Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs: noticis «tiešs Krievijas iebrukums»

Krievijas humānās palīdzības autokolonnas iebraukšana Ukrainas teritorijā bez Kijevas valdības atļaujas ir tiešs Krievijas iebrukums Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs Valentīns Naļivaičenko.

«Mēs to saucam par tiešu iebrukumu. Ciniski slēpjoties aiz Sarkanā Krusta, tie ir militāri automobiļi ar aizsega dokumentiem,» norādīja amatpersona.

«Pēdējās dienās mēs esam kļuvuši liecinieki rūpīgi izplānotai un bīstamai, riskantai provokācijai pret Ukrainu ar bezkaunīgu un cinisku cienījamās Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izmantošanu - provokācijai ar tā dēvēto humāno konvoju,» norādīja Naļivaičenko.

Viņš sacīja, ka vairāk nekā 30 kravas automašīnu nelikumīgi startējušas Ukrainas teritorijas virzienā. Tiesa gan, ukraiņu mediji jau vēsta par 70 humānā konvoja automašīnām, kas šķērsojušas robežu.

Krievijas humānās palīdzības konvoja automašīnas, nesaņemot Ukrainas valdības atļauju, piektdien iebraukušas Ukrainas teritorijā. Konvoju nepavada Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) pārstāvji.

Robežu kontrolpunktā Izvarine, kuru kontrolē prokremliskie teroristi, šķērsojušas 70 automašīnas, vēsta Ukrainas mediji. Tās pa Ukrainu brauc teroristu pavadībā.

Maskava iepriekš paziņoja, ka vairs nevarot izturēt gaidīšanu un sākusi bez Kijevas piekrišanas savas autokolonnas virzību uz Luhansku.

Automašīnas šķērsojušas robežu bez ICRC eskorta, šādi ignorējot Ukrainas valdības prasību.

ICRC pārstāvji iepriekš paziņoja, ka viņiem, lai varētu pavadīt konvoju robežas Ukrainas pusē, ir vajadzīgas jaunas drošības garantijas.

Krievija uz Ukrainas pierobežu teju 280 automašīnu konvoju nosūtīja pirms nedēļas.

Ukraina pieprasīja, ka tās muitniekiem ir jāļauj kravas pārbaudīt, bet palīdzība ir jāizdala ICRC pārstāvjiem.

ICRC paziņoja, ka tā nekādā veidā nav daļa no šī konvoja.

Mūsu humānās palīdzības konvojs sācis braukt Luhanskas virzienā, teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Ministrija arī brīdinājusi Ukrainu, lai tā nemēģina pret konvoju spert kādus soļus. Par sekām, kādas būs šī brīdinājuma ignorēšanai, ministrija gan neko nepaskaidro.

Ukrainas valdībai ir bažas, ka šis palīdzības konvojs ir daļa no plašākas Krievijas intervences Ukrainas austrumos.

Prokremlisko bandu kontrolētā Luhanska, kuru ielenkuši Ukrainas valdības spēki, jau 20 dienas ir bez ūdens, elektrības un telefona sakariem.

Parastos apstākļos brauciens no robežas līdz Luhanskai varētu ilgt divas stundas.

Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai konvojs varēs braukt pa šoseju, ņemot vērā, ka kaujas prokremlisko bandu un Ukrainas valdības karaspēka starpā turpinās.

Sākotnēji bija paredzēts, ka Krievijas humānā palīdzība Ukrainā tiks ievesta Harkovas apgabalā, kas atrodas valdības kontrolē, un tad tālāk ICRC automašīnās nogādāta uz Luhansku.

Tomēr Maskava nolēma konvoju novirzīt tālāk uz dienvidiem - uz robežas sektoru, kuru Ukrainas centrālā valdība nekontrolē.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.