Banketu klāšanu ārvalstīs pašmāju restorānu īpašnieki neuztver kā veiksmīgu eksporta produktu, bet gan kā prestižu darbu, iespēju uzkrāt pieredzi un reklamēt savu restorānu.
DB uzrunātie restorānu īpašnieki, kuri vairākkārt iemēģinājuši roku banketu klāšanā ārvalstīs, atzīst, ka lielākoties tie bijuši valsts pasūtījumi no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) puses. Galdi klāti dažādu valstu vēstniecībās, akcentējot Latvijas virtuves daudzveidību.
Akcentē latvisko
«Ārvalstīs banketus klājam vienu līdz divas reizes gadā. Esam vairākkārt bijuši Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Beļģijā (Briselē), Azerbaidžānā un Krievijā. Banketi gandrīz vienmēr ir bijuši valsts pasūtījumi, izņemot Igaunijā, kur mums izveidojusies sadarbība ar kādu restorānu,» stāsta trīs pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants. Lai iegūtu šādus pasūtījumus, esot jāpiedalās valsts iepirkumu konkursos, taču tajos uzvarēt neesot grūti – konkurence nav tik sīva. Ē. Dreibants lēš, ka Latvijā varētu būt līdz 20 ēdināšanas uzņēmumu, kas šādus banketus spēj noorganizēt. «Cik zinu, neviens ēdināšanas uzņēmums rūpīgi neseko līdzi valsts iepirkuma konkursiem. Parasti restorāni tiek uzrunāti individuāli, un tad tie iesniedz konkursā savu piedāvājumu. Mūs konkursā aicinājusi piedalīties arī prezidenta kanceleja, bet atteicāmies. Tas ir pārlieku laikietilpīgs un ķēpīgs darbs,» atzīst Ē. Dreibants. Faktu, ka uzvarēt valsts iepirkumos nav grūti, apliecina arī restorāna Vairāk saules līdzīpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš. «2008. gadā, kad valstī bija krīze, mums ieteica iesniegt banketam Latvijas vēstniecībā Helsinkos tāmi. Neko daudz nedomājot, iesniedzām to un uzvarējām. Mēs uzklājām A klases banketu par vidējās klases restorāna cenām. Uztaisījām moderno mūsdienu latviešu virtuvi un necentāmies nevienu pārliecināt, ka mūsu tauta ēd tikai skābputru,» stāsta E. Bērziņš, kurš toreiz sarunā ar Latvijas vēstnieku esot noskaidrojis, ka noalgot vietējos banketu klājējus būtu izmaksājis vismaz divas reizes dārgāk. «Izceļam pašmāju produktus, bet tai pašā laikā jāatceras, ka ne visiem banketu viesiem garšos marinēta gaļa, pelēkie zirņi vai rupjmaize. Bufetes galdā tiek iekļauti arī citām tautām saprotami ēdieni,» stāsta Ē. Dreibants.