"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.

Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

Janvāra beigās Finanšu ministrijā notiks izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē Valsts kase.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 «Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu» un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem «Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Vienkāršākas procedūras studiju kredīta saņemšanai, īsāks kredītu pieteikumu izskatīšanas laiks, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – šādi nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau 2020. gada 1. aprīlī, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai to īstenotu, valdība šodien, 2019. gada 8. oktobrī, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā. Likuma grozījumu mērķis ir ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas modeli no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu. Tas paredz jaunu studiju un studējošā kredīta veidu – no kredītiestāžu līdzekļiem, kas tiktu garantēts no valsts budžeta, vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem. Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2020. gada 1. aprīlī. Ministru kabinetam arī līdz 2020. gada 1. aprīlim būs izdod Augstskolu likuma 79. panta otrajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi.

"Swedbank" gatavojas izsniegt valsts garantēto studiju un studējošo kredītu 2020./2021.mācību gadam un ir iesniegusi pieteikumu finanšu institūcijā "Altum", informē bankas pārstāvji.

Plānots, ka studiju un studējošo kredītus "Swedbank" sāks izsniegt no augusta vidus.

"Līdz ar jaunajiem grozījumiem studiju un studiju kredītu piešķiršanā augstākā izglītība Latvijā kļūst pieejamāka plašākai sabiedrības daļai, un šobrīd darām visu, lai varētu būt daļa no šī atbalsta mehānisma. Šobrīd esam iesnieguši pieteikumu "Altum" par kredītu izsniegšanu, kā arī pielāgojam bankas sistēmas, lai vēlākais no augusta vidus jau varētu studentiem izsniegt kredītus ar "Altum" portfeļgarantiju. Atvieglotie nosacījumi kredītu noformēšanai un saņemšanai ļaus studentiem uzsākt mācību procesu bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu, kas nereti līdzšinējā sistēmā daudziem bija liels šķērslis," norāda Sergejs Romaņuks, "Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Ne visiem ir pa spēkam aizņemties bez valsts galvojuma, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairākas bankas piedāvā tikai komerckredītus studiju maksas segšanai – to likme ir augstāka, nekā aizdevumam ar valsts galvojumu, un arī atmaksas nosacījumi ir stingrāki.

Jābūt ienākumiem

SEB bankā komerckredītiem likme ir 6,5% + 6 mēnešu Euribor un procenti ir jāmaksā studiju laikā. Bankas pieredze liecina, ka studentiem ir svarīgi, lai būtu zemas procentu likmes, bet arī izdevīgi atmaksas nosacījumi. Salīdzinājumam – valsts galvotiem kredītiem studiju kredīta pamatsummu un procentus sāk apmaksāt, sākot ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas ar diplomu – tas ļauj jaunietim koncentrēties mācībām un nav jādomā par papildu piepelnīšanos, lai segtu studiju izmaksas. Valsts galvotajiem studējošā kredītiem, kas paredzēti ikdienas izmaksu segšanai, pamatsummu būs nepieciešams sākt atmaksāt ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas ar diplomu, bet procentus (kas veido ne vairāk kā 5%) būs nepieciešams sākt atmaksāt studiju laikā.

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, uzskata Finanšu ministrija (FM).

Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā, norāda FM.

Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts galvojumu izsniegšanu, taču nesen pieņemtais jaunais kreditēšanas modelis nākotnē varētu interesi palielināt.

Šā gada aprīlī valdība pieņēma jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, kas paredz vienkāršotas procedūras tā noformēšanai un saņemšanai, un to būs iespēja saņemt bez otrā galvotāja, kā arī būs iespējams noslēgt kredīta līgumu attālināti.

Paredzēts, ka turpmāk galvojumu sniegs finanšu institūcija "Altum" portfeļa garantijas instrumenta veidā un būs vienkāršotas procedūras, kā rezultātā būs paātrināta kredītu saņemšana. Maksimālais studiju kredīts būs studiju maksas apmērā, un paredzams, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt ap 2000 šādu kredītu, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Līdzšinējā sistēma noteica, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu, atgādina IZM. Lai saņemtu kredītu, bija nepieciešams vēl viens galvotājs, ko daudziem studentiem ir grūti nodrošināt.

Jau astoņus gadus pēc kārtas SEB banka uzvar Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē par tiesībām izsniegt studiju un studējošā kredītus ar valsts vārdā sniegto galvojumu, informē bankas pārstāvji.

Kopējais finansēšanas apjoms, ko SEB banka ir gatava piešķirt kā studiju vai studējošā kredītus 2017. gadā, pārsniedz 35 miljonus eiro. Savukārt procentu likme ir sešu mēnešu EURIBOR likme plus 2,5%.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Jau astoņus gadus pēc kārtas SEB banka piedāvā jauniešiem finansējumu mācībās ar izdevīgākiem nosacījumiem, pateicoties valsts galvojumam. Augstākā izglītība ir viena no vislabākajām investīcijām, jo tās vērtība nav atņemama un tās ienesīgums ir neierobežots. Taču bieži vien tieši naudas trūkums neļauj studentiem izvelēties to augstskolu, kur viņi gribētu mācīties, un kredīts ar valsts galvojumu šajā gadījumā ir labs risinājums. Papildu izdevīgākām procentu likmēm, studentiem arī ir iespējams izmantot atmaksas atvieglojumus. Ja jaunieši domā par finansējumu studijām, tad finansējums ar valsts galvojumu šobrīd ir visizdevīgākā iespēja Latvijā.»

Kopumā šogad studēt gribētājiem izsniegti 1548 aizdevumi ar valsts galvojumu vairāk nekā 8,3 miljonus eiro vērtībā, informē AS SEB banka.

Kopumā 2017. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1548 aizdevumus par 8,3 miljoniem eiro, no kuriem 84% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 16% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Kredīta vidējā summa ir 5500 eiro, bet aizņēmēja vidējais vecums ir 24 gadi.

Visbiežāk kredītiem ar valsts galvojumu piesakās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Nākamnedēļ, 22.februārī Finanšu ministrijā, Rīgā, Smilšu ielā 1, Ministres zālē plkst.14 notiks atkārtota izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē FM.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 »Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu« un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Jāatzīmē, ka 31. janvārī, Finanšu ministrijas rīkotā izsole kredītiestādēm par tiesībām 2018. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu tika izbeigta bez rezultātiem.

Izsolē piedalījās viens dalībnieks – SEB banka, bet tās piedāvātā procentu likme pārsniedza noteikto maksimāli pieļaujamo likmes apmēru studiju un studējošo kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, līdz ar to izsole tika izbeigta bez rezultātiem.

Nākamgad studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešamā valsts galvojuma apmērs būs tāds pats kā līdz šim - 35 956 620 eiro, otrdien lēma valdība.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par galvojamo projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā Par valsts budžetu 2018.gadam teikts, ka valsts vārdā sniedzamo galvojumu maksimāli pieļaujamais limits 2018.-2020.gadā ir indikatīvi ik gadu 36 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniedza FM informāciju par studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešamā valsts galvojuma apmēru 2018.gadam, plānojot, ka studējošo kreditēšanai ir nepieciešams valsts galvojums 10 756 620 eiro un studiju kreditēšanai - 25 200 000 eiro. IZM pieprasītais valsts galvojuma apmērs nepārsniedz FM noteikto limitu 2018.gadam.

Katru gadu banka, kurai būs tiesības piedāvāt studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, tiek izvēlēta Finanšu ministrijas rīkotāja izsolē. Astoņus gadus pēc kārtas par izsoles uzvarētāju atzīta SEB banka.

Pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākumā FM rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2017. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks – AS SEB banka, kura saņēma tiesības izsniegt aizdevumus par kopējo summu 25,2 miljoni eiro, savukārt tiesības izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu SEB banka saņēma par kopējo summu 10,757 miljoni eiro. Arī iepriekšējā gadā tiesības kreditēt studentus ar valsts galvojumu bija šai pašai bankai. Kā stāsta AS SEB banka Komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva, 2016. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1817 kredītus par 9,11 miljoniem eiro, no kuriem 83% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 17% – studējošo kredīti ikdienas tēriņiem.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēja pielāgot savu biznesu atbilstoši mērķa tirgum un resursiem, kas tobrīd ir pieejami, uzskata Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle.

Jebkuram uzņēmējam ir jāspēj novērtēt procesus no malas, atzīt kļūdas un mainīt virzienu, ja tas ir nepieciešams, uzskata S.Kotlere, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes pamatā ir arī atklātībai. Katrā darbībā uzņēmējam ir jābūt godīgam gan pret savu komandu, un klientiem, gan pret investoriem un sadarbības partneriem, spriež Nectaro vadītāja, uzsverot, ka biznesiem Latvijā nav jābaidās kļūt lielākiem. Uzņēmējiem ir jāizvirza augstākas ambīcijas un jāuzņemas lielāki riski, tā radot jaunas iespējas sava biznesa attīstībai, norāda S.Kotlere.

Izvēlas citu virzienu

Mana kaislība ir zirgi, tāpēc jau kopš bērnības sapņoju par savu rančo, kurā dzīvotu desmitiem zirgu, atminas S.Kotlere, piebilstot, ka šis sapnis nav zudis joprojām. “Šobrīd tas ir atlikts no kad izaugšu liela uz kad būšu pensijā. Patiesībā, jau kopš bērnības labprāt esmu uzņēmusies vadīt un organizēt pasākumus, kā arī komunicēt ar lielākām cilvēku grupām. Līdz ar to nedomāju, ka mana nonākšana augstas konkurences korporatīvajā vidē ir pārsteigums kādam, kurš mani pazina bērnībā,” teic S.Kotlere, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas Preiļos, vēlējās savu laimi izmēģināt Rīgā.

Studiju un studējošā kredīti vairs netiks dzēsti par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos, apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno studiju kreditēšanas modeli, tika norādīts, ka jaunajā sistēmā sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju vecākiem varēs tikt dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma. Tāpat saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā. Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta veidošanas procesā.

Šodien valdība arī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošā kredīta piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos.

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgās profesijās un novērstu speciālistu aizplūšanu no mazāk apmaksātajiem amatiem, Ministru kabinets otrdien, 2018. gada 18. septembrī apstiprināja profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem šogad sāks dzēst valsts galvoto studiju un studējošo kredītu, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Uz kredīta dzēšanu var pretendēt speciālisti valsts un pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem un strādājošie ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat darbinieki no nevalstiskā sektora institūcijām, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Kopumā tiks dzēsti 406 studiju un 200 studējošo kredīti. 2018. gadā kopumā paredzētais valsts budžeta finansējums šo kredītu dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem ir 2 398 212eiro.

Šogad valsts galvoto studiju kredītu dzēšanu plānots sākt 98 izglītības jomā nodarbinātajiem, 23 augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, 50 sociālajā jomā strādājošajiem, 20 kultūras jomā nodarbinātajiem, 38 ārstniecības personām, 165 valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, kā arī 12 ārvalstīs izglītību ieguvušiem speciālistiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

43% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina Latvia Tours Ceļojuma indeksa rezultāti.

Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (37%) ceļojuma izdevumus apmaksājis no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

«Ja apskatām ceļojumu finansēšanas rezultātus, redzams, ka ir tikai 1%, kas ceļojumu apmaksai ņēmuši kredītu vai aizņēmušies naudu no citiem. Jāuzsver, ka šī kredītu ēra ir beigusies. Tūrismā bija moments, kad kredīts kā ceļojuma apmaksas veids tika reklamēts visur. Tas ļoti labi atspoguļojās tūrisma statistikā 2008. gadā (CSP datos), kad ceļojumu pakalpojumu bilance bija negatīva jeb mīnuss 426,9 miljoni eiro. Tas bija kredītu laiks un brīdis, kad liela daļa ar šiem ceļojumu kredītiem nonāca finanšu grūtībās. Lai tagad ceļotu par kredīta naudu, pat tīri psiholoģiski būtu jāpaiet pietiekami ilgam laika posmam, lai Latvijā varētu atsākties ceļojumu kreditēšana,» komentē Vidzemes augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors Ilgvars Ābols.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti 2017./2018. mācību gada varēs sākt apdzīvot jauno studentu viesnīcu blakus RSU ēkai Dārza ielā 5 - jau šā gada augustā plānots sākt pāļu dzīšanu jaunās ēkas pamatiem un tiks uzsākta jaunās dienesta viesnīcas būvniecība, informē RSU rektors profesors Jānis Gardovskis.

Kopējās būvniecības izmaksas ir 4,5 milj. eiro, savukārt mēbeles varētu izmaksāt vēl aptuveni 100 tūkst. eiro. Darbu izpildi plānots pabeigt līdz 2017. gada 18. augustam, ieskaitot būves nodošanu ekspluatācijā. Jaunās ēkas izveide tiek segta no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem un kredīts netiks ņemts. Par studentu pilsētiņas būvniecību līgumu pagājušā gada novembrī parakstīja ar uzņēmumu SIA Velve, kura piedāvājums bija saimnieciski izdevīgākais starp pieciem pretendentiem.

Jaunās ēkas kopējā platība būs 5,4 tūkstoši kvadrātmetru un maksimālais stāvu skaits trīs. Plānotas arī 69 autostāvvietas. Iecerēti 135 studentu dienesta viesnīcas numuriņi, bet kopējais guļvietu skaits būs 218.