03.09.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara 2007 rezultātus.

Radio klausīšanās Latvijā

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2007. gada vasarā, salīdzinot ar 2007. gada pavasara periodu, nedaudz samazinājusies radio klausītāju aktivitāte. 2007. gada vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 % mazāk kā 2007. gada pavasarī, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Jāpiezīmē, ka jau vairākus gadus vērojama tendence radio klausītāju skaitam samazināties tieši vasarās, ko iespējams skaidrot ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un biežāku pievēršanos dažādām āra aktivitātēm.

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2007. gada vasarā, salīdzinot ar 2007. gada pavasara periodu, nedaudz samazinājusies radio klausītāju aktivitāte, Db.lv informēja TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Briča.

2007. gada vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 4% mazāk kā 2007. gada pavasarī, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotā informācija.

Jāpiezīmē, ka jau vairākus gadus vērojama tendence radio klausītāju skaitam samazināties tieši vasarās, ko iespējams skaidrot ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un biežāku pievēršanos dažādām āra aktivitātēm.

Golden Raspberry jeb Zelta aveni, kas ir pretpols Oskara apbalvojumam, nominācijā gada sliktākā filma saņēmusi komēdija The Love Guru, turklāt par sliktāko gada aktieri atzīts šīs pašas filmas galvenās lomas atveidotājs Maiks Maierss. Par gada sliktāko aktrisi atzīta Parisa Hiltone.

Par sliktāko filmu, kuras scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs ir arī iepriekšējo trīs krietni veiksmīgāko filmu Austin Powers scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs Maiks Maierss (Mike Mayers), atzīta komēdija The Love Guru. Un tā ir tikai viena avene M. Maiersa kontā, vēl vienu viņš saņēmis par sliktāko aktieri šajā pašā filmā, kā arī trešo par sliktāko scenāriju, arī šai pašai filmai.

Parisa Hiltone (Paris Hilton) saņēmusi kopumā trīs Zelta avenes: divas par sliktāko aktrisi un sliktāko pāri (kopā ar Džoelu Mūru (Joel Moore)) filmā The Hottie & the Nottie, kā arī par sliktāko otrā plāna aktrisi filmā Repo! The Genetic Opera.

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Jubilāra Radio SWH veidošanā ieguldītie 300 000 USD 15 gadu laikā raidorganizācijas īpašniekiem ienesuši vairāk nekā 1.5 miljonus peļņas latu.

Akciju sabiedrība Radio SWH Uzņēmumu reģistra ailēs tika ierakstīta 1993. gada 20. aprīlī, bet radio atklāšanas koncerts, gluži kā šodienas jubilejas pasākumi, notika 15. maijā.

Neadekvātas izmaksas

«Toreizējie radio īpašnieki Software House Riga bija ar lielām ambīcijām, viņiem vajadzēja to dārgāko un labāko. Man šķiet, ka tas pasākums izmaksāja neadekvāti dārgi,» tagad atzīst toreizējais 10 % akciju īpašnieks un bijušais Radio SWH vadītājs Zigmars Liepiņš. Jautāts, cik izmaksājis radio atklāšanas koncerts, viņš atbildēja: «Toreiz jau īpašnieki bija citi, tie arī lēma, man par izmaksām nekas nav zināms.» Tomēr summu, kāda bijusi nepieciešama radio darba uzsākšanai, bijušais Radio SWH vadītājs atceras ļoti labi - 300 000 USD. Viņš gan atzīst, ka priekš tiem laikiem milzīgā summa, iespējams, bijusi pārāk liela, jo trūkusi informācija par nepieciešamo aparatūru un to bijis grūti sameklēt. Pirmos gadus 80 % akciju sabiedrības Radio SWH akciju piederēja Software House Riga, Z. Liepiņam piederēja 10 % akciju, tagadējam radio vadītājam Jānim Šipkēvicam - 2 %.

Uz Latvijas 2017.gada labākā sportista balvu pretendē basketbolists Kristaps Porziņģis, skeletonists Martins Dukurs, biatlonists Andrejs Rastorgujevs, bokseris Mairis Briedis un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, savukārt dāmām par trofeju spēkosies tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova, kā arī septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, svarcēlāja Rebeka Koha un cīkstone Anastasija Grigorjeva.

Pērn par labākajiem tika nosaukti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) zvaigzne Kristaps Porziņģis un Ikauniece-Admidiņa.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējos NBA laukumos, kā arī bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu. Savukārt Martins Dukurs šogad izcīnīja Pasaules kausu un triumfēja planētas meistarsacīkstēs, Briedis izcīnīja Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu un iekļuva Boksa supersērijas pusfinālā, Rastorgujevs pirmo reizi karjerā kāpa uz goda pjedestālā Pasaules kausa posmos, kamēr Rumjancevs izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā.

No dāmām visskaļākos panākumus guva Ostapenko, kura triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa «French Open» izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA «International» turnīrā, kamēr Sevastova uzvarēja Maljorkas WTA «International» turnīrā un rangā sasniedza savu rekordaugsto 15.vietu.

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2007 apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 23.janvārī plkst. 15:00 Reval Hotel Latvija.

Pasākumu esam aicinājuši atklāt LR Ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, un strauji augošos uzņēmumus uzrunās arī LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, LR Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un LR Veselības ministrs Ivars Eglītis.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīko vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele2007, kur godinās un apbalvos Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Uz galveno balvu Latvijas Gazele 2006 pretendē: SIA BL Group, SIA A2 Autowelt un SIA VKLV Holding. Uzzini pirmais - par uzvarētājiem šodien jau 15.00 lasi biznesa portālā Db.lv!

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2006 apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 25. janvārī plkst. 15:00 Reval Hotel Latvija (Elizabetes 55).

Pasākumu atklās LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tajā piedalīsies LR Ekonomikas ministrs Jurijs Strods un LR Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Db.lv informēja SIA Izdevniecība Dienas bizness mārketinga speciāliste Ilze Balcerbule.

Jau 6. gadu pēc kārtas lielākais biznesa laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos un šogad pirmo reizi noslēgumā – uzvarētāju apbalvošanas ceremoniju Gazele 2006 (par sasniegumiem laika posmā no 2003.g. – 2005.g.).

2012. gada vasaras periodā visvairāk klausītāju līdzīgi kā pavasara periodā ir radio stacijai Latvijas Radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,4% jeb 456 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina TNS dati. Otro vietu ar 16,9% jeb 304 tūkst. klausītāju ieņem radio stacija Radio Skonto. Savukārt no sestās vietas 2012. gada pavasara periodā uz trešo vietu vasaras periodā ar 12,4% jeb 222 tūkst. klausītāju ir pakāpusies radio stacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio).

2012. gada vasarā vidēji nedēļā radio klausījās 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gada pavasarī. Savukārt vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60% iedzīvotāju aptaujātā vecuma grupā.

Vasarā, salīdzinājumā ar pavasari, ir saglabājies nemainīgs vidējais radio klausīšanās laiks. Proti, radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes. Savukārt 2012. gada pavasarī tās bija 273 minūtes jeb 4 stundas un 33 minūtes.

TNS norāda, ka šā gada vasarā, salīdzinājumā ar 2012. gada pavasara periodu, Latvijā nav mainījušās radio stacijas, pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija, līdzīgi kā iepriekš, ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 21,4% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otra klausītākā radio stacija ir Radio Skonto ar 11,1% lielu klausīšanās laika daļu. Savukārt trešo vietu ieņem radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8,8% lielu klausīšanās laika daļu.

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Pavasaris 2008 rezultātus, Db.lv informē TNS mārketinga vadītja Laura Briča.

Kā liecina jaunākā pētījuma rezultāti 2008. gada pavasara periodā Latvijā kopumā ir nacionālās apraides radiostacija Latvijas Radio 2 (26.2 %), Radio SWH (9.2 %) un Latvijas Radio 1 (8.7 %). Desmit Latvijā klausītāko radiostaciju vidū ir arī tādas radiostacijas kā Radio Skonto (7.7 %), European Hit Radio (6,8 %), Latvijas Radio 4 (6.4 %), Star FM (5.0 %), Novoje Radio* (4.5 %), SWH+ (4.2 %), 96.2 – Krievijas Hiti (Russkoje Radio) (3.9 %).

2008. gada pavasara radio auditorijas pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar 2008. gada ziemas periodu radio klausīšanās paradumos vērojamas stabilas tendences. 2008. gada pavasarī Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 77 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 - 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 58 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 – 74 gadiem.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Rudens 2007 rezultātus.

Kā liecina pētījuma rezultāti, 2007. gada rudenī, salīdzinot ar 2007. gada vasaras periodu, radio klausītāju aktivitāte Latvijā saglabājusies iepriekšējā līmenī. 2007. gada rudenī Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 2007.gada rudenī joprojām visbiežāk minētā radio klausīšanās vieta ir mājas, kur radio klausījušies 54 % no vidējās radio klausītāju auditorijas. Otrā biežāk minētā radio klausīšanās vieta ir darba vieta (30 %), kam seko radio klausīšanās mašīnā (11 %).

2011. gada pavasarī līdzīgi kā iepriekšējā periodā – 2011. gada ziemā – pēc klausīšanās laika sadalījuma Latvijā trīs visklausītākās radio stacijas bija nacionālās apraides radio stacijas Latvijas Radio 2 (25%), Latvijas Radio 1 (10%) un radio stacija Radio Skonto (8%), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais radio auditorijas pētījums.

Desmit Latvijā klausītāko radio staciju vidū 2011. gada pavasara pētījuma periodā vēl ierindojas tādas radio stacijas kā Radio SWH (6%), Krievijas Hiti (Russkoe radio) (5%), Latvijas Radio 4 (5%), Star FM (5%), European Hit Radio (4%), TOP radio (3%) un SWH+ (3%).

Analizējot radio staciju topu pēc kopējās nedēļas auditorijas, redzams, ka visvairāk klausītāju Latvijā kopumā 2011. gada pavasara periodā bija Latvijas radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,9% jeb 470 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. No trešās vietas 2011. gada ziemas periodā uz otro ar 15,0% jeb 272 tūkstošiem klausītāju pakāpusies radio stacija Radio Skonto, bet trešajā vietā ar 14,0 % jeb 254 tūkstošiem klausītāju ierindojusies radio stacija – Latvijas Radio, norāda TNS Latvia klientu vadītāja Signe Hokonena.

Pārtikas produktu tiešajās piegādēs mazie ražotāji saredz biznesa nišu.

Lai arī degvielas un citu resursu izmaksas pieaugušas, noieta pieaugums liek secināt – pircēji dod priekšroku piegādēm mājās vai dzīvesvietas tuvumā.

Reizi nedēļā pie savām kundēm Rīgā dodas Amatas novada lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Zaļais grozs biedri. Zaļā groza valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vāvere stāsta, ka šī ir laba iespēja realizēt savu biedru saražoto. Kooperatīvs galvenokārt orientējies uz turīgajiem Rīgas pircējiem, jo novadu pilsētu iedzīvotājiem lielākoties ir radi laukos, līdz ar to vajadzība pēc dārzeņiem nav tik liela.

Tiešās piegādes kā perspektīvu biznesa nišu redz SIA Pievedums valdes loceklis un īpašnieks Artūrs Ziediņš. Pievedums rīdziniekiem piedāvā svaigus produktus - Latvijā ražotas olas, piena produktus un gaļas izstrādājumus. Sākotnēji kompānija pašmāju ražojumus piedāvāja nelielā veikaliņā daudzstāvu mājā, bet vēlāk tirgus izpēte ļāva secināt, ka iedzīvotāji labprāt saņemtu produktus mājās, tāpēc veikaliņš slēgts un prece tiek piegādāta katram pasūtītājam individuāli.

Šā gada rudenī Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 81 % Latvijas iedzīvotāju, un vismaz reizi dienā - vidēji 63 % Latvijas iedzīvotāju, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.

Saskaņā ar radio auditorijas pētījuma Rudens 2006 rezultātiem šajā rudenī darba dienās radio ir klausījušies 80 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt brīvdienās – 63 %. Viens radio klausītājs rudens periodā radio ir klausījies vidēji 264 minūtes dienā, kas ir par 23 minūtēm mazāk kā vasaras periodā. TNS Latvia radio un patēriņa pētījumu projektu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka lai arī radio klausītāju skaits Latvijā ir nemainīgs, tomēr laiks, ko vidēji viens iedzīvotājs veltījis, lai klausītos radio, ir nedaudz sarucis.

Latvijā kopumā rudens periodā visiecienītākā radio klausīšanās vieta bija mājas, kur radio klausījušies 56 % no vidējās radio klausītāju auditorijas, kā otra populārākā radio klausīšanās vieta atzīmēts darbs (29 %), savukārt trešā populārākā - mašīna (11 %).

Gada laikā no pagājušā gada septembra līdz šā gada septembra beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī ir pieaudzis par 61%.

Par to liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati. «Analizējot operatīvos datus par paredzamiem štatu samazinājumiem un esošajām brīvajām darba vietām, varam prognozēt, ka turpināsies bezdarba pieauguma tendence,» norādīja NVA direktore Baiba Paševica.

To bezdarbnieku skaits, kas iesaistījušies NVA organizētajos nodarbinātības pasākumos, pārsniedz 30 tūkstošus, pieļāva B.Paševica, norādot, ka precīzi septembra dati nav apkopoti. Iepriekšējos mēnešos nodarbinātības pasākumos iesaistījās vidēji ap 20 tūkstošiem cilvēku mēnesī. Ļoti pieprasītas ir tā sauktās darba prakses par 100 latiem mēnesī, kurās septembrī vien iesaistījušies 7.5 tūkstoši bezdarbnieku. «Iepriekšējos gados līdzīgi pasākumi bija algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kuros iesaistījās 9 tūkstoši cilvēku gada laikā, tagad – 7.5 tūkstoši mēnesī. Mēs strādājam nenormālā tempā, burtiski dienu un nakti, un katru dienu iesaistām arvien jaunus bezdarbniekus,» tā B.Paševica.

Tikai sešas no 16 radiostacijām, kurām ir apraides tiesības Rīgas reģionā, raida latviešu valodā. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par Rīgā raidošā Novoe radio – Golos Rossiji programmas nosaukuma maiņu uz AutoRadio.

Nozares pārstāvji pauž bažas, ka šādā veidā padome kārtējo reizi ir pieņēmusi lēmumu, bruģējot ceļu uz Krievijas veidoto radioprogrammu satura pārraidīšanu Latvijā, raksta Neatkarīgā.

Par komercradio darbību atbildīgā NEPLP locekle Dace Buceniece apzinās, ka no nacionālā viedokļa fakts, ka galvaspilsētā teju divas reizes ir vairāk krievu valodā, nevis valsts valodā raidošie komercradio, nav glaimojošs, taču «tāds ir tirgus pieprasījums, kas arī nosaka komercradio programmu saturu».

Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (Vienotība) apgalvo, .ka pērn pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas paredz radio retranslēšanas iespējas, dod milzu iespējas. «Mēs varam retranslēt kaut vai simt programmas no Kanādas, Ķīnas vai Indonēzijas,» komentē I. Circene. Viņa ar šo NEPLP lēmumu nav iepazinusies, tāpēc plašāk to nevar komentēt, taču iestājas par to, ka vairāk radio būtu jāraida latviešu valodā.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio Ziema 2008 rezultātus.

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2008.gada ziemā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 76 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem līdzīgi kā 2007.gada ziemas periodā visbiežāk minētā radio klausīšanās vieta ir mājas, kur radio 2008.gada ziemas periodā klausījušies 55 % no vidējās radio klausītāju auditorijas. Otrā biežāk minētā radio klausīšanās vieta ir darba vieta (29 %), kam seko radio klausīšanās mašīnā (11 %).

Apkopotie pētījuma rezultāti liecina, ka 2008. gada ziemā radio internetā vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 9 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Šogad festivāls Erots 2009, kas notiks 13. un 14. februārī, apmeklētājiem piedāvās ne tikai erotisku izklaidi, bet arī deju mūzikas pasākums Love Party, kā arī Sexy Shopping – iepirkšanos, kas ļaus erotisko noskaņu paņemt līdzi, iegādājoties sev tīkamas, interesantas un seksīgas lietiņas.

Gan Latvijas, gan ārvalstu ražotāji un tirgotāji piedāvās plašu erotiskās produkcijas klāstu – erotisku sieviešu un vīriešu veļu, peldkostīmus, pikantus, ballītēm piemērotus tērpus un apavus, dažādas lietiņas intīmām rotaļām, filmas, žurnālus un daudz ko citu.

Erots 2009 laikā notiks arī deju mūzikas pasākums Love Party, piedāvājot krāšņu un daudzveidīgu izklaidi, kur varēs atpūsties brīvā atmosfērā un gūt jaunus seksualitātes pārpilnus iespaidus.

Erots 2009 norises laiki: 13. februārī 18.00–03.00 un 14. februārī 17.00–04.00

Love Party norises laiki: 13. februārī 22.00–03.00 un 14. februārī 22.00–04.00

Mežģīņu veikala Lace To Love izveidē investēti ap 20 000 eiro, ko plānots atpelnīt divu gadu laikā, teikts paziņojumā medijiem.

Veikala atklāšana Ģertrūdes ielā notika trešdien, 13.janvārī. Tā izveidē ieguldīti gan personīgie līdzekļi, gan piesaistītās investīcijas. Veikals piedāvā vairāk nekā 600 mežģīņu veidus - gan mežģīņu audumus un mežģīņu maliņas, gan arī nelielā apjomā tillu un satīnu.

«Skaistas mežģīnes ir mana vājība, un mīlestība pret tām aizsākās pirms trīs gadiem kā hobijs. Mežģīnes pauž sievišķību un valdzinājumu, tā ir mana sirdslieta. Ar Lace To Love sievietēm vēlos piedāvāt plašāko kvalitatīvu mežģīņu sortimentu Latvijā. Veikalā pieejama šuvēja, kura spēs skaisti ietērpt jebkuru mūsu klienti, pārvēršot mežģīnes pasakainos tērpos,» stāsta zīmola Lace To Love veidotāja Evita Robežniece.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.