Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Anrijs Lembergs par internetā publicētajām viņa konta izdrukām nav pārsteigts un šobrīd konsultējas ar juristiem par iespējām noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgos. “Spriežot pēc lapu numerācijas un dažās vietās ar pildspalvu veiktajiem precizējumiem, secināju, ka konta izdrukas ir ņemtas no krimināllietas,” saka A. Lembergs, kurš neslēpj arī sašutumu par to, ka informācijas publiskotāji nav visur nosvītrojuši viņa personas kodu un dzīvesvietu.

Spriežot pēc tā, ka krimināllietas materiāli pieejami tiesai, prokuroriem, advokātiem, apsūdzētajiem un cietušajiem, kopā ar tēvu [Aivaru Lembergu] viņš secinājis, ka informācija noplūdusi no cietušajiem. “Nedomāju, ka to darītu tiesa, prokurori vai advokāti. Arī mēs ar tēvu [Aivaru Lembergu] un Ansi Sormuli neesam ieinteresēti šīs informācijas publiskošanā,” potālam diena.lv aizdomas pauž A. Lembergs.

Viņš gan neprecizē, kurš no četriem cietušajiem atzītiem uzņēmējiem – Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš, Jūlijs Krūmiņš – būtu ieinteresēts publiskot A. Lemberga kontu izdrukas, taču neslēpj – tas darīts politisko un ekonomisko mērķu labad, lai nomelnotu viņa tēvu un Aivara Lemberga pārstāvēto partiju.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Turpinot attīstīt vērienīgāko mantu glabātavu tīklu Baltijā, Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") fonda "Merito Self Storage Fund" uzņēmums "Box Storage" iegādājies pirmo īpašumu Viļņā, Laisvės prospektā.

Kopumā investējot 4,5 miljonus eiro, bijusī veikalu ēka tiks pārveidota par "Box Storage" tīkla mantu glabātavu ar iznomājamo platību vismaz 3 300 kvadrātmetru apjomā un aptuveni 650 individuālajām mantu glabātavām.

Ēkas, kur pašlaik atrodas vairāki veikali, kopējā platība ir 5150 kvadrātmetru, un tā celta 2000. gadā. "Merito" fonds plāno īpašumu rekonstruēt, saglabājot kravas liftu un uz ēkas jumta izvietotos saules paneļus zaļas elektroenerģijas ražošanai.

Mārtiņš Baumanis, "Merito" partneris: "Pieprasījums pēc telpām mantu uzglabāšanai Baltijas valstu galvaspilsētās pārsniedz tirgus piedāvājumu. Attīstot "Box Storage" vērienīgāko mantu glabātavu tīklu Baltijā, priekšroku dodam iespējai iegādāties jau esošas ēkas, kuras pārveidot par mūsdienu standartiem atbilstošām specializētām mantu glabātavām. Lēmums par pirmā īpašuma iegādi Lietuvā tika rūpīgi izvērtēts, un esam pārliecināti, ka ēkas atrašanās vieta ir izcili piemērota mantu glabātavas izveidei – tā atrodas pie aktīva krustojuma, kas savieno četras blīvi apdzīvotas Viļņas apkaimes."

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi darba instrumentiem vai līdzpaņemtām pusdienām savā mantu glabātuvē.

Rolanda Indriksona uzņēmums Lockero, kas dibināts 2012.gadā, nodarbojas ar mantu glabātuvju izgatavošanu, tirdzniecību un uzstādīšanu. Izmantojot modernās tehnoloģijas, Lockero strādā, lai radītu jaunus risinājumus mantu glabātuvju ražošanas nozarē. Atšķirībā no ikdienā bieži sastopamajiem pakomātu skapīšiem, kuru galvenās funkcijas ir ļoti līdzīgas ar Latvijā izgatavotajiem skapīšiem, Lockero koncentrējas uz sarežģītāku tehnoloģiju izmantošanu un papildu funkciju nodrošināšanu skapīšu lietotājiem. Tam piemērs ir skapīši, kas aprīkoti ar dzesēšanas iespējām, elektroiekārtu uzlādes iespēju, vendinga aparātu un kluso darba zonu izvietošanu starp mantu glabātuvēm. Arī pirkstu noskenēšana, lai piekļūtu noliktajām mantām, ir pašmāju uzņēmuma jaunievedums.

Žurnālists Lato Lapsa skaidru atbildi, vai viņš ir publiskojis Anrija Lemberga konta izdrukas internetā īpaši izveidotā mājas lapā, nesniedz.

«Tā arī rakstiet – izmisīgi izvairījās no vairākkārt uzdotā jautājuma. Taču man ir cerība, ka informācija, ko šobrīd redzam, neaprobežosies ar to, ko ēd, dzer un kā dzīvo kaut kāds Anrijs,» laikrakstam Diena sacījis L. lapsa. Viņaprāt, sabiedrībai būtu jāiepazīstas arī ar pārējo ģimenes locekļu tēriņiem, kuriem plūstoši būtu jāpāriet trešajā sērijā – patiesajos Lemberga atmaskojošos darījumos.

Anrija Lemberga tēvs - Ventspils mērs Aivars Lembergs, uzskata, ka interneta vietnē Rokasgramata.com publicētās iespējamās Anrija Lemberga bankas kontu izdrukas publicējis L. Lapsa.

«Šīs kampaņas organizētāji ir Lato Lapsa un [Aleksandrs] Niklass, bet to finansē [Oļegs] Stepanovs un [Olafs] Berķis,» viņš sacījis aģentūrai LETA.

Attīstot mantu glabātavu tīklu Baltijā, Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") fonda "Merito Self Storage Fund" uzņēmums "Box Storage" iegādājies pirmo īpašumu Tallinā.

Kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, bijusī lielveikala ēka tiks pārveidota par "Box Storage" tīkla mantu glabātavu ar aptuveni 400 individuālajām mantu glabātavām.

Ēkas, kur iepriekš atradās veikals "Selver", kopējā platība ir 1700 kvadrātmetru, zemes gabala platība – 4800 kvadrātmetru, tajā ir 56 autostāvvietas. Ēku plānots pārbūvēt, izveidojot starpstāvu, tādējādi iegūstot iznomājamo platību vismaz 1500 kvadrātmetru apjomā.

Mārtiņš Baumanis, "Merito" partneris: "Pieprasījums pēc telpām mantu uzglabāšanai Baltijas valstu galvaspilsētās pārsniedz tirgus piedāvājumu. Attīstot vērienīgāko mantu glabātavu tīklu Baltijā, priekšroku dodam iespējai iegādāties jau esošas neizmantotas ēkas, kuras pārveidot par mūsdienu standartiem atbilstošām specializētām mantu glabātavām. Lēmums par pirmā īpašuma iegādi Tallinā tika rūpīgi izvērtēts, un esam pārliecināti, ka ēkas atrašanās vieta ir izcili piemērota mantu glabātavas izveidei – tā atrodas vienā no blīvāk apdzīvotajiem Tallinas rajoniem Lasnamē, pie autoceļa, pa kuru ik dienas pārvietojas apmēram 10 000 automobiļu."

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

9. un arī 10. Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) vairāk nekā trīspadsmit gadus slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. Turklāt, pēc viņas vārdiem spriežot, līgums, kas Bendrāti faktiski padarīja par Lemberga marioneti, vēl joprojām ir spēkā un pirkuma nauda nav atmaksāta, vēsta portāls pietiek.com.

Kā liecinot Pietiek rīcībā esošs Bendrātes un Lemberga noslēgts trasta līgums, Ventspils mērs piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio.

Saskaņā ar šo līgumu Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas vārdiem, vēl joprojām ir - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties «tikai un vienīgi» no Lemberga «interešu viedokļa», norāda medijs.

Līgums arī nosakot, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi.

Prokuratūra šodien tiesas debatēs lūdza tiesu smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā, pastāstīja lietas prokurors Juris Juriss.

Tikmēr Lemberga dēlam Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju, informēja Juriss.

Kā stāstīja prokurors, patlaban valsts apsūdzības uzturētāji konstatējuši, ka lietā esošie apsūdzēto personu pozitīvie raksturojumi ir neobjektīvi, jo tos sniegušas personas, kuras atrodas apsūdzēto personu pakļautībā. Juriss sacīja, ka prokuratūrai nav pamata ticēt šādiem raksturojumiem arī citu iemeslu dēļ. Tostarp tāpēc, ka atsevišķas no šīm personām tiesā sniegušas liecības, ar kuru palīdzību apsūdzētajiem, viņuprāt, izdotos izvairīties no kriminālatbildības.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Interneta vietne rokasgrāmatas.com publicējusi, iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga konta izdruku, kurā norādīts, ka viņš 2004. un 2005. gadā pārskaitījis Avi Rossini Ltd, kas ir ekskluzīvs apģērbu veikals Londonā, 118 tūkst. Ls.

www.rokasgrāmatas.com arī norādīts, ka izdrukā minētais Avi Rossini vīriešu apģērbu veikals Londonas centrālajā daļā skatlogos izlicis Holivudas zvaigžņu Džonija Depa un Nikolasa Keidža, kā arī mazpazīstamāku arābu šeihu portretus, taču piemirsis kāda nelielas Kurzemes pilsētas mēra ģīmetni. Kā arī irnorādīts, ka portāla rīcībā esot vēl 465 citas izdrukas, kuras tās varēs skatīt un lasīt rīt.

Jāatgādina, ka iepriekš portāls bija publicējis A.Lemberga dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas kontu izdrukas.

Iespējamās L.Lembergas konta izdrukas lielākoties atainoja depozītnoguldījumu operācijas, kā arī parāda vairākas «šopinga» tūres - iepirkumus pazīstamāko zīmolu Londonas un Milānas veikalos - Harrods, Prada, Donna Karan un citos. Konta izdruka uzrāda arī vērā ņemamas darba algas apjomus - jau 2002. gadā, piemēram, alga par jūliju Līgai Lembergai bijusi 7500 latu, novembrī a/s VB holdings darba algā viņai izmaksājusi vairāk nekā 7500 latu. Uzmanību piesaista arī pārskaitījumi no privātpersonām ar norādi, «konta papildināšana», «iemaksa kontā» par dažiem simtiem latu, kā arī izmaksa privātpersonai vairāku tūkstošu latu apmērā ar norādi «saskaņā ar vienošanos». 2005. gadā Līga lemberga aizdevusi t/c Tobago Ventspilī 250 tūkstošus latu, SIA Ala - 50 tūkstošus latu.

Interneta vietnē www.rokasgrāmata.com publicēti, iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga konta izraksti laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam, kopumā uz 466 lapaspusēm.

Informācijas publiskotāji norādījuši, ka šoreiz publisko pārskatus par tiem neskaitāmajiem miljonu darījumiem, ko dažu gadu laikā veicis kāds Aivars Lembergs, kurš esot akurāt tikpat neidentificējams, cik Ventspils domes priekšsēdētājam savulaik neidentificējams šķitis Ojārs Grinbergs.

«Mēs tikai piebildīsim – ņemiet vērā, ka šeit publiskoti tikai dati par kontiem, kas uz neidentificējamā Aivara Lemberga vārda reģistrēti mūsu valstī, - bet vēl taču ir Šveice, Lihtenšteina, Nīderlande... Mēs visi ar nepacietību varam gaidīt, kad ar laiku atklātībā nonāks arī šie dati, - un droši vien tad šī Lemberga kunga īpašumu novērtējumam galā varēs pielikt vēl kādu nullīti. Jo vairāk, ņemot vērā visu to, ko publiskosim no nākamās pirmdienas,» norāda publiskotāji.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par Anrija Lemberga bankas konta izrakstu publiskošanu, raksta laikraksts Neatkarīgā.

A.Lembergs iesniegumu Datu valsts inspekcijā iesniedzis pirms nedēļas, un 18.augustā policija uzsākusi kriminālprocesu, pēc Krimināllikuma 200.panta pirmās daļas par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu.

Jāatgādina, ka interneta vietne rokasgrāmatas.com publicēja 165 dokumentus, kas uzrādīti kā Anrija Lemberga bankas kontu izdrukas laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam. Tika arī norādīts, ka mājas lapas radītāja rokās esot nonākuši simtiem dokumentu, kas tikšot publiskoti tuvākajās nedēļās. Kā rakstīts vietnē, dokumenti atklāšot, «kā Latvijas valstij tika pat ne pārāk likumīgi nozagts tas, kam vajadzēja piederēt mums visiem». Kas ir vietnes izveidotājs, nav zināms.

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Self Storage Fund" iegādājies mantu glabātavu tīklu "Box Storage".

Darījuma rezultātā kopā ar fonda īpašumā jau esošo bijušā izklaides centra "Go Planet" ēku tiks izveidots Rīgā plašākais mantu glabātavu tīkls. Ar "Box Storage" darījumu un pēc "Go Planet" ēkas sākotnējās pārbūves par mantu glabātavu kompleksu fonda īpašumā Rīgā būs apmēram 2000 individuālu mantu glabātavu vismaz 10 000 kvadrātmetru platībā.

"Merito Self Storage Fund" iegādājies trīs "Box Storage" mantu glabātavas: Rīgā, Daugavgrīvas ielā un Antenas ielā, kā arī Pierīgā, Berģos, Siguldas šosejā, ar kopējo platību 4000 kvadrātmetri. Fonds plāno iegādāto ēku paplašināšanu, modernizējot šo objektu infrastruktūru un palielinot kopējo mantu glabātavu platību līdz vismaz 6000 kvadrātmetriem. Turpmāk "Merito" fonda mantu glabātavu tīkls visā Baltijā tiks attīstīts ar "Box Storage" zīmolu.

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl ap 50 miljoniem eiro banku līdzfinansējuma ar mērķi piecu gadu laikā Baltijas valstīs attīstīt vērienīgu mantu glabātavu (Self Storage) tīklu.

To veidos 15 līdz 20 dažāda izmēra mantu glabātavu kompleksi ar kopējo iznomājamo platību vismaz 50 000 kvadrātmetru.

Šobrīd fondā investēti teju pieci miljoni eiro vairāk nekā 10 Latvijas privāto investoru kapitāla un aktīvi turpinās arvien jaunu investoru piesaiste - tuvāko mēnešu laikā kopējais fonda apjoms sasniegs vismaz 10 miljonus eiro. Plānots, ka pirmos nekustamos īpašumus, kuri tiks pārveidoti par mantu glabātavām, "Merito" iegādāsies tuvāko mēnešu laikā. Pašlaik norit aktīvas pārrunas par vairāk nekā piecu atsevišķu nekustamo īpašumu iegādi Baltijā - "Merito" strādā kopā ar vadošajām nekustamā īpašuma tirgus kompānijām un izvērtē vairākus desmitus potenciālo īpašumu. "Merito" mantu glabātavu tīkls tiks attīstīts Rīgā, Viļņā, Kauņā un Tallinā, kā arī potenciāli citās lielākajās Baltijas valstu pilsētās.