Valdība šodien atbalstīja priekšlikumu nosūtīt līdz desmit civilos ekspertus dalībai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālajā novērošanas misijā Ukrainā.

Kā informatīvajā ziņojumā skaidro Ārlietu ministrija (ĀM), saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 12.panta 1.daļu civilie eksperti piedalās starptautiskajās misijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts aicinājuma. Saskaņā ar šī paša panta 2.daļu lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā pieņem Ministru kabinets.

EDSO speciālo misiju Ukrainā apstiprināja EDSO Pastāvīgā padome šī gada 21.martā. Saskaņā ar apstiprināto mandātu misijas sākotnējais personāls būs 100 civilie novērotāji ar iespēju paplašināt misiju līdz 400 novērotājiem. Misija ir apstiprināta uz sešu mēnešu darbības termiņu ar iespēju to pagarināt, kam būtu nepieciešams jauns EDSO Pastāvīgās padomes lēmums.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) militārajiem novērotājiem ceturtdien nav ļauts iekļūt Krimā, paziņoja EDSO preses sekretāre Nataša Radžakoviča.

«Mēs tagad varam apstiprināt, ka militārajiem novērotājiem tiešām nav ļauts iekļūt Krimas teritorijā,» apliecināja amatpersona.

«Viņi tagad ir atceļā [uz Hersonu, Ukrainas dienvidos], kur viņi rīkos sanāksmi un izlems par turpmākajiem soļiem,» norādīja Radžakoviča.

Avots Rietumu diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai AFP jau iepriekš bija apliecinājis, ka bruņoti cilvēki nav ļāvuši 40 EDSO militārajiem novērotājiem, kas pārstāv 21 valsti, iekļūt Krimā.

«Viņi ir iestrēguši, bet negriezīsies atpakaļ. Viņus neielaiž divas bruņotu cilvēku grupas,» atklāja anonīmais avots, piebilstot, ka šie cilvēki ir «ļoti profesionāli, ļoti labi apmācīti».

Prokrieviski noskaņotie separātisti Austrumukrainā atzinuši, ka tur gūstā četrus starptautiskus novērotājus, kā arī solīja viņus drīz atbrīvot, ziņo Krievijas ziņu Krievijas medijs Interfax.

«Mēs noskaidrojām, kas viņi ir, kurp viņi dodas, mēs viņus atbrīvosim,» Krievijas ziņu aģentūrai pauda pašpasludinātais Slovjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji tika aizturēti pirmdien netālu no Doņeckas. Četri pazudušie novērotāji nāk no Turcijas, Šveices, Igaunijas un Dānijas.

«Mēs zinām, kur viņi ir. Ar viņiem viss ir kārtībā,» pauda V. Ponomarjovs. Viņš pauda, ka četri novērotāji esot izlēmuši ceļot separātistu kontrolētajā zonā par spīti tam, ka novērotājiem tika izteikts brīdinājums «nekur kādu laiku nedoties». «Protams, viņi tika aizturēti,» apliecināja Slovjanskas pašpasludinātais mērs.

Pēc svētdien notikušas ilgas telefonsarunas ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ar parlamenta atbalstu sācis izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka V. Putins ir zaudējis saikni ar realitāti, ziņo Korrespondent.

Tādu viedokli viņa pauda ASV prezidentam Barakam Obamam. Tāpat A. Merkelei, runājot ar V. Putinu, esot bijusi sajūta, ka Krievijas līderis atrodas «citā pasaulē».

Tikmēr Kremļa mājaslapā saistībā ar notikušo telefonsarunu pausts, ka tās laikā V. Putins pievērsis uzmanību bažām par «ultranacionālistu» spēku vardarbību, kas rada draudus Krievijas pilsoņu un visu krievvalodīgo dzīvībai un likumīgajām interesēm. Tāpat esot uzsvērts, ka Krievijas spertie soļi ir pilnībā adekvāti, ņemot vērtā neordināro situāciju. V. Putins un A. Merkele vienojušies turpināt kā divpusējas, tā daudzpusējas konsultācijas, lai normalizētu sabiedriski politisko situāciju Ukrainā, teikts Kremļa oficiālajā interneta vietnē.

Latvija sniegs palīdzību Ukrainai 20 000 eiro vērtībā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Ministrs norādīja, ka Latvija var sniegt arī dažādu citu veidu atbalstu Ukrainai, galvenokārt ekspertu jomā. «Mums ir pieredze tieslietu sistēmas stiprināšanā, kā arī korupcijas novēršanā. Ukraiņiem ir jālemj, kāda veida palīdzība viņiem ir nepieciešama, jo tā dzīvot vairs nevar,» sacīja ministrs.

Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē norādīja, ka Ukrainai ir jārēķinās ar divām prezidenta vēlēšanu kārtām, tādēļ būtu jāmobilizē spēki, norādot uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju darbības nodrošināšanu visā Ukrainas teritorijā.

«Būtu vēlams, lai EDSO spēki būtu izvietoti visā valsts teritorijā, taču novērotāju drošība ir Ukrainas atbildība,» atzina Rinkēvičs, piebilstot, ka pašlaik Ukrainā darbojas pieci novērotāji no Latvijas un drīzumā varētu tikt lemts par papildu trīs ekspertu nosūtīšanu.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpastiprina sankcijas pret konkrētiem Krievijas pilsoņiem un jābūt gatavai arī nekavējoties piemērot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Viņi arī prasa īstenot pasākumus pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem un pret Krievijas ieguldījumiem un līdzekļiem Eiropas Savienībā, ņemot vērā Krievijas agresiju ar mērķi destabilizēt stāvokli Ukrainas austrumos un dienvidos.

Parlaments pauž bažas par pieaugošo destabilizāciju un asinsizliešanu Ukrainas austrumu un dienvidu daļā. Tas mudina Krieviju nekavējoties pārtraukt atbalstu vardarbīgajiem separātistiem un bruņotajiem grupējumiem, kas sagrābuši valdības ēkas Slovjanskā, Doņeckā un citās pilsētās, kā arī atsaukt karaspēku no Ukrainas austrumu robežas.

Ukrainas iestādes ir tiesīgas veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp īstenot tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO statūtiem, uzsver deputāti, un brīdina Krieviju par to, ka Ukrainas leģitīmās tiesības aizstāvēt savu teritoriālo integritāti nedrīkst izmantot par plaša mēroga militāram iebrukumam.

NATO svētdien nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.

«Ziemeļatlantijas Padome nosoda Krievijas Federācijas militāro eskalāciju Krimā un pauž dziļas bažas par Krievijas parlamenta doto atļauju pielietot Krievijas Federācijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā,» teikts NATO ārkārtas sanāksmes noslēgumā izdotajā paziņojumā.

Militārā alianse norāda, ka Krievijas rīcība «pārkāpj starptautiskos likumus un šis solis ir pretrunā NATO un Krievijas Padomes un Miera partnerattiecību principiem. Krievijai ir jāievēro tās pienākumi saskaņā ar ANO Hartu un EDSO principus, uz kā balstīts miers un stabilitāte Eiropā.»

NATO aicina Krieviju mazināt saspīlējumu, kā arī ievērot savas starptautiskās saistības, tostarp 1994.gada parakstīto Budapeštas memorandu, 1997. gadā parakstīto Krievijas un Ukrainas Draudzības un sadarbības līgumu un likumus, kas regulē Krievijas Melnās jūras flotes klātbūtni Ukrainā.

Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija (FM) rūpējas tikai par nodokļiem un nodevām no šīs nozares, nevērtējot, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Tādēļ VK aicina atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares politiku, kas apliecinātu, ka esošā nozares organizācija tiešām vislabāk atbilst sabiedrības interesēm.

2013.gadā apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm pārsniedza 176 miljonus eiro, no kuriem 89% apgrozījuma nodrošināja azartspēles organizējoši, savstarpēji konkurējoši komersanti. 9% apgrozījuma (19,3 miljonus eiro) nodrošināja monopolstāvoklī esošā VAS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Maskava paudusi bažas par «bezprecedenta» ASV un NATO militārajām aktivitātēm netālu no Krievijas robežas.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu (Серге́й Шойгу́) telefonsarunā esot savam ASV kolēģim Čakam Hāgelam (Chuck Hagel) aicinājis «pieklusināt retoriku». Tāpat viņš esot galvojis, ka Krievija neiebruks Ukrainā.

Vienu stundu ilgā S. Šoigu telefonsaruna ar ASV kolēģi esot bijusi «vaļsirdīga», tā pauda Krievijas aizsardzības ministrs. S. Šoigu uzsvēris, ka Maskavu satrauc ASV un NATO militārās aktivitātes Austrumeiropā, kuras turklāt pavada «provokatīvi» paziņojumi par vajadzību «saturēt» Krieviju.

ASV uz Poliju un Baltijas valstīm nosūtījusi 600 karavīrus. Vašingtona skaidroja, ka papildu militārie spēki izvietoti Austrumeiropā, lai nomierinātu satrauktās NATO dalībvalstis, kas atrodas tuvu Krievijai.

Pirmdienas pievakarē apkopoti 73,92% Ukrainas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātu, kas liecina, ka vairākums – 53,97% - vēlētāju savu balsi atdevuši saldumu ražotāja Roshen īpašniekam un vienam no bagātākajiem Ukrainas pilsoņiem, miljardierim Petro Porošenko (Петро Олексійович Порошенко), vēsta Korrespondent.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš jau apsveicis jaunievēlēto Ukrainas prezidentu, kurš kampaņas laikā solīja ciešākju integrāciju ar Rietumvalstīm. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji atzinuši, ka vēlēšanas Ukrainā kopumā noritēja leģitīmi.

Laikā no 2007. līdz 2012. gadam P. Porošenko, kurš sava saldumu biznesa dēļ iemantojis iesauku «saldumu karalis» vadīja Ukrainas Bankas padomi. Laikā no 2009. līdz 2010. gadam viņa pārziņā bija Ārvalstu ministrija.

P. Porosošenko dzimis 1965. gadā un izglītību guvis ekonomikas jomā Kijevas Valsts universitātē.

Krievijai piemēroto ekonomisko sankciju loks varētu kļūt vēl plašāks, ja tā nepastiprinās pūles izbeigt konfliktu Ukrainā, trešdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Viņa norādījusi Vācijas parlamentam, ka Maskavas progress, tuvojoties pamiera panākšanai, ir pārāk lēns, raksta The Wall Street Journal. Viņas izteikumi sekoja Krievijas parlamenta augšpalātas balsojumam atcelt iepriekšējo lēmumu, kas paredzēja atļaut Krievijas Prezidentam Vladimiram Putinam izvietot karavīrus Ukrainā.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija sākumā Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji panākuši saprašanos par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā, pirmdien vēsta Ukrainas mediji.

Trīspusējās kontaktgrupas locekļi panākuši saprašanos par galveno posmu Ukrainas prezidenta Petro Porošenko plānā situācijas miermīlīgai noregulēšanai Austrumukrainā, atsaucoties uz Ukrainas Ārlietu ministriju, ziņo tīmekļa medijsKorrespondent.net.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Eiropas Savienība (ES) devusi Krievijai laiku līdz pirmdienai mainīt savas aktivitātes pret Ukrainu, pretējā gadījumā to sagaida jaunas sankcijas, piektdien Briselē vienojās ES līderi.

Krievijai trīs dienu laikā jārealizē četri konkrēti soļi, ja tā vēlas izvairīties no jaunām starptautiskām sankcijām, teikts ES līderu izplatītajā paziņojumā.

Līdz pirmdienai jāatbrīvo prokrievisko kaujinieku sagrābtie gūstekņi, jānodod Ukrainas spēku kontrolē trīs robežpunkti uz Ukrainas un Krievijas robežas, kuros pašlaik saimnieko prokrieviskie kaujinieki. Caur kaujinieku sagrābtajiem Izvarino, Dolžanskas, Krasnopartizanskas robežpunktiem Ukrainā no Krievijas tiek ievesti algotņi un Krievijas smagā bruņutehnika bez atšķirības zīmēm.

Tāpat līdz pirmdienai jāpanāk vienošanās par pamiera un robežkontroles uzraudzības mehānismu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) paspārnē, kā arī jāsāk vērā ņemamas sarunas par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu.

Rīgā darbu sācis SIA Nukleārās medicīnas centrs (NMC) ciklotrona komplekss, kura izveide apliecina Latvijas potenciālu un spējas augsto medicīnas tehnoloģiju attīstības un pētniecības jomās, informē NMC pārstāvji.

Ciklotrona komplekss nodrošina radiofarmaceitisko preparātu izstrādi onkoloģisko slimību diagnostikas vajadzībām, kā arī veicinās nukleārās medicīnas, radioķīmijas un radiofarmācijas inovāciju un tehnoloģiju attīstību Baltijas reģionā. NMC ir šobrīd vienīgais uzņēmums Baltijas reģionā, kas nodrošina pilnu ciklu, sākot no diagnostikai nepieciešamo preparātu ražošanas ciklotronā līdz onkoloģisko pacientu izmeklēšanai ar PET/CT metodi.

Līdz ar ciklotrona kompleksa izveidi, Latvijā kļuvusi pieejama pacientu izmeklēšana ar pasaulē progresīvākajām attēldiagnostikas metodēm Jau šobrīd vēža pacientiem vairs nav jābrauc uz ārvalstīm, lai veiktu PET/CT izmeklējumu, jo, pateicoties ciklotronam, tas pieejams Rīgā, diagnostikas centrā MedVision. Nākotnē ciklotronā ražotie preparāti ļaus veikt arī kardiovaskulāro un neirodeģeneratīvo saslimšanu vizuālo diagnostiku. Tāpat NMC plāno ciklotronā izstrādāt radiofarmaceitiskos preparātus arī citu Baltijas reģiona diagnostikas centru vajadzībām.

Pēc sadursmēm, kas otrdien uzliesmoja Kijevā un kurās no abām pusēm pielietoti šaujamieroči, Ukraina faktiski nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa. Bojā gājušo skaits sasniedzis 26, un trešdienas rītā speciālā milicijas vienība Berkut atsākusi uzbrukumus protestētājiem ar jaunu sparu.

Sadursmēs ievainoto skaits sniedzas jau tūkstošos.

Naktī uz trešdienu notikušās sarunas starp opozīcijas līderiem un prezidentu Viktoru Janukoviču nav devušas nekādus rezultātus.

Tikmēr valsts rietumdaļā, piemēram, Ļvovā, opozīcijas atbalstītāji sākušu pārņemt savā kontrolē ne tikai reģionālo administrāciju ēkas, bet arī milicijas pārvaldes un armijas arsenālus.

Miliči ielenkuši Neatkarības laukumu, tādējādi palielinot Maidana teritorijas daļu, kas atrodas drošības struktūru kontrolē. Ap plkst.4 protestētāju virzienā atkal lidojušas apdullināšanas granātas, tikuši izmantoti ūdenslielgabali, vēsta laikraksts Ukrainska Pravda.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins maz ko dara, lai mazinātu spriedzi Ukrainā, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Viņš (Putins) diemžēl ir pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības. Un šodien viņš maz ko dara, lai sekmētu spriedzes mazināšanos [Ukrainā],» intervijā laikrakstam Rheinische Post sacīja kanclere.

«Vidējā perspektīvā prezidents Putins nedarbojas Krievijas interesēs,» sacīja kanclere. Krievijas līderim vajadzētu «aicināt prokrieviskos spēkus Ukrainā nolikt ieročus un atbrīvot ieņemtās ēkas».

Turklāt, izvietojot karaspēku Ukrainas robežas tuvumā, Krievija turpina vērst spiedienu pret Kijevu, norādīja Merkele.

Viņa arī uzsvēra, ka Rietumi «vajadzības gadījumā» ir gatavi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju

Ukrainas prezidents Petro Porošenko izlēmis nepagarināt uguns pārtraukšanas termiņu un atsākt uzbrukumu Krievijas atbalstītajiem separātistiem, kas darbojas valsts austrumdaļā.

«Pēc situācijas izvērtēšanas kā bruņoto spēku virspavēlnieks esmu izlēmis nepagarināt vienpusējo uguns pārtraukšanu,» vēlu pirmdienas vakarā uzrunājot pilsoņus, paziņoja Porošenko. «Mēs uzbruksim un atbrīvosim savu zemi.»

«Lēmums nepagarināt uguns pārtraukšanu ir mūsu atbilde teroristiem, kaujiniekiem un marodieriem,» norādīja prezidents.

Piektdien Kijevas varasiestādes nolēma pagarināt vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu uz 72 stundām līdz pirmdienai plkst.22, lai dotu iespēju turpināt sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, kurās piedalījās bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji, kā arī Krievijas vēstnieks Kijevā.

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Opozīcija un Ukrainā pie varas esošās amatpersonas trešdienas vakarā vienojās par pamieru un sarunu sākšanu, pavēstījusi prezidenta Viktora Janukoviča kanceleja.

Sarunas sāktas, lai «pārtrauktu asinsizliešanu un stabilizētu situāciju valstī», kā arī lai panāktu «pilsonisku mieru».

Tāpat šodien ārlietu ministri no Francijas, Vācijas un Polijas piedalīsies sarunās ar Ukrainas valdības vadošajām amatpersonām, kā arī opozīcijas pārstāvjiem. Tikšanās notiks pirms ES valstis Briselē pieņems lēmumu, vai uzsākt sankcijas pret Ukrainu, ziņo BBC.

Jaunākās ziņas liecina, ka otrdien un trešdien vismaz 28 cilvēki miruši sadursmēs starp protestētājiem un miličiem. Vairāki tūkstoši ir ievainoti. Kā vēstīts, jauns mēģinājums iznīdēt protestus sākās pēc tam, kad prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka vairākus mēnešus ilgstošajos nemieros un cilvēku nāvēs ir vainojama opozīcija.

Austrumukrainas prokrievisko separātistu vadībai piektdien izvirzīts Slovjanskas nemiernieku līderis Igors Streļkovs, kurš, pēc Ukrainas slepeno dienestu rīcībā esošās informācijas, ir Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pulkvedis.

Streļkovs izvirzīts par «visa Donbasa pašaizsardzības spēku komandieri», piektdien pavēstīja pašpasludinātais Doņeckas gubernators Pāvels Gubarjovs.

Ar šādu paziņojumu viņš nāca klajā, uzrunājot lielu cilvēku pūli Slovjanskā, kur tiek atzīmēta «uzvaras diena».

Ukrainas slepenie dienesti uzskata, ka Streļkovs patiesībā ir GRU pulkvedis Igors Girkins, kurš dzīvo Maskavā. Pats Streļkovs to gan noliedz.

Viņš tiek saistīts ar septiņu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju sagūstīšanu.

Ukrainas slepeno dienestu rīcībā esošās ziņas liecina, ka Streļkovs februārī ieradies Simferopolē.

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons, liecina informācija "Firmas.lv".

Talcis valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2010.gada oktobra, savukārt kā valdes loceklis kompānijā darbojies laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam.

Jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs Pētersons, kurš kopš 2021.gada ieņem arī SIA "Tet" padomes locekļa amatu, "Rīgas siltuma" valdē strādā kopš šā gada aprīļa. Viņa kā valdes locekļa pārziņā bija uzņēmuma stratēģiju izstrāde un ieviešana, korporatīvās pārvaldes jautājumi, mārketinga, jaunu biznesa veidu un digitālo risinājumu attīstība un ieviešana.

Kompānijas mājaslapā norādīts, ka Pētersonam ir vairāk nekā 26 gadu darba pieredze vadošos amatos lielākajos starptautiskajos un Latvijas uzņēmumos telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un industriālās automatizācijas nozarēs - "Tet", "Marconi", "Ericsson", "Cisco", "Sadales tīkls" un "Siemens".

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

Vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēji apvienojušies Latvijā vēl nebijušā sadarbības modelī - projektā INDEXO, kas izveidots, lai radītu zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū.

Uzņēmēji ieguldījuši vairāk nekā 2 milj. eiro, lai veiksmīgāk pārvaldītu savas, savu draugu un citu Latvijas strādājošo pensijas.

EDSO (OECD) dati liecina - Latvijā ir augstākās komisijas maksas par pensiju līdzekļu administrēšanu starp attīstītajām valstīm. 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji 2. pensiju līmeņa komisijās samaksāja gandrīz 40 milj. eiro. Tajā pašā laikā vidējais 2. pensiju līmeņa plānu ienesīgums kopš 2003. gada ir bijis zemāks pat par inflāciju.

Valdis Siksnis, INDEXO valdes priekšsēdētājs: «Augstās pensiju plānu pārvaldes komisijas vienkāršā valodā ir netaisnība. Nav brīnums, ka vidējais plānu ienesīgums kopš 2. pensiju līmeņa pirmsākumiem nepārsniedz inflāciju. Nesamērīgi augstās komisijas apēd mūsu pensijas.»