Vairāk pārdota ievārījuma ES valstīs devusi nozīmīgu kāpumu SIA Pure Food.

Pievienošanās beļģu Puratos grupai pagājušā gada maijā taustāmu rezultātu dos šogad – Pure Food par 25 % paredz palielināt realizācijas apjomus un apgrozījumu.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumam Pure Food 2011. gads bijis veiksmīgs - apgrozījums pērn sasniedza 15,4 milj. Ls, kas ir par 23% vairāk, nekā 2010.gadā. «Tāds pats pieaugums bija sasniegts arī pārdotas produkcijas apjomā, realizējot par 22% vairāk, nekā iepriekšējā gadā. 2011.g. vidēji katru mēnesi uzņēmumam izdevās pārdot klientiem gandrīz 1000t augļu un ogu produkcijas. Uzņēmuma klientu skaits pieauga gan ES, ne ārpus tās robežām,» stāsta kompānijas ģenerāldirektors Aigars Balodis.

Privātam kapitālam piederošais Beļģijas uzņēmums Puratos sajūsmināts par Pure Food moderno ražošanu un redz strauju attīstību Centrālajā un Austrumeiropā. Taču kompānija uzsver, ka vietējie klienti netiks pamesti.

DB jau informēja, ka Beļģijas uzņēmums Puratos trešdien paziņoja par 100% Pure Food uzņēmuma iegādi. Darījumu konsultē Swedbank Corporate Finance, bet darījuma summa netiek atklāta. Puratos pārstāve Paskāla Jantčefa (Pascale Jantcheff) norāda, ka darījums pilnībā sakrīt ar kompānijas stratēģiju palielināt tās klātbūtni lielveikalu tīklos, jo Pure Food, kas nodarbina 167 cilvēkus, jau ir sava noteikta vieta šādās ķēdēs.

«Darījumu uztveram kā vērtības pievienošanu. Pure Food ir inovatīva un tehnoloģiski attīstīta kompānija. Vertikālā integrācija, ko piedāvāja Pure Food, bija viens no svarīgākajiem faktoriem par labu darījumam. Kompānija iepērk ogas Baltijas valstīs, lai ražotu gala produktu, un tas veidos vertikālu integrāciju Puratos grupā,» teic Puratos pārstāve. Lai arī kompānija vēlas izplesties Centrālajā un Austrumu Eiropā, kā arī ziemeļu reģionos, viņa norāda, ka vietējiem Pure Food klientiem nav jāuztraucas par to, ka iecienītie produkti varētu pazust no veikalu plauktiem.

Augļu un ogu ievārījumu un piedevu ražotāja Pure Food veidotājs Aivars Žimants ekskluzīvi Db.lv atklāj, kāpēc nolēmis pārdot veiksmīgu izaugsmi piedzīvojušo, paša veidoto uzņēmumu tieši tagad un kas kompāniju sagaida turpmāk.

A. Žimants notikušajā nevaino nodokļu politiku, jo ja būtu tik slikti, tad viņš nemestos nākamajā projektā. Uzņēmējs ir gatavs attīstīt šokolādes ražošanu, būvējot jaunu rūpnīcu, kam zeme jau noskatīta.

Pure Food kā viens no pēdējiem mohikāņiem bija palicis kā nacionālā kapitāla kompānija. Kāpēc tomēr pieņēmāt lēmumu pārdot beļģu Puratos to, kas gadu gadiem sūrā grūtā darbā veidots?

Saliekot visu pa plauktiņiem, kopš 1994. gada, kad uzņēmums uzsāka savu darbību, visus šos gadus tas maziem soļiem gāja uz savu attīstību. Viss, ko esam nopelnījuši, esam ieguldījuši uzņēmuma attīstībā. Pateicoties augstas klases profesionāliem speciālistiem, kas strādā uzņēmumā, tika radīts produkts, piedāvāts ļoti daudzos tirgos un esošie un potenciālie klienti izrādīja ļoti lielu interesi par to. Pieprasījums bija daudzreiz lielāks, nekā spējam piedāvāt. Un lai pēc iespējas īsākā laikā šo produktu realizētu visos pasaules tirgos, viens ceļš bija celt jaunu rūpnīcu un pakāpeniski veidot un palielināt apjomus vai otrs ceļš – esošajā sadarbības partnerī, kam vairāk nekā 20 valstīs ir uzņēmumi, kas ražo vairāk vai mazāk līdzīgu produkciju, izvietojot iekārtas un tehnoloģijas, mēs šo lietu apgūstam divos trijos gados. Jaunu un nebijušu produktu virzīšanai tirgū jānotiek strauji un ātri. Ja to dara ilgtermiņā, tam zūd jēga. Jebkurā gadījumā varam teikt – nacionāls uzņēmums no vienas puses, bet no otras puses – jau sen esam Eiropā, Eiropas tirgus ir mūsu tirgus. Līdz ar to svarīgi ir tas, ka uzņēmums turpina strādāt, komanda netiek mainīta un kā viņi deklarē – ne par mata tiesu nedrīkst būt sliktāk, kā līdz šim, tikai uz labo pusi.

Privātam kapitālam piederošais Beļģijas uzņēmums Puratos šodien ir paziņojis par 100% Pure Food uzņēmuma iegādi.

Beļģijas uzņēmuma galvenā pamatnodarbošanās ir izejvielu ražošana maizes ražotāju, konditorejas un šokolādes industrijas uzņēmumiem. Pure Food ir Baltijas valstīs pazīstamākais augļu un ogu piedevu ražotājs. Minētais darījums būtiski stiprinās Beļģijas uzņēmuma tirgus pozīcijas Skandināvijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas tirgos, teikts kompānijas paziņojumā.

Puratos ir starptautiska uzņēmumu grupa, kas ražo izejvielas maizes ražotāju, konditorejas un šokolādes industrijas uzņēmumiem. Puratos piedāvā klientiem produktus ar unikālu receptūru, kas ir augstas kvalitātes inovatīvie produkti. 2010.gadā uzņēmums strādāja ar 1,1 miljardu eiro apgrozījumu. Puratos ir pārstāvēts vairāk nekā 100 pasaules valstīs, uzņēmumā darbojas vairāk nekā 56 ražošanas rūpnīcas un strādā vairāk nekā 5000 darbinieki. Uzņēmuma centrālais birojs atrodas Briselē, Beļģijā.

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

Ievārījumu ražotājs Pure Food šogad plāno apgrozīt 15 miljonus Ls, kas ir par trim miljoniem vairāk nekā pagājušajā gadā.

Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis Db informē, ka izaugsmi plānots sasniegt tikai un vienīgi uz eksporta rēķina, jo vietējais tirgus ierobežotās pirktspējas dēļ, visticamāk, nepieaugs. Pamats šādam mērķim ir – pērn uzsākts darbs jaunos eksporta tirgos, kur šogad plānots audzēt apjomus.

Savukārt šogad kompānija iecerējusi izvērsties Tuvo Austrumu valstīs. Db jau vēstīja, ka Pure Food paplašina eksporta reģionu un jau tuvāko mēnešu laikā plāno nosūtīt produkciju uz Dubaiju. Uzņēmums jau ieguvis partneri, kas Tuvo Austrumu valstīs tirgos Pure Food produkciju. Tāpat paredzēta arī klientu apmācība Omānā, Kuveitā, Bahreinā, Irānā un citas valstīs. Tirgus potenciāls šajā reģionā ir milzīgs, vērtē Pure Food vadība.

Šogad augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Pure Food no vietējiem piegādātājiem gatavojas iepirkt kopumā gandrīz 1400 tonnas dažādu veidu svaigo ogu.

Tas, salīdzinot ar 2009.g. iepirkto daudzumu, ir par 300 tonnām vairāk, informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis. Pirmie sadarbība slīgumi ar vietējiem piegādātājiem noslēgti jau šodien, kad notika uzņēmuma vadības un Latvijas zemnieku saimniecību pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika apspriestas sadarbības iespējas 2010 gadā.

«Pēdējos 2 gados sadarbība ar Latvijas vietējiem dārza un meža ogu piegādātājiem ir strauji veiksmīgi attīstījusies. Ja 2008.g. mēs pirkām tikai 300t, šogad plānojam jau iepirkt gandrīz piecas reizes vairāk. Tas tiešām apliecina lielo sadarbības potenciālu starp Pure Food un vietējiem Latvijas zemniekiem,» norāda Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis. Tāpat uzņēmums ir paredzējis iegādāties arī vismaz 50t t.s. bioloģisko ogu produkciju, kuru izcelsmi zemnieku saimniecība var apliecināt ar speciālo bioloģisko produktu ražotāju sertifikātu. Tikšanās laikā zemnieki tika informēti, ka noteikti ogu veidiem, piemēram, avenēm ir līdz par 200t liels iepirkuma plāns. Līdz šim vietējie piegādātāji ir spējuši piegādāt ne vairāk par 50t. Ņemot vērā augošos Pure Food ražošanas apjomus, var prognozēt pieaugumu pēc augļu un ogu produkcijas, sacīja A. Balodis.

SIA Pure Food vēlas iegādāties kāds beļģu uzņēmums, kas strādā līdzīgā jomā.

Par to vēsta portāls Neatkarīgās Tukuma Ziņas.

To, ka Pūrē ne par ko citu nerunā jau kopš pagājušās pirmdienas, apliecināja arī Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes vadītāja Santa Heimane. Viņa apstiprināja, ka pūreniekiem šis fakts bijis ļoti negaidīts un radījis pamatīgu satraukumu, jo tā īsti jau neviens nezinot un nesaprotot, kas turpmāk notiks ar uzņēmumu un vai ar darbiniekiem pārslēgs līgumus.

Telefoniski sazinoties ar uzņēmuma īpašnieku Aivaru Žimantu, portāls uzzinājis, ka lēmums par uzņēmuma pārdošanu ir procesā un paiešot zināms laika, kamēr tas tiešām notiks. A. Žimants noliedza, ka beļģi varētu nopirkt Pure Food un, kā vērā ņemamu savas nozares konkurentu, likvidēt. Pure Food šajā darījumā neiesaistoties kā tāds nabadziņš, kam jāpalīdz, bet gan kā līdzvērtīgs partneris: «Tas, ko esam paveikuši, zināms tālu pasaulē, un jārada iespēja speciālistiem likt lietā viņu zināšanas un izstrādātās tehnoloģijas. Uzņēmums netiks slēgts, netiks samazinātas darba vietas, tieši otrādi - būs jaunas. Ir jāattīstās, neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma vadībā būšu es, vai kāds cits. Un tas arī nozīmē, ka nebūs tā, kā bija.» A. Žimants apstiprinājis, ka pats turpinās darbu paša veidotajā uzņēmumā Pure Chocolate, kas plāno celt jaunu rūpnīcu. Saskaņā ar Lursoft datiem lielākais uzņēmuma akcionārs, kompānijas padomes priekšsēdētājs A.Žimants palielinājis sev piederošo kapitāldaļu skaitu līdz 26 827, līdz ar to viņam pieder 92,02% uzņēmuma kapitāldaļu. Savukārt viņa dēls P.Žimants palielinājis savu kapitāldaļu skaitu 2328 daļām un viņam tagad pieder 7,98% uzņēmuma kapitāldaļu. Savas akcijas Žimantiem pārdevuši līdzšinējie akcionāri Juris Rībens (0,67%), Andrejs Lazdiņš (0,59%) un Ilva Pļaviņa (0,08%). P. Žimants DB skaidroja, ka izmaiņas veiktas, jo trīs kapitāldaļu īpašnieki vēlējušies pārdot savas daļas. Pagaidām citas izmaiņas uzņēmumā neesot plānotas. Pure Food pamatnodarbošanās ir augļu un ogu piedevu ražošana piena pārstrādes un konditorijas produktu ražošanas uzņēmumiem. Kompānija ražo 85% industriālās produkcijas, bet 15% produkcijas tiek ražoti ikdienas patēriņiem. Lielāko daļu realizācijas veido eksports. Pēc provizoriskiem datiem pērn Pure Food strādāja ar 12 miljonu Ls apgrozījumu, bet šogad plānots apgrozīt 15 milj. Ls. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,166 miljoni Ls.

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas, otrdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Ievārījuma un augļu un ogu piedevu ražotājs Pure Food paplašina eksporta tirgus un tuvāko mēnešu laikā plāno nosūtīt produkciju uz Dubaiju.

Veiksmīga uzņēmumam bija dalība nesen notikušajā Gulfood izstādē Dubaijā, kur kompānija startējusi kopīgi ar sadarbības partneri, kas izplatīs augļu ogu piedevas Tuvo Austrumu valstu tirgos. Potenciālie klienti ir piena kombināti, saldējuma un konditorejas izstrādājumu ražotāji, kam uzņēmums realizēs ogu un augļu piedevas. Pure Food mārketinga vadītājs Pēteris Žimants atklāj, ka šo valstu iedzīvotāji ļoti mīl saldumus. Turklāt vērojama jogurta tirgus attīstība, un tas var dot labu handikapu Pure Food kā industriālo piedevu ražotājam. Pirmo mērķi uzņēmums ir sasniedzis - iegūts partneris, kas Tuvo Austrumu valstīs tirgos Pure Food produkciju. Nākamais - jāuzsāk produkcijas piegādes, kas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā. Šajā laikā paredzēta arī klientu apmācība Omānā, Kuveitā, Bahreinā un Irānā. Tirgus potenciāls šajā reģionā ir milzīgs, vērtē Pure Food vadība.

Šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA "Pure Chocolate" trešo gadu strādājis ar pozitīvu EBITDA, tam 2019.gadā sasniedzot 353 tūkstošus eiro, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn uzņēmuma kopējais apgrozījums pieauga par 21%, sasniedzot 3,80 miljonus eiro. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8%, bet eksporta tirgos - par 32%.

2019.gadā SIA "Pure Chocolate" turpināja esošās un uzsāka jaunas sadarbības ar ievērojamiem tirdzniecības partneriem Vācijā, ASV, Japānā, Ķīnā un Korejā.

Pagājušajā gadā uzņēmuma ražotnes tika sertificētas un atzītas par atbilstošām "Global Standard for Food Safety, BRC" prasībām, saņemot A līmeņa novērtējumu.

Sākot ar 2020.gada martu, kad izplatījusies Covid-19 pandēmija, SIA "Pure Chocolate" saskaras ar apgrozījuma kritumu Baltijā un eksporta tirgos, kurus smagi skārusi koronavīrusa izraisītā krīze.

Ogu un augļu pārstrādes uzņēmuma SIA Pure Food jaunie jaunais īpašnieks - beļģu koncerns Puratos nolēmis iecelt kopprokūristus, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par prokūristiem iecelti Aigars Balodis, Dzintars Pūkainis un Ginta Egle. Viņi ir iecelti par prokūristiem ar tiesībām pārstāvēt SIA Pure Food kopīgi ar citu prokūristu.

DB jau rakstīja, ka šā gada maijā Puratos nolēma likvidēt uzņēmuma padomi, jo jaunā koncepcija neparedz šādu struktūrvienību.

Kopā ar Aivaru Žimantu amatus atstāja viņa vietnieks Armands Eglītis, kā arī padomes locekle Ingrīda Blūma.

Puratos reģionālais direktors Saimons Pīls, kurš atbild par Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un Poliju, skaidroja, ka notiek izmaiņas tikai Pure Food pārvaldības struktūrā, bet personālijas tas neskars. Pašreizējie kompānijas vadītāji turpinās pildīt savas operacionālās - ikdienas uzņēmuma vadības - funkcijas.

Uzņēmums Pure Food, noslēdzot 2010. gada svaigo ogu iepirkšanu no vietējiem Latvijas piegādātājiem, iegādājies kopumā vairāk nekā 600 tonnas dažādu svaigo meža un dārza ogu, informē uzņēmums.

«Lai gan 600t tas ir liels skaitlis, joprojām mēs saskaramies ar vietējo ogu trūkumu un esam spiesti meklēt ogu piegādātājus ārpus Latvijas robežām,» atzīmēja Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis.

2010. gadā uzņēmums bija paredzējis iegādāties vairāk nekā 1 000 tonnas vietējo Latvijas ogu, bet vietējais ogu piedāvājums bijis zemāks par plānoto. Daļēji zemajā ogu piedāvājumā var vainot nelabvēlīgos laika apstākļus, daļēji joprojām vietējo Latvijas ogu audzētāju zemo gatavību audzēt ogas industriālo uzņēmumu vajadzībām.

«Ja Latvijas avenes vēlējāmies iepirkt vismaz 100 tonnas, mums izdevās nopirkt tikai nepilnas 10 tonnas. Atlikušo daudzumu mēs esam spiesti pirkt Serbijā un Polijā,» skaidro A. Balodis. «Pat tādu savulaik Latvijā populāru ogu kā aronijas mums ir izdevies iepirkt tikai 9 tonnas, lai gan bijām gatavi mūsu klientu vajadzībām iepirkt vairākas reizes lielāku daudzumu. Bez tam šogad Lietuvā upenes ir augušas daudzas reizes labāk nekā Latvijā. Tāpēc nevaram visur un tikai vainot laika apstākļus,» tā viņš.

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmums Pure Food pirmdien, 13. augustā, mainījis nosaukumu uz Puratos Latvia, turpinot pēc uzņēmuma nonākšanas Beļģijas kapitāla uzņēmuma Puratos pārvaldībā uzsākto stratēģijas maiņu.

Turpmāk Pure Food visus darījumus ar sadarbības partneriem veiks, izmantojot jauno nosaukumu, savukārt par uzņēmuma simbolu Latvijā, tāpat kā pērējiem Puratos grupas uzņēmumiem, kļuvis vienradzis.

«Jau kopš pagājušā gada maija Pure Food pārstāv Puratos intereses Latvijā un pilnībā ir uzņēmies visu uzņēmuma produktu pārdošanu klientiem. Uzņēmuma nosaukuma maiņa ir tikai loģisks solis tālākai Latvijas uzņēmuma integrācijai starptautiskajā Puratos grupas uzņēmumu saimē,» norāda Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

Viņš norāda, ka nosaukuma maiņa ir vienīgās pārmaiņas uzņēmuma turpmākajā darbā.

Pure Chocolate lolojums - tumšās šokolādes trifeles ar marcipāna pildījumi - ir triju valstu kopdarbs.

Tā šo gardumu raksturo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Pure Chocolate ar jaunajām konfektēm startē konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Inovatīvākais produkts. Kvalitatīva beļģu šokolāde - Belcolade, vācu marcipāns, Latvijā radīta kombinācija un produkts.

Pure Chocolate ir dibināts 2007. gadā, pašlaik tas atrodas telpās, kur savulaik Aivars Žimants lika pamatus iepriekšējam biznesam Pure Food. 2011. gadā to nopirka Beļģijas uzņēmums Puratos, iepriekšējie īpašnieki vairāk pievērsās šokolādei. Uzņēmums pašlaik ražo 50 veidu trifeles. Trīs mainīgie, ar kuriem dažādākas kombinācijas veidojas, ir šokolādes ietvars, pildījums un dekors.

Turpinot tālāko attīstību eksporta tirgos, uzņēmums Pure Food oktobra sākumā pabeidzis sertifikāciju BRC Global Food Safety Standard sertifikātam. Tas veicināšot uzņēmuma starptautisko konkurētspēju.

Kā atzīmē Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis, «pateicoties jaunajam standartam, uzņēmumā ir veikti papildus drošības pasākumi, vēl vairāk uzlabojot uzņēmumā pastāvošos drošības standartus, apsteidzot arī tās prasības, kas noteiktas Latvijas likumdošanā.»

BRC Global Food Safety Standard kvalitātes sertifikāts īpaši populārs esot Skandināvijā un Lielbritānijā, kur ļoti bieži tas esot priekšnosacījums jaunu sadarbības projektu uzsākšanai. Ņemot vērā joprojām pastāvošās lielās sadarbības iespējas ar šī reģiona valstīm, uzņēmuma vadība jauniegūto sertifikātu vērtē kā nepieciešamu soli jaunu eksporta apjomu pieaugumam.

Dārgāku resursu dēļ daļa pārtikas rūpnieku ražošanu izvietojuši ārpus Latvijas, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pārtikas rūpniecībā pieaug tendence konkrētus produktus neražot pašu uzņēmumos, jo ražošana Latvijā kļūst salīdzinoši arvien dārgāka un neizdevīgāka. To atzīst viena no lielākajiem ēdienu un ēdienu piedevu ražotājuzņēmumiem SIA Spilva mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Spilva aptuveni 81% no savas produkcijas saražo Spilvas ražotnē Spilvē, Babītes novadā, bet pārējos 19% - ārpus Latvijas.

Galvenais iemesls šāda ārpakalpojuma pirkšanai gan esot Latvijas sezonālās īpatnības - salīdzinot ar iespējām ražot citos, dārzeņu audzēšanai draudzīgākos reģionos, Latvijā ir relatīvi īsas un ne tik siltas vasaras. Vai šāds ārpakalpojums pēdējos gados tiek praktizēts vairāk? Latvijā ražotās Spilvas produkcijas proporcija pēdējo gadu gaitā ir nemainīga - tie ir 80 - 81% no kopējā apjoma, skaidro D. Erciņa-Užāne.

Četriem no TOP 30 pārtikas ražotājiem izdzīvošanas – 2009. gadā – izdevies ne vien palielināt apgrozījumu, bet arī strādāt ar peļņu, ziņo Dienas Bizness.

Visievērojamākais apgrozījuma pieaugums bijis TOP jaunpienācējam Adugs – 22,3 %, Balticovo – 15,1%, Rēzeknes gaļas kombinātam – 5,7% un Pure Food – 4,8%. Savukārt dažiem uzņēmumiem izdevies saglabāt 2008. gada apjomu ar nelielām izmaiņām – Berlat grupa, Cēsu alus un Fazer maiznīcas.

Sausiņu un cepumu ražotājam SIA Adugs un ievārījumu un pārtikas piedevu ražotājam SIA Pure Food pat izdevies palielināt darbinieku skaitu. Sekmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgs darbs un investīcijas vairāku gadu garumā, panākumu atslēgu min SIA Adugs valdes priekšsēdētājs Jāzeps Zukuls.

Pagājušajā nedēļā Dubaijā notika starptautiskā pārtikas izstāde Gulfood, kurā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal piedalījās Latvijas uzņēmumi vienotā kopstendā, informēja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārstāve Andra Ūdre.

(Raksts papildināts ar Pure Chocolate komentāru. Papildināta arī fotogalerija.)

Kaut arī stenda platība bija maza, tas neesot kavējis aktīvi strādāt un izpelnīties interesi apmeklētāju vidū. Par noslēgtiem līgumiem runāt vēl esot pāragri, tomēr izrādītā interese šķietot daudzsološa, arī iegūto kontaktu skaits.

Vaicājot uzņēmumiem, vai tie ir apmierināti ar rezultātiem un izstādi kopumā, saņemtas apstiprinošas atbildes, kā arī lūgums nākamajā gadā pieteikt lielāku platību, lai turpinātu iesākto un Latvijas uzņēmumu vārdu nestu arvien plašāk pasaulē

No kurpju lāpstiņu ražošanas 90. gados līdz vēja ģeneratoru un militārās tehnikas detaļu eksportam tagad savu ražotni spējusi aizvadīt liepājnieku Baložu ģimene.

Ģimenes uzņēmumā vai, pareizāk sakot, divos uzņēmumos katram Baložu ģimenes vīrietim ir sava atbildības joma. Viens no brāļiem – Arnis Balodis – atbild par lokšņu apstrādi, otrs brālis Māris – par mehānisko apstrādi, tēvs Elmārs Balodis vada saimniecisko pusi, rūpējas par teritorijas infrastruktūru, organizē celtniecību. SIA Metālmeistars dibināta 1998. gadā, privatizējot metālizstrādājumu rūpnīcas Liepāja vienu cehu. 2000. gadā ģimenes uzņēmums bija pabeidzis maksājumus Privatizācijas aģentūrai, savukārt abi dēli – ieguvuši atbilstošu izglītību, lai plānotu ražotnes attīstību. 2006. gadā izveidots vēl viens uzņēmums – SIA AB Metal. Ražotnē top mazas un vidēja izmēra detaļas, sākot no vienkāršām un beidzot ar ļoti sarežģītām. 90% no saražotā liepājnieki eksportē. «Ar sliktu materiālu nekas nesanāks, bet arī iekārtai un cilvēkam jābūt labiem,» savu veiksmes formulu atklāj Arnis, Māris un Elmārs Baloži.

Pārstrādes uzņēmumi šogad paredz iepirkt vairāk vietējo ogu un tas noplašinās konkurenci, liecina uzņēmēju teiktais.

Kopumā iepirkuma apjomi būšot atkarīgi no pieejamo ogu daudzuma un cenas. Katru gadu ogu cena esot atšķirīga un tāpēc nevar vēl runāt par cenām, bet tās varētu būt līdzīgas - kā iepriekš, spriež uzņēmēji.

Pure Food ģenerāldirektors Aigars Balodis stāsta, ka uzņēmums nopirks tik daudz ogu, cik ir pieejamas un nepieciešamas uzņēmuma veiksmīgai komercdarbībai. Mazāk ogu palikšot pārpircējiem, kuri tās nopērk un Latvijas valstij ar minimālu pievienoto vērtību aizved uz Lietuvu, Igauniju vai Krieviju. «Tas ir viens no jautājumiem, kas mūsu valstī nav sakārtots un varētu prasīt risinājumu tuvākajos gados. Noteikti ir jāizveido sistēma, kura atbalsta ogu iepirkšanu un pārstrādi, nevis vienkāršu un ātru peļņu starpniekiem, kuri bieži arī Latvijas valstij nesamaksā nekādus nodokļus,» uzsver A. Balodis.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Pure Food sākusi ražot Hrenovinu – tomātu mērci ar mārrutkiem.

Kā DB uzzināja uzņēmumā, šis produkts Latvijā ir unikāls, jo vēl nav nevienam citam ražotājam, bet citās valstīs šāds produkts jau vairākus gadus ir pieejams veikalu plauktos - piemēram, Krievijā un tepat kaimiņos Lietuvā.

Krievijā šis produkts ir pazīstams, jo tieši šī ir produkta izcelsmes valsts. Nosaukums ir autentisks, tāpat kā adžika, borščs, vasabi utt. un ir cēlies no vārda mārrutki, kas visās slāvu valodās skan ļoti līdzīgi kā «hren». Skaidrojošās vārdnīcas piemin abas vārda nozīmes, arī pašu mērces nosaukumu.

Produkts tapis, jo sanākusi ļoti garšīga recepte, turklāt nosaukums dots īstais ar paskaidrojumu, ka tā ir tomātu mērce ar mārrutkiem. Pure Food vadītājs Aigars Balodis skaidro, ka šis produkts jau atrodas veikalu plauktos un ar to domāts startēt arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, bet par Krieviju vēl esot pāragri domāt.

Lai gan raža ir laba, pārstrādei vietējo dārza un meža ogu nepietiks, atzīst nozares līderi, kam izejvielas ievārījumu un citas produkcijas ražošanai vajadzēs iepirkt no citām valstīm.

«Zemā starta» pozīciju pašlaik ieņēmis vadošais ogu un augļu pārstrādātājs Baltijā SIA Pure Food. Šogad uzņēmumam būtu nepieciešams vismaz 200 tonnu melleņu un 150 tonnu zemeņu, kā arī tikpat daudz aveņu. «Mēs tiešām vēlētos iepirkt maksimāli daudz vietējo ogu, taču diez vai tas izdosies,» Latvijas Avīzei norādījis SIA Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis. «Tādēļ ievārījumu un citas produkcijas ražošanai tās nāksies atkal iepirkt no Polijas.»

Ogu iepirkumu paredzēts turpināt ar aveņu iepirkumiem, kā arī rudenī noslēgt ar brūkleņu iepirkumu.