Reiz par simbolu strauji augošām, no autoritārisma važām brīvām, demokrātiskām valstīm ar brīvu ekonomiku uzskatītā Ukraina ir uz sabrukuma sliekšņa, šādu viedokli pauž The New York Times.
Metāla un ķīmiskā rūpniecība, kas reiz bija Ukrainas ekonomikas mugurkauls atbrīvo tūkstošiem strādnieku. Pilsētās dienām ilgi nav siltumenerģijas un ūdens, jo tās nespēj nomaksāt rēķinus. Iespējama arī Kijevas metro sistēmas apturēšana, novērojuši NYT žurnālisti, kas brīdina – situācija Ukrainā ir drauds arī citām Eiropas ekonomikām un bijušajām PSRS republikām.
NYT uzskata, ka drīz arī Ukrainu var piemeklēt vardarbīgas protesta akcijas līdzīgas tām, kas pāršalca Austrumeiropas valstis janvārī. Piemēram, Kijevā pagājušajā nedēļā cilvēki aizvien vairāk runājuši par sabiedrības augošajām dusmām pret valdību, kas vairāk enerģijas veltot iekšējiem ķīviņiem, nevis valsts vadīšanai.
Viņš atklājis, ka pats aktīvi piedalījies 2004.gada Oranžajā Revolūcijā, taču tagad viņš un vairāki citi paziņas un tā laika notikumu atbalstītāji nu esot pārliecināti, ka šīs revolūcijas varoņiem pienācis laiks pamest savus posteņus.
NYT norāda, ka ir viegli saprotams pasaules līderu augošais satraukums par iedzīvotāju neapmierinātību un ekonomisko krīzi Ukrainā, kuras stratēģiski izvietotajā teritorijā mitinās 46 miljoni iedzīvotāju.
«Tāda maza valsts kā Latvijai vai Īslande ir viena lieta, taču Ukrainas sabrukums varētu sagraut investoru atlikušo uzticību Austrumeiropas tirgiem,» pauž NYT. Laikraksts ir arī norūpējies, ka krīzei Ukrainā paplašinoties, Krievija var izlemt iesaistīties procesu stabilizācijā un izmantot Ukrainas neveiksmi, kā brīdinājumu pārējām bijušajām PSRS republikām – sak, redzat, kas notiek, kad bijušās PSRS republikas nolemj sekot Rietumu brīvā tirgus modelim. Ukrainas politzinātņu speciālisti norāda, ka tas būtiski saasinātu Ukrainas un Krievijas attiecības un radītu nedrošu situāciju pie Eiropas Savienības robežas.
NYT arī atgādina, ka Ukraina, janvārī strīdoties ar Krieviju par gāzes piegādēm, jau reiz pierādījusi, ka spēj sagādāt problēmas arī Eiropas Savienībai. Toreiz Krievija gāzes piegādes pārtrauca pilnībā un dažas ES valstis pat palika bez siltumenerģijas.