Banketu klāšanu ārvalstīs pašmāju restorānu īpašnieki neuztver kā veiksmīgu eksporta produktu, bet gan kā prestižu darbu, iespēju uzkrāt pieredzi un reklamēt savu restorānu.

DB uzrunātie restorānu īpašnieki, kuri vairākkārt iemēģinājuši roku banketu klāšanā ārvalstīs, atzīst, ka lielākoties tie bijuši valsts pasūtījumi no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) puses. Galdi klāti dažādu valstu vēstniecībās, akcentējot Latvijas virtuves daudzveidību.

Akcentē latvisko

«Ārvalstīs banketus klājam vienu līdz divas reizes gadā. Esam vairākkārt bijuši Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Beļģijā (Briselē), Azerbaidžānā un Krievijā. Banketi gandrīz vienmēr ir bijuši valsts pasūtījumi, izņemot Igaunijā, kur mums izveidojusies sadarbība ar kādu restorānu,» stāsta trīs pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants. Lai iegūtu šādus pasūtījumus, esot jāpiedalās valsts iepirkumu konkursos, taču tajos uzvarēt neesot grūti – konkurence nav tik sīva. Ē. Dreibants lēš, ka Latvijā varētu būt līdz 20 ēdināšanas uzņēmumu, kas šādus banketus spēj noorganizēt. «Cik zinu, neviens ēdināšanas uzņēmums rūpīgi neseko līdzi valsts iepirkuma konkursiem. Parasti restorāni tiek uzrunāti individuāli, un tad tie iesniedz konkursā savu piedāvājumu. Mūs konkursā aicinājusi piedalīties arī prezidenta kanceleja, bet atteicāmies. Tas ir pārlieku laikietilpīgs un ķēpīgs darbs,» atzīst Ē. Dreibants. Faktu, ka uzvarēt valsts iepirkumos nav grūti, apliecina arī restorāna Vairāk saules līdzīpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš. «2008. gadā, kad valstī bija krīze, mums ieteica iesniegt banketam Latvijas vēstniecībā Helsinkos tāmi. Neko daudz nedomājot, iesniedzām to un uzvarējām. Mēs uzklājām A klases banketu par vidējās klases restorāna cenām. Uztaisījām moderno mūsdienu latviešu virtuvi un necentāmies nevienu pārliecināt, ka mūsu tauta ēd tikai skābputru,» stāsta E. Bērziņš, kurš toreiz sarunā ar Latvijas vēstnieku esot noskaidrojis, ka noalgot vietējos banketu klājējus būtu izmaksājis vismaz divas reizes dārgāk. «Izceļam pašmāju produktus, bet tai pašā laikā jāatceras, ka ne visiem banketu viesiem garšos marinēta gaļa, pelēkie zirņi vai rupjmaize. Bufetes galdā tiek iekļauti arī citām tautām saprotami ēdieni,» stāsta Ē. Dreibants.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par "Rail Baltica" abām starptautiskajām stacijām, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījumā informē, ka par abām starptautiskajām "Rail Baltica" stacijām - Rīgas lidostā un Rīgas centrālajā stacijā - būvniekiem nav maksāts kopš februāra.

"Nekā personīga" atzīmē, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. "Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no "Eiropas dzelzceļa līnijām", gan Satiksmes ministrijas, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt," vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un patlaban sasniedz 39 miljonus eiro.

"Tas, ko prasa būvnieki, ir pamatoti, jo darbi ir izpildīti", norāda "Eiropas dzelzceļa līnijas" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Atbildot uz Nacionālās Būvkompāniju apvienības 31.augustā valsts augstākajām amatpersonām adresēto publisko vēstuli, Kultūras ministrija (KM) norāda, ka maksājumi un aprēķini Nacionālajai Būvkompāniju apvienībai par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008. gadā noslēgtajam līgumam. Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekiem par LNB būvniecību, un kopš 2011. gada būvnieki mainījuši viedokli par darbu gala aprēķinu, teikts KM izplatītajā paziņojumā.

Līguma izpildi administrē un uzrauga neatkarīgs starptautisks būvuzraugs Hill International. Piemērojamos būvniecības izmaksu indeksus Kultūras ministrijai iesniedz Centrālā statistikas pārvalde atbilstoši līgumā noteiktajam, kas paredz arī būvniecības darbu izmaksu indeksācijas kārtību.

Būvnieku viedoklis jautājumā par inflācijas un deflācijas indeksiem mainījās 2011. gadā. Līdz ar krīzi šie indeksi mainījās, samazinot valsts izdevumus par LNB būvniecību, tomēr kopš līguma noslēgšanas brīža līdz 2011. gadam tie netika apšaubīti. Pēc KM rīcībā esošās informācijas, arī LNB Uzraudzības padome līdz šim brīdim nav apšaubījusi līgumā paredzēto kārtību.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.

Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem, informē AT.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina pārskatīt viedokli par iedzīvotāju ienākuma nodokļa(IIN) starpības nomaksas atcelšanu ārvalstīs strādājošiem Latvijas rezidentiem, vienlaikus samazinot ienākumu nodokļa slogu visiem strādājošajiem.

«Uzskatām, ka visiem Latvijas rezidentiem solidāri jāatbalsta Latvijas valsts uzturēšana, tai skaitā atbildība par valdības uzņemtām parādsaistībām, tāpēc ārvalstīs ienākumus gūstošie nav atbrīvojami no nodokļu samaksas Latvijas budžetam, bet gan vienmērīgi jāsamazina ienākumu nodokļa slogs visiem strādājošiem,» skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Šobrīd ienākuma nodokli maksā aptuveni 10 procentu ārvalstīs strādājošie, iemaksājot papildus nodokli (starpību starp Latvijas un darba valsts nodokli) valsts budžetā vidēji 16 procentu apmērā no ieņēmumiem, kas sastāda aptuveni 5 miljonus gadā. Latvijā strādājošie 2010.gadā iemaksāja budžetā aptuveni 72 miljonus latu.

Ekonomikas uzlabošanās, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijas būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

Ārlietu ministrijā ir uzsākusi pasākumu ciklu «Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!», kuru mērķis ir informēt par riskiem darbā ārvalstīs.

Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras organizētais pasākumu cikls, kurš sākies 26.oktobrī Rīgā un noslēgsies 25.novembrī Rēzeknē, sniegs iespēju interesentiem desmit lielākajās Latvijas pilsētās piedalīties semināros un uzzināt kā rīkoties, lai nenokļūtu nelaimē, meklējot darbu ārvalstīs.

Ar pasākumiem saistītā preses konferencē, kurā tika runāts par nodarbinātības jautājumu problemātiku ārvalstīs, speciālisti atgādināja, ka, pirms doties darba meklējumos uz ārvalstīm, iedzīvotāji tiek lūgti veikt vairākus piesardzības pasākumus. Pirmkārt vajag ļoti rūpīgi iepazīties ar darba līgumu, piedāvāto atalgojumu, dzīvošanas apstākļiem, nepieciešamajām svešvalodu zināšanām utt. Tāpat ir nepieciešams ieplānot rezerves finanšu līdzekļus arī krīzes situācijai un informēt ģimenes locekļus un draugus par jauno dzīvesvietu. Ārlietu ministrija arī iesaka iedzīvotājus šādos gadījumos reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā un nodrošināties ar pases kopiju, apdrošināt dzīvību, veselību un mantu.

Lai gan eksporta tirgus būvniekiem palīdz turēties pretim sarežģījumiem vietējā tirgū, kopējais ārvalstīs veikto būvdarbu apmērs joprojām ir neliels , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn Latvijas būvkompāniju pašu spēkiem ārvalstīs veiktais būvdarbu apjoms sarucis par teju 10 milj. eiro un bijis 89,9 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar kopējo pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu, tie ir vien ap 5%.

Liela loma

Kompānijas, kas izvēlējušās iet eksporta ceļu, uzsver tā nozīmīgumu. To apliecina arī skaitļi, piemēram, a/s BMGS pašu spēkiem sniegtais būvniecības pakalpojumu apmērs Latvijā tikai par 1,6 milj. eiro (bez PVN) pārsniedz apmērus, kas sasniegti citās valstīs, izriet no Būvkomersantu reģistrā rodamās informācijas. Proti, Latvijā pašu spēkiem sniegti pakalpojumi18,9 milj. eiro apmērā (bez PVN), bet ārvalstīs – 17,3 milj. eiro (bez PVN) apmērā. Kopējā uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apmērā ārvalstīs veiktie būvniecības un projektēšanas darbi veido vairāk nekā 37%. Īstenots sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Klaipēdā, ieskaitot ostas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, būvēta jauna kruīzu kuģu piestātne vecajā Tallinas ostā, veikta salikto betona un tērauda konstrukciju projektēšana, ražošana, piegāde un montāža projektē Liljekonvaljenā, Stokholmā – tie ir lielākie pērn BMGS darbi ārzemēs.

Auksta ziema, aizraujošas filmas par slikto puišu bēgšanu un parādsaistības, kas nospiež prātu un maku – ir gana daudz iemeslu, lai kāds aizdomātos par jautājumu, vai no parādsaistībām var izvairīties, nogaidot labākus laikus ārpus Latvijas.

Slēpšanās ārvalstīs

Ja parādnieks vai viņa manta atrodas ārvalstīs, bet kreditors – Latvijā, parāda piedzīšanas veidu un iespējas nosaka vairāki faktori. Ja kreditoram jau ir spēkā stājies Latvijas tiesas spriedums, nozīme būs tam, vai šis spriedums ir atzīts ārvalstīs. Savukārt, ja aizdevējs nupat ir izšķīries par parāda piedziņu ar tiesiskiem līdzekļiem, tad svarīgi ir tas, kurai konkrētās valsts tiesa nodarbojas ar šīs lietas izskatīšanu.

Potenciālās parādnieka patvēruma zemes var iedalīt trijās kategorijās: Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, valstis, ar kurām Latvijai ir noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi, un valstis, ar kurām šādu līgumu nav. Vismazākās iespējas aizbēgt no parādsaistībām ir kādā ES dalībvalstī, jo ES līmenī pastāv vairākas regulas, kas paredz vienotu kārtību gan prasību celšanai ārvalstīs, gan ārvalsts spriedumu izpildei, ja kreditoram jau ir spēkā stājies tiesas spriedums par parāda piedziņu. Uzņēmējam ir iespēja izmantot t.s. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru – ja parādnieks neapstrīd prasījumu, izpildrakstu ātri un vienkārši, bez gariem tiesas procesiem var saņemt citā ES dalībvalstī. Taču, ja parādnieks nav gatavs padoties, pastāv arī diezgan efektīvs regulējums, kas ļauj ārvalstīs piedzīt parādus, kuru summa nepārsniedz 2000 eiro. Bez tam ES ietvaros ir relatīvi vienkārši noteikt to konkrēto valsti, kurā ir jāceļ prasība.

57% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka veido uzkrājumus, bet no Latvijā dzīvojošajiem uzkrājumus veido 38%, liecina bankas Citadele un portāla draugiem.lv veiktā aptauja.

Gandrīz puse jeb 49% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju un 46% Latvijā dzīvojošo, kas veido uzkrājumus, izvēlas tos uzkrāt bankas kontā.

Gan skaidrā naudā, gan bankas kontā uzkrājumus veido 32% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju un 31% Latvijā dzīvojošo respondentu, kas veido uzkrājumus. Vienāds respondentu skaits – 12% abās grupās atzina, ka uzkrājumus veido skaidrā naudā banknotēs. Savukārt cilvēki, kas uzkrājumus veido monētās, Latvijā dzīvojošo vidū ir nedaudz vairāk – 10%, bet no ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem monētas par uzkrājumu veidu izvēlas 7%.

«Fakts, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji uzkrājumus veido biežāk, nav nekas pārsteidzošs. Bieži tieši uzkrājumu veidošana ir mērķis, kāpēc Latvijas iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm, jo tad ir lielākas iespējas atlicināt naudas līdzekļus uzkrājumu veidošanai,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Iedzīvotāji gan privātām vajadzībām, gan darba nolūkos aktīvi veic zvanus uz ārvalstīm, liecina Tele2 dati.

Viens mobilo sakaru lietotājs, zvanot no Latvijas uz ārzemēm, norunā aptuveni 30 minūtes mēnesī jeb vienu minūti dienā. Aktīvāk uz ārvalstīm zvana biznesa klienti, norunājot divas reizes vairāk nekā mobilo sakaru lietotājs, kam ir privātais pieslēgums.

Arī ceļojot Latvijas iedzīvotāji norunātajām sarunu minūtēm vairs neseko līdzi tik rūpīgi kā agrāk. Atrodoties ārpus Latvijas jeb viesabonēšanā telefona saruna dienā ilgst vidēji 4,5 minūtes. Līdzīgi kā veicot starptautiskos zvanus no Latvijas, arī šeit ir novērojama atšķirība starp privātpersonām un biznesa pārstāvjiem - pēdējie mobilos zvanus ārvalstīs veica par 30% vairāk.

«Mūsdienas klientam ir svarīgi, lai viņš varētu sazināties ar ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem, lai kurā pasaules malā viņi atrastos. Mobilo sakaru industrija pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies, kā arī ir ieviesti dažādi oficiālie regulējumi, kas devuši iespēju klientiem ārvalstīs mobilos sakarus lietot daudz izdevīgāk. Pēc mūsu tīkla datiem mēs redzam, ka zvani uz ārvalstīm vai viesabonešānā gadu no gada tiek veikti arvien vairāk. Nedaudz vairāk starptautiskie zvani un zvani ārvalstīs tiek veikti vasaras periodā, kad cilvēki dodas baudīt brīvdienas uz ārzemēm,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.