Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Otrdien, plkst. 10.30 notiks Saeimas Aizsardzības komisijas ārkārtas sēde par valsts drošību.

Par ārkārtas sēdes sasaukšanu savā Twitter kontā informēja Ainars Latkovskis.

«Lai arī šobrīd nepastāv tieši draudi Latvijas nacionālajai drošībai, mums ir jāapzina visi iespējamie riski un jābūt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā esam gatavi rīkoties kā paši, tā ciešā sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem,» paziņojumā paudis A. Latkovskis.

Pirmdien Ukrainas grivnas vērtība samazinājās līdz rekordzemam līmenim – 11,651 grivnām par vienu dolāru, liecina Reuters dati.

Piektdienu valūta noslēdza ar 10,851 grivnu par dolāru.

Valūtas tirgotāji norāda, ka spriedze Ukrainā palielinājusi dolāru pieprasījumu, kā rezultātā dolāri sākuši pietrūkt.

Tāpat turpināja sarukt Ukrainas akciju tirgus indekss, samazinoties par gandrīz 7%.

Savukārt dolāra parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2023. gadā ienesīgums pieauga par 97 bāzes punktiem līdz 10,416%.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas un Krievijas konflikts ir veicinājis jaunattīstības valstu akciju tirgus kritumu, un biržu indeksi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu 2014.gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, ir palielinājies par 2.8%.

IKP ietekmēja apjomu kāpums mazumtirdzniecībā – par 2,6% un pārējās pakalpojumu nozarēs par – 3%. Par 25% palielinājusies būvniecības nozare. Apstrādes rūpniecībā pieaugums par 1%, bet kopumā rūpniecība samazinājusies par 2%.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, palielinājies par 0,7%.

Precizēts un izvērsts šā gada pirmā ceturkšņa IKP temps un vērtība tiks publicēta 9.jūnijā.

«Gada pirmais ceturksnis uzrāda salīdzinoši vāju veikumu. Tomēr tas nebūtu jāsaista ar Ukrainas konflikta ietekmi, jo konflikts šajā laikā periodā tikai veidojās. Tendencēm ekonomikā ir ļoti spēcīga inerce. Turklāt šajos mēnešos tādu notikumu, kam bija pamats radīt tūlītēju uzvedības vai paradumu maiņu, nebija. Reakcija un ietekme būs jūtama rudens sākumā, kad sāks pienākt dati par vasaru. Visdrīzāk rezultāti atspoguļo vairāku faktoru kopumu. Respektīvi, pamazām zūd pēckrīzes atgūšanās jauda, bet sasniegto tempu neļauj noturēt vērojamais atslābums reformās un joprojām pietiekami augstā līmenī esošā nenoteiktība – lēnā eirozonas atgūšanās, kā arī ES fondu ciklu maiņa,» datus komentē Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists.

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts turpinās attīstīties un saasināsies, iespējams, ka var apstāties Latvijas granulu apkures katlu ražošanas uzņēmuma SIA Grandeg izveidotā kopuzņēmuma Grandeg Ukraina bizness, norāda Grandeg īpašnieks Andris Lubiņš.

«Visticamāk, ka šis konflikts mūsu biznesu ietekmēs, jo ekonomiskā situācija ir apgrūtināta. Patlaban kopuzņēmums Ukrainā strādā un arī saražotā produkcija tiek pārdota, taču, ja konflikts saasināsies, biznesu var nākties apturēt. Esmu ļoti sašutis par šo situāciju,» sacīja Lubiņš.

Viņš norādīja, ka Ukrainas kopuzņēmumā ieguldīti vairāki simti tūkstoši eiro - iekārtās, darbinieku apmācībā, dalībā izstādēs, tāpēc zaudējumi būs lieli.

Lubiņš informēja, ka Grandeg Ukraina apgrozījums pērn bija nepilns miljons eiro un uzņēmums esot pelnošs. Ukrainā saražotie katli galvenokārt tiek pārdoti industriālajiem klientiem.

Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.

Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela. Tālāka ekonomikas augšupeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļēji kompensēs zaudēto eksportu vājā Krievijas pieprasījuma dēļ. Tāpat ir labi priekšnosacījumi privātā patēriņa kāpumam.

Tomēr SEB banka pazeminājusi Austrumeiropas 2014.-2015.gada ekonomikas izaugsmes prognozes, jo atsevišķās valstīs ģeopolitiskās nestabilitātes ietekmē ir pieauguši īstermiņa riski.

Jāņem vērā, kā SEB prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvērsīsies par savstarpēju militāru konfliktu, kā arī netiks ieviestas liela mēroga tirdzniecības sankcijas un nenotiks būtiski Krievijas energoresursu piegāžu traucējumi Eiropai.

Krievijas Federācija un Ukraina pārtraukušas politiskās attiecības, taču sadarbība turpinās diplomātiskā līmenī, skaidroja Ukrainas valsts pārstāvis Jevģēnijs Perebijinis (Евгений Перебийнис) medijam Korrespondent.net.

Viņš arī atzina, ka Krievija ir pārtraukusi politiskas attiecības ar Ukrainu, proti, nenotiks Krievijas un Ukrainas politiķu tikšanās. Kremlis savu lēmumu pamato ar to, ka neatzīst pašreizējo Ukrainas valdību par leģitīmu.

«Par diplomātisko attiecību pārtraukšanu gan man nekas nav zināms,» pauda J. Perebijinis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Krievija atteikusies no politiskām attiecībām ar Ukrainu jau vairāk nekā pirms nedēļas, kā arī nereaģē uz Ukrainas lūgumiem tās atjaunot. «Mēs prasām Krievijas valsti sākt tiešas pārrunas,» teica Ukrainas pārstāvis, skaidrojot, ka netiek doti signāli, ka tās varētu sākties.

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien vēlu vakarā atbalstīja priekšlikumu aizdot Ukrainai €1,8 miljardus, lai palīdzētu tai segt steidzamus izdevumus, kuriem trūkst līdzekļu valsts budžetā, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Naudu aizdevumam Eiropas Savienība aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos un pēc tam aizdos to tālāk Ukrainai. Līdzekļu izmaksās apmaiņā pret Ukrainas apņemšanos risināt strukturālās problēmas, kas daļēji izraisījušas pašreizējo krīzi.

«Šodienas balsojums ir pārliecinošs politisks vēstījums ne tikai Ukrainai, ka ES joprojām ir tās pusē, bet arī tām valstīm, kas vēlas redzēt šķelšanos Eiropas Savienībā attiecībā uz atbalstu Ukrainai», norādīja ziņotājs Gabrielius Landsbergis (EPP, LT). Deputāti atbalstīja priekšlikumu ar 492 balsīm par, 107 pret un 13 atturoties.

Ukrainas smagā ekonomikas krīze sakņojas ilgstošās strukturālās problēmās, piemēram, korupcijā un oligarhu ietekmē, bet to īpaši saasinājis bruņotais konflikts valsts austrumos, Krievijas tirdzniecības ierobežojumi un konflikts par gāzes piegādi. Ukraina ir zaudējusi piekļuvi starptautiskajiem valsts parāda vērtspapīru tirgiem, tāpēc nevar šos līdzekļus aizņemties pati.

Ceturtdien zelta cena saruka zem vairāk nekā četru mēnešu augstākās atzīmes, jo mazinājās investoru bažas par Ukrainas krīzi un tiek gaidīti ASV nodarbinātības dati, raksta Bloomberg.

Zelta cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,1% līdz 1335,88 dolāriem par unci. Pirmdien cena sasniedza 1354,87 dolārus par unci, kas ir augstākā atzīme kopš oktobra beigām.

Savukārt zelta cena aprīļa piegādēm Ņujorkas Comex samazinājās par 0,3% līdz 1335,8 dolāriem par unci.

«Ja Ukrainas konflikts neuzliesmos no jauna, zelta cenas varētu nokļūt zem mērena pārdošanas spiediena,» saka AnandRathi Commodities analītiķis Abhišeks Činčalkars. «Kamēr pilnībā neizzudīs neskaidrība saistībā ar Ukrainu, mēs neprognozējam strauju zelta lejupslīdi,» saka eksperts, piebilstot, ka zelts turpinās būt jūtīgs pret izmaiņām Ukrainā.

Eiropas Savienības (ES) valdības līdz piektdienai pieņems lēmumu par jaunām sankcijām pret Krieviju, otrdien Eiropas Parlamentā (EP) sacīja Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, kas nule notikušajā ES samitā tika ievēlēta ES augstā ārlietu pārstāvja amatā.

Pirmdien, vakar, notika ES vēstnieku sanāksme, [Eiropas] Komisija (EK) prezentēs priekšlikumus, pabeigtos priekšlikumus, līdz rītdienai, un piektdien tiks pieņemts lēmums, sacīja ministre.

EK strādā pie tā, lai pastiprinātu sankcijas pret Krieviju četros sektoros, arī aizsardzības, dubultā pielietojuma preču un finanšu jomās.

ES līderi samitā sestdien izraudzījās Mogerīni augstā ārlietu pārstāvja amatam, kurā viņa nomainīs britu politiķi Ketrinu Eštoni.

Mogerīni, kurai vairākas Austrumeiropas dalībvalstis pārmet pārlieku toleranci pret Maskavu, atzina, ka situācija Ukrainā ir mainījusies Krievijas uzvedības dēļ un ka ES-Krievijas attiecības vairs nav uzskatāmas par partnerību.

«Prokrieviskie aktīvisti» iekļuvuši Ukrainas jūras kara bāzē Krimas reģiona pilsētā Sevastopolē, ziņo BBC.

Uz Ukrainas jūras kara bāzes ēkām un Ukrainas jūras flotes galvenās mītnes nama mastā pacelti Krievijas Federācijas karogi.

Šāds solis sperts vienu dienu pēc tam, kad Maskavā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs parakstīja dokumentu par Krimas pussalas pievienošanu Krievijas teritorijai. Tas noticis dažas dienas pēc Krimā rīkotā «referenduma» par Ukrainai piederošās pussalas pievienošanu Krievijai. Rietumvalstis, tostarp arī Latvija, par leģitīmiem nav atzinušas nedz referendumu, nedz pussalas pievienošanu Krievijas Federācijai.

“Situācija ir sarežģīta, realizācijas apjomi ir samazināti teju uz pusi, nopietni strādājam ar zāļu cenu politiku Krievijā un piegādes pārorientējām no lidmašīnām uz kravas auto,” stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Viņš atzīst, ka tiek īstenots nopietns darbs Eiropas tirgū, lai tādējādi arvien mazāks kļūtu Krievijas tirgus īpatsvars. “Šāda tirgus pārorientācija sākās jau pirms pieciem gadiem. Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild K. Lipmans.

Viņš atzīst, ka Baltkrievijā labi strādā pārstāvniecība, taču piegādes uz šo valsti kļuvušas sarežģītākas tieši transporta kontekstā. “Ukrainā notiek karš, tomēr zāles bija un būs pieprasītas neatkarīgi no tā, kas notiek,” uz jautājumu par Ukrainas tirgu atbild K. Lipmans. Viņš ir pārliecināts, ka arī šādā sarežģītā situācijā tiks sasniegti maksimāli iespējami labākie rezultāti. “Neviens no valdības nav interesējies par to, kā dzīvojam šajos laikos, par to, kāpēc ir tādas cenas zālēm aptiekās un kā tās rodas,” piezīmē K. Lipmans.

Šobrīd Baltijas valstu eksportētāji bruģē ceļu uz alternatīviem tirgiem, tāpēc īslaicīga finanšu rādītāju pasliktināšanās visās trijās valstīs ir neizbēgama, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

No otras puses, Krievijas sankcijas pret Baltijas biznesu nav nekas ārkārtējs, tāpēc alternatīvu tirgu meklēšana tika aizsākta vēl pirms Krievijas un Ukrainas konflikta. Galvenais uzdevums arī turpmāk uzņēmumiem visās Baltijas valstīs būs jaunu eksporta tirgu meklēšana. Igaunijas eksporta īpatsvars uz Krieviju veido aptuveni 10%, Latvijas – 16% un Lietuvas - gandrīz 21%.

Visā pasaulē jau labu laiku ekonomisko izaugsmi ietekmē pretrunīgie faktori. Naftas cenu samazināšanās un rekordzemās procentu likmes ir pozitīvs stimuls gan Baltijas valstīm, gan daudzām citām pasaules valstīm.

Šā brīža ģeopolitiskie faktori, Krievijas recesija un sarežģītā ekonomiskā situācija atsevišķās eirozonas valstīs rada zināmas bažas, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempi Baltijas valstīs turpinās būt starp augstākajiem Eiropas Savienībā. 2015. gadā sagaidāms, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 2,6%, bet Latvijas un Igaunijas - attiecīgi par 2,4% un 2,2%. Jaunu tirgu apgūšana Baltijas valstīm kādu laiku būs nopietns izaicinājums, kas liek sagaidīt arī vājākus eksporta un finanšu rezultātus.

Tirgus dalībniekiem satraucoties, ka Ukrainas un Krievijas konflikts varētu samazināt Ukrainas kviešu un kukurūzas eksporta apjomus, labību cena turpina augt, liecina Bloomberg dati.

Kopš janvārī sasniegtās šā gada zemākās atzīmes, kviešu cena ir pieaugusi jau par 24%, savukārt kukurūzas cena palielinājusies par 19%. Ukraina ir trešais lielākais kukurūzas eksportētājs un sestais lielākais kviešu eksportētājs pasaulē. Pagaidām gan konflikts eksporta apjomus nav ietekmējis un piegāde šajā laikā nav traucēta.

«Labības brokeri patlaban vērš uzmanību uz attīstību Krimā,» norāda Commerzbank analītiķis Karstens Fričs, piebilstot, ka ja referendumā tiks balsots par pievienošanos Krievijai, piegāde varētu tikt traucēta.

Rezultātā kviešu cena maija piegādēm pieauga par 0,9% līdz 6,9 dolāriem par bušeli. Pirms tam cena sasniedza 6,965 dolārus, kas ir augstākā cena kopš pērnā gada oktobra. Savukārt kviešu cena novembra piegādēm pakāpās par 0,4% līdz 204,75 eiro par tonnu.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins baidās no Maidana scenārija īstenošanās Krievijā, kas varētu novest pie viņa gāšanas no amata. Tādēļ arī Krievija izvērš savas aktivitātes Ukrainā, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš pauda LNT.

Ukrainas pēdējo mēnešu notikumos Krievijas prezidents saskata apdraudējumu savām pozīcijām. Tādēļ V. Putins vēlas novērst Ukrainas opozīcijas [šobrīd – koalīcijas, red.] sekmes par katru cenu, pauda J. Kažociņš.

Savukārt Rietumu pašreizējā reakcija uz notikumiem Ukrainā liecina, ka tie nav īsti sapratuši, cik Ukraina ir svarīga Krievijai, uzskata J. Kažociņš. Rietumos nav novērtēts arī tas, cik liels privāts aizvainojums V. Putinam bija tas, ka Maidana cīņas un uzvarošais noslēgums notika tieši Putina «zvaigžņu brīdī» - laikā, kad notika olimpiskās spēles Sočos.

V. Putina plašāks mērķis ir izveidot Eirāzijas savienību. Tās izveide, savukārt, neesot iespējama bez Ukrainas. Tādējādi arī sadalīta Ukraina nav īsti Krievijas interesēs, jo arī tad Eirāzijas savienības plānu īsti nav iespējams īstenot. Šajā savienībā Rietumukraina noteikti neiestātos, turklāt tā būtu Krievijai naidīga un varētu kļūt pat par NATO dalībvalsti, skaidroja J. Kažociņš. Viņš norādīja, ka NATO pietuvināšanās Krievijas robežām nav valsts interesēs.

Ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un rietumvalstīm palēninās Latvijas ekonomikas izaugsmi 2014.–2015.gados, un dažās skartajās nozarēs uzņēmumu finansiālais stāvoklis pasliktināsies, bet tās galvenokārt būs likviditātes, nevis maksātnespējas problēmas, norāda Swedbank eksperti jaunākajā ekonomikas apskatā.

Eksporta un investīciju pieaugums uz laiku kļūst vājāks, bet mājsaimniecību patēriņa izaugsme saglabāsies samērā spēcīga. Krievijas-Ukrainas konfliktam pakāpeniski nomierinoties, 2016.gadā ekonomikas izaugsme atkal pieņemsies spēkā. Lielāka ģeopolitiskā nenoteiktība, tiešā un netiešā ietekme no Krievijas noteiktā pārtikas preču embargo un lēnāka nekā gaidīts mājsaimniecības patēriņa izaugsme šī gada pirmajā pusē iezīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi Latvijā 2014.-2015.gadā nekā iepriekš prognozēts.

Eksperti koriģējuši lejup IKP pieauguma prognozi uz 2,5% 2014.gadā un 2,6% 2015.gadā (aprīļa prognozē attiecīgi 3% un 3,5%). Krievijas-Ukrainas konfliktam normalizējoties un Eiropas (arī Latvijas) uzņēmumiem pielāgojoties izmaiņām vidē, 2016.gadā ekonomikas izaugsme atkal pieņemsies spēkā un sasniegs 3,5%. Tas gan nenozīmē, ka konflikts būs jau atrisināts – tuvāk 2015.gada vidum Krievijas un Ukrainas attiecībās varētu būt sasniegts zināms līdzsvara stāvoklis un sankciju riski un to negatīvā ietekme uz ekonomiku pamazām mazinātos.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Vairāki ārējie un iekšējie faktori mūsu valsts attīstību var krietni vien piebremzēt, lai arī baisākās prognozes par 10% lielu IKP kritumu, visticamāk, nepiepildīsies.

Neskatoties uz iepriekš izteiktajām ļoti negatīvajām prognozēm par Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi, jāsecina, ka izpaliekot tālākai eskalācijai, Krievijas un Ukrainas konflikts un Krievijas rubļa devalvācija Latvijai tiešā veidā varētu nozīmēt dažu tūkstošu darba vietu zaudēšanu, piemēram, zivrūpniecībā, kurām, kā jau daudzkārt izskanējis, bijušās PSRS valstu tirgi veido galveno vai pat visu noieta daļu. Protams, šo dažu iedzīvotāju tūkstošu ekonomiskā dīkstāve nespēj atstāt būtisku ietekmi uz kopējiem tautsaimniecības procesiem, taču, kā zināms, piliens pie piliena var izraisīt ne tikai nelielu straumīšu veidošanos, bet arī iespaidīgu viļņošanos un tas šogad lielā mērā varētu būt attiecināms uz mūsu valsts ekonomiskajiem procesiem. Krievijas un Ukrainas notikumu sakarā var prognozēt bremzēšanos ne tikai zivrūpniecības un citos no bijušās PSRS valstu pieprasījuma atkarīgajos tautsaimniecības segmentos, bet arī Latvijas darba tirgū kopumā. Tieši augošā nodarbinātība, līdz ar to arī pieaugošie iedzīvotāju tēriņi līdz šim bija viens no galvenajiem dzinuļiem mūsu valsts ekonomikas kāpumā. Taču, tā kā tagad šī faktora pozitīvā ietekme būs mazāka, ir ļoti ticams, ka nākamo ceturkšņu gaitā ar patēriņu saistīto nozaru izaugsme varētu kļūt nedaudz lēnāka. Dažādās nozarēs tempi atšķirsies un, piemēram, būvniecība aizvien varētu saglabāt strauji augošas nozares dinamiku, taču, piemēram, mazumtirdzniecība vai viesnīcu un restorānu bizness (daļēji Krievijas tūristu apsīkuma dēļ) varētu augt lēnāk nekā līdz šim.

Baltijas un Centrāleiropas valstis turpina uzrādīt labu noturību pret Krievijas - Ukrainas konflikta, Krievijas pārtikas importa aizlieguma un augošās recesijas ietekmi, norāda SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš uzsver, ka tā pamatā ir labvēlīgie ekonomiskie faktori, tajā skaitā spēcīgs reālā mājsaimniecību ienākumu, it īpaši Baltijas valstīs, pieaugums, kas ļauj uzturēt stabilu privāto patēriņu.

Raugoties nākotnē, eksperts paredz, ka Vācijas ekonomikas izaugsmes uzlabošanās sniegs turpmāku atbalstu reģionam. Tomēr nākamo pāris gadu laikā kopējais pieauguma temps būs pieticīgs, jo eksports uz Krieviju samazināsies, bet ģeopolitiskās spriedzes ietekmē investīcijas pieaugs gausi. Tāpat kā pārējā Eiropā, Baltijā un Centrāleiropā inflācija būs ļoti zema, jo īpaši energoresursu cenu dēļ. Igaunijā inflācija atgūsies salīdzinoši raitāk, jo to ietekmē arvien saspringtāka situācija darba tirgū un turpmāka emigrācija, kas veicinās darbaspēka trūkumu un strauju algu pieaugumu. Visas trīs Baltijas valstis turpinās saskarties ar emigrācijas un demogrāfijas problēmām, uzskata D. Gašpuitis.