Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Biznesa portāls db.lv viesojās Liepājas lidostā, kur uz treniņlidojumiem dodas aviokompānijas airBaltic piloti. Skrejceļu un gaisa telpas lielās noslodzes dēļ pasaules prakse ir treniņlidojumus veikt pārsvarā ārpus galvenajām lidostām.

«Liepājas lidostā lidojumu palīgdarbus pirms un pēc lidošanas studenti veic nelielā birojā. Gan Rīgā, gan Liepājā pieejamas klašu telpas, kas piemērotas vienas studentu grupas izmēram. Mēs aktīvi turpinām vērtēt piemērotākos risinājumus mācību un tehniskās bāzes vietas nodrošināšanai. Ņemot vērā pieaugušo studentu plūsmu un mācību specifiku, tuvākajos gados akadēmija noteikti atradīsies vairākās vietās. Uzskatām, ka Liepājas lidostas turpmākai attīstībai ir ļoti augsts potenciāls un noteikti saskatām iespēju paplašināt Pilotu akadēmijas bāzi tajā,» sacīja Pauls Cālītis, airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents.

Pirmā studentu grupa pašlaik aktīvi veic praktiskos lidojumus Liepājas lidostā ar nesen iegādāto Diamond treniņu lidmašīnu.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Līdzšinējais vasaras reisu pieprasījums Liepājas lidostā ir apliecinājis, ka liepājniekiem un pilsētas viesiem ir svarīga un vajadzīga avioiespēja no Liepājas lidostas, atzīst Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

«Paveikts liels un nozīmīgs vairāku gadu darbs, kas tagad ļaus Liepājai būt vēl konkurētspējīgākai un stiprinās mūsu pilsētas pozīcijas ne tikai Kurzemes un Latvijas, bet visā Baltijas reģiona ekonomikas vidē. Jau līdzšinējais vasaras reisu pieprasījums ir apliecinājis, ka liepājniekiem un pilsētas viesiem ir svarīga un vajadzīga avioiespēja no Liepājas lidostas,» pašvaldības vadītājs komentē saņemto apstiprinājumu no Civilās aviācijas aģentūras par Liepājas lidlauka sertifikāta un ekspluatācijas nosacījumu izmaiņām, kas ļauj lidostas darbību turpmāk veikt visa gada garumā.

«Līdz šim Latvija bija viena no retajām valstīm Eiropā, kur ir tikai viena starptautiska lidosta. Tas, ka tagad lidojumi būs iespējami visu gadu, ir svarīgs notikums ne tikai Liepājas, bet visas Latvijas aviopārvadājumu kontekstā,» norāda U. Sesks.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic testa lidojumus no Rīgas uz Liepāju plāno sākt nākamgad pavasarī, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka vakar aviokompānija ar jauno CS300 lidmašīnu veica testa lidojumu uz Liepāju, taču lidostā lidmašīna nenolaidās.

Viņš norādīja, ka airBaltic ir jāizvērtē dažādi varianti, kā izmantot Liepājas lidostu un kā varētu savienot dažādus reisus, lai tie būtu izdevīgi gan Liepājas iedzīvotājiem, gan airBaltic. Tāpat Liepājas lidostai ir iespēja piesaistīt citas aviokompānijas.

Augulis atzīmēja, ka airBaltic izvērtē lidojumus arī uz Astanu, Almatu, Kazaņu un Ķīnu.

Jau vēstīts, ka airBaltic vakar jauno CS300 lidmašīnu veiktais testa lidojums uz Liepāju bijis veiksmīgs.

Uzņēmuma korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags norādīja, ka Liepāja no Rīgas sasniegta aptuveni 20 minūšu laikā, taču, kā jau iepriekš ziņots, ierobežojumu dēļ lidmašīna nenolaidās Liepājas lidostā. Tālāk lidots uz Kolkas ragu, Ainažiem, Valmieru.

Apritējis pirmais gads kopš atjaunoti regulārie lidojumi no Liepājas lidostas. Maršrutā Liepāja - Rīga gada laikā apkalpoti vairāk nekā deviņi tūkstoši pasažieru, informē Liepājas pašvaldībā.

Atskatoties uz pirmo darbības gadu, Liepājas lidostā apkalpoti 4,5 tūkstoši pasažieru katrā virzienā - gan ielidojot, gan izlidojot. Daudzi pasažieri no Liepājas lidojuma uz Rīgu turpina vēl uz citām valstīm. Novērots, ka visbiežāk pasažieri izvēlas savienotos lidojumus uz Kopenhāgenu, Stokholmu, Maskavu, Londonu un Minheni.Tāpat gada laikā apkalpoti 43 privātie reisi. Privātās lidmašīnas Liepājā ieradās no tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Dānija, Zviedrija, Somija, Lielbritānija, Vācija, Šveice, kā arī tepat no Latvijas. «Liepājas lidosta pirmajā darbības gadā spējusi nodrošināt teicamu lidlauka uzturēšanu, kā arī lidmašīnu un pasažieru apkalpošanu visā sezonā. Liepājas lidosta var lepoties, ka ir spējusi ziemā nodrošināt 100% lidojumu izpildi. Līdz ar to arī lidosta sniegusi savu ieguldījumu lidsabiedrības airBaltic apbalvojumā par punktuālāko aviokompāniju pasaulē,» norāda SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde.

Liepājas dome ļoti cerīgi skatās uz iespēju, ka regulāri airBaltic reisi uz nesen kā sertificēto vēju pilsētas lidostu sāksies jau nākamā gada pirmajā pusē; nozares pārstāvji to pamatīgi apšauba, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lidosta nesen sertificēta komerclidojumiem. Izziņots, ka jau 5. decembrī uz Liepāju varētu veikt eksperimentālo lidojumu ar jauno aviokompānijas airBaltic lidmašīnu. Starts izklausās cerīgi, īpaši ņemot vērā, ka lidostas rekonstrukcija izmaksājusi 9,27 milj. eiro (7,8 milj. no tiem ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums). Tomēr ne viss ir tik rožaini, un rādās, ka līdz regulārajiem reisiem Liepājas lidostā ir tālu. Patiesībā pat eksperimentālajam airBaltic lidojumam nav liela sakara ar konkrēto lidostu. Jaunā lidmašīna veiks tikai zemo lidojumu virs Liepājas un tad atgriezīsies Rīgā.

Aviācijas ekskperts Tālis Linkaits norāda - maza cerība, ka lidostai tuvākajā laikā izdosies piesaistīt kādu aviokompāniju, kas tai nodrošinātu regulārus reisus, runas par reisiem tuvākajos mēnešos ir politisku apsvērumu radītas: «Saviem vēlētājiem viņi grib pateikt, ka nauda, kas ieguldīta Liepājas lidostā, nav par velti ieguldīta un ka no tās būs kāds labums. No otras puses, protams, nav slikti, ja Latvijā šāda lidosta ir,» skaidro T. Linkaits. «Aviobizness ir ļoti konkurējošs, aviokompānijas ļoti skaita izmaksas un reisus tāpat vien neatver,» teic T. Linkaits.

Liepājas lidostā 17.oktobrī sagaidīts līdz šim lielākais gaisa kuģis kopš rekonstrukcijas darbu pabeigšanas 2015.gadā – aviokompānijas airBaltic lidmašīna Airbus A220-300,informē SIA Aviasabiedrība Liepāja pārstāve Agate Dūče.

Lidmašīnas no Liepājas mājup nogādāja vienu no pasaules labākajiem simfoniskajiem orķestriem – Leipcigas «Gewandhaus» orķestri.

Pasaules slavenā Leipcigas Gewandhaus orķestra uzstāšanās Liepājā ir nozīmīgs notikums ne tikai koncertzālei Lielais dzintars, bet arī mums kā lidostai. Neapšaubāmi lidostas esamība ir priekšrocība šāda līmeņa mākslinieku piesaistei pilsētā. Tāpat esmu gandarīts, ka sagaidījām un apkalpojām nacionālās aviokompānijas airBaltic jaunāko un modernāko gaisa kuģi Airbus A220-300, kas ir pierādījums mūsu veiksmīgajai sadarbībai līdz šim, gan apkalpojot regulāros reisus maršrutā Liepāja- Rīga- Liepāja, gan airBaltic Training Pilotu akadēmijas mācību lidmašīnas. Saskatu, ka šis notikums ir lielisks signāls turpmākai aviopārvadājumu attīstībai Liepājas lidostā,» norāda SIA «Aviasabiedrība Liepāja» valdes loceklis Agris Sprūde.

Jūrmala, dažādi apskates objekti un pasākumi ir tās lietas, kuru pievilcība ieinteresēs ārvalstniekus lidot uz Liepāju – to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja SIA Aviasabiedrība «Liepāja» maršrutu attīstības direktors Gatis Ginters.

Rīgas‒Liepājas maršruts ir viens no īsākajiem savienojumiem Eiropas Savienībā, atzīmēja lidostas pārstāvis. Pēc viņa teiktā, lidostas sertifikācija komerclidojumiem bijusi liels izaicinājums. Piemēram, uzsākot rekonstrukciju, bija stājies spēkā jaunais ES regulējums, kura prasības palīdzējusi izpildīt Rīgas lidosta un Latvijas gaisa satiksme.

G. Ginters atzīmēja, ka lidosta atrodas speciālajā eknomiskajā zonā, kur komersantiem pieejami nodokļu atvieglojumi. Tāpat ir prāmju savienojums ar Vāciju. Reģionā gan nav daudz iedzīvotāju, tādēļ lidosta cer uz tūristiem. Patlaban gan lido tikai nacionālā lidsabiedrība AirBaltic. Liepāja cer ceļotājus piesaistīt ar savu jūrmalu un dažādiem apskates objekiem un pasākumiem. Patlaban lidosta runā ar citām aviokompānijām, lai tās uzsāktu lidojumus 2019. vai 2020.gadā.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Pērnā gada darbības rezultātu statistika liecina, ka 2018.gads Liepājas lidostā ir noslēdzies ar pasažieru skaita kāpumu, informē lidostas pārdošanas un mārketinga projektu vadītāja Agate Dūče.

Pērn Liepājas lidostā apkalpots 9751 pasažieris, ko kuriem 9325 bija regulārā reisa Liepāja- Rīga- Liepāja un 426 vispārējās aviācijas un čarterreisu pasažieri. Vērtējot 2017. un 2018.gada rezultātus, kopējais ceļotāju skaits regulārajos reisos palielinājies par 56,6%. Kā jau ierasts, arī 2018.gadā darbīgākie mēneši bija jūlijs un augusts, kad apkalpoti 25% no kopējā 2018.gadā apkalpoto pasažieru skaita.

Analizējot pagājušā gada datus un salīdzinot tos ar 2017.gada septiņiem mēnešiem, īpaši priecē tranzīta pasažieru skaita pieaugums, kur ielidojušo pasažieru skaits pieaudzis par 46%, savukārt izlidojošo par 20%. Populārākie tranzīta galamērķi, uzsākot ceļojumu no Liepājas lidostas, pērn bija Kopenhāgena, Stokholma un Maskava.

Esam gatavi atvērt bāzi vienā no Baltijas valstīm, taču savu izvēli vēl neesam izdarījuši, jo steigai nav pamata – ja neuzbūvēsim bāzi nākamgad, izdarīsim to vēlāk, izšķirošais faktors būs lidostas cenu piedāvājums

Tā intervijā DB apgalvoja Eiropā lielākās budžeta klases aviokompānijas Ryanair komercdirektors Deivids O`Braiens (David O’Brien), kurš apmeklēja Rīgu ar mērķi pastāstīt par aviokompānijas jaunajiem reisiem un apspriest Ryanair bāzes atvēršanas iespēju Starptautiskajā lidostā Rīga.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. marta laikrakstā Dienas Bizness:

No kā ir atkarīga izvēle, kurā no Baltijas valstu pilsētām atvērsiet bāzi?

Tā ir atkarīga no lidostu izcenojumiem un to stabilitātes noteiktā laika periodā. Lidmašīna Boeing 737 maksā 100 miljonus ASV dolāru, un, lai atvērtu bāzi, nepieciešamas vismaz trīs lidmašīnas, drīzāk pat piecas. Tās ir lielas investīcijas, tādēļ mums jāzina, ka lidostu izcenojumi būs stabili, nevis zemas cenas vienā gadā un tad būtisks cenu lēciens augšup nākamajā. Mums ir svarīgas arī infrastruktūras iespējas – vai lidosta ir spējīga izvietot mūsu bāzi. Visbeidzot – mums jābūt informētiem par situāciju vietējā ekonomikā un jāsaprot, vai lidosta ir gatava jauniem maršrutiem u.tml. Jāpiebilst, ka lidostu cenas Rīgā, Tallinā un Viļņā ir aptuveni vienādas.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Ar nodomu uzsākt izpēti, lai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā uzbūvētu ražotni, kurā tiktu nodrošināta “Fokker Next Gen N.V.” jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana, sadarbības memorandu parakstījuši “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann un Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Iepriekš “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un RTU.

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas  

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen”...

Sadarbības memorandā norādīti projekta etapi, kādos plānots veikt jauna ar ūdeņraža dzinēju darbināma gaisa kuģa izstrādi, kas sevī ietver arī ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centra izveidi Latvijā, koncentrējoties uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, lidostas infrastruktūru un ūdeņraža infrastruktūru.

Jaunas paaudzes lidmašīnu izstrādei un ražošanai “Fokker Next Gen N.V.” iecerējis Latvijā veidot arī ūdeņraža lidmašīnu ekspluatācijas izcilības centru, kas koncentrētos uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, un tehniskās apkopes un dokumentācijas atbalsta centru, kas koncentrētos uz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu aviokompānijām un gaisa kuģu tehniskās apkopes centriem, kā arī gala montāžas līniju, kas darbotos paralēli galvenajai montāžas līnijai Nīderlandē.

“Fokker Next Gen N.V.” novērtē Liepājas SEZ priekšrocības un ar šo sadarbības memorandu paziņo, ka ir ieinteresēts veikt priekšizpēti, lai būvētu ražotni jauno ar ūdeņraža dzinēju darbināmo lidmašīnu gala komplektācijai starptautiskās lidostas Liepāja (LPX) teritorijā, kas ietilpst Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann atklāj uzņēmuma stratēģiskos plānus: "Labi aprīkotā Liepājas lidosta, kas piedāvā plašas teritorijas, kas piemērotas mūsu montāžas līnijas izbūvei, ir lieliska potenciālā vieta mūsu ražotnei. Tās tiešais jūras savienojums ar Nīderlandi un paredzamais tuvums ūdeņraža ražotnēm nākotnē ir nozīmīgas priekšrocības. Turklāt mūsu darbībai ļoti labvēlīgs varētu būt arī uzņēmējdarbībai draudzīgais klimats šajā reģionā. Mēs esam sajūsmā par iespēju sadarboties ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un citām ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu stabilu aviācijas ekosistēmu Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt iespējamo nākotnes gala montāžas līnijas izveidi Liepājā, kas darbosies paralēli līnijai Nīderlandē, ievērojami palielinot mūsu spēju ražot inovatīvus, ar ūdeņradi darbināmus lidaparātus."

Kā norāda Uldis Hmieļevskis: “Liepājai ir arī tradīcijas lidmašīnu ražošanā. Aptuveni pirms simts gadiem kuģu remonta rūpnīcā Tosmare, ko tolaik dēvēja par “Kara ostas darbnīcām”, tika uzbūvētas aptuveni 15 lidmašīnas Latvijas Aizsargu organizācijai. Uzbūvētās lidmašīnas ar plostiem tika nogādātas uz Liepājas Ziemeļu aerodromu Karostas kanāla otrā krastā, lai veiktu nepieciešamos testa lidojumus. Liepāja var arī šodien.”

Lai Latvijā īstenotu tik vērienīgu projektu, “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann parakstīja sadarbības memorandu ar RTU rektoru Tāli Juhnu, paužot ieinteresētību kopīgi veicināt pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt reģionālu aviācijas inovāciju ekosistēmu, tajā skaitā cīnoties par nacionālu un starptautisku finansējumu izglītībai, pētniecībai un inovācijām. Lai Latvijā veidotu ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru, būtiski ir izmantot esošo zinātnisko un izglītības kapacitāti, piemēram, īstenojot augsta līmeņa pētījumus, piesaistot tiem finansējumu no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem un komercializējot to rezultātus, tādējādi palīdzot tirgū nonākt inovatīvām tehnoloģijām. Ne mazāk svarīga ir augsti izglītota cilvēkkapitāla attīstība.

Sadarbības memorandu Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” parakstīja arī ar Ekonomikas ministriju, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē. “Uzņēmums “Fokker Next Gen” ar šo projektu stimulēs straujāku ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Tas ir īpaši būtiski atkrastes vēja parka “Elwind” attīstības kontekstā, jo potenciāli veicinās pieprasījumu pēc ūdeņraža degvielas nākotnē”, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka šobrīd vēl vairāki uzņēmumi ir pauduši gatavību iesaistīties ūdeņraža klāstera attīstībā.

No šī gada 26. maija rekonstruēto Liepājas lidostu plānots atvērt nekomerciāliem lidojumiem, bet regulāros lidojumus būs iespējams veikt pēc sertifikācijas beigām, apstiprināja SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde.

Lidostas atvēršanas datums ir saskaņots ar valsts akciju sabiedrību Latvijas Gaisa satiksme, kura ir atbildīga par aeronavigācijas informācijas publicēšanu un maija beigās lidostas darbinieki būs gatavi apkalpot nekomerciālos reisus, piemēram privātās un militārās aviācijas lidmašīnas. Lidostas darba laiks būs no plkst. 9 līdz plkst. 20, informē Liepājas domes pārstāve Zita Lazdāne.

Plānots, ka Liepājas lidostas sertifikācijas process noslēgsies līdz 20.septembrim un pasažieru pārvadājumi tiks sākti 2017. gada pavasarī.

Paralēli notiek sarunas ar aviokompāniju airBaltic par iespējām organizēt regulāros lidojumus no Liepājas. Kā galvenie lidojumu galamērķi ir definētas Skandināvijas valstis, Vācija, Krievija, kā arī Rīgas lidosta.

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, pavēstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Viņš teica, ka pasažieru termināli nepieciešams būvēt, lai nodrošinātu mūsdienīgu un ērtu pasažieru un bagāžas apkalpošanu esošajam Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisam, plānotajiem reisiem nākotnē un čarterreisiem.

«Termināls ir viens no priekšnosacījumiem, lai mēs varētu pilnvērtīgi turpināt sarunas ar aviokompānijām kā «Ryanair», «Wizz Air», «Norwegian» un citiem, kuru flote sastāv no lielāka izmēra gaisa kuģiem,» pauda Ginters, atzīmējot, ka orientējoši termināla izmaksas varētu būtu ap diviem miljoniem eiro.

Viņš arī piebilda, ka «airBaltic» nākotnē plāno pāriet tikai uz «Airbuss A220-300», kam esošais termināls ir par mazu.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gada 16.maijā uzsāks iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks norāda: «Kopš tika uzsākta Liepājas lidostas rekonstrukcija, regulāro lidojumu atsākšana no Liepājas bijis ļoti gaidīts notikums pilsētas iedzīvotājiem, jo sevišķi uzņēmējiem. Pirms rekonstrukcijas Liepājas lidosta apkalpoja gandrīz 45 tūkstošus pasažieru un 2 700 lidmašīnas.»

airBaltic no Rīgas uz Liepāju lidojumus veiks trīs reizes nedēļā ar Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu. Lidojums ilgs 40 minūtes. Vienvirziena biļetes cena ir, sākot no 15 eiro, ieskaitot lidostas nodevas un transakcijas maksu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pirmdien, 5.decembrī ar jauno CS300 lidmašīnu veica testa lidojumu uz Liepāju.

Uzņēmuma korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags informē, ka Liepāja no Rīgas sasniegta aptuveni 20 minūšu laikā, taču ierobežojumu dēļ lidmašīna nenolaidās Liepājas lidostā - tālāk lidots uz Kolkas ragu, Ainažiem, Valmieru, vēsta LETA.

DB jau rakstīja, ka līdz regulārajiem reisiem Liepājas lidostā ir tālu. Lai gan lidostas rekonstrukcija izmaksājusi 9,27 milj. eiro (7,8 milj. no tiem ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums), cerība, ka lidostai tuvākajā laikā izdosies piesaistīt kādu aviokompāniju, kas tai nodrošinātu regulārus reisus, ir niecīga.

Par VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors un apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis.

Papildināta 2. rindkopa

R. Nešpors ir arī VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds aģentūrai LETA apstiprināja, ka R. Nešporam, kļūstot par LAU valdes priekšsēdētāju, nav jāatstāj lidostas «Rīga» padomes locekļa amats, jo šos amatus ir iespējams apvienot.

«Uzņēmumā ir veikta vadības maiņa, izvērtējot kandidātu profesionālos kritērijus un atbilstību amatiem. Mums ir izdevies piesaistīt jaunas, nepieciešamas kompetences, lai uzņēmumu attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus - nodrošināt augstu kvalitāti valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī īstenot akcionāra akceptēto uzņēmuma attīstības stratēģiju,» komentē U. Reimanis.