#Daudz būtiskāk par to, kāda nodokļu sistēma izskatās pa gabalu, ir tas, kāda tā ir intīmā tuvplānā, ar to sastopoties ik dienu.
Šogad Latvija 189 valstu vidū ierindota 13. vietā pēc nodokļu sloga, respektīvi – 176 valstīs nodokļu nasta biznesam ir smagāka. Saskaņā ar šo ikgadējo Pasaules Bankas grupas un Pricewaterhouse Coopers pētījumu, Latvija atrodas par pozīciju zemāk nekā 2016. gada sākumā, kamēr Igaunija un Lietuva šo divu gadu laikā ir piedzīvojušas uzrāvienu un pametušas otro desmitu, lai, saskaņā ar šī pētījuma apkopojumu, tuvinātos Latvijai.
Tātad – Latvija savu nodokļu slogu vismaz pētījuma veikšanas laikā netika nozīmīgi mainījusi, mainījās vien attiecība pret dažu citu valstu nodokļu slogiem, pateicoties arī citās zemēs veiktām nodokļu lielākām vai mazākām pārbīdēm. Lietuvas un Igaunijas rādītāju uzlabošanās vedina domāt par to, ka kaimiņzemes turpina apņēmīgi risināt mājasdarbu, pie kura pildīšanas tradicionāli diezgan negribīgi ir ķērusies Latvija – uzlabot konkurētspēju Baltijā. Latvijas nodokļu slogs biznesam gan joprojām, saskaņā ar pētījumu, ir ievērojami knapāks – 35,9% pretstatā Igaunijas 48,7% un Lietuvas 42,7%.
Daudz interesantāk būs vērot nākamā gada rezultātus, jo tad varēs apkopot nodokļu reformas pirmā gada rezultātus. Tad arī varēs vērtēt, vai valdības dāvana – nodokļu reforma – ļaus palikt pie vella duča, uzlabot rezultātu vai arī zaudēsim pozīcijas. Topi un apkopojumi ir laba lieta, tomēr svarīgāka ir reālā situācija un ikdiena. Nesen tika vēstīts, ka līdz ar ekonomikas aktivizēšanos pērn un pozitīvā scenārija iespējamo turpinājumu arī 2018. gadā spēcīgi uzlabojas ārvalstu investoru noskaņojums, tādēļ ar ovācijām varot sagaidīt atgriežamies ekonomikas ringā investīciju pieaugumu. Kā pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio izteica cerību Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, uzņēmējus kaitinošie faktori no šī pārmaiņu laika «pazudīs un aizmirsīsies» ekonomikas straujās izaugsmes skurbinošajā gaisotnē... Turklāt nodokļu diskotēka esot devusi iespēju saprast, uz kurieni īsti ved reformas labirinti, kurus tagad pilntiesīgi var tā saukt, ņemot vērā ieviestās dažādās likmes, progresivitāti, apliekamos un neapliekamos ieņēmumus un citus grāmatvežu galvassāpju avotus. Tomēr tās vairāk ir tehniskas detaļas, bet procesa rezultātam vajadzētu atspoguļoties mūsu uzņēmēju konkurētspējas dinamiskā pieaugumā, nevis apdraudējumā.
Svarīgi ir nostabilizēt nodokļu sistēmu, lai tā negrīļojas ne no priekšvēlēšanu vējiem, ne citām politiskās virtuves virmām. Jo daudz būtiskāk par to, kāda nodokļu sistēma izskatās pa gabalu, ir tas, kāda tā ir intīmā tuvplānā, ar to sastopoties ik dienu.
