Arvien vairāk Latvijas mediķu aizbrauc strādāt uz āzremēm. Viņu vietā, iespējams, jau drīz stāsies no trešajām valstīm iebraukušie speciālisti, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.
Viens no tiem, kas vismaz uz laiku no Latvijas un Liepājas aizbrauks, ir Liepājas Reģionālās slimnīcas Izglītības un zinātnes virsārsts, Anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas vadītājs Ivars Krastiņš. «/../pa šiem gadiem mūsu valstī ir izveidojusies greiza vērtību sistēma. Mums ir izveidojusies valsts, kurā darbs nav nekādā vērtībā, toties ir labi krāpties, šmaukties, lēti pirkt un dārgi pārdot un tā tālāk. Diemžēl uz tādiem pamatiem neko labu nevar uzcelt,» savu lēmumu motivē I. Krastiņš.
«Man ir trīs ļoti stingri iemesli: pirmkārt, tā ir neziņa par nākotni un neizpratne par jebkurām reformām, kas mūsu valstī pašlaik notiek. Otrkārt, tā ir man nepieņemamā sabiedrības attieksme pret mediķiem, kas lielākoties izpaužas atklāta naida līmenī. Treškārt, kas patiešām ir pēdējais iemesls, tā ir darba samaksa – jā, es nejūtos šai valstī finansiāli novērtēts. Tas attiecas ne tikai uz mani, bet uz jebkuru citu mediķi un te visklajāk izpaužas manis teiktais par greizajām vērtībām un to, ka darbs mūsu valstī man vērtība.» Runājot par mediķu atalgojumu, I.Krastiņš nenoliedz, ka ārstu alga salīdzinājumā ar, piemēram, māsiņu vai māsu palīgu atalgojumu joprojām ir krietni labāka, taču viņš uzsver, ka ārsts nav palīgstrādnieks un būtu tikai normāli, ja ārsti Latvijā pelnītu kaut vai pusi no tās algas, «ko solīja Šlesera šofera dēlam».
«Vieta, protams, tukšā nepaliks. Ja pietrūks mūsu pašu ārstu un māsiņu, šeit brauks strādāt mediķi no Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas un citām valstīm,» prognozē I. Krastiņš.
Visdrūmākais, viņaprāt, ir tas, ka par prombraukšanu domā nevis jaunie speciālisti, bet ārsti, kam ir ap 30 gadu darba stāžs savā specialitātē un kam vajadzētu būt drošības sajūtai un stabilitātei.