle Palladium.

Tā ir tapusi padomju laika leģendas - kinoteātra Palladium - telpās. Koncertzālē ir saglabāta kinozāles kādreizējā apaļā forma, un labākai skatuves pārredzamībai tajā divos līmeņos izbūvēti skatītāju balkoni. Kopējā koncertzāles ietilpība ir ap 1 600 apmeklētāju.

Idejas autori un projekta īstenotāji ir saistīti ar koncertu, festivālu rīkotājiem no aģentūras Positivus Music.

Ģirts Majors, Positivus Music vadītājs un jaunās koncertzāles apsaimniekotāja SIA Palladium Rīga līdzīpašnieks atgādināja, ka vairākus desmitus gadu Palladium bija slavenākais Rīgas kinoteātris. Projekta realizētājiem ir milzīga atbildība šo vārdu un kvalitāti noturēt. «Mēs vēlamies pārvērst Palladium par lielisku populārās mūzikas koncertzāli, kur būtu iespējas arī dažādu citu pasākumu rīkošanai. Mūsu uzdevums ir radīt dažādu pasākumu organizētājiem pievilcīgu vietu,» viņš teica.

Veicot atkārtotu koncertzāles Palladium ēkas pārbaudi, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir pieņēmis lēmumu atļaut ēkas izmantošanu publiskiem pasākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja BVKB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska, Palladium īpašnieki ir novērsuši BVKB konstatētās nepilnības, un tagad tā ir droša apmeklētāju uzņemšanai.

Tāpat ēkas īpašnieki ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka esošo skatuves konstrukciju nostiprināšana nav neatļauta būvniecība, aģentūru LETA informēja koncertzāles Palladium direktore Linda Andersone.

Tomēr, lai novērstu iepriekš konstatētās atkāpes no būvniecības normatīvo aktu prasībām, Palladium īpašniekiem mēneša laikā jāveic detalizēta tehniskā izpēte un, izvērtējot tās rezultātus, jālemj par tālāko rīcību. Ēkas īpašnieki apliecina, ka tehniskā izpēte jau sākta un to veiks būvinženieru birojs ar ilggadēju pieredzi SIA Forma 2.

Rīgas būvvalde liegusi koncertzālei Palladium darboties, un ar pašvaldības policiju panākta vienošanās par turpmāko rīcību, ja būvvaldes prasības joprojām tiks ignorētas, vēstīja laikraksts Neatkarīgā. Kā Db.lv uzzināja Biļešu Serviss kasē, biļetes uz 19. decembrī paredzēto izrādi 12 Karamazovi vēl var iegādāties.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas būvvalde ir uzdevusi nekavējoši apturēt būvobjekta Marijas ielā 21, kurā atrodas kultūras centrs Palladium, ekspluatāciju. Būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs teicis, ka šis ir gadījums, kad būvētājs apzināti rupji pārkāpj Būvniecības likumu un ekspluatē telpas ar ietilpību vairāk nekā 1000 cilvēkiem, zinot, ka iekšējā ugunsdzēsības sistēma nav pieslēgta ūdens padevei.

Zvanot uz Biļešu Serviss informatīvo tālruni, kas pārdod biļetes uz koncertzālē Palladium 19. decembrī gaidāmo izrādi 12 Karamazovi, Db.lv uzzināja, ka biļetes vēl aizvien ir iespējams iegādāties.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Rīgas pilsētas būvvalde ir atļāvusi abu atpūtas kompleksa Akvalande ēku ekspluatāciju, aģentūrai BNS pastāstīja būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Viņa atgādināja, ka pērn decembra sākumā būvvalde atļāva ekspluatēt Akvalande kompleksa ēku, kurā notiek dažādas ūdens atrakcijas, bet ceturtdien atļauta arī ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatācija.

Žūka sacīja, ka 30.decembrī būvvalde saņēma Akvalandes telpu nomnieka Big Plus iesniegumu, kam bija pievienots sertificēta būvinženiera atkārtots baseina ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un informācija, ka būvinženiera ieteikumi ir izpildīti un lūgums atkārtoti atsākt ēkas ekspluatāciju. Būvinspekcijas pārstāvji šogad 6.janvārī atkārtoti apsekoja abas ēkas un konstatēja, ka abu ēku ekspluatācijas bīstamības pazīmes ir novērstas, tādēļ būvvalde atļāva ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatāciju.

Koncertzāles Palladium pārstāvji novērsuši nepilnības būves ugunsdrošības sistēmās, tādējādi šobrīd kultūras centra apmeklētājiem nav saskatāms apdraudējums, pastāstīja Rīgas pilsētas Būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone.

«Kultūras centra Palladium pārstāvis uzsācis nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un uzrādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izdotu atzinumu, kas apstiprina, ka iespējamā bīstamība ir novērsta un šobrīd nav iebildumu būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā no ugunsdrošības viedokļa,» skaidroja Pētersone.

Būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs norādīja, ka šobrīd vēl tiek kārtota nepieciešamā dokumentācija būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā. «Būtiskākais, ka esam saņēmuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu par drošības noteikumu ievērošanu un šobrīd nav saskatāms apdraudējums kultūras centra Palladium apmeklētājiem,» atzina Vircavs.

Rīgas pilsētas būvvalde ir uzdevusi nekavējoši apturēt būvobjekta Marijas ielā 21, kurā atrodas koncertzāle Palladium, izmantošanu, jo šobrīd šīs telpas nav pieņemtas ekspluatācijā.

«Šis ir gadījums, kad būvētājs apzināti rupji pārkāpj Būvniecības likumu un ekspluatē telpas ar ietilpību vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem, zinot, ka iekšējā ugunsdzēsības sistēma nav pieslēgta ūdens padevei un gadījumā, ja izceļas ugunsnelaime, būtu apdraudēta apmeklētāju dzīvība,» sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs.

I. Vircavs arī uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka būvētājs ir izpildījis visus būvprojektā plānotos darbus, nedrīkst ignorēt to, ka nav saņemts Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) saskaņojums ēkas ekspluatācijai.

Par patvaļīgu ēkas ekspluatāciju informēti arī atbildīgie dienesti – Rīgas pašvaldības policija, VUGD un Valsts darba inspekcija, norāda Rīgas pilsētas būvvalde.

Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi vairākas nepilnības Gaismas pils jaunbūvē, tāpēc plānotajā termiņā sasaukt būves ekspluatācijā pieņemšanas komisiju nav iespējams un ēkas nodošanas ekspluatācijā termiņš kārtējo reizi ir attālinājies.

Pasūtītāju pārstāvis Kultūras ministrija (KM) šodien vērsās būvvaldē, lai lūgtu papildu piecas darba dienas laika nepilnību novēršanai, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Kaut arī teorētiski visa dokumentācija būvvaldē iesniegta 20.maijā, atklājies, ka virkne dokumentu vēl nav kārtībā. Vairākus atzinumus būvnieki izskatīšanai būvvaldē iesnieguši dokumentu izvērtēšanas laikā. Pēdējie izpildmērījumu dokumenti būvvaldē saņemti tikai vakar, un tie vēl jāizvērtē, savukārt citos izpildmērījumos atklātas novirzes no projekta.

Tāpat joprojām nav novērstas būtiskas nepilnības, uz kurām būvvalde iepriekš vairākkārt norādījusi jau šā gada februārī un aprīlī - dabā redzams, ka no Gaismas pils atbalsta sienām un kāpnēm izdalās nezināmas izcelsmes balts šķīdums, kura cēloņi un ietekme nav zināma.

Palladium Riga pārstāvji 27.decembrī Rīgas pilsētas Būvvaldē iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina būves gatavību nodošanai ekspluatācijā, aģentūra LETA uzzināja Būvvaldē.

Kā pastāstīja Būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone, jau tuvākajās dienās tiks sasaukta komisija, kas izvērtēs iesniegto informāciju, pārbaudīs paveiktos darbus un lems par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Jau ziņots, ka Būvvaldes inspektori 5.decembrī pēc iedzīvotāju aicinājuma veikuši pārbaudi "Palladium" un konstatējuši, ka būve, kurā jau kopš 28.septembra notiek aktīva darbība, koncerti un pasākumi, vēl nav nodota ekspluatācijā.

Par šo pārkāpumu uzņēmējiem var piemērot līdz 5000 latu sodu, taču par tā apmēru lems Rīgas domes Administratīvajā komisijā, kas jautājumu vērtēs nākamajā sēdē 10.janvārī.

Neraugoties uz šīm nepilnībām, koncertzāles darbība netika apturēta, jo "Palladium" pārstāvis uzrādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izdotu atzinumu, ka ēkā iespējamā bīstamība ir novērsta un no ugunsdrošības viedokļa speciālistiem nav iebildumu būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā.

Neskatoties uz to, ka koncertzāles Rīga telpās gaisa temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, visi plānotie pasākumi koncertzālē norit pēc plāna, taču skatītāji aicināti apģērbties siltāk, informēja producents Juris Millers.

Jau ziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles Rīga telpas. Apkure nav pieslēgta, jo koncertzāle Rīgas ir parādā par piegādāto siltumenerģiju.

Millers uzskata, ka LZA ar paziņojumu par apkures nepieslēgšanu koncertzāles Rīga parādu dēļ turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga, traucēt tās darbību un ņirgājas par Latvijas sabiedrību.

«LZA, neskatoties uz pirmo zaudējumu tiesā, joprojām turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga. Pirms dažām dienām LZA cieta pirmo sakāvi tiesas procesā, kurā SIA Rīgas koncertzāle cēla prasību pret LZA par neapmaksātajiem rēķiniem. Lai arī LZA uzskatīja, ka tai ir tiesības rēķinus neapmaksāt, tiesa lēma citādi un LZA būs pienākums savas finansiālās saistības pret SIA Rīgas koncertzāle nokārtot,» klāstīja Millers.

Saistībā ar 2014. gada būvniecības procesu tiesiskuma regulējuma izmaiņām šogad vasaras kafejnīcu un pasākumu noformējuma saskaņošana Rīgā var izrādīties daudz komplicētāka un sarežģītāka nekā līdz šim, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šogad vasaras kafejnīcu īpašniekiem pirms ieceres iesniegšanas Būvvaldē sākotnēji būtu nepieciešams iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.500 Vispārīgie būvnoteikumi, kas nosaka būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes. Atbilstoši šim iedalījumam, būtu rūpīgi jāizvērtē kāda veida būvniecība būs nepieciešama konkrētās ieceres realizācijai, jo atkarībā no būves klasifikācijas veida, Būvvaldē iesniedzama dažāda dokumentācija.

Līdzšinējais saskaņošanas process, kad Būvvaldē ielu tirdzniecības pases saņemšanai vajadzīgs tikai iesniegums Ielu tirdzniecības vietu vizuālā risinājuma saskaņošanai, šobrīd attiecināms uz iecerēm, kurās vasaras kafejnīcas būvniecībā paredzēts izbūvēt tikai terases bez pamatiem ar saulessargiem un norobežojošiem elementiem vai vienas sezonas vieglas konstrukcijas ēkas bez pamatiem. Savukārt, vasaras kafejnīcas, kas veidotas kā būves – kioski, guļbūves vai kā iepriekš izgatavots no gataviem elementiem saliekams tipveida būvizstrādājums, atkarībā no paredzētās būves klasifikācijas saskaņojamas, iesniedzot Būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai būvprojektu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) atļaus turpināt Ādažu tirdzniecības centra paplašināšanas darbus pilnā apjomā tad, ja Ādažu būvvaldē iesniegtās projekta izmaiņas atrisinās konstatētās nepilnības, aģentūru LETA informēja BVKB direktors Pēteris Druķis.

Patlaban jau ir atļauts daļēji turpināt būvdarbus attiecībā uz darbiem, kuriem ir saskaņots būvprojekta risinājums.

Druķis norādīja, ka objektā tika konstatēta patvaļīga būvniecība un apturēti būvdarbi. Konstatēts, ka objektā tika veikta apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas inženierrisinājumu izbūve (izbūvēti cinkotā skārda gaisa vadi, uzstādīti ventilācijas un gaisa kondicionēšanas agregāti) bez noteiktā kārtībā saskaņota būvprojekta. Šo darbu izpilde nebija iekļauta būvprojektā, ko Ādažu novada būvvalde ir akceptējusi 2015.gada 28.jūlijā.

Tāpat ir izbūvēti kanalizācijas stāvvadi caur 1.stāva 12 metrus gariem dzelzsbetona pārseguma paneļiem. Būvprojektā nav iekļauta ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu sadaļa, attiecīgi arī būvprojekta būvkonstrukciju sadaļā nav paredzēta atveru veidošana pārseguma paneļos. Ja bez atbilstošas projekta dokumentācijas tiek skartas būves nesošās konstrukcijas, tas ir jāizvērtē ļoti atbildīgi, uzsvēra Druķis.

Rīgas pilsētas būvvalde atļāvusi ūdens atpūtas kompleksa Akvalande vienas ēkas ekspluatāciju, aģentūra LETA uzzināja būvvaldē.

Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka pastāstīja, ka 5.decembrī būvvaldē saņemts SIA Big Plus iesniegums ar pievienotu 4.decembrī sagatavotu sertificēta būvinženiera Aleksandra Korjakina vienas kompleksa ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu un atkārtotu lūgumu atļaut atsākt tās ekspluatāciju.

Izvērtējot saņemto ekspertīzes atzinumu kopsakarībā ar jau iepriekš saņemtajiem atzinumiem par konkrēto ēku, būvvalde konstatēja, ka Korjakins, veicot šīs ēkas atkārtotu apsekošanu, secinājis, ka visi iepriekšējā ekspertīzē norādītie būtiskie trūkumi ir novērsti un nav konstatētas konkrētās ēkas konstrukciju nepilnības un defekti, kas norādītu uz telpu nesošo konstrukciju nestspējas samazinājumu. Līdz ar to šīs ēkas ekspluatācija ir pieļaujama.

Rīgas pilsētas Administratīvā komisija producentam Jurim Milleram par ekspluatācijā nenodotu telpu Marijas ielā 20 patvaļīgu izmantošanu piemērojusi 711 eiro (500 latu) sodu, informēja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Piemēroto naudassodu viņš ir apstrīdējis tiesā. Millers pats uz Administratīvās komisijas sēdi 17.decembrī neieradās, - pēc paša teiktā, viņš par to neesot bijis informēts.

Pagaidām dzīvoklis Marijas ielas 20.nama 5.stāvā publiskiem pasākumiem vairs netiek izmantots. Millers sacīja, ka viņa plānotie pasākumi notiks «citās telpās un citā mērogā», taču viņš pagaidām neatklāja, uz kurieni šie pasākumi varētu tikt pārcelti.

Būvvaldē no Millera saņemtas divas dažādas vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes - vispirms novembrī producents iesniedzis dokumentus, kas paredz telpu funkciju maiņu, bet janvāra sākumā iesniedzis vēl vienu vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kurā telpu funkciju maiņa netiek pieprasīta. Būvvalde lūgusi Milleru precizēt, kuru no tām viņš vēlas saskaņot, kā arī pieprasījusi visu ēkas kopīpašnieku piekrišanu un līdz 28.februārim pieprasījusi iesniegt arī tehnisko slēdzienu par būves konstrukciju stāvokli.

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Pēc tam, kad pavasarī Rīgas būvvalde apturēja uzsāktos vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora pēdējā korpusa nojaukšanas darbus, pašlaik tie atkal atsākušies, novēroja portāls Db.lv.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja pārstāvis Edgars Butāns Db.lv informē, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izvērtējis Būvvaldes izsniegtās būvatļaujas ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā tiesiskumu un atcēlis būvatļaujā ietverto punktu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Tieši jautājums par VKPAI atzinuma nepieciešamību bija iemesls, kādēļ Būvvalde 31.03.2017. lēma par nojaukšanas darbu apturēšanu.

Pamatojoties uz departamenta lēmumu un iesniegto tehnisko atzinumu, kurā norādīts, ka ēka ir potenciāli bīstama un atzīstama par graustu, Būvvalde ir atļāvusi atsākt nojaukšanas darbus.

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

"Zaļā koridora" ieviešana ir ļāvusi lielo objektu attīstītājiem Rīgā izsniegt būvatļaujas 14 dienu laikā, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Tas panākts, Rīgas pilsētas būvvaldei veicot grozījumus iekšējos noteikumos, turpmāk paredzot būvatļaujas izsniegšanu jaunu 3. grupas ēku un otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai 14 dienu laikā.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību un padarītu galvaspilsētu pievilcīgāku investīciju piesaistei, Rīgas pilsētas būvvaldē no 2020. gada novembra sākuma ieviesta atvieglota saskaņošanas kārtība (saukta arī par būvniecības Zaļo koridoru) jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai.

Tas nozīmē, ka attīstītāji, kuru būvniecības ieceres atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, var rēķināties ar iestādes lēmumu un būvatļaujas izsniegšanu ievērojami īsākos termiņos, nekā to nosaka normatīvie akti.

Rīgas pilsētas Būvvalde nosūtījusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam informāciju par piecām pirmsskolas izglītības iestādēm ar lūgumu izskatīt iespēju anulēt tām izsniegtās licences, jo attiecīgās pirmsskolas izglītības iestādes atrodas telpās, kuras nav ekspluatējamas, informē Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Kopš 2013. gada oktobra, kad Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) rīcībā nonāca informācija par vairākām Rīgas privātām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas sniedza pakalpojumus neatbilstošās telpās, šobrīd no 98 bērnudārziem 72 telpas šī pakalpojuma sniegšanai ir pielāgojuši, ko apliecina saskaņotā dokumentācija. Desmit iestādēm dokumentācija ir saskaņošanas procesā, piecām no tām nepieciešams izstrādāt būvprojektu, tādēļ telpu ekspluatācija ir kategoriski aizliegta. Savukārt vēl 16 iestādēm telpu ekspluatācija nav atļauta, jo Būvvaldes noteiktajos termiņos visa nepieciešamā dokumentācija nebija iesniegta vai Būvvalde atbildi nesaņēma vispār. Šo 16 iestāžu skaitā ir piecas, kas sniegušas informāciju, ka konkrētās telpas vairs neekspluatē.

Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gadā akceptētas apliecinājuma kartes koncertzāles Rīga renovācijai un pērn 3.septembrī būvvaldē sagatavots atzinums, kurā norādīts, ka būvdarbi koncertzālē veikti atbilstoši saskaņotajām apliecinājuma kartēm, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Pērn februārī būvvaldē akceptēta apliecinājuma karte zāles un skatuves vienkāršotai renovācijai koncertzālē Rīga, bet pērn maijā akceptēta apliecinājuma karte lielās konferenču zāles un tās palīgtelpu grupas vienkāršotai renovācijai. Šie darbi veikti atbilstoši apliecinājuma kartēm.

Šā gada 19.augustā Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors vizuāli apsekoja koncertzāles telpas - pagrabstāvu, skatuvi un zāli - un konstatēja, ka tajās ir veikta inženiertīklu pārbūve - no pagrabtelpām uz zāli pirms ilgāka laika ierīkoti elektrības kabeļi. Tomēr šajā faktā netiek konstatēts pārkāpums, jo Ministru kabineta noteikumi Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi neparedzot pienākumu iesniegt būvvaldei akceptēšanai būvniecības ieceres dokumentāciju iekšējo elektroenerģijas inženiertīklu būvniecības gadījumā. Ministru kabineta noteikumos Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība noteikts, ka iekšējo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai nojaukšanai ir nepieciešams darba zīmējums, taču arī tas atbilstoši šo noteikumu 18.1.apakšpunktam nav iesniedzams būvvaldē akceptēšanai.