Eiropas Savienība (ES) devusi Krievijai laiku līdz pirmdienai mainīt savas aktivitātes pret Ukrainu, pretējā gadījumā to sagaida jaunas sankcijas, piektdien Briselē vienojās ES līderi.

Krievijai trīs dienu laikā jārealizē četri konkrēti soļi, ja tā vēlas izvairīties no jaunām starptautiskām sankcijām, teikts ES līderu izplatītajā paziņojumā.

Līdz pirmdienai jāatbrīvo prokrievisko kaujinieku sagrābtie gūstekņi, jānodod Ukrainas spēku kontrolē trīs robežpunkti uz Ukrainas un Krievijas robežas, kuros pašlaik saimnieko prokrieviskie kaujinieki. Caur kaujinieku sagrābtajiem Izvarino, Dolžanskas, Krasnopartizanskas robežpunktiem Ukrainā no Krievijas tiek ievesti algotņi un Krievijas smagā bruņutehnika bez atšķirības zīmēm.

Tāpat līdz pirmdienai jāpanāk vienošanās par pamiera un robežkontroles uzraudzības mehānismu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) paspārnē, kā arī jāsāk vērā ņemamas sarunas par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu.

Pirmdien, 30.jūnijā, Eiropas līderi izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā pieņems attiecīgus lēmumus, teikts paziņojumā.

ES līderi arī atzinīgi novērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu par atbalstu Porošenko miera plānam un Federācijas Padomes lēmumu atcelt atļauju Krievijas bruņoto spēku intervencei Ukrainā.

ES pauž nožēlu par Ukrainas prezidenta izsludinātā pamiera neievērošanu no kaujinieku puses, aicinot iesaistītās puses patiesi iesaistīties miera plāna realizēšanā.

Eiropas līderi arī mudina Krieviju aktīvi izmantot savu ietekmi pār nelegālajiem bruņotajiem grupējumiem un apturēt ieroču un kaujinieku plūsmu pāri robežai.

ES arī sola turpināt sniegt palīdzību ekonomiskās situācijas uzlabošanai Ukrainā, par ko paredzēts plašāk lemt 8.jūlijā Briselē paredzētajā augsta līmeņa starptautiskā sanāksmē par finanšu palīdzību Ukrainai.

ES līderu paziņojumā arī Eiropas Komisijai, ES ārlietu dienestam un dalībvalstīm dots rīkojums sākt gatavoties nākamo sankciju kārtas jeb tā dēvēto trešās fāzes sankciju ieviešanai.

Kā vēstīts, Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Kaut arī Kremlis uzstājīgi situāciju Ukrainā dēvē par pilsoņu karu un atsevišķi prokrieviskie kaujinieki pat savas aktivitātes sauc par sacelšanos pret Kijevas militāro huntu un "cīņu par pašnoteikšanos, šobrīd separātistu rindas aktīvi tiek papildinātas ar algotņiem no Krievijas Kaukāza republikām un bruņotas ar Krievijas automātiem, tankiem, bruņumašīnām un zenītraķešu sistēmām.