Lielākajai daļai iedzīvotāju nav pamata uztraukties, jo dāvinājumi, ko viņi saņem nepārsniedz likumā noteikto apjomu un par tiem nodoklis nebūs jāmaksā.
Līdz ar to viņiem nav jāveic dāvanu uzskaitījums vai reģistrācija, ja savstarpēji tiek pasniegtas dāvanas saprotamā veidā un apjomā. Savukārt, ja VID konstatēs, ka kādas personas dzīvesveids neatbilst tās oficiālajiem ienākumiem, jo būs saņemti dāvinājumā, piemērām, nekustamie īpašumi vai ievērojamas naudas summas, tad būs likumīgs pamats vērsties pret ļaunprātīgiem gadījumiem un piedzīt nesamaksāto nodokli.
Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz sakārtot gadījumus, kad trešās personas sniedz atlīdzību, nemaksājot nodokļus par konkrēto pakalpojumu vai preču saņemšanu, un kuru attiecības raksturo naudas atlīdzība vai komerciāla darbība.
Tāpēc šādu absurdu gadījumu novēršanas mehānisms būs attiecināms tikai uz konkrētiem gadījumiem, kad tiek sniegti, piemēram, nekustamā īpašuma vai ievērojamu naudas summu dāvinājumi trešajām personām, uzsver ministrs.
Saskaņā ar likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), sākot ar šā gada 1. janvāri, lai noteiktu, vai dāvinājums no fiziskas personas ir apliekams ar IIN, jāņem vērā dāvinātāja radniecības pakāpe ar dāvanas saņēmēju, t.i., ja fizisko personu – dāvinātāju ar dāvanas saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (piemēram, mātes vai tēva brālis vai māsa, pašas fiziskās personas brāļa vai māsas bērni u.tml.) Civillikuma izpratnē, tad saņemtās dāvanas no šīm personām netiek apliktas ar IIN.
Savukārt no citām fiziskajām personām saņemtās dāvanas ar IIN apliek, ja no vienas fiziskas personas taksācijas gadā saņemto dāvanu vērtība ir virs 1000 latiem. Turklāt ar IIN tiks aplikta tikai pārsnieguma summa no katras personas dāvinājuma taksācijas gada laikā.