Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas atvēršanas pasākumu Kaskādes četrās dienās apmeklējuši aptuveni 10 tūkstoši interesentu, informēja bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā atzīst LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, līdz ar to Gaismas pils ir sākusi «pilnvērtīgu dzīvi». «Ceram, ka visi, kas pabijuši šajās dienās Gaismas pilī, tajā atgriezīsies jau kā lasītāji,» pauž D. Mukāne.

Kā ziņots, no 12. jūnija līdz 15. jūnijam LNB rīkoja īpašu jaunās ēkas stāvu atvēršanas pasākumu Kaskādes, kura laikā apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīties ar Gaismas pili. Interesenti varēja doties ekskursijās pa jauno ēku un piedalīties radošās aktivitātēs. Katru dienu atvēršanu svinēja kāds no stāviem, bet četru atvēršanas dienu laikā apmeklētājiem kļuva pieejami septiņi LNB jaunās ēkas stāvi.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Ekspluatācijā nenodotajā Gaismas pilī izstādīti Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāles Attēlu stāsts laureātu darbi. Tie nav pieejami plašākai publikai.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, izstādi iespējams parādīt apmeklētājiem - bibliotēkas potenciālajiem sadarbības partneriem - tikai īpašās grupās, pēc to instruēšanas par drošības noteikumiem. Kaut arī procedūra ir sarežģīta, izstādi katru dienu redzot kāda cilvēku grupa, kas nāk novērtēt telpu piemērotību saviem pasākumiem.

LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts paskaidroja, ka kvadriennāles dalībnieku izstāde bijusi paredzēta, lai žūrija varētu izvērtēt iesniegtos darbus. Tā, pēc viņa teiktā, nav paredzēta plašākai auditorijai. Zilberts pauda cerību, ka nākamā pasākuma - Rīgas fotomēneša portfolio skates - laikā 9.maijā Gaismas pils būs nodota ekspluatācijā.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Lauku bibliotēku atbalsta biedrība (LBAB) savu ilggadējo akciju Atbalsts lauku bibliotēkām šogad bija iecerējusi noslēgt īpaši simboliski, par decembrī paredzētā gada noslēguma sarīkojuma vietu izraugoties Gaismas pili. Taču no valsts galvenās - Latvijas Nacionālās - bibliotēkas vadības saņemts laipns atteikums, kas pamatots ar «saspringtu pārkārtošanās darbu, lai pirmos četrus ēkas stāvus atbrīvotu un sagatavotu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē vajadzībām,» vēsta laikraksts Diena.

Gaismas pilī izvietota viena koncertzāle ar 500 vietām un piecas dažāda lieluma konferenču zāles. Vēl divas telpas atvēlētas izstādēm. Tās visas atrodas celtnes pirmajos četros stāvos, kas «vienkāršajiem ļaudīm» nebūs pieejamas līdz pat nākamā gada septembrim, norāda laikraksts. Kā iepriekš sacījis LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, tajās notiks Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenās norises. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dagnija Grīnfelde skaidrojusi, ka to paredz starp iestādi, LNB un Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu pērn noslēgtā vienošanās: «LNB šajā laikā turpinās veikt savas pamatfunkcijas un būs pieejama lasītājiem, tomēr citi pasākumi ārpus Latvijas prezidentūras norisēm nenotiks.»

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna pārvaldītāja SIA OZRT restorāna iekārtošanā ir investējusi ap 100 000 eiro, stāsta OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Viņš norāda, ka šie līdzekļi ir investēti tādās lietās kā trauki, tekstilpreces, dažas papildu iekārtas virtuvē un bārā, kā arī vairākos dizaina elementos. Laika gaitā OZRT ieguldīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt 150 000 eiro.

Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt trīs gadu laikā.

Tiesa, Streņģe arī atzīmē, ka restorāna izveidē savu daļu ir ielicis katrs Latvijas iedzīvotājs ar samaksātajiem nodokļiem. «Uzņēmums OZRT piedalījās konkursā par telpu nomu, mēs šeit ienācām jau lielā mērā izveidotās un mēbelētās telpās.»

«Konkursā par iespēju pārvaldīt restorānu Gaismas pilī OZRT pieteicās pagājušā gada nogalē, kad arī tika paziņoti rezultāti. Startējām divas reizes. Pirmajā konkursā diemžēl neuzvarējām, bet uzņēmums, kurš uzvarēja, no projekta atteicās, tāpēc tika izsludināts atkārtots konkurss,» stāsta Streņģe.

Būvinženieris Sergejs Meierovics, kurš bijis Gaismas pils projekta konsultants, sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā apgalvojis – kamēr ēka nav nodota ekspluatācijā, tikmēr tajā nedrīkst ienest materiālas vērtības. Viņš uzskata, ka tiek pārkāpti viselementārākie noteikumi politikas vārdā, un šos pārmetumus adresējot par Būvniecības likumu atbildīgajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

Uz jautājumu, kā tad rīkoties ar grāmatām, kuras Gaismas pilī jau novietotas jaunajos plauktos, būvinženieris šerpi atcirtis: «Jāved atpakaļ!» «Ja ar grāmatām kaut kas notiks, tad būs jāatbild Kultūras ministrijai un bibliotēkai,» piebildis S. Meierovics.

Viņam esot iebildumi par to, ka tehniskā ēka ar inženiertīkliem tiks pabeigta vēlāk. S. Meierovics Neatkarīgajai norādījis, ka tas ir pretrunā ar būvniecības normatīviem: «Vispirms jābūt infrastruktūrai, lai var pieslēgt siltumu, elektrību un dzesēšanas iekārtas. Kad inženierim prasīju, kāpēc aukstumsistēmas atrodas pāri ielai, atbildēja, ka Birkerts nepiekrita, ka tās ir zem zemes.» Speciālists uzskatot, ka sadalīšana kārtās veikta, lai nomaskētu patiesās viena kvadrātmetra izmaksas.

Vai nebija jauks pasākums – grāmatu draugu ķēde? 13 tūkstoši rokās sadevās, ziemas salā un spelgoņā padeva grāmatas no rokas rokā, tādējādi apliecinot, kāda mēs liela lasītāju tauta. Un tas nekas, ka Gaismas pili nepieņēma ekspluatācijā un nekādas grāmatas tur krāmēt nemaz nedrīkst.

Vēl vairāk - aizkulisēs runā, ka tajā pašā vakarā ar kravas busiņiem visas aizvestas atpakaļ, no kurienes nākušas. Galvenais, ka jauks mārketinga pasākums izdevās - pa visiem medijiem plaši izrādīts, bija gan ierindas tautai laiku kur pakavēt, gan politiķiem apgrozīties. Un sīkums, ko par Gaismas pili runāja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem vai gadiem. Kurš tad vēl atceras, ka tas bija nīstākais projekts, kura dēļ ne tikai politiskās karjeras ir aizgājušas nebūtībā, bet dažs pat dzīvību diezgan burtiskā nozīmē atdevis. Tagad viss pēkšņi izrādījies jauki, un tie paši, kas vēl pirms neilga laika bibliotēku interneta komentāros un publiskos pasākumos sauca par «tautas asiņu izsūcēju», «veikalu Maxima», «aizgājušo oligarhu laikmeta simbolu» un ko tik vēl ne, tagad draudzīgi sadodas ap to rokās kā ap svētāko simbolu. Pamēģiniet tikai kaut ko teikt!

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Vairāki rakstnieki un redaktori vēstulē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoram Andrim Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) rosina mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever, dodot tam citu, Gaismas pils statusam, prestižam un uzdevumiem atbilstīgu nosaukumu.

«Pašreizējais jaunvārds, kurš nav saprotams lielākajai daļai sabiedrības, izraisījis negatīvu reakciju un pamatotu neizpratni, kāpēc mūsu nacionālajā simbolā Gaismas pilī ar Imanta Ziedoņa vārdā nosaukto zāli jāatrodas ēdināšanas uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir nevajadzīgi aizguvumi, anglicismi vai latviešu valodas runas un rakstu tradīcijā nesakņoti jaunvārdi, kas radīti Švauksta garā,» teikts vēstulē.

Rakstnieki atgādina, ka Latvijas Republikas Satversmē teikts: «Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats».

Būveksperts, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Sergejs Meierovics intervijā laikrakstam Diena vērtējis nebeidzamās aizķeršanās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno būvi - Gaismas pili.

Jautāts: «Jau kuro reizi pārcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunceltnes nodošana ekspluatācijā. Neesot novērsti kādi tehniskie defekti, par kuriem esot bijis zināms jau sen. Kā jūs, būdams eksperts būvniecībā, vērtējat patlaban notiekošo ap šībrīža nozīmīgāko objektu?», viņš atbildējis:

«Neredzot visu uz vietas, bet vadoties pēc publiskās informācijas, pārdomājot to, man pašam rodas jautājums: kā tad tas tā sanāk, ja ir tik laba būvuzraudzība un tā nav redzējusi visas problēmas, kuru dēļ tagad nevar to objektu pieņemt? Jo celtniecībā procesi ir ilgstoši, nekas nenotiek dažu stundu laikā. Kāpēc visu nepamanīja daudz agrāk? Kāpēc tam neviens nepievērsa uzmanību? Par to man tiešām trūkst vārdu.»

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Ir pabeigta Rīgas pils pastāvīgā jumta nesošo konstrukciju un seguma izbūve. Šobrīd norit arī fasāžu rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms. Ziemas sezonā turpināsies iekšdarbi, kas norit visās Valsts prezidenta oficiālās rezidences telpās, šodien informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE.

Līdz objekta nodošanai atlicis viens gads.

Šodien mediju pārstāvjiem tika organizēta ekskursija pa Rīgas pili, rādot padarīto un vēl darāmo. Redzēto var aplūkot raksta galerijā.

Oktobra beigās tika demontētas pēdējās sastatnes virs jaunā Rīgas pils jumta un ir noslēdzies pusgadu ilgais darbs – jumta nesošo konstrukciju nostiprināšana, rekonstrukcija un izbūve. Ir pabeigta arī jumta seguma iesegšana, taču atsevišķās zonās vēl ir jāizbūvē pieslēguma vietas.

Šobrīd norit arī noslēdzošais ārējo apdares darbu process. Oktobrī valdīja mēnesim neraksturīgi laikapstākļi un vairākkārt tika pārspēti aukstuma rekordi, un tika veiktas izmaiņas darbu grafikā – kvalitatīvi fasāžu krāsošanas darbus var veikt vien tad, kad fasādes virsmas temperatūra nesamazinās zem +5 grādiem. Tāpēc šobrīd fasādi Pils laukuma pusē klāj aizsargpārklājs, kas ļauj krāsošanas darbus veikt arī pie nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Patlaban Rīgas pils fasāde ir divos dzeltenos toņos, no tiem īstais ir gaišākais, «mierīgākais» tonis. Pārējais tiks pārkrāsots.

Bijušās sanatorijas "Ogre" ēkas atjaunošanas darbi tuvojas noslēgumam, portālam DB pastāstīja Ogres novada domē.

Līgums par darbu veikšanu Ogrē, Gaismas prospektā 2/6, bijušajā sanatorijā, ar SIA "RERE meistari" tika noslēgts 2019. gada martā. Tā ietvaros veikta jumta konstrukciju atjaunošana, izbūve, ēkas pamatu horizontālās un vertikālās hidroizolācijas atjaunošana un izbūve, grafiķa un gleznotāja Anša Cīruļa sienu gleznojumu un lielās zāles krāšņu atjaunošana. Tāpat veikti arī iekšējās apdares darbi, kas iekļauj grīdu izbūvi, sienu un griestu apmetuma, krāsojuma atjaunošanu. Uzstādīti pacēlāji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jāatzīmē, ka atjaunošanas darbu gaitā atklājies kas negaidīts – izrādās, ka A. Cīrulis apgleznojis ne vien sienas, bet arī griestus. Nacionālā romantisma meistara darbus 50. gados aizkrāsoja. Sienas 80. gadu beigās atsedza un restaurēja, bet to, ka apgleznoti bijuši arī griesti, tolaik neviens nezināja. Ornamentālo gleznojumu ap lustrām nav daudz, tomēr tagad skaidrs, ka sienu gleznojumi "nepeld" gaisā, kā izskatījās iepriekš. A. Cīrulis visu zāli veidojis kā vienotu ansambli, informē domes pārstāvji.

Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā paustajiem iebildumiem par to, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir nodrošināta nepietiekama iekšējā kontrole pār pamatlīdzekļu un inventāra uzskaiti, pieņemts lēmums, ka materiālo vērtību uzskaiti saskaņā ar LNB rīkojumu un uzdevumu un laika plānu, pakāpeniski līdz šī gada 15. septembrim veiks inventarizācijas komisijas. Inventārs tiks gan aplīmēts ar reģistrācijas uzlīmēm, gan ievadīts grāmatvedības uzskaites sistēmā, informē LNB Sabiedrisko attiecību speciālists Komunikācijas departaments Augusts Zilberts.

LNB pārstāvji atzīmē, ka 2014. gads bija Gaismas pils atklāšanas gads. Tā laikā uz Gaismas pili tika pārvesti aptuveni 3 miljoni krājuma vienību, bibliotēku apmeklēja 255 tūkstoši cilvēku, un tika sekmīgi aizvadīti vairāk nekā 500 dažādu pasākumu. Īpaši jāizceļ fakts, ka līdz ar jūniju LNB sāka pildīt savas tiešās funkcijas – apkalpot lasītājus.

Paralēli intensīvajai darba uzsākšanai jaunajā ēkā, tika īstenotas arī konkrētas saimnieciskas darbības – inventāra uzstādīšana un uzskaite. Proti, laikā no 6. jūnija līdz 30. decembrim LNB no Kultūras ministrijas saņēma vairāk nekā 81 tūkstoti materiālo vienību. Tiesa, jāņem vērā, ka, pirmkārt, tās bija jāizvērtē pēc normatīvajiem aktiem un jāsadala vienībās atbilstošos grāmatvedības uzskaites kontos (kas pēc VK ieteikuma tika arī izdarīts), kā arī jāpiešķir unikāli identifikācijas numuri.

«Apliecinājums par būves ekspluatāciju būvvaldē joprojām nav iesniegts, LNB joprojām ir būvlaukums. Būvlaukumā nav aizliegta citu personu atrašanās, bet par to atbildība jāuzņemas būvuzņēmējam, kuram jānodrošina, lai tās tiktu instruētas par drošību. Jāuzrauga arī apmeklētāju plūsma, personai objektā jāatrodas būvuzņēmēja pavadībā. »

Tā, runājot par faktu, ka, lai gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nedeva savu akceptu LNB ugunsdrošībai, simbolisko grāmatu pārvietošanu uz jauno ēku neatcēla, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs

Jautāts, vai tā nav noteikumu apiešana, viņš atbildējis: «Tas nebija nelikumīgi, bet īsti smuki arī neizskatījās, un masveidā tā nevajadzētu darīt. Turklāt bija zināms, kad tiek plānota šī grāmatu ķēde, kas bija jāplāno un jāorganizē sasaistē ar objekta būvniecību. »

«Mums jāsaņem apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai no vairākām institūcijām, tostarp VUGD. Objektam jābūt uzbūvētam atbilstoši akceptētajam būvprojektam, visa dokumentācija tiks pārbaudīta, lai varētu pārliecināties, vai būvdarbi veikti atbilstošā kvalitātē, izmantotie risinājumi, materiāli ir tādi, kādi paredzēti būvprojektā. LNB būvēta pēc diviem būvprojektiem: viens ir pašai ēkai, otrs – infrastruktūras objektam ar LNB ēkai nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Lielā ēka bez otras ir kā mašīna bez akumulatora – vienu, bez komunikācijām, to nevar nodot, » stāstot būves pabeigšanu, sacījis Vircavs.

Siguldas pils kvartālā un Livonijas ordeņa Siguldas pilī jeb pilsdrupās no 4. februāra līdz 13. martam būs skatāms lielo laternu gaismas festivāls “Brīnumzemē”.

Sigulda būs pirmā un vienīgā vieta Latvijā, kur būs iespēja redzēt ar rokām darinātās lielformāta zīda skulptūras.

Izgaismots gaismu festivāls būs aplūkojams nedēļas nogalēs no plkst. 18 līdz 22 un plašajā teritorijā būs skatāmi vairāk nekā 300 dažādu krāsu un izmēru gaismas objekti, kas aizgūti no Luisa Kerola pasakas “Alise Brīnumzemē” – trusis, Češīras kaķis, milzīgas, kvēlojošas sēnes, maģisks ziedu mežs un daudzas citas pasaku radības un būtnes.

Skulptūru izgatavošanā izmantoti tūkstošiem metru zīda auduma un miljoniem spuldžu. Noskaņu radīs īpaši šim festivālam komponētā mūzika, kuras autors ir elektroniskās mūzikas komponists un izpildītājs Leons Somovs.

Pēc Nacionālās Būvkompāniju apvienības (NBA) izteiktā aicinājuma 16.septembrī ir sasaukta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas Uzraudzības padome, informē NBA pārstāvji.

Ņemot vērā to, ka valsts Kultūras ministrijas (KM) personā nepilda saistības pret NBA un neveic līgumā noteikto maksājumu par LNB būvniecību, kā arī netiek pildīti agrākie lēmumi saistībā ar būvniecības izmaksu indeksāciju, NBA sagaida, ka Uzraudzības padome efektīvi un konstruktīvi īstenos savus pienākumus un pieņems konkrētus lēmumus situācijas atrisināšanai.

NBA iepriekš informēja, ka KM, pretēji līguma noteikumiem, neizmaksā NBA par paveiktajiem un valstij nodotajiem būvdarbiem ieturētās naudas pirmo daļu 4,812 miljonu eiro apmērā, lai gan būve tika nodota valstij jau pirms pusotra gada, 2013.gada decembrī.

Otrā ieturētās naudas daļa tādā pašā apjomā saskaņā ar līgumu jāizmaksā pēc garantijas termiņa, kas būs šī gada beigās. Tāpat nav veikta samaksa 569,8 tūkstošu eiro apmērā par būvdarbu papildus apjomu, ko KM ir rakstiski atzinusi. KM arī kavē jautājuma risināšanu attiecībā uz būvdarbu izmaksu indeksāciju un cenas korekciju sakarā ar deflāciju būvniecības laikā.

Kultūras ministrija plāno Latvijas Nacionālā bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils Grāmatniecības muzeja vitrīnas iegādāties par 335 tūkstošiem latu, vēsta Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija par ministrijas izsludināto konkursu.

Latviešu grāmatniecības muzejs atradīsies jaunās bibliotēkas ēkas pirmā stāva publiskajā zonā. Publiskā zona Gaismas pilī kopumā aizņems 23% no kopējas platības, un tajā atradīsies arī interneta un jaunāko laikrakstu kafejnīca, bibliotēkas suvenīru un grāmatu veikals, ēdnīca.

Konkursā par vitrīnu piegādi grāmatniecības muzejam uzņēmumi var iesniegt piedāvājumus līdz nākamā gada 7. februārim.

Jau vēstīts, ka bibliotēkas būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Piektdien, 20.decembrī, projekta būvuzraugs Hill International no pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) pieņēma jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku jeb Gaismas pili un dokumentāciju un atbilstoši 2008.gadā noslēgtajam līgumam uzsāka līgumā noteikto procedūru, lai janvārī ēku varētu nodot ekspluatācijā.

Vairāk nekā piecu būvniecības gadu laikā, kas ietvēra arī divus nopietnus ekonomiskās krīzes gadus, ir pabeigts darbs pie lielākā valsts īstenotā būvniecības projekta kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, informē Kultūras ministrija.

Kā norāda NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, LNB būvniecība ir viens no apjomīgākajiem un tehnoloģiski sarežģītākajiem projektiem Latvijas vēsturē.

Saskaņā ar pasūtītāja - Latvijas Republikas Kultūras ministrijas - noslēgto līgumu atsevišķi darbi turpināsies pēc 20.decembra, piemēram, labiekārtošana un atsevišķu infrastruktūras objektu izbūve, kas jāpaveic līdz maijam. Turpināsies arī darbs pie restorāna un galvenās auditorijas interjera izbūves, kuru projekti tika mainīti saistībā ar akustikas un Eiropas Savienības prezidentūras specifiskām prasībām. Minētie darbi notiks paralēli LNB pārvākšanās procesam strikti nodalītā būvdarbu zonā līdz 2014.gada maijam.

Ogrē, Brīvības ielā topošās bibliotēkas ēkas pamatos ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vienlaikus ar kapsulas ielikšanu tiek uzsākti līmētā koka konstrukciju izbūves darbi, kas ir viens no pirmajiem šāda materiāla un metodes pielietojumiem sabiedrisko ēku būvniecībā Latvijā.

Daudzfunkcionālajā kultūrizglītības centrā atradīsies ne tikai Ogres Centrālā bibliotēka, bet arī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa. Divstāvu celtne būs tā dēvētā pasīvā ēka ar maksimāli zemu resursu patēriņu. Gan ēkas fasādē, gan iekštelpās daudzviet būs redzamas atklātas koka konstrukcijas, kas ir galvenais izmantotais konstrukciju materiāls. Ēku nesošās konstrukcijas tiks izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas tiek līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu tā strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

FOTO: Atvērts viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem 

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības...

Jaunajā ēkā būs apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot pat līdz 80 procentiem dabiskā apgaismojuma, rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkai tiks izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu. Ātrijā tiks veidota zaļā augu siena, tās apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni no ēkas jumta, bet uz tērauda konstrukcijām virs autostāvvietas ir plānots uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norāda, ka tas ir viens no vērienīgākajiem kultūrizglītības infrastruktūras projektiem valstī: "Virzība no ieceres līdz tās pārtapšanai realitātē ir bijusi strauja – trīs gadi, vēl pēc gada jaunā būve sāks pildīt tai paredzētās funkcijas."

Ogres Centrālās bibliotēkas vadītāja Jautrīte Mežjāne atzīst, ka topošā bibliotēkas ēka jau ir nodēvēta par Ogres Gaismas pili.

2019. gada janvārī starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas vides investīciju fondu un Ogres novada pašvaldību tika parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu 5 miljonu eiro apmērā Ogres Centrālās bibliotēkas rekonstrukcijai no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 8 890 339,94 eiro apmērā. Pašvaldība ir uzņēmusies saistības, nodrošinot projekta īstenošanai līdzfinansējumu 3 890 339,94 eiro.

Publiskā iepirkuma konkursa rezultātā pašvaldība 2019. gada martā noslēdza līgumu ar SIA "RERE Būve" par Ogres Centrālās bibliotēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Līgumcena veido 7,8 miljonus eiro (bez PVN), jaunās ēkas būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada pavasarim. Būvdarbu uzraudzību veic SIA "Firma L4".

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā iepirkumā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apdrošināšanu uzvarējusi If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā noteiktā līgumcena ir 30,3 tūkstoši eiro.

Konkursā KM saņēmusi piecu pretendentu pieteikumus.

Kā portālam db.lv pastāstīja KM pārstāve Baiba Kauliņa, polisē tiek apdrošināta LNB jaunā ēka kā īpašums un bibliotēkas apdrošinājuma summa ir 163,7 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka 20.decembrī projekta būvuzraugs Hill International no pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) pieņēma jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku jeb Gaismas pili un dokumentāciju un atbilstoši 2008.gadā noslēgtajam līgumam uzsāka līgumā noteikto procedūru, lai janvārī ēku varētu nodot ekspluatācijā.

Kādreiz dēvētas par zinību krātuvēm, ēkas, kurās vēl nesen saimniekoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, nu lielākoties ir tukšas un gaida savus jaunos lietotājus. Tomēr šķiet, ka pie jauniem saimniekiem tās tūlīt varētu arī netikt, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmais vairāk nekā pirms simts gadiem (1910. gadā) būvētais jūgendstila nams K. Barona un Elizabetes ielas krustojumā Nacionālās (tolaik – valsts) bibliotēkas vajadzībām kalpoja kopš 1956. gada. Tajā atradās gan lasītavas un krātuves, gan izstāžu zāles, uzziņu informācijas centrs, administrācijas telpas utt. Pēc bibliotēkas pārcelšanās uz jaunajām telpām divdesmit gadus lolotajā Gaismas pilī ēka pavisam tukša nav palikusi. Pagaidām tajā vēl atrodas vecās bibliotēkas mēbeles, kuras Kultūras ministrija paredzējusi izsolīt savā pakļautībā esošajām institūcijām, DB stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvis Augusts Zilberts. Vienošanās par telpu izmantošanu ir līdz 1. martam.