Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Valdība šodien nolēma lauzt ar Rīgas domi un Ventspils domi noslēgtos līgumus par īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas kārtību.

Patlaban ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā. Ar Rīgas domi līgums noslēgts 1995.gada decembrī, bet ar Ventspils pilsētas domi - 1996.gada martā.

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu lauzt šos līgumus un noteikt, ka no nākamā gada janvāra IIN ieskaitāms tikai Valsts kases IIN sadales kontā. Tādējādi nodokļu maksātājiem tiks vienkāršota IIN samaksas kārtība, tiks samazināts administratīvais slogs un efektivizēta valsts un pašvaldību resursu izlietošana. Pārejot uz pilnībā centralizētu IIN nodokļa iekasēšanu, tiks optimizēts IIN administrēšanas process, samazināsies kļūdaino maksājumu skaits Valsts kases IIN sadales kontā un tiks novērsta situācija, ka pašvaldības ilgstoši nesaņem tām pienākošos līdzekļus no iekasētā IIN, izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā raksta FM. Dokumentā teikts, ka Rīgas dome kļūdaini ieskaitīto IIN maksājumu pēc tā konstatēšanas nevis nekavējoši atmaksā citām pašvaldībām, bet izmanto savu funkciju pildīšanai un politiski noteikto prioritāšu īstenošanai.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Valdība otrdien, 26. februārī apstiprināja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot pagarināt IIN samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības.

Jau vēstīts, ka kopš 2018. gada Latvijā ir ieviestas progresīvā IIN likmes, kas nodrošina taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tāpat tika pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem, skaidro FM.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Otrdien, 23. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts informatīvais ziņojums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieskaitīšanas kārtības maiņu, lai to atvieglotu, kā arī mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, informē Finanšu ministrija.

Ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi šobrīd ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā.

Ierosinājums mainīt esošo IIN ieskaitīšanas kārtību balstās uz to, ka no pašvaldību un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses konstatētais nodokļu maksātāju pieļauto kļūdu apmērs un nodokļu maksātāju viedoklis liek secināt, ka šobrīd normatīvajos aktos paredzētā IIN ieskaitīšanas kārtība vairākos kontos rada uzņēmējiem administratīvo slogu, palielinot kļūdīšanās risku, veicot IIN maksājumus, kā arī palielinot neefektīvu darba spēka un laika resursu patēriņu nodokļu administrēšanā.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Valdībai ir jāpilda iepriekš solītais un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu

Tāds ir vairuma DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis. To, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, no agrāk solītās un likumā ierakstītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas varētu notikt atkāpšanās, liecina finanšu ministra Jāņa Reira jau gada sākumā sacītais, ka par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas. Uzņēmēji un apatujātie īpašu sajūsmu neizrāda arī par iespēju Latvijā ieviest diferencēto IIN likmi. Ir arī citi, piemēram, Dagdas novada deputāts un uzņēmējs Raimonds Nipers uzskata, ka IIN diferenciācija ir neizbēgams pasākums Latvijā un jo ilgāk to atliks, jo bēdīgākas būs sekas. To, ka vienota IIN likme ir tikai dažām Eiropas valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai, apliecina arī Finanšu ministrijas dati. Kopumā ideja, ka bagātākie iedzīvotāji maksā lielāku nodokli nekā mazo algu saņēmēji Eiropā, nav nekas jauns, tomēr jāsaprot, kādas sekas šāds risinājums radīs Latvijā, turklāt daudzi ar jēdzienu «lielas algas saņēmējs» saprot kaut ko pavisam citu. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ieviešot ienākumu diferencēšanu, piemēram, pēc Vācijas vai Lielbritānijas noteiktajiem sliekšņiem, būtiski saruks IIN ienākumi pašvaldību makā, savukārt nosakot šos sliekšņus atbilstoši Latvijas algu līmenim – tiks radīta vēl lielāka motivācija doties peļņā uz ārzemēm. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējā nenoteiktība arī neļauj īsti plānot nākamā gada budžetu, jo nav zināms, kas tad īsti būs ar IIN likmi.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Valdība atbalstījusi 9,48 milj. Ls piešķiršanu pašvaldībām neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensēšanai.

Jau ziņots, ka janvārī ievērojami samazinājušies pašvaldību ieņēmumi, jo IIN nav iekasēts plānotajā apjomā.

Kopumā IIN veidā šogad plānots iekasēt 657,63 milj. Ls, no tiem janvārī – 54,8 milj. Ls, tomēr aizvadītajā mēnesī šajā nodoklī pašvaldības saņēmušas tikai 40,94 milj. Ls.

Kā ziņots, saskaņā ar likumu, FM jāiesniedz valdībā priekšlikums kompensēt pašvaldību negūtos ieņēmumus, ja IIN ieņēmumi ir mazāki nekā 92% no prognozētajiem. Nepieciešamā nauda tiks rasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Db jau rakstīja, ka IIN prognoze vislabāk pildījusies Ventspils pašvaldībai, tad Rīgai un Valsts kases sadales kontam, no kā IIN saņem visas pārējās Latvijas pašvaldības. Minētās divas pašvaldības pašas veic IIN iekasēšanu, turpretim pārējās pašvaldības to uzticējušas Valsts ieņēmumu dienestam.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Latvijas iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus privātajai pensijai, kā arī veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, arvien aktīvāk izmanto valsts sniegto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Tā pērn minēto nodokļa atmaksas iespēju izmantoja jau 41% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 33% gadu iepriekš. Taču vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām IIN atgūšanas kārtībā, kas stājas spēkā jau no nākamā gadā, atklāj «Swedbank» veiktais pētījums.

Aptaujas dati rāda, ka iespēju saņemt IIN atmaksu arvien vairāk izmanto tieši privātās pensijas krājēji, kas kopumā ir piektdaļa no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam - pērn šādu iespēju izmantoja vien 15% privātās pensijas krājēju. Tāpat IIN atmaksa aktuāla arī piektdaļai iedzīvotāju, kas veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Tikai 6% iedzīvotāju, kas veic uzkrājumu savai nākotnei kādā no abiem minētajiem uzkrājumu veidiem, IIN atmaksas iespēju nav izmantojuši.

Zīmīgi, ka visbiežāk iespēju saņemt IIN atmaksu, ko tālāk novirzīt uzkrājumiem vai izmantot citām vajadzībām, izmanto krājēji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (47%), savukārt visretāk šo iespēju izmanto iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (33%), lai gan tieši nekrājēji šajā vecuma grupā ir arī visinformētākie par IIN atmaksas iespējām par iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Interesanti arī, ka visinformētākie par IIN atmaksu ir iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 500 līdz 700 eiro (88%).

Rīgas dome, grozot šā gada pilsētas budžetu, deficītu grib audzēt līdz 56 milj. eiro; samazinās iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze un finanšu rezerves, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan domes vadība lepojas, ka ieņēmumi pārsniedz operatīvos izdevumus, investīcijām naudas nepietiek. Tā rezultātā nākas aizņemties un tērēt iepriekšējo gadu rezerves. Līdz ar grozījumiem pilsētas budžetā, kurus plānots pieņemt šodien, budžeta līdzekļu atlikumu plānots samazināt vēl par vairāk nekā 10 milj. eiro – līdz 16,1 milj. eiro pretstatā 64,5 milj. eiro, kas rezervē bija uz šā gada sākumu. Tas būs mazākais atlikums, kādu pašvaldība piedzīvojusi, kopš domē saimnieko šībrīža vara.

Salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem, redzama tikai lejupvedoša līkne. 2010. gada beigās uzkrājums pārsniedza 119 milj. eiro, liecina DB izpēte. Kopš tā brīža uzkrājums tikai dilis, par ko iepriekš bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan iepriekšējie pilsētas vadītāji, norādot, ka uzkrājumi jāveido neparedzētiem apstākļiem, krīzei, lai gan fakts, ka budžeta deficīts tiek segts no iepriekšējo gadu uzkrājumiem, pats par sevi nav nekas ārkārtējs un tā rīkojas arī citas pašvaldības. Tomēr jāņem vērā, ka perspektīvā Rīga, piesaistot Eiropas miljonus, plāno nopietnus attīstības projektus, kuru dēļ var nākties iebraukt lielākos parādos.

Pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem turpmāk nebūs mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, šodien vienojās Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Pievienota 5. rindkopa

Šodien notika paplašinātā Ministru kabineta komitejas sēde, kurā tika skatīts Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Sēdē puses pauda savu viedokli par pašvaldību ieņēmumu apmēru no nodokļiem - pašvaldība uzstāja, ka tiem jābūt 19,6%, bet valdība vēlējās to noteikt 19,5% apmērā.

Puses atbalstīja prognozētos pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kas tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos 2018.gadā, 386,98 miljonu eiro apmērā. Attiecīgā summa neietver IIN ieņēmumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka valdība nāk pretī pašvaldībām un atbalsta to ieņēmumus nākamajos trijos gados noteikt 19,6% apmērā no valsts nodokļu ieņēmumiem, bet pašvaldībām netiks garantēta valsts budžeta likumā noteiktā IIN ieņēmumu prognoze 100% apmērā. Šāda garantija būtu paredzēta gadījumā, ja pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem tiktu noteikti 19,5% apmērā.

Diferencēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lielāks neapliekamais minimums, bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem

Tās tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) ne tikai pēdējo 6–8 gadu laikā, bet pat pēdējo 20–25 gadu posmā. Uzņēmēju un grāmatvežu vērtējums par šīm novitātēm un risinājumiem atšķiras. Plānotās izmaiņas vērtēja eksperti DB sadarbībā ar BDO LAW, AS BDO Latvia un RISEBA rīkotajā konferencē X-faktors nodokļu regulējumā.

«Latvijā no 2018. gada būs trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā,» konferencē stāstīja AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītāja Jeļena Bārtule. Viņa uzsver, ka tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks,» norādīja J. Bārtule.

Grāmatvežiem jau pašlaik «kūp» galvas par to, kā, neko nepārkāpjot un nekļūdoties, korekti izvest savus uzņēmumus cauri 2018. gadā startējošās nodokļu reformas klintīm

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka daļa uzņēmēju dzīvo ilūzijās par lieliem ieguvumiem no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, savukārt darbinieki cer saņemt lielāku algu makā, jo vairumam sarūk maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 23% uz 20%, palielinās ar šo nodokli neapliekamais minimums līdz 200 eiro pašreizējo 60–115 eiro vietā, tomēr realitāte var būt daudz skarbāka.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas tad ir tas nepamanītais iedzīvotāju ienākumu nodokļa reformā?

Var patikt var neaptikt, bet Latvijā no 2018. gada būs trīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā. Komunikatori uzsvaru liek uz to, ka pašreizējā IIN likme – 23% – tiek samazināta līdz 20%, bet tiem, kuru bruto (pirms nodokļu nomaksas) alga ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, IIN likme nemainās – tā ir tāda pati, savukārt tiem, kuriem tā mēnesī pārsniegs 4585 eiro, jau būs 31,4%. Te arī ir svarīgas dažas nianses, proti, starpība starp 23% IIN un 31,4% likmi ir jāaprēķina un jāsamaksā pašam ienākumu saņēmējam pēc taksācijas gada beigām. Tātad tie lielo algu – ienākumu saņēmēji var kļūt par nodokļu parādniekiem, ja nokavēs attiecīgo termiņu, līdz kuram šis uzdevums jāveic. Vienlaikus grāmatvežiem arī ir karsts laiks, jo jāiemācās pareizi aprēķināt darba algu un nodokļus. Proti, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.

Starptautiskie aizdevēji esot iebilduši pret Latvijas valdības vēlmi samazināt neapliekamo minimumu un ieteikuši ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Uzreiz jāteic — šis jautājums ir dalāms divās daļās. Pirmkārt, šā raksta pirmajā teikumā, visticamāk, būtu jāmaina saturs. Proti, aizdevēji atbrauca, paskatījās, kādu 2010. gada budžeta projektu ir izveidojusi mūsu valdība, un uzbrēca tās pārstāvjiem, lai taču pilda to, kas ir solīts. Jāatgādina, ka šā gada vasaras vidū SVF adresētajā vēstulē Latvijas valdība norādīja — gadījumā, ja nodokļu ieņēmumi nebūs pietiekami, ir iespējama PVN palielināšana un progresīvā IIN ieviešana.

Tāpat nav noslēpums, ka aizdevēji jau ilgstoši ir iebilduši pret neapliekamā minimuma palielināšanu, tāpēc iekļaut šādu normu budžeta projektā faktiski nebija jēgas. Tiesa, finanšu ministrs Einars Repše (JL) gan ir paziņojis, ka neatbalsta progresīvā IIN ieviešanu, taču līdzšinējā pieredze gan rāda, ka aizdevēju kā jau naudas devēju teiktais vārds allaž ir bijis stiprāks par vietējo politiķu pozīciju. Tādējādi būtu, protams, pat vēlams, lai Repše sarunās ar aizdevējiem panāktu savu taisnību, taču notiekošais no viņa puses šobrīd vairāk gan atgādina sava veida dūru vicināšanu pēc kaujas. Otrkārt, ir jārunā par pašu progresīvo IIN pēc būtības.

Ministru kabinets jau nākamajā nedēļā lems par 9,48 milj. Ls piešķiršanu pašvaldībām neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensēšanai, liecina valdības 9. februāra sēdes darba kārtība.

Kā informē Finanšu ministrija (FM), tā šodien valdībai iesniegusi priekšlikumu kompensēt daļu no negūtajiem pašvaldību ienākumiem. Kopumā nepieciešama summa 9,48 milj. Ls apmērā.

Kopumā IIN veidā šogad plānots iekasēt 657,63 milj. Ls, no tiem janvārī – 54,8 milj. Ls, tomēr aizvadītajā mēnesī šajā nodoklī pašvaldības saņēmušas tikai 40,94 milj. Ls.

Kā ziņots, saskaņā ar likumu, FM jāiesniedz valdībā priekšlikums kompensēt pašvaldību negūtos ieņēmumus, ja IIN ieņēmumi ir mazāki nekā 92% no prognozētajiem. Nepieciešamā nauda tiks rasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Db jau rakstīja, ka IIN prognoze vislabāk pildījusies Ventspils pašvaldībai, tad Rīgai un Valsts kases sadales kontam, no kā IIN saņem visas pārējās Latvijas pašvaldības. Minētās divas pašvaldības pašas veic IIN iekasēšanu, turpretim pārējās pašvaldības to uzticējušas Valsts ieņēmumu dienestam.

Lai Latvija nepazaudētu savu vienīgo un galveno valstiskās pastāvēšanas resursu – iedzīvotājus –, ir nepieciešama radikāla iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un nosacījumu revīzija

To intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmējs, Dagdas novada domes deputāts un partijas No sirds Latvijai (NSL) valdes loceklis Raimonds Nipers. Viņaprāt, šogad visaugstākajā līmenī paceltā diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju diferenciāciju vēl karstāka kļūs rudenī, kad Saeimā sāksies darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta un diskusijām par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Kāpēc Latvijā, kur salīdzinājumā ar Eiropas attīstītajām valstīm ir visai mazas algas, būtu nepieciešama iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferenciācija?

Nodokļi ir vislabākais instruments, ar ko var attīstīt tautsaimniecību valstī, atsevišķā reģionā vai pat pašvaldībā. Tieši nodokļi var apturēt depopulāciju Latgalē. Pašlaik reāli jaunradītu darba vietu ir ļoti maz ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijā, tāpēc jaunieši labākajā gadījumā «nosēžas» Rīgā un Pierīgā, bet sliktākajā gadījumā «aizlaižas» uz ārzemēm, kur, strādājot vienkāršus darbus, nopelna algu, kādu dzimtajā pusē saņem retais vai vispār nesaņem neviens, tāpēc reemigrācija ir iespējama, tikai radot jaunas darba vietas ar adekvātu atalgojumu. Visvairāk tādas ir vēlamas ražošanā, kas rada papildu darba vietas arī pakalpojumu sektorā. Diemžēl minimālās algas paaugstināšana Latgalē ir izraisījusi pretēju efektu, kad ļoti daudzi uzņēmumi pārstāja strādāt, jo to izmaksas pārsniedza pakalpojumu un preču realizācijas cenas. Jāņem vērā, ka vēl daudzu uzņēmumu un iestāžu darbinieki «brīvprātīgi» piekrita «saīsinātam» darba laikam un reāli viņu alga mēnesī nemainījās, bet salīdzinājumā ar valstī minimālo noteikto darba algu tā bija 80 – 90% un tagad jau 75% līmenī. No minimālās algas palielinājuma lielāko labumu gūst valsts ierēdņi, kuru algas lielums ir tieši saistīts ar koeficientu no minimālās algas apmēra. Pamatā jau ierēdņi arī lobē ar šo projektu savas darba algas palielināšanai.